Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Latvijas uzņēmēji, prognozējot nākamā ceturkšņa iespējamās attīstības tendences dzīvokļu tirdzniecības jomā, neprognozē būtiskus satricinājumus, liecina uzņēmēju sniegtās atbildes uz papildjautājumiem, kas tika uzdoti lietišķās aktivitātes indeksa Parex index trešajā ceturksnī veiktās aptaujas ietvaros.

Vairākums uzņēmēju uzskata, ka sērijveida dzīvokļu cenas saglabāsies esošajā līmenī vai arī nedaudz samazināsies, savukārt cenas jaunajos projektos saglabāsies esošajā līmenī vai pat pieaugs.

Vērtējot sērijveida un jauno projektu cenu attīstības tendences, uzņēmēji viennozīmīgi negatīvāk vērtē sērijveida dzīvokļu cenu izaugsmes iespējas. Sērijveida dzīvokļu jautājumā uzņēmēju viedoklis ir gandrīz līdzvērtīgi sadalījies starp tiem, kas uzskata, ka cenas saglabāsies esošajā līmenī (39,2%), un tiem, kas uzskata, ka cenas kritīsies 1% līdz 5% robežās (38,53%).

Tikai 6,67% pieļauj iespēju, ka sērijveida dzīvokļu cenas nākamajā ceturksnī varētu pieaugt, savukārt 10,67% uzskata, ka cenas kritīsies vairāk par 5%.

Kopš pagājušā gada sākuma Latvijā vērojams inflācijas pieaugums, būtiski augušas arī energoresursu un būvmateriālu cenas. Tas palielinājis būvniecības izmaksas un var mainīt nekustamā īpašuma tirgus tendences.

“Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti guva mājokļu iegāde jaunajos projektos, taču šī brīža augstās būvniecības izmaksas vismaz uz laiku var mainīt spēles noteikumus tirgū, atkal aktualizējot otrreizējo mājokļu tirgu jeb īpašumu iegādi, kas tirdzniecībā nonāk atkārtoti,” uzskata Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Luminor bankas dati liecina, ka pērn izsniegto kredītu apjoms jaunajos projektos auga par 80% un pieprasījums tajos izlīdzinājās ar interesi par dzīvokļiem sērijveida projektos. Tomēr šī gada pirmie mēneši liecina, ka nekustamo īpašumu jomā sāk samazināties būvniecības tempi - ir grūtāk sagādāt būvmateriālus, to cenas ir būtiski kāpušas un ir sarežģīti prognozēt kopējās izmaksas un dzīvokļu gala cenu.

Jūrmalā pašlaik vairāk pārdošanas darījumu ar dzīvokļiem notiek otrreizējā tirgū, jauno projektu segmentā darījumu skaitam ir tendence samazināties, šādu informāciju apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēdējos trīs mēnešos Jūrmalā notikuši 34 darījumi ar zemju īpašumiem, no kuriem divi objekti pārdoti par summu virs viena miljona eiro. Lielākais zemes gabals 2762m2 platībā pārdots Dubultos par cenu 586 eiro/m2. 2011.gada II ceturksnī notika tikai 11 darījumi. Šajā segmentā aktivitāte ir krietni palielinājusies un pārdošanas darījumu cenas nav samazinājušās, informē Arco Real Estate.

Šā gada otrajā ceturksnī ir notikuši 67 privātmāju/zemes pirkšanas darījumi (mēnesī vidēji 22). Divi īpašumi pārdoti par cenu virs viena miljona eiro, no kuriem lielākais ir 2,53 milj. eiro. Pērn šajā laika posmā privātmāju segmentā bija noticis 91 darījums.

Tā kā lielākajā daļā jauno māju dzīvokļu pārdošanas cenas tiek administratīvi noteiktas no banku puses, jauno projektu tirgus nebūtu uzskatāms par brīvu, uzskata Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

«Būtībā tās ir nākotnes cenas, kas neatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai un cilvēku pirktspējai. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, būtu jāpieaug jauno dzīvokļu pārdošanas apjomiem, bet ne to cenai,» viņš vērtē.

