Šā gada pirmajā pusē Lietuvā jaundzimušo skaits pārsniedzis 12 600, kas ir par gandrīz 600 jaundzimušajiem vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn, liecina Tieslietu ministrijas apkopotie dati.

"Dzimtsarakstu nodaļas reģistrēja 12 603 Lietuvā dzimušus mazuļus - 6363 meitenes un 6240 zēnus," par pirmā pusgada datiem informēja ministrijā.

Pagājušā gada pirmajā pusē Lietuvā reģistrēja 12 021 jaundzimušo, no tiem 5856 bija meitenes un 6165 zēni.

Šogad visvairāk jaundzimušo jeb gandrīz 3800 reģistrēti Viļņas dzimtsarakstu nodaļā. Kauņas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti gandrīz 1000 jaundzimušie un Klaipēdā - 675.

Jau vēstīts, ka pērn Lietuvā jaundzimušo skaits sasniedza 18 700, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2023.gadā. Kā liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija, jaundzimušo skaits pērn bijis rekordzems.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Mūsu valstī dzimstība samazinās, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika, tad 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm. Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir nepietiekami mazs normālai paaudžu nomaiņai.

Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, sieviešu – atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3732 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 600 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos četros mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 1940 bija zēni, kas ir par 8,1% jeb 170 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 1792 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 430.

Aprīlī Latvijā reģistrēti 976 jaundzimušie, kas ir par 10,9% jeb 120 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 517 zēni un 459 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā sesto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, bet martā - 985.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 8945 mirušie, kas ir par 6,1% jeb 586 mazāk nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos, kad tika reģistrēts 9531 mirušais.

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544.

Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976.

Jauna bērnudārza būvniecība Ādažu novada Podniekos izmaksās nepilnus 14 miljonus eiro, informē pašvaldībā.

Pašvaldība informē, ka noslēgts līgums par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ūbeļu ielā 18 ar SIA "Kvadrum".

Projekta kopējās plānotās attiecināmās izmaksas ir 13,88 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 5 miljoni eiro un pašvaldības finansējums 8,88 miljoni eiro.

Būvdarbus plānots veikt 18 mēnešu laikā. Būvuzraudzību veiks SIA "Būvrem".

Kā skaidro pašvaldībā, jautājums par jauna bērnudārza būvniecību Ādažos ir aktuāls jau vairākus gadus. Būvniecība tika plānota 2021.gadā, kad tieši šim mērķim tika iegādāts zemes gabals Ūbeļu ielā. Ēkas būvprojekta izstrāde sākās 2023.gada rudenī un 2024.gada oktobrī Būvvalde apstiprināja projektēšanas nosacījumu izpildi.

Turpinot padziļinātu Latvijas iedzīvotāju skaitliskā sastāva analīzi, lai izprastu zemās dzimstības iemeslus, rakstu sērijas otrajā daļā analizējam vīriešu īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas, izrādās, ir ārkārtīgi zems un, visticamāk, jau netālā nākotnē neatbildīs valsts aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš rakstā (Dienas Bizness, 8. jūlijs) tika secināts, ka atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai demogrāfiskajai statistikai par visām pasaules valstīm 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Jau pirms raksta publicēšanas es no kolēģiem, bet pēc raksta publicēšanas arī no daudziem lasītājiem saņēmu pilnīgi loģisku jautājumu – bet kā ir ar jauniem vīriešiem?

Tēma par XX gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības samazinājuma ietekmi uz mūsdienu demogrāfisko ainu un nākotnes Latviju tika sadalīta vairākās daļās. Pirmajā daļā (DB 8. jūlijs) tika apskatīts, kādas sekas izraisa pašlaik Latvijā vērojamais sieviešu skaita samazinājums fertilajā vecumā.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Saistībā ar dzimstības samazināšanos, kas ir straujāka nekā prognozēts iepriekš, saruks valdības tēriņi ģimenes politikai un izglītībai, taču ilgtermiņā tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi samazināsies par līdz pat 1,3 miljardiem eiro, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kā secināts domnīcas ziņojumā par sabiedrības novecošanās un zemā dzimstības līmeņa ietekmi uz ilgtermiņa izdevumiem un ieņēmumiem, 2022.-2024.gadā Igaunijā jaundzimušo skaits bija par līdz 7500 mazāks nekā prognozēts, tādējādi valsts izdevumi samainājjās par 100 miljoniem eiro. Turpmāk samazināsies arī ar izglītību saistītie izdevumi.

Attīstības uzraudzības centra eksperts Kaupo Kopels norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā dzimstības kritums Igaunijā ir bijis lielāks nekā prognozējis gan Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat", gan Igaunijas Statistikas birojs.

Konservatīvas aplēses liecina, ka katrs nepiedzimušais bērns Igaunijai izmaksā 100 000 - 190 000 eiro zaudētos nodokļu ieņēmmos. Attīstības uzraudzības centra ziņojumā pausts, ka salīdzinājumā ar pašreizejām prognozēm, zemāka dzimstība nākmo 40-60 gadu laikā samazinās Igaunijas ieņēmumu bāzi par vismaz 750 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro.