Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.
12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.
2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.
Pēc šādas informācijas saņemšanas E.Sprūdžs uzdeva nekavējoties veikt uzņēmuma finanšu auditu. Kā atzīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, saņemtie rezultāti šokēja – «VSIA Vides projekti bija novērojama ne tikai klaji nesaimnieciska valdes rīcība ar sabiedrības finanšu līdzekļiem, bet vienlaikus iezīmējās arī prettiesiskas rīcības pazīmes».
Kā paziņojumā medijiem turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atkārtots apliecinājums par 2012.gada janvārī pamatoti veikto valdes - Ivara Ozoliņa (ZZS), Henrija Avota (ZZS) un Mārtiņa Jirgena (ZZS) – nomaiņu tika saņemts maija sākumā pēc iepazīšanās ar VSIA Vides projekti publiskā gada pārskatā sniegto informāciju. Tā liecināja, ka VSIA Vides projekti 2011.gadu noslēdza ar 299 417,00 latu lieliem zaudējumiem. Saskaņā ar VSIA Vides projekti 2011.gada bilanci sabiedrības pašu kapitāls ir negatīvs – 210 836,00 latu, bet saistības pret kreditoriem 604 085,00 latu.
Šādi rādītāji ir pietiekoši brīdinošs signāls par iespējamo sevišķi lielu finanšu līdzekļu izsaimniekošanu un liela apmēra kaitējuma nodarīšanu valsts kapitālam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šobrīd ir ierosināti vairāki kriminālprocesi saistībā ar valsts SIA Vides projekti iepriekšējās valdes darbību.
Kā akcentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, klaji šokējoša ir AS Latvenergo katru gadu sabiedrībai pārskaitītā finansējuma (kopumā 850 000 latu gadā) Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu īstenošanai izmantošana citiem, ar šī uzņēmuma pamatdarbību nesaistītiem, mērķiem. Faktiski, komercsabiedrības finansiālās eksistences garants vismaz pēdējo trīs gadu pastāvēšanas periodā bija iepriekš minētais AS Latvenergo finansējums.
Šā gada 19.jūnijā valdība pieņēma lēmumu, ka turpmāk Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu nodrošināšanu organizēs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Saskaņā ar normatīvo regulējumu līdz šā gada 1.novembrim LVĢMC apzinās nākamajā gadā paredzēto Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu izmaksas un par to informēs AS Latvenergo.