Pēc Latio datiem, gan Rīgas centra ēkās, gan jaunajos projektos pircēji vēlas iegādāties remontētus vai pilnībā pabeigtus dzīvokļus, taču šāds piedāvājums ir ierobežots.

Dzīvokļu piedāvājums jauno projektu ēkās samazinās, jo esošie dzīvokļi pamazām tiek izpirkti, bet jauni mājokļi tirgu nepapildina. Piedāvājuma izmaiņas galvenokārt saistītas ar dzīvokļu otrreizējo pārdošanu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos saglabājies iepriekšējo šā gada mēnešu līmenī, raksturoja Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Autostāvvietu cenas jaunajos projektos turpina palielināties, secinājusi kompānija Arco Real Estate. Piemēram, Vecrīgā vienas stāvvietas cena sasniedz pat 55 000 eiro. Tendences pasaules tirgū liecina, ka pazemes stāvvietu cenas lielo pilsētu centros nereti pietuvojas pat dzīvokļu cenu līmenim.

Automašīnu stāvvietu cena tiek diferencēta, ņemot vērā to skaitu objektā, izvietošanas veidu, kā arī pieprasījuma tendences objekta atrašanās vietā. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Rīgas centrā autostāvvietas ir dārgākas nekā citviet, kur ir alternatīvas iespējas auto novietošanai, informēja Arco Real Estate jauno projektu nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Arco Real Estate apkopotā informācija liecina, ka pazemes stāvvieta Rīgas centrā jaunajos projektos maksā no 25 000 līdz 35 000 eiro, bet Vecrīgā - līdz pat 55 000 eiro. Savukārt Rīgas mikrorajonos pazemes autostāvvieta jaunajos projektos maksā no 10 000 līdz 13 000 eiro, bet virszemes stāvvieta - 5000 līdz 8000 eiro.

Arī nākamgad uzņēmējiem par katru savu darbinieku valstij būs jāmaksā 25 santīmi tā dēvētās blēžu nodevas.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs 2009. gadā būs 2 557 205 lati, kas tiks sadalīti trim programmām – Maksātnespējas administrācijai, Darbinieku prasījumu garantijas fondam un Maksātnespējas procesa izmaksām.

Jau vairākkārt vēstīts – uzņēmēji ir pārliecināti, ka šī nodeva būtu vispār jāatceļ, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu garantijas fondā regulāri veidojas pārpalikums, kas šobrīd sasniedzis aptuveni 3 miljonu latu vērtību.

Fondā uzkrātie līdzekļi, kas veidojas no uzņēmēju samaksātajām riska nodevām, tiek izmantoti ne tikai maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet arī dažādu Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildes finansēšanai.

Lai arī sērijveida dzīvokļu cenas arvien sarūk, samazinās arī pārdošanai piedāvāto dzīvokļu skaits.

Pēc kompānijas Balsts datiem, aprīlī sērijveida dzīvokļu cenu kritums sasniedzis 12.5%, un vidējā cena šobrīd ir 642 eiro (vai 451 lati) par kvadrātmetru. Tā kā piedāvājums tāpat ir sarucis, samazinās arī izvēles iespējas pircējiem.

Darījumi notiek par summām, kas ir ļoti mazas, lielākoties no pircēju personīgajiem līdzekļiem. Arī darījumu skaits ir neliels un pircēji ļoti uzstājīgi kaulējas par cenu. Bieži vien, pat saņemot prasīto cenas samazinājumu, darījums nenotiek.

