Jau tuvākajā laikā uz Latvijas ceļiem parādīsies Valsts policijas automašīnas ar jaunajiem radariem.

Jāatgādina, ka vakar valdība atbalstīja 518,4 tūkstošu latu piešķiršanu Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem. Valsts policijā DB stāsta, ka policija gaidījusi šo «zaļo gaismu» un jau šīs nedēļas laikā tiks sākta policijas automašīnu aprīkošana ar jaunajām ierīcēm un veco radaru modernizācija.

Aprīkošanas process ilgu laiku neaizņem, tādējādi ar jaunajiem radariem aprīkotās policijas automašīnas uz ielām parādīsies tuvākajā laikā, informē Valsts policijā.

DB jau rakstīja, ka 518,4 tūkst. latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācija izmaksās 225,8 tūkst. latu.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību, kurā apstrīdēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanas ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām konkursa rezultāti.

Kā liecina informācija IUB, sūdzību iesniedzis uzņēmums Isku Interior Oy, bet pagaidām nav zināms, kad sūdzība tiks izskatīta.

Db.lv jau rakstīja, ka konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām uzvarējusi personu apvienība, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena par bibliotēkas aprīkošanu bija 3,5 miljoni latu.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un paredzamā līgumcena bija 4,44 miljoni latu.

Lai Valsts policija spētu efektīvi uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu pēc fotoradaru projekta fiasko, no valsts budžeta paredzēts piešķirt līdzekļus policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem.

Kopumā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Iekšlietu ministrija lūdz piešķirt 518,4 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu un transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 225,8 tūkst. latu nepieciešami 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācijai.

Lai Valsts policija spētu efektīvi nodrošināt atļautā braukšanas ātruma uzraudzību un kontroli bez ievērojamas ceļu satiksmes drošības un pārkāpumu tendences pasliktināšanās un nodrošinātu tehnoloģiskajam attīstības laikmetam piemērotu aprīkojumu, ir būtiski policijas transportlīdzekļus aprīkot ar foto un video ātruma mērierīcēm, kā arī modernizēt jau esošo aprīkojumu pēc iespējas īsākā termiņā, uzsver Iekšlietu ministrija.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām, liecina informācija IUB mājaslapā.

IUB sūdzību iesniedzēju iesniegumus atzinis par nepamatotiem.

Atklāta konkursa ietvaros iepirkuma priekšmeta daļā par mēbelēm, zīmēm un interjera elementiem piedāvājumu iesniedza trīs pretendenti. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas abi pretendenti, kuriem netika piešķiras tiesības slēgt iepirkuma līgumu, IUB iesniedza iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Uzņēmēji norādīja uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā nodokļu parāda pārbaudes procedūrā, kas nav tikusi ievērota un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, informē viens no sūdzību iesniedzējiem SIA Ergolain design Korporatīvo klientu daļas vadītājs Aigars Kalvišs.

Konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām uzvarējusi personu apvienība, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena par bibliotēkas aprīkošanu bija 3,5 miljoni latu.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un paredzamā līgumcena bija 4,44 miljoni latu.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī IUB iesniegta sūdzība par šo iepirkuma konkursu. Sūdzību iesniedza uzņēmums UAB Ergolain Projektai.

Konkursu Kultūras ministrija (KM) izsludināja jūlija vidū, taču augusta vidū tā nolikumā tika veikti grozījumi. 23. augustā IUB sūdzību saistībā ar šo konkursu iesniedza SIA Grandus, tomēr pēc tam sūdzība atsaukta, un 28. augustā KM vēlreiz veikusi grozījumus konkursa nosacījumos.

Konkursa sadaļā par LNB aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm un interjera elementiem paredzētā līgumcena bez PVN ir 4,44 miljoni latu, savukārt virtuves iekārtām tika plānots tērēt 210 tūkstošus latu.

Divi pretendenti no trim atklātā konkursa par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Uzņēmēji norāda uz vairākiem pārkāpumiem, tajā skaitā nodokļu parāda pārbaudes procedūrā, kas nav tikusi ievērota un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu. Sūdzības IUB tiks skatītas 28.novembrī, informē viens no sūdzību iesniedzējiem SIA Ergolain design Korporatīvo klientu daļas vadītājs Aigars Kalvišs.

Atklāta konkursa ietvaros iepirkuma priekšmeta daļā par mēbelēm, zīmēm un interjera elementiem piedāvājumu iesniedza trīs pretendenti. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas abi pretendenti, kuriem netika piešķiras tiesības slēgt iepirkuma līgumu, IUB iesniedza iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar radariem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti nedaudz vairāk kā 0,5 miljoni latu.

Pēc Iekšlietu ministrijas skaidrotā, līdzekļi nepieciešami, lai Valsts policija spētu efektīvi uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu līdz jaunam fotoradaru iepirkumam. Jāatgādina, ka pirmais fotoradaru projekts Latvijā beidzās ar fiasko – fotoradari uz ceļiem parādījās ar novēlošanos, turklāt beigās to uzstādītājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) nespēja sagādāt visas ierīces. Kopš pagājušā gada 16. decembra V-Traffic fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus vairs nefiksē.

Kopumā valdība bez diskusijām Valsts policijai piešķīra 518,4 tūkstošus latu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Tostarp 80 Valsts policijas transportlīdzekļu aprīkošana ar radariem un video ieraksta sistēmu izmaksās 292,6 tūkst. latu, bet 225,8 tūkst. latu nepieciešami 46 transportlīdzekļos uzstādītā aprīkojuma renovācijai.

A/s Pasažieru vilciens (PV) uzsākusi dīzeļvilcienu vagonu aprīkošanu ar paplašinātiem pakāpieniem, kuriem jānodrošina ērtāka iekāpšana un izkāpšana no vilciena, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo pērnā gada nogalē Siguldā tika uzsākts veidot jauna tipa paaugstinātos peronus, kuri atšķiras no pārējiem peroniem Latvijā gan augstuma, gan platuma ziņā. Rezultātā pasažieriem ir jāpārvar mazāks pakāpienu skaits, savukārt palielinājās attālums starp peronu un vilciena pakāpieniem, tādēļ dīzeļvilcienu vagonus aprīkos ar papildu pakāpienu, kurš ir platāks un nosedz attālumu starp peronu un vilcienu, skaidro a/s Pasažieru vilciens pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik ar platāko pakāpienu aprīkoti 43 no ekspluatācijā esošajiem 57 vagoniem, pakāpeniski notiek pārējo vagonu aprīkošana. Visu vagonu aprīkošanu plānots pabeigt līdz marta beigām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.

«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Eko Osta sadarbībā ar Eko Gāze uzsācis dīzeļa kravas automašīnu aprīkošanu ar LPG (liquid petroleum gas) jeb šķidrās gāzes iekārtām, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tā piemēram, uzņēmuma Volvo kravas vilcējs, kurš pirms tam darbojās tikai ar dīzeļdegvielu, tagad veic bīstamo atkritumu pārvadāšanu, izmantojot inovatīvu gāzes sistēmu, kurā tiek izmantots dīzeļdegvielas un auto gāzes maisījums.

Iepriekš šādas gāzes iekārtas arī pasaulē tika uzstādītas tikai vieglajām automašīnām ar benzīna dzinējiem. Taču, tehnoloģijām attīstoties, izveidotas LPG iekārtas, kas paredzētas izmantošanai arī automašīnām ar dīzeļa dzinējiem. Kā norāda Eko Gāze speciālisti, šķidrās gāzes un dīzeļa degvielas kombināciju ekonomiski visizdevīgāk izmantot ir tieši smagajiem transportlīdzekļiem ar lielu dzinēja tilpumu un attiecīgi augstu degvielas patēriņu. Eko Osta plāno šī gada laikā pakāpeniski aprīkot ar šķidrās gāzes iekārtām visu savu kravas autoparku.

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Lai nodrošinātu augsta līmeņa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā SIA Rīgas satiksme iecerējusi dibināt meitas uzņēmumu Rīgas acs. Paredzēts, ka kopējās projekta realizēšanas izmaksas pārsniegs 4.5 miljonus latu.

20 tūkstošus latu Rīgas satiksme tērēs tikai jaunās uzņēmuma dibināšanai, savukārt aptuveni 5,4 miljoni latu, kurus uzņēmums cer iegūst piesaistot komercbankas un investorus, tiks tērēti sabiedriskā transporta līdzekļu aprīkošanai ar nepieciešamo tehniku.

Kaut arī uzņēmums sola, ka projekta ieviešanai Rīgas pašvaldības līdzekļi nebūs nepieciešami, Rīgas satiksme pilsētas domi informē, ka jaunieviestās sistēmas uzturēšanai pilsētas dotācijas tomēr būšot nepieciešamas.

Iecerētā sabiedriskā transporta integrētās kustības kontroles, pasažieru drošības un informēšanas sistēma tiks izstrādāta, lai reālā laikā monitorētu transporta līdzekļu pārvietošanos, transporta operatīvo vadību avārijas situācijās un iegūtu informāciju par pasažieru plūsmu. Sistēmu paredzēts izmantot arī dažādas informācijas, piemēram, par pārsēšanās iespējām citās sabiedriskā transporta līnijās, nogādāšanai līdz sabiedriskā transporta pasažieriem.

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai uzsākusi darbu arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, izveidojot uzņēmumu AJ Power Recycling.

Uzņēmums piedāvā atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas un apsaimnieko izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi.

«Ieviesuši pārmaiņas elektroenerģijas, dabasgāzes un zaļās enerģijas jomā, saskatām iespējas to pašu paveikt arī atkritumu apsaimniekošanā. Tajā šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ne vienmēr lētākais ir arī labākais. Redzam, ka atkritumiem ir liels enerģētiskās vērtības potenciāls, kas Latvijā diemžēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Tāpēc vēlamies «sašūpot» stagnējošo atkritumu apsaimniekošanas jomu, piedāvājot Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saņemšanai uzņēmumiem,» uzsver Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis.

Valsts apmaksātas medicīnas pieejamības problēmām nemazinoties, izveidojusies auglīga vide privātām investīcijām veselības infrastruktūrā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No kopējiem veselības aprūpes izdevumiem privātais ieguldījums Latvijā veido 37,4%. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, atzīst Veselības ministrijā. Vidēji ES privātais ieguldījums ir 16,34%. Pie vainas ir nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei, kā rezultātā pakalpojumu pieejamība ir zema, bet pacientu līdzmaksājumi – augsti.

Top jauna slimnīca

Kopš Latvijas atjaunošanas pirmā privātā daudzprofilu slimnīca šobrīd top Rīgā, bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā. Plānots, ka pērnruden sāktie slimnīcas pirmās kārtas būvniecības un aprīkošanas darbi šovasar tiks pabeigti un vasaras beigās tā vērs durvis, DB stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Ņemot vērā ēkas kultūrvēsturisko nozīmi – tā ir arhitektūras piemineklis –, kas nozīmē, ka projekta un jebkādu izmaiņu tajā saskaņošana ir sarežģīta un laikietilpīga, kā arī to, ka rekonstrukcijas darbu gaitā atklājas iepriekš neparedzētas lietas, būvdarbi mazliet iekavējušies. M. Andersons atzīst – darbus straujākus nepadara arī fakts, ka ēkai kopš 1996. gada, kad tajā darbu pārtrauca slimnīca, nav nevienu pieslēgumu inženierkomunikācijām. Tās jāizbūvē pilnībā no jauna.

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.

SEB banka vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumam Sanitex piešķīrusi aizdevumu 17,4 miljonu eiro apmērā loģistikas centra būvniecībai un aprīkošanai Latvijā, informē bankā.

Līdzekļi ieguldīti zemes īpašuma iegādē, loģistikas centra būvniecībā, kā arī tā aprīkošanā ar mūsdienu tehnoloģijām. Kopējais šī projekta investīciju apjoms sasniedz 25 miljonus eiro.

