Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Gluži pretēji – revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijā faktiskā maksātnespējas prioritāte ir pēc iespējas ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu. Par to liecina zemie kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji -14% no prasījumu summas. Maksātnespējas procesa iznākums visbiežāk ir ātra aktīvu izpārdošana, nevis uzņēmuma darbības turpināšana.

Latvijā ir mazs sekmīgi īstenotu tiesiskās aizsardzības procesu skaits – tikai 6% no izbeigtajiem tiesiskās aizsardzības procesiem. Turklāt tie vairumā gadījumu tiek izmantoti, lai realizētu kādas citas ar darbības tupināšanu nesaistītas intereses – novilcinātu maksātnespēju, pārstrukturētu parādus, nokļūtu pie vēlamā administratora. Piemēram, revīzijā tika konstatēts, ka viena administratora visi 15 tiesiskās aizsardzības procesi ir turpinājušies kā maksātnespējas procesi, turklāt 13 no tiem tika skatīti vienā tiesā, vajadzības gadījumā īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainot juridisko adresi (kopā deviņas adrešu maiņas). Līdzīgi bija ar citu administratoru – kopumā seši tiesiskās aizsardzības procesi, kas vēlāk kļuva par maksātnespējas procesiem. Pieci no tiem tika skatīti vienā tiesā, visos gadījumos īsi pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā notika adreses maiņa. Tā kā šie procesi notika laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam, tas liecina par ilgstoši uzturētu sistēmu un kontroles trūkumu. Visi minētie administratori joprojām darbojas profesijā.

Pastāvošā sistēma pieļauj, ka administratori var būt saistīti maksātnespējas procesos, lemt viens par otra atlīdzību un procesa izmaksām. Valsts ir piešķīrusi administratoram plašas pilnvaras, bet tās nav kompensētas ar pietiekamu valsts īstenotu uzraudzību, konstatējuši revidenti. Tā rezultātā Latvijā ir augstas maksātnespējas procesa izmaksas – tās veido 53% no atgūtajiem līdzekļiem.

VK secina, ka Tieslietu ministrija, atstājot maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību kreditoru ziņā, nav pienācīgi izvērtējusi, vai tie spēj nodrošināt pietiekamu administratora darbības kontroli, ņemot vērā nozarē pastāvošās problēmas.

Citās valstīs, piemēram, Igaunijā un Somijā administratora atlīdzība un izmaksas ir pakļautas tiesas kontrolei, atlīdzību administrators saņem tikai pēc tam, kad tiesa ir uzklausījusi parādnieka un kreditora viedokli par administratora darbu un administrators ir iesniedzis darbības pārskatu.

Valsts kontrole uzskata, ka maksātnespējas jomