Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.
«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.
Par vēlu un par strauju
Komentējot inflācijas apkarošanas plānu, viņš atzīst, ka tas ir izdarīts par vēlu un strauju. Viņaprāt, šāds plāns bija jāievieš pakāpeniski un jau vismaz divus gadus agrāk. Arī Pilsētmāju institūta Urban Art rīkotājdirektore Laimdota Šnīdere atzīst, ka inflācijas apkarošanas plāns ieviests pārāk strauji, taču norāda, ka, viņasprāt, par strauju bijis arī tas, ka jebkurš varējis tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei, kas veicinājis to, ka pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu, kas savukārt sekmējis straujo cenu kāpumu. «Ja pirms pāris gadiem nebūtu tik brīvi pieejami kredīti, tad gan dzīvokļu, gan būvniecības cenas būtu augušas daudz vienmērīgāk. Lai situācija stabilizētos, ir nepieciešams vismaz gads,» atzīst L. Šnīdere. «Gadījumos, kad valsts jūt ekonomisko lejupslīdi, būtu jāsamazina pārvaldes izdevumi, tāda prakse tiek realizēta visā pasaulē, bet nekur nav dzirdēts, ka tiek apgriezta plaukstoša industrija, nosaucot šo rīcību par inflācijas apkarošanu,» norāda kāds projektu attīstītājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš atzīst, ka tad, ja inflācijas apkarošanas plāns piesaistītu ārvalstu investorus, viss būtu kārtībā, bet notiek pretējais. «Latviju pamet lieli Krievijas investori, kas šeit ir veikuši lielus ieguldījumus. Savu aiziešanu viņi pamato ar mainīto kreditēšanas sistēmu, kā rezultātā cilvēki nevar iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, bet viņi nevar nopelnīt,» tā viņš.
Kavē projektus
«Cenšamies sakārtot to, kas ir uzsākts, visi nākotnes projekti ir iesaldēti, gaidot, vai no banku puses būs kādas izmaiņas,» tā A. Kaļimuļins. Projektu Saliņas esot bijis plānots pabeigt līdz gada beigām, kaut iepriekš plānots projektu nodot jūnijā. «Sākt kaut ko jaunu šobrīd ir nereāli. Ir nepieciešami miljoni skaidrā naudā, lai attīstītu normālu projektu. Visas bankas saka, ka tās ar grūtībām finansē tos klientus, kas ir, tāpēc jauniem klientiem durvis ir ciet,» atzīst A. Kaļimuļins. L. Šnīdere norāda, ka pēdējā laikā pieaudzis cilvēku skaits, kas dzīvokļus iegādājas, neuzņemoties kredītsaistības. Pēdējo mēnešu laikā bijuši jau pieci cilvēki, kas iegādājušies dzīvokļus projektā Dienvidu pakavs otrās kārtas ēku kompleksā, uzreiz samaksājot 80 % no summas, pārējos 20 % apņemoties samaksāt tad, kad dzīvoklis tiks nodots ekspluatācijā. «Dzīvokļu pārdošana ir piebremzējusies. Iestāsies pircēju laiks, kad pircēji iegādāsies gatavus dzīvokļus par sev pieņemamu cenu. Taču dzīvokļu cenu kritums ir gaidāms tikai daļēji,» tā L. Šnīdere.
Trūkst finansējuma, pārbūvētā senatnīgā ēka Liepājā paliks bez jumta
Divu Liepājas uzņēmēju atsevišķi iesāktie projekti valdības inflācijas apkarošanas plāna dēļ apturēti, jo traucēta normāla finanšu plūsma.
Liepājas Namīpašnieku biedrības vadītājs, uzņēmējs un vairāku jaunu projektu attīstītājs Juris Jaunzems atzīst, ka inflācijas apkarošanas plāna radītās sekas radīja viņam zaudējumus un uz laiku aizkavēja normālu finanšu plūsmu. «Projektu attīstītājus kredītpolitikas maiņa ķēra pirmām kārtām. Vismaz viens no manis iecerētajiem jaunajiem projektiem pagaidām ir nolikts plauktā. Es domāju, mēs izķepurosimies un iesāktos projektus, piemēram, Roma Plazza, pabeigsim noteikti, taču zinu uzņēmējus, kuriem šī valdības nepārdomātā rīcība radījusi ļoti smagus zaudējumus,» viņš saka. Liepājā esot apturēta kādas jaunas viesnīcas būve, ko banka pārstājusi kreditēt, tāpēc uz ziemu rekonstruētā senā ēka paliks bez jumta, Rīgā esot pazīstamiem attīstītājiem apturēts daudzmiljonu augstceltņu projekts. Taču kredītprocenti bankām jāturpina maksāt, zaudējumos jānoraksta arī daļa sabojāto celtniecības materiālu. Nerealizētie līgumi ar apakšuzņēmējiem. Pat ja izdosies pēc kāda laika projektus atsākt, tirgus niša var būt jau zaudēta, uzskata J. Jaunzems. Kas par to uzņemsies atbildību? Viņaprāt, valsts kārtējo reizi pieņēmusi nepārdomātu lēmumu, neanalizējot lavīnveida sekas. «Nevar taču piecu bojātu vārpu dēļ nodedzināt labības lauku,» viņš saka. «Nebiju par to agrāk domājis, taču tagad ir skaidrs, ka šī valdība manu uzticību ir zaudējusi,» secina Juris Jaunzems. Uzņēmējs Ivars Tīls Db apstiprināja, ka apturējis projektu Liepājā, Pumpura ielā 9, kur bija sākta 17. - 18. gs. vēsturiskās ēkas rekonstrukcija par viesnīcu. Sākotnēji noformēts kredīts bankā, taču augušas celtniecības izmaksas un uzņēmējs vērsies bankā ar lūgumu palielināt kredīta apjomu, tomēr saņēmis noraidījumu. Tagad viņš meklē citas investīciju piesaistes iespējas - aizņēmumu no privātpersonām, lai dabūtu ēku zem jumta. «Pavisam nopietni apsveru domu pamest biznesu Latvijā pavisam. Tāda biznesa vide neveicina nekādu attīstību,» viņš secina.
Bankas vairāk pievēršas citu nozaru kreditēšanai
Bankas jau kādu laiku mazāk finansē nekustamo īpašumu projektus, jo tie ir kļuvuši riskantāki.
Kā būs nākotnē, to neviens šodien nevar pateikt, atzina baņķieri. Parex banka jau gada sākumā paziņoja, ka nekustamā īpašuma tirgus vairs nav bankas kreditēšanas prioritāte un tā vairāk sāk pievērsties citu nozaru finansēšanas projektiem, piem., ražošanai utt. «Šis uzstādījums tagad ir saistīts ar brīdi, kad Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vērojams zināms attīstības tempu palēninājums,» skaidroja Parex bankas viceprezidents Jorens Raitums. Pēc viņa teiktā, daudzi iesāktie projekti izrādījušies nepārdomāti, citi jaunie projekti nav līdz galam izstrādāti. Vienlaikus strauji pieaugušas būvizmaksas un cenu kāpums nekustamajam īpašumam ir apstājies, bet dažos segmentos pat ir vērojams cenu kritums. «Tas samazina projektu rentabilitāti. No banku viedokļa nekustamā īpašuma tirgus ir kļuvis krietni riskantāks un tādēļ bankas arī kļuvušas daudz piesardzīgākas,» tā J. Raitums. SEB Unibankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Agafončikova atzina, ka gadījumos, kad SEB Unibanka atsaka projekta attīstītājam, iesniegtais projekts neatbilst bankas kredītpolitikas prasībām, pēc projekta izvērtēšanas netiek gūta pārliecība, ka nākotnē attīstītājs spēs sa-sniegt plānoto rezultātu, ir pamatotas bažas par projekta kvalitāti, vai arī banka ir ieguvusi negatīvu pieredzi iepriekš, atbalstot līdzīga veida projektus. «Bankas līdz šim ir atbalstījušas un arī turpmāk ir gatavas atbalstīt jaunos projektus, kas atbilst banku kredītpolitikai, šiem projektiem ir zināmas celtniecības izmaksas, tiek piedāvātas visas nepieciešamās izpildes garantijas, tāpat attīstītājs ir noslēdzis priekšlīgumus, kas nodrošinās nākotnes naudas plūsmu. Ļoti svarīgs ir attīstītāja ieguldījums projekta realizēšanā, kā arī attīstītāja iepriekšējā pozitīvā pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā,» tā baņķiere.
