4.augustā ir apkopoti konkursa „Sakoptākais Latvijas pagasts 2006” vērtēšanas rezultāti Kurzemē un par uzvarētāju kopvērtējumā ir kļuvis Liepājas rajona Nīcas pagasts (priekšsēdētājs Agris Petermanis), informē Latvijas Pašvaldību savienība. No konkursa 15 nominācijām Nīca ir uzvarējusi septiņās: „Iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība”; „Lauku ceļu saimnieks”; „Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem”; „Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā”; „Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts”, „Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos”, kā arī jaunajā nominācijā „Pagasta odziņa”. Saldus rajona Zirņu pagasts (priekšsēdētājs Vilnis Grāvelis) visvairāk punktu ir ieguvis četrās nominācijās: „Zemkopība un lauku vide”; „Izglītība un sports”; „Vides aizsardzība” un „Dialoga meistari”. Četras nominācijas ir ieguvis arī Talsu rajona Mērsraga pagasts (priekšsēdētājs Alberts Neilands): „Pagasta attīstības iespējas”; „Mežs un sabiedrība” „Kultūrvides veidošana pašvaldībā” un „Sakoptākā uzņēmējdarbības vide”. Kurzemes vērtēšanas komisiju vada Daugavpils rajona Kalupes pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Raščevskis (tālrunis 29140852). Vērtēšana 2.kārtā jau ir beigusies arī Zemgalē, kur par sakoptāko pagastu kopvērtējumā ir kļuvis Aizkraukles rajona Skrīveru pagasts (priekšsēdētājs Pēteris Jansons). Zemgales vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja ir Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska (tālrunis 29468107). Otrdien, 1.augustā, vērtēšana sākās arī Vidzemē, kur konkursa 2.kārtai ir izvirzītas šādas pašvaldības: Valmieras rajonā — Matīšu pagasts (2.kārtā izvērtēts 1.augustā); Valkas rajonā — Blomes pagasts (izvērtēts 2.augustā); Cēsu rajonā — Amatas novads (izvērtēts 3.augustā); Alūksnes rajonā — Alsviķu pagasts (vērtēs 8.augustā); Gulbenes rajonā — Rankas pagasts (vērtēs 9.augustā) un Madonas rajonā — Kalsnavas pagasts (vērtēs 10.augustā). Vidzemes vērtēšanas komisiju vada Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (tālrunis 29441971). Latgalē konkursa 2.kārtai izvirzītās pašvaldības vērtēs jaunnedēļ: Daugavpils rajonā — Salienas pagastu (vērtēs 7.augustā); Krāslavas rajonā — Skaistas pagastu (vērtēs 8.augustā); Preiļu rajonā — Vārkavas novadu (vērtēs 9.augustā) un Balvu rajonā — Rugāju pagastu (vērtēs 10.augustā). Latgales vērtēšanas komisiju vada Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere (tālrunis 29246217). Arī Pierīgā konkursa 2.kārtai izvirzītos pagastus vērtēs jaunnedēļ: Ogres rajonā — Lēdmanes pagastu (vērtēs 7.augustā); Tukuma rajonā — Smārdes pagastu (vērtēs 8.augustā) un Rīgas rajonā — Krimuldas pagastu (vērtēs 9.augustā). Pierīgas vērtēšanas komisiju vada Valkas rajona Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale (tālrunis 29473182). Konkurss šogad notiek ar moto „Cilvēks — sakopta pagasta dvēsele”. Konkurss notiek jau 12.gadu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šodien apstiprināja a/s Latvenergo iesniegtos elektroenerģijas gala tarifus, kas paredz, ka 2007.gada 1.janvārī tarifu procentuālais pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto projektu, būs mazāks - juridiskajām personām tarifs kļūs par 18% augstāks, fiziskajām personām - par 6.3 % augstāks.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atzīst tarifu projektu par ekonomiski pamatotu un tā izskatīšanas rezultātā, salīdzinājumā ar sākotnēji iesniegto, vidējais tarifu pieaugums ir samazināts no 22% uz 18%, bet iedzīvotājiem no 10% uz 6%.

Fiziskajām personām no 1.janvāra par 1 kilovatstundu (kWh) līdzšinējo 4.8 santīmu vietā būs jāmaksā 5.1 santīms. "Iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifs, tāpat kā līdz šim, būs zemāks nekā elektroenerģijas tarifi iedzīvotājiem Lietuvā un Igaunijā un citās Eiropas Savienības valstīs", Db.lv informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis. Savukārt juridiskajām personām tarifa izmaiņas būs atkarīgas no vairākiem faktoriem - no izmantojamās sprieguma pakāpes, izvēlētā tarifa un elektrības pieslēguma veida un citiem, tādēļ vidēji pieaugs aptuveni par 18 %. Šīs izmaiņas attieksies uz tiem uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, kas izvēlēsies neiesaistīties brīvajā elektrības tirgū un izmantos a/s Latvenergo pilna servisa pakalpojumus.

Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) aicina Latvijas Republikas Saeimu, lemjot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, noteikt hipotekārā kredīta maksājumus kā attaisnotos izdevumus Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) aprēķinā, finansiālo ietekmi sedzot komercbankām paaugstināta uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā.

Šāds risinājums būtu optimāls un saprotams gan kredītņēmējiem, gan pašām kredītiestādēm, vienlaikus nepasliktinot mājokļu kredītu pieejamību nākotnē.

Augsto banku aizdevumu procentu likmju ietekmē aizvien vairāk mājsaimniecību vairs nevar atļauties jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi. Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopoto informāciju ikmēneša kredītmaksājums par divu istabu dzīvokli jaunajā projektā kopš 2022. gada jūnija, kad aizsākās starpbanku procentu likmes (Euribor) kāpums, ir palielinājies par vidēji 300 eiro [1], savukārt ikmēneša kredītmaksājums par trīs istabu dzīvokli pieaudzis par vidēji 400 eiro [2].

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

72% iedzīvotāju katru mēnesi uzkrājumiem novirza tikai līdz 2% no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu. Savukārt ekspertu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās, kā arī situācijai, ja pēkšņi būtiski mazinās ienākumi, uzkrājumiem būtu jāatvēl vismaz 5 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

"Kā pozitīvu tendenci noteikti jāmin, ka uzkrājumu veikšana Latvijā arvien pieaug. Piemēram, Hansabankā privātpersonu noguldījumu kopējais apjoms ir pārsniedzis miljardu latu, kas ir labākais rādītājs nozarē. Strauji pieaug arī dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī. Taču pētījums apliecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms vēl ir nepietiekams, un sabiedrības izglītošana par šo svarīgo finanšu stabilitātes pamatu ir viens no prioritāriem uzdevumiem."

Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem atvēl vairāk par 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Hansabankas pētījumā noskaidrots, ka 9% respondentu uzkrājumiem atvēl 3-5% no mēnešalgas, bet 13% novirza 6-10% no mēneša ienākumiem. Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem novirza vairāk par 20% ikmēneša ienākumu.

Ikviens, kam šobrīd ir aktīvas kredītsaistības, mēdz pievērst uzmanību savam ikmēneša kredīta maksājumam un Euribor likmei, kas pēdējos gados piedzīvojusi gan pamatīgu pieaugumu, gan samazinājumu.

Jau drīzumā, 12.decembrī, plānota nākamā Eiropas Centrālās bankas sēde, kurā tiks spriests par Euribor likmi, tomēr ne visiem aizdevumiem līdz ar kārtējo Euribor likmes samazinājumu jūtams arī kritums ikmēneša maksājumā. Kādēļ tā un ko varam gaidīt no Euribor tuvākajā laikā, skaidro eksperts.

Lai saprastu, kādēļ līdz ar Euribor likmes samazinājumu netiek novērota tūlītēja ietekme uz ikviena aizņēmēja ikmēneša maksājumiem, ir jāatceras, kā īsti veidojas kredīta procentu maksa. To sastāda divas daļas - Euribor likme un bankas papildu likme. Bankas pamatlikme parasti tiek fiksēta uz visu aizdevuma periodu, taču Euribor likme ir mainīga, un aizņēmējam ir iespēja izvēlēties 3, 6 vai 12 mēnešu likmes izmaiņu periodu. Attiecīgi no izvēlētā perioda būs atkarīgs tas, ik pēc cik mēnešiem tiek pārskatīta un piemērota tā aizdevuma procentu likme, kas tobrīd ir spēkā. Kā liecina Latvijas Bankas dati Latvijā kredītņēmēji visbiežāk izvēlas 6 mēnešu Euribor likmi.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū populārajam konkursam Sējējs-2009.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas arī pašvaldības un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Šogad konkursa dalībniekus vērtēs tikai piecās grupās iepriekšējo 11 grupu vietā. Nominācijā Lauksaimnieciskā ražošana vērtēs liekākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēs grupā Saimniekošana laukos. Jau otru reizi nominācijā Ģimene lauku sētā aicina pieteikties vienas ģimenes apsaimniekota lauku saimniecība. Šī nominācija pagājušajā gadā ieguva lielu dalībnieku atsaucību. Tāpat vērtēs dalībniekus nominācijā Lauksaimnieku kooperācija.

Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rajonu lauku attīstības birojos līdz 12.jūnijam.

Pieaugusī inflācija un likmju kāpums kredītņēmējiem dažās bankās veicinājis aktīvāku kredītbrīvdienu ņemšanu.

«Šobrīd kredītņēmēji biežāk izsaka vēlēšanos paņemt kredīta brīvdienas - to var izskaidrot ar situāciju tirgū - arvien pieaugošo inflāciju, RIGIBOR un arī EURIBOR likmju kāpumu, kredīta procentu likmju pieaugumu. Izmantojot kredīta brīvdienas, kredītņēmēji izvēlas nogaidīt un sekot līdzi, kā attīstīsies tirgus situācija,» atzina DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. DnB NORD Bankā iespējams atlikt pamatsummas atmaksu uz laiku līdz 2 gadiem. Hansabankas, kura piedāvā «brīvdienas» līdz 5 gadiem, pārstāvis Ivars Svilāns minēja, ka nav tendence būtiski augt pieprasījumam pēc kredītbrīvdienām.

Nav skumju tendenču

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) divu nedēļu laikā izvērtēs Aizkraukles banks rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus, kā arī lems par tās atbildību.

FKTK vērtēs emAizkraukles bankas/em rīcībuPar to norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura atzina, ka arī šodien saņēmusi sūdzību no kāda bankas klienta.

I. Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis skaidroja, ka šī ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, tomēr arī komisija vērtēs šo situāciju.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

No 16. oktobra pircēji lielākajos veikalos visā Latvijā varēs saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta sagatavoto informatīvo izdevumu Skaties, ko pērc!.

''To, ka šāds izdevums nepieciešams, pierādīja mūsu pārtikas inspektoru regulārās un ārpuskārtas pārbaudes veikalos, kā arī dienesta speciālistu tikšanās ar lielo tirdzniecības tīklu atbildīgajiem speciālistiem. Tas, ka viņi piekrita izdevuma izplatīšanai veikalos, liecina par viņu augsto atbildības pakāpi pret patērētājiem, ikvienu pircēju'', uzsver PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Iepazīstoties ar šo izdevumu, ikviens pircējs varēs uzzināt visu par preču marķējumu. Tajā ir stāstīts gan par marķējumā norādīto informāciju, gan par preces tirdzniecības nosaukumu, gan par pārtikas produkta enerģētisko un uztura vērtību, kā arī par papildus norādēm un par to, kad tās tiek lietotas; par preces svaru un tilpumu, pārtikas preču derīguma termiņiem, ražotāja, iepakotāja vai izplatītāja nosaukumiem, par pārtikas preces partijas numuru un par veselības un identifikācijas marķējumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem. Izdevumā ir arī visas PVD teritoriālo pārvalžu adreses, kur patērētājam griezties, ja tas konstatē pārkāpumus pārtikas produktu tirdzniecībā vai arī ir iegādājies nekvalitatīvu pārtiku.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

GE Money veiktā aptauja* par ģimenes budžetu uzrādīja pārsteidzošu rezultātu. Neskatoties uz to, ka lielākai daļai iedzīvotāju ikmēneša kredītmaksājumu apjoms ģimenes budžetā nepārsniedz 20%, iekrājumu veidošanai tie atlicina mazāk par 10% no kopējiem ienākumiem.

Kā liecina aptaujas dalībnieku sniegtās atbildes, lielākajai daļai, kas ir 57 %, kredīta pakalpojumu ikmēneša maksājumi veido ne vairāk par 20% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Kredītmaksājumu apjoms, kas sasniedz apmēram trešdaļu vai vairāk no ģimenes budžeta, ir tikai 15 % kredīta pakalpojumu izmantotāju. Vairākumam, t.i. 58% kredīta pakalpojumu izmantotāju, kredītsaistības ir radušās pēdējo 18 mēnešu laikā.

18 % aptaujāto, kuri dzīvo vieni un 21% no respondentiem, kuru ģimenē ir 2 ģimenes locekļi, atzīst, ka ikmēneša kredītmaksājumi pārsniedz 40% no ikmēneša ienākumiem, kamēr salīdzinoši mazāk- 9 % aptaujātajiem, kuru ģimenēs ir 5 vai vairāk ģimenes locekļu, kredītsaistības ir vai pat pārsniedz bīstamos 40 % no ienākumiem. Aptauja atklāj, ka pārmērīgas kredītsaistības vairāk uzņemas cilvēki, kas dzīvo vieni vai divatā, kamēr aptaujātie no lielākām ģimenēm aizņemas atbildīgāk.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.