Loģistikas centrs atrodas Ķekavas novada Rāmavā. Tajā iespējams uzglabāt preces trīs dažādos temperatūras režīmos 41 200 kvadrātmetru platībā, kā arī nodrošināt efektīvu loģistikas plūsmu organizēšanu. Tāpat tajā pieejamas dažādas specializētās noliktavas, muitas un akcīzes preču zona, turklāt centrs aprīkots modernām drošības sistēmām darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un ārkārtas situāciju novēršanai. Loģistikas centrā tiek nodrošinātas aptuveni 500 darba vietas un to pārvalda Sanitex grupas uzņēmums Baltic Logistic Solutions.

Jūrmalas slimnīcā pēc rekonstrukcijas atklātas B korpusa 4. un 5.stāva renovētās telpas, kuru labiekārtošanā un aprīkošanā ieguldīti 1,28 miljoni eiro, informē slimnīcas pārstāve Laila Bekmane.

Līdzekļi ieguldīti ķirurģijas un dzemdību nodaļu paplašināšanai, aprīkošanai ar jaunākajām medicīniskajām iekārtām, ģimenes ārstu kabinetu aprīkojuma iegādei, kā arī klientu uzgaidāmo telpu un kāpņu labiekārtošanai.

Bekmane stāstīja, ka Jūrmalas slimnīcas infrastruktūras attīstības projekta īstenošana finansēta no kredītlīdzekļiem, 24 550 eiro saņemot no Jūrmalas pilsētas domes, kā arī 17 730 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Britu regulators sāk izmeklēšanu par digitālo spēļu izdarīto spiedienu uz bērniem pirkt dažādas virtuālās ekstras, ziņo BBC.

Zināms, ka daudzas internetā rodamās digitālās spēles piedāvā paplašināt spēlētāja virtuālās iespējas, bet par papildus samaksu. Lielbritānijas Godīgas tirdzniecības birojam (GTB) ir aizdomas, ka šādi piedāvājumi spēlēs dažkārt ir iestrādāti ļoti mērķtiecīgi, lai azarta karstumā cilvēks «norautos» un iztērētu naudu par to, ko citkārt nepirktu. Pamatproblēma šai sakarā ir tā, ka virtuālo spēļu ievērojama auditorija ir nepilngadīgie, kas neapzinās šāda spiediena radītās reālās sekas.

Tā kāds Bristoles puisēns spēlēdams Zombies versus Ninjas savu vecāku planšetdatorā, dažādiem spēles palīgrīkiem iztērējis 1700 mārciņas. Saprotams, ka bez vecāku ziņas. Briestot skandālam, kompānija Apple par ekstrām iekasēto naudu gan aizskaitījusi sašutušajiem vecākiem atpakaļ, ziņo raidsabiedrība.

BusinessWeek izveidotajā sarakstā ir apkopotas mašīnas, kuru vērtība nepārsniedz 11 000 USD. Salīdzinājumā ar 1980. gadā populārajām mašīnām Lada, Yugo un Fiat Uno, mūsdienu lētās mašīnas ir daudz drošākas un kvalitatīvākas.

Piecdurvīgs hečbeks Chevrolet Aveo standartkomplektācijā maksā 10 560 USD. Pagājušajā gadā Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā pārdoti 395 800 Chevrolet Aveo mašīnas.

1,1 litrīgais, piecdurvju Hyundai Atos standartkomplektācijā maksā 6 350 USD, bet ar visām iespējamām ekstrām - 9 920 USD.

Piecvietīgajam Hyundai Getz sākumcena ir 9 400 USD, savukart maksimālā cena ir 11 700 USD. Pagājušajā gadā tika pārdotas 863 000 mašīnas.

Par 4 400 USD ir iespējams iegādāties Suzuki Maruti 800. To ir iespējams iegādāties Indijā, kur arī ražo šo mazo mašīnu, kā arī šī mašīna tiek eksportēta uz Čīli, Ēģipti, Alžīriju, Peru un Nikaragvu.

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.