Pēdējā laika kompānijas speciālisti novērojuši, ka palielinās plaisa starp dzīvokļu cenu jaunajos projektos un sērijveida ēkās. Šobrīd vidējā jauno projektu cena ir ap 1000 eiro/m2. Cenu starpības palielināšanās saistīta ar to, ka bankas vairs neļauj samazināt cenas jaunajos projektos. Līdz ar to arī aktivitāte ir lielāka tieši sekundārajā tirgū, kur cenas turpina samazināties un ir jau par gandrīz 40% zemākas nekā jaunajos projektos, kas ir nozīmīgs drauds jauno projektu īpašniekiem, — uzskata Balsta speciālisti.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Jūnijā līdz ar jaunu biroju projektu piedāvājuma palielināšanos Rīgā, turpinājās nomas maksu samazināšanās biroju telpām sekundārajā tirgū gan Rīgas centrā, gan Pārdaugavā, liecina Latio ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus pārskata dati.

Latio apkopotā informācija rāda, ka Rīgas centrā, kur biroju piedāvājums ir ļoti liels, šobrīd darījumi ar telpām platībā līdz 150 kv.m notiek, ja nomas maksa nepārsniedz 7 EUR/kv.m.

Vecrīgā un Pārdaugavā telpu piedāvājums ir neliels, šeit ātri tiek aizņemtas brīvās platības cenu kategorijā ap 12 - 13 EUR/kv.m. Taču vienlaikus gan Pārdaugavā, gan Vecrīgā ir pieejami kvalitatīvi biroji, kuri augstu cenu dēļ nav iznomāti jau 3 - 4 mēnešus.

Jaunajos biroju projektos jūnijā cenu kritums vēl nav oficiāli reģistrēts: piedāvājuma cenas saglabājas iepriekšējā līmenī. Biroju centros, tai skaitā jaunajos projektos, darījumi ar telpām 50 – 120 kv.m platībā šobrīd notiek par cenu – 16 EUR/kv.m.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Pēdējo divu gadu laikā nekustamo īpašumu būvniecības nozare piedzīvojusi iespaidīgus satricinājumus – pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, Krievijas iebrukums Ukrainā, resursu pieejamība, būvmateriālu cenu kāpums un strauji pieaugošā inflācija.

Taču, neskatoties uz šī brīža situāciju reģionā un ekonomikas attīstības tendencēm, vai arī – tieši pateicoties tām, sagaidāms, ka šajā vasarā Latvijā piedzīvosim aktīvāko dzīvokļu tirdzniecību pēdējo gadu laikā. Pircēju interese un vēlme iegādāties nekustamo īpašumu ir milzīga.

Līdzīgi kā pandēmijas sākumā, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū no klientu puses bija vērojama nogaidoša reakcija. Taču tagad jau aktivitāte tirgū atgriezusies ar pilnu jaudu. Tie, kas vēlas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, saprot, ka piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam un cenas turpinās pieaugt.

Tendenci apliecina arī nekustamā īpašuma pētnieku “Colliers International” dati par situāciju martā. Pēc “Colliers International” aplēsēm* Rīgā 2022. gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1 130 pabeigti dzīvokļi, kas ir teju uz pusi mazāk nekā pērn. Vēl aptuveni tikpat iegādei pieejamo jauno dzīvokļu bija būvniecības stadijā. Savukārt aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi, kas ir par 130 mazāk nekā martā*. Tas nozīmē, ka pieejamo jauno dzīvokļu skaits ir niecīgs un pircēji, kam ir pietiekamas finansiālās iespējas, steidz nopirkt vai vismaz rezervēt noskatīto dzīvokli jau tagad.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Turpinoties saspringtajai ģeopolitiskajai situācijai būvniecības materiālu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir pārtraukts, kas veicina vēl straujāku celtniecības materiālu cenu kāpumu un atsevišķās materiālu grupās ir apgrūtināta to iegāde.

Tas var ietekmēt dzīvokļu pieejamību jaunajos projektos un privātmāju būvniecību, jo var samazināties būvniecības tempi, kā arī palielināt interesi par padomju laika sērijveida dzīvokļiem, prognozē Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

“Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus jau ir piedzīvojis strauju cenu kāpumu, ko veicināja straujā inflācija, būvmateriālu cenu kāpums un nepietiekamais piedāvājums. Piegādes ķēžu traucējumi un saišu pārtraukšana ar Krievijas, Baltkrievijas uzņēmumiem, ir veicinājis būvmateriālu trūkumu un vēl lielāku cenu pieaugumu. Joprojām novērojams arī darbaspēka trūkums būvniecības nozarē. Tas viss sadārdzinās mājokļu cenas jaunajos projektos un arī privātmāju celtniecību. Lūkojoties garākā termiņā, dažu jauno projektu attīstīšana uz laiku var tikt atlikta vai “iesaldēta”. Jau tagad atsevišķos gadījumos novērojam klientu piesardzību privātmāju būvniecības uzsākšanai,” stāsta K. Lukačovs.

