Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

No 3. novembra līdz 24. novembrim Kurzemes tūrisma asociācija aicina visus izteikt viedokli par labākajiem Kurzemes tūrisma objektiem un uzņēmumiem.

Apbalvojumi par nopelniem tūrisma attīstībā šogad tiks piešķirti tradicionālajās astoņās nominācijās:

1.Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē

2.Labākā tūrisma mājas lapa Kurzemē 2008

3.Labākā naktsmītne Kurzemē 2008

4.Labākais ēdināšanas uzņēmums Kurzemē 2008

5.Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2008

6.2008.gada tūrisma debija Kurzemē

7.Labākais muzejs Kurzemē 2008

8.Labākais pasākums Kurzemē 2008

Izvirzīt kandidātus nominācijām varēs aizpildot anketu interneta mājas lapā www.kurzeme.lv, kā arī Kurzemes pilsētu mājas lapās. Anketas iespējams saņemt un aizpildīt arī Kurzemes tūrisma informācijas centros.

Labi zināmais somu rallija braucējs Tonijs Gārdemeisters nolēmis brīvdienas pavadīt Latvijā un apmeklēt arī ralliju Kurzeme 2010, kur piektdienas vakarā šofa nolūkos nodemonstrēs savu braukšanas māku.

Tonijs Gārdemeisters ir rallija pilots, kurš savā karjerā ir paguvis izbraukt ar gandrīz visiem WRC klases automobiļiem, jo savulaik bijis Seat, Mitsubishi, Ford, Škoda un Suzuki rūpnīcas komandu pilots. Viņa kontā ir starti arī Peugeot 206 un 307 WRC automobiļiem, kā arī Mitsubishi Lancer WRC, ko divos eksemplāros redzēsim arī rallijā Kurzeme 2010 Skandi rallija komandas sastāvā.

Gārdemeisters startēs rallija Kurzeme 2010 šova ātrumposmā Liepājas osta un ikvienam autosporta fanam tiks dota iespēja iejusties somu rallista stūrmaņa lomā. Un, kas būtiski, lai izbrauktu Gārdemeistera pilotētā īstā rallija automobilī, ir nepieciešams tikai piedalīties Radio 101 un rallija organizētāju kopīgi rīkotajā konkursā.

Piektdien, 28.novembrī, Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī, tika paziņoti Kurzemes tūrisma asociācijas gada balvas Lielais Jēkabs 2008 saņēmēji.

Balvas Lielais Jēkabs 2008 saņēma:

1.Labākā naktsmītne Kurzemē 2008 - atpūtas bāze Kaplūži.

2.Labākais ēdināšanas uzņēmums Kurzemē 2008 – restorāns Dzintarkrasts.

3.Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2008 – Saldumu tūre Saldū.

Saldumu tūre piedāvā iespēju vērot saldējuma tapšanas procesu un izsekot piena konfekšu Gotiņa ražošanas procesam, pavērot, kā tiek ceptas gardas tortes un citi kārumi.

4.Labākā tūrisma mājas lapa Kurzemē 2008 – www.dzintarkrasts.lv .

Atpūtas un sporta kompleka Dzintarkrasts interneta mājas lapa.

5.2008.gada tūrisma debija Kurzemē – Latvijas Piensaimniecības muzejs.

Muzejs oficiāli atklāts š.g. 24.oktobrī. Muzeja divās ēkās apskatāma Mārtiņa Seska privātkolekcija un piensaimniecības parks, kuru 1985.gada 25. maijā iestādīja, kad pirmo reizi šai vietā tika atklāts muzejs.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Tieši mēnesis atlicis līdz augusta pēdējās dienās, 29. un 30.datumā, Liepājā un Liepājas apkaimē gatavotajam Latvijas rallija čempionāta posmam – rallijam Kurzeme 2009, kas pulcēs prāvu skaitu rallistu gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Vēl jo vērienīgāks šis pasākums būs tādēļ, ka paralēli autorallija sacensībām šogad notiks arī rallijsprinta un rallijreida čempionāta posms, kas nozīmē ne tikai vairāk dalībnieku, bet arī lielāku sacīkšu auto daudzveidību un vairāk autosporta atmosfērā pavadīta laika divu dienu garumā. Citiem vārdiem – bez jau ierastajām čempionu cīņām N4 klasē redzēsim rallija vidē pazīstamos rallijreida apvidniekus, un ne mazāk spraigas cīņas gaidāmas rallijsprinta dalībnieku starpā.

