Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.
Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.
Valsts pārstāvji uzsver, ka VPP projekts ļauj veiksmīgi realizēt dažādus infrastruktūras projektus jau tagad, bet maksāt par projektu vēlāk - VPP projekta saistības netiek ietvertas kā tiešās valsts finansiālās saistības, un līdz ar to netiktu pārkāpti Māstrihtas kritēriji. Tāpat būtisks faktors ir būvniecības izmaksu augšana katru gadu - realizējot projektus iespējami ātrāk, par vienādu naudas summu ir iespējams veikt lielāku darba apjomu.
Jauns apvedceļš
Rīgas - Ķekavas projekts paredz jau esošā ceļa rekonstrukciju un jauna apvedceļa izbūvi, savukārt Rīgas apvedceļam iecerēts uzbūvēt otru brauktuvi, palielinot joslu skaitu līdz četrām. Uzņēmēji, kas bāzējas netālu no iecerētajiem ceļu būves projektiem, neslēpj, ka beidzot varētu atrisināties satiksmes problēmas esošajos ceļu posmos, kas biznesam nesot prāvus zaudējumus. Tā vēl vienas brauktuves izbūvē Rīgas apvedceļam varētu atrisināt lielās sastrēgumu problēmas šajā posmā.
Arī Ķekavas virziens ir būtisks daudziem uzņēmējiem. "Sliktā ceļa kvalitāte nes mums zaudējumus, jo uzņēmuma autoparks tiek pastiprināti nolietots, pieaug ekspluatācijas izdevumi, degvielas patēriņš u.c. izmaksas," norāda Putnu fabrikas Ķekava līdzīpašnieks Ģirts Rungainis. Baltijā lielākajam mazumtirgotājam VP Market jaunais ceļa posms varētu atvieglot dzīvi, jo kompānijas loģistikas centrs atrodas blakus Rīgas - Ķekavas šosejai. Šobrīd kompānijas automašīnām bieži esot jāgaida ilgs laiks, līdz tās tiek uz šosejas, jo ceļš uz šoseju ir ļoti noslogots. "Tas ļoti traucē darbam," norāda VP Market finanšu direktore Aiva Henkuzena, piebilstot, ka loģistikas centrs šosejas malā vēl negarantējot attiecīgās ērtības.
Par abiem projektiem Satiksmes ministrija izšķīrās pēc konsultācijām ar piesaistītajiem Price Waterhouse Coopers speciālistiem, kuri tieši šos ceļu posmus atzina par šobrīd vispiemērotākajiem, lai tos realizētu pēc VPP principa. Satiksmes ministrija un Latvijas valsts ceļi abiem projektiem jau izstrādājuši sākotnējos skiču projektus, tomēr projeta tālākā virzība būs atkarīga arī no pirmā VPP pilotprojekta sekmēm.
Pilotprojekts jau ir
Latvijā jau šobrīd ir uzsākta pirmā VPP ceļu būves projekta realizācija. Jau drīzumā varēs izsludināt konkursu par vērienīgās automaģistrāles no Rīgas līdz Sēnītei būves iepirkuma konkursa sagatavošanu un finansēšanu. Projekts jau ir atbalstīts valdībā. Teju 245 milj. Ls vērtais projekts arī paredz, ka automaģistrāles būvniekam būs pilnībā jāuzņemas visi iespējamie riski, bet valsts pēc autoceļa nodošanas ekspluatācijā ik gadu projekta realizētājam maksās aptuveni 12 milj. Ls, kas tiks segti no Valsts autoceļu fonda programmā paredzētajiem līdzekļiem. Autoceļa izmantošana būs bez maksas.
SM plāni paredz plaši izvērst Latvijā ceļu būvniecību, balstoties uz VPP sadarbības modeli, un kopējā projektu vērtība varētu sasniegt dažus simtus milj. latu.
Reģioni: lielie miljonus vērtie ceļu projekti tiek tikai Rīgai
Reģionos strādājošie uzņēmēji ir neapmierināti, ka VPP ceļu būves projektus šobrīd iecerēts realizēt tikai ap Rīgu, tādējādi "apdalot" reģionus.
Šobrīd Satiksmes ministrijas redzeslokā ir trīs lieli ceļu būves projekti, kas tiks realizēti pēc Valsts un privātās partnerības (VPP) principa, tomēr visi trīs projekti koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Latvijas valsts ceļu (LVC) pārstāvji norāda, ka potenciālie VPP projekti tiekot rūpīgi izvērtēti, un viens no svarīgākajiem kritērijiem ir satiksmes intensitāte, kas Rīgas apkārtē ir visaugstākā. Uzņēmēji gan norāda, ka valstij ir jāizvērtē prioritātes, un neesot prātīgi tik ļoti ceļu būves projektus koncentrēt tikai ap Rīgu, tādējādi palielinot attīstības plaisu starp valsts galvaspilsētu un pārējo valsti. "Koncentrējot tik daudz projektus Rīgā, tiek ierobežota reģionu uzņēmumu attīstība, jo tiem nav tādas pašas iespējas kā rīdziniekiem," tā Liepājā strādājošās ceļu būves kompānijas SIA Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis. Ceļu būves kompānijām, kas bāzējas ārpus Rīgas, daudz grūtāk ir konkurēt konkursos par projektu realizāciju ar Rīgas uzņēmumiem, jo krietni pieaug izmaksas transporta un pārcelšanās izdevumu dēļ.
"Ja reiz valsts deklarējusi, ka tā vēlas attīstīt reģionus, tad to vajadzētu arī darīt. Kur tad paliek Latgale u.c. reģioni? Mums, protams, vislabāk būtu, ja tiktu attīstīta infrastruktūra Krievijas virzienā, jo tas ļautu nostiprināt Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju," uzsver Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Uzņēmēji uzsver, ka valstij ir jāstimulē reģionu attīstība ar ceļu būves projektiem,kas pēc vairākiem gadiem varētu palielināt satiksmes intensitāti. "Bieži satiksmes intensitāti veicina attiecīgs piedāvājums - ja būs labi ceļi, pieaugs arī braukt gribētāju skaits," tā Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols. Līdzekļu apjoms ceļu attīstībai Rīgā nav proporcionāls satiksmes intensitātei salīdzinājumā ar pārējo Latviju. "Nav saprotams tik liels uzsvars uz Rīgu, jo satiksmes intensitāte proporcionāli tik ļoti lielāka Rīgā nav salīdzinoši ar līdzekļiem, kas tiek ieguldti ceļos ap Rīgu," norāda G. Zvirbulis.