Ķēdes reakcija
Nira fondi valdes loceklis Vadims Markovs lēsa, ka attīstītāji apturēja pārdošanas procesu, jo grūti atrast pircējus, kuru nav inflācijas apkarošanas plāna ietvaros realizēto kreditēšanas ierobežojumu dēļ. Attīstītājiem vienlaikus ir saistības ar banku, kurai jāmaksā procenti par kredītiem katru mēnesi un, ja nav alternatīvu biznesu, viņi spiesti tos apturēt vai pārdot projektus. Tomēr tādu investoru ir ļoti maz, atzina V. Markovs, piebilstot, ka bankas jaunos projektus finansē piesardzīgi, jo izpārdot dzīvokļus ir grūti. «Var prognozēt, ka tuvākajā laikā jauno projektu skaits samazināsies. Sekas būs tādas, ka pēc 2-3 gadiem būs situācija, ka mājokļu atjaunošanas process samazināsies,» tā viņš. V. Markovs uzsver, ka ir jādomā, kā spekulantus nodalīt no cilvēkiem, kuri grib nopirkt dzīvokli pirmo reizi dzīvē, jo tikai tas nenogremdēs mājokļu celtniecību kopumā. Viņš zināja teikt, ka dažas bankas cenšas izstrādāt jaunus produktus, lai atbalstītu attīstītājus, nenovestu tos līdz bankrotam. Ir runa par normāliem, pieredzējušiem attīstītājiem, kas cenšas nevis ātri pelnīt, bet tiešām darboties tirgū ilgtermiņā. Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits Db atzina, ka lielas nekustamā īpašuma kompānijas, t.sk. arī jauno projektu attīstītāji, stāv rindā pēc labiem mākleriem. Viņš atzina, ka nekustamā īpašuma pircēju patlaban atrast nav vairs tik viegli, tomēr «šobrīd redzams, ka pircējs ir gala patērētājs.»
Sekas - cenas krīt
Kā sekas tirgū manāmas interesantas cenu izmaiņas. Otrreizējā tirgū ir izveidojusies ļoti liela cenu diferenciācija: ja salīdzina šodienu ar gada sākumu, tad augšējā robeža cenai nav mainījusies, bet apakšējā cenu robeža kritusies, atzina Nira fondi valdes locekle Jevgēnija Markova. Ja gada sākumā neremontēts dzīvoklis maksāja par 10 - 15 % lētāk kā remontēts, tad šobrīd jau ir 25 - 30 %, no kā var secināt, ka tipveida dzīvokļiem apakšējā cenu robeža kritusi par 10 - 20 %, pavelkot uz leju vidējās cenas. Ja Purvciemā varēja nopirkt dzīvokli vidēji no 78 - 99 tūkst. eiro par 2 istabu dzīvokli, tad šobrīd var nopirkt no 67 līdz 99 tūkst eiro. Pēc viņas secinātā, cenu apakšējās robežas samazināšanās ir spekulantu īpatsvara samazinājums tirgū. Jauno projektu tirgū ir parādījies būtisks skaits piedāvājumu par cenām, kas ir par 15 - 20 % zemākas nekā šā gada sākumā.