Atšķirībā no rallijreida braucējiem rallijsprinta sacensību dalībniekiem šāda seriālu apvienošana būs jaunums. Lai gan rallijsprints un rallijs pēc būtības ir līdzīgas disciplīnas, zināmas atšķirības tomēr pastāv. Pirmām kārtām jau tie ir automobiļi, jo bez speciāli rallijam pielāgotajām mašīnām rallijsprintā ir dalībnieki, kuri brauc "road" klasē ar standarta jeb ielas automobiļiem. Šajā ieskaites grupā par uzvarētāju kļūst nevis ātrākais, bet precīzākais – tas, kurš pratis vislabāk ievērot regularitātes principus, distancē spējis visprecīzāk noturēt vidējo optimālo ātrumu un finišu sasniedzis ar iespējami mazāko nobīdi no laika normas.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

2008.gada 28. novembrī Ventspils Livonijas ordeņa pilī Kurzemes Tūrisma asociācija jau piekto gadu pēc kārtas labākajiem reģiona tūrisma uzņēmumiem un produktiem pasniegs nozīmīgāko Kurzemes tūrisma gada balvu - Lielais Jēkabs.

Balsošana mājas lapā www.kurzeme.lv par labākajiem Kurzemē noslēgsies 24.novembrī un balvas par nopelniem tūrisma attīstībā tiks piešķirtas astoņās nominācijās:

1.Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē;

2.Labākā tūrisma mājas lapa Kurzemē 2008;

3.Labākā naktsmītne Kurzemē 2008;

4.Labākais ēdināšanas uzņēmums Kurzemē 2008;

5.Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2008;

6.2008.gada tūrisma debija Kurzemē;

7.Labākais Kurzemes muzejs 2008;

8.Labākais Kurzemes pasākums 2008.

Šogad par balvas Lielais Jēkabs 2008 pasniegšanas vietu ir izvēlēta Ventspils Livonijas ordeņa pils, jo šis gads Ventspils muzejam ir ļoti nozīmīgs - tiek svinēta muzeja dibināšanas 80 gadu jubileja, informē KTA.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas.

Ārzona un īslandieši

Saskaņā ar Lursoft informāciju, no šī gada 6. februāra 30,56 % Eko Kurzemes pieder komanditsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet no 7. februāra pārējie 69,44 % - SIA Waste Baltija. Komanditsabiedrību izveidojušas divas akciju sabiedrības - Perseus un Eko Investors, kas ir Perseus īpašniece, kā arī Latvijas Garantiju aģentūra. Šo uzņēmumu valdes un padomes locekļu vidū ir Latvijas Zaļā punkta (LZP) padomes priekšsēdētāja, vairāk nekā desmit organizāciju un sabiedrību dalībniece Undīne Būde, Īslandes pilsonis Kari Peka Vallenius un miljonārs, bijušais Zaļā punkta vadītājs, Eko investors līdzīpašnieks, Nordic plast īpašnieks Viesturs Tamužs.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Šī gada Latvijas autorallija čempionāta sestajā posmā, Rallijā Kurzeme 2010, uz starta stāsies ne vien pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu spēcīgākie braucēji, bet arī cilvēks, kuram savulaik sanācis dzīties pakaļ britu slepenajam aģentam Džeimsam Bondam.

Savu piedalīšanos Rallijā Kurzeme 2010 ir apstiprinājis Lielbritānijas autorallija braucējs Marks Higinss. 1971. gadā dzimušais autosportists, kurš savas gaitas motoru sportā agrā jaunībā sāka pie kartinga stūres, nu jau 22 gadus ir profesionāls autosportists un šobrīd ir godājams kā trīskārtējs Lielbritānijas autorallija čempions, pie tam pirmo titulu Higinss izcīnījis jau 25 gadu vecumā.