Latvijas iedzīvotājs no vidējās mēneša neto darba samaksas šī gada sākumā varēja iegādāties tikai sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā, bet miteklim Rīgas centrā vai arī jaunajos projektos ar šādiem ienākumiem nepietiktu, secinājusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Turklāt šādu mitekli iedzīvotājs var iegādāties tikai ar nosacījumu, ja mājsaimniecība veic kredīta apmaksu kopā (t.i., ģimenē ir dzīvesdraugs, kurš gatavs piedalīties mājokļa kredīta apmaksā), ja ģimenei nav citu kredītsaistību un ir vismaz 6 tūkstošu eiro uzkrājums pirmās iemaksas veikšanai, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kopš pērnā gada septembra, kad par 90 % mazinājies TUA pieprasījumu skaits (pēc septembra arī darījumu skaita kritums ir pietiekami liels: Rīgā - ap 20%, Latvijā kopā - ap 30%), šī programma nav ietekmējusi mājokļu cenas: tās galvaspilsētā nav kritušās. Tādējādi bieži dzirdētie argumenti, ka termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma rada nepieejamus mitekļus un pasliktina mūsu valsts iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, neiztur kritiku, jo tieši vietējo iedzīvotāju zemais ieņēmumu līmenis neļauj uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie dati, darījumu apjoms, šogad pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Nozīmīgākie tirgus attīstības dzinuļi ir pieaugošs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju ienākumu kāpums. Kopumā 57% no visiem iegādātajiem īpašumiem atrodas Rīgā, 24% Pierīgā, bet 19% reģionos. Trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā.

«Ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā turpinās tirgus pārorientēšanās uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem tā sauktajos jaunajos projektos. Šogad pieprasījums pēc Swedbank aizdevuma šajā segmentā audzis par 72%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicinājis gan piedāvājuma pieaugums, gan arī salīdzinoši lēnais novecojušo namu renovācijas process. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā, lai arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās un mājokļu kreditēšanas tempi aug, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tie joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, kas norāda uz nākotnes attīstības potenciālu Latvijas nekustamā tirgus attīstībai,» stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Lietuvas kompānijas InReal apkopotie dati par nekustamo īpašumu darījumiem liecina, ka Viļņā daļēji mēbelēti ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos maksā no 1 390 līdz 1 595 eiro kvadrātmetrā, savukārt daļēji mēbelētu vidējās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos svārstās no 1 680 līdz 2 320 eiro kvadrātmetrā.

Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiskās klases dzīvokļi jaunā mājā maksā 1 100 – 1 680 eiro kvadrātmetrā, bet vidējās klases dzīvokļu cenas ir no 1 160 līdz 1 740 eiro kvadrātmetrā. Piejūras pilsētā Klaipēdā daļēji mēbelētu ekonomiskās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no 1600 līdz 2020 eiro kvadrātmetrā, turpretī ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā Šauļos cenas šādiem mājokļiem ir ievērojami zemākas – 985 līdz 1 275 eiro kvadrātmetrā.

Īres cenas 1-2 istabu dzīvokļiem Viļņas mikrorajonos svārstās no 290 līdz 520 eiro mēnesī, savukārt Kauņā un Klaipēdā šādus dzīvokļus var īrēt par 200 līdz 435 eiro mēnesī. Lētāka īres maksa ir Šauļos, kur 1-2 istabu dzīvokļu cenas mikrorajonā ir no 100 līdz 230 eiro mēnesī.