Rallijā Kurzeme 2010 Higinss uz starta stāsies ar MML sagatavotu Mitsubishi Lancer EVO X N4 klases mašīnu un brauks Latvijas čempionāta ieskaitē. Tas var radīt pamatīgas izmaiņas rezultātu tabulā, kur patlaban vadošos četrus braucējus šķir tikai desmit punkti.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Divkārtējais Lielbritānijas čempions autorallijā Gajs Vilks iekļāvis ralliju Kurzeme 2009 savā sacensību kalendārā. Rallijs Kurzeme 2009 notiks 29.-30. augustā.

Sacensību organizatori jau šobrīd prognozē ievērojamu dalībnieku ekipāžu skaitu, jo Liepājā vienlaikus notiks trīs čempionātu posmi – rallija, rallijsprinta un rallija-reida. Turklāt rallija Kurzeme dalībnieku pulku plāno kuplināt spēcīgākās Igaunijas un Lietuvas ekipāžas.

Patlaban savu dalību sacensībās apstiprinājuši gandrīz visi aktuālās LRČ sezonas spēcīgākie braucēji gan prestižajā N4 pilnpiedziņas automobiļu ieskaites grupā, gan N3 klasē. Papildu intrigu vieš tas, ka Kurzemes ralliju savā sacensību kalendārā iekļāvis Latvijā jau agrāk startējušais Lielbritānijas rallija čempionāta uzvarētājs Gajs Vilks. Tāpat kā rallijā Talsi, arī Liepājā uz starta viņš varētu stāties ar kompānijas MML Sports sagatavoto Mitsubishi Evo X.

Astoņās nominācijās par labākajiem atzītie tūrisma uzņēmumi un produkti 26. novembrī saņems Kurzemes tūrisma asociācijas ikgadējo balvu Lielais Jēkabs.

Šogad balvas pasniegšanas ceremonija un tūrisma speciālistu balle notiks Saldū. Tās laikā notiks akcijas Apceļo Kurzemi ! dalībnieku anketu apbalvošana un projekta sponsoru piešķirto balvu izloze. Galveno balvu - braucienu ar prāmi no Ventspils uz Nīneshamnu un atpakaļ divvietīgā kajītē, ar auto, kā arī nakšņošanu divvietīgā numurā kādā no Zviedrijas viesnīcām, uzvarētājiem dāvās prāmju kompānija Scandline. Akcijas dalībniekus apbalvos arī citi tūrisma uzņēmēji. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumus šogad piešķirs 8 nominācijās:

1. Dižā lauku sēta Kurzemē 2010

2. Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2010

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Ceturto gadu pēc kārtas Kurzemes Tūrisma asociācija labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem pasniedza apbalvojumus tūrisma jomā - balvas Lielais Jēkabs.

Balvas Lielais Jēkabs 2006. gada ieguva:

1. Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē:

Pēteris Donga - kempinga un viesu mājas Radi īpašnieks, Kurzemē slavens pirtnieks, šīs nozares celmlauzis Latvijā. (Atpūtas bāze Radi atrodas pie Cieceres ezera Saldus rajonā.)

2. Tūrisma mājas lapa Kurzemē 2006:

www.smukumuiza.lv (Smuku muiža, Saldus raj.)

3. Kurzemes naktsmītne 2006:

Smuku muiža - jaunizveidotas augstas kvalitātes viesu mājas Saldus rajonā, pirtis, konferenču un svinību zāles un plašas aktīvās atpūtas iespējas.

4. Labākais atpūtas piedāvājums ģimenei Kurzemē 2006:

Smuku muiža - jauns plaša piedāvājuma atpūtas komplekss Saldus rajonā - viesu mājas, pirtis, svinību zāles, sporta laukumi, dīķi un makšķerēšanas iespējas, šķēršļu trase, minigolfs un bērnu rotaļu laukums.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi gada balvas labākajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kurzemē.

Apbalvojumus saņēma Kurzemes labākie tūrisma uzņēmēji 8 nominācijās. Katrs Kurzemes rajons katrā nominācijā vērtēšanai izvirzīja 2 tūrisma objektus, un tos vērtēja ekspertu komisija, klātienē iepazīstot katru piedāvājumu.

Lielais Jēkabs: par labāko naktsmītni Kurzemē tika atzīta Liepājas viesnīca Hotel Kolumbs, par labāko ēdināšanas uzņēmumu – Liepājas restorāns Pastnieka māja, bet par labāko atpūtas piedāvājumu ģimenēm Kurzemē – Apriķu muižas Rūķu muzejs.

Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē balvu saņēma tūrisma uzņēmējs, Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs un bijušais Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Seilis.

Lai pievērstu mūsu sabiedrības jaunāko paaudzi Latvijas autosportam, rallija Kurzeme 2010 rīkotāji sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC pirms jaunā mācību gada sagatavojuši skolēnu burtnīcu un zīmēšanas bloku sēriju.

Otrdien, 3.augustā, apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcā Kr.Valdemāra ielā Rīgā notika svinīgs pasākums, kurā notika rallija Kurzeme burtnīcu atvēršanas svētki. Tajos piedalījās rallija Kurzeme 2010 organizatori, rallija fani, Latvijas ātrākie rallija braucēji, kā arī autosporta fotogrāfi, kas burtnīcu noformēšanai piedāvāja savas fotogrāfijas, un apgāda pārstāvji.

«Mūsdienās sākumskolas vecuma skolēni aktīvi seko līdzi notikumiem sportā un bieži vien pat labāk nekā vecāki zina sportistu vārdus. Bet kādēļ gan sekot līdzi un fanot par ārzemju zvaigznēm, ja mums pašiem ir ļoti ātri sportisti, kuriem var līdzināties un kurus ņemt par piemēru? Tādēļ sadarbībā ar Latvijas autosporta fotogrāfiem, kuri laipni atvēlēja savas fotogrāfijas, un apgādu Zvaigzne ABC esam sagatavojuši īpašu skolēnu burtnīcu sēriju. Tajā ietilpst 11 dažādas burtnīcas un divi zīmēšanas bloki, un tos Latvijas skolēni varēs izmantot visus turpmākos gadus, mācoties faktiski jebkuru priekšmetu,» atzīmē rallija Kurzeme 2010 organizētājs Uldis Hmieļevskis.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Divu namu pārvalžu konkursos uzvarējusī Liepājas firma Eko Kurzeme nevar uzsākt biznesu Rīgā, jo nav noslēgti līgumi

Pati firma uzskata, ka būtu spējīga nodrošināt pakalpojumu, kaut arī namu pārvaldēm piedāvātais tarifs ir krietni zemāks par vidējo nozarē. Taču šajās namu pārvaldēs pērnā gada nogalē nomainījušies vadītāji, kuriem ir bažas par to, vai saņemtais pakalpojums būs kvalitatīvs, tāpēc notiek konsultācijas ar juristiem par līguma projektu nosacījumiem.

Pagājušajā gadā Eko Kurzeme piedalījās divu Rīgas pašvaldības namu pārvalžu konkursos un, pateicoties zemākajai cenai, uzvarēja. Uzņēmuma izpilddirektora Andra Karlsona vārdiem runājot, Eko Kurzeme nevarēja sagaidīt, kad Rīgas dome beidzot izšķirsies par atkritumu reformas uzsākšanu, kuras rezultātā Rīga tiktu sadalīta apsaimniekošanas rajonos. SIA Sarkandaugava konkursā Eko Kurzeme uzvarēja ar līgumcenu 473.2 tūkst. Ls, bet SIA Valdemāra nami – 221.4 tūkst. Ls. Cena par m3 ir 2.39 Ls/m3, kas ir ievērojami lētāk nekā tarifs, ko Eko Kurzeme iesniedza sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (6.50 Ls/m3). Lēmumi par konkursu uzvarētāju tika pieņemti pērnā gada 27. jūnijā, tomēr līgumus namu pārvaldes nav noslēgušas un atkritumus apsaimnieko līdzšinējais operators – SIA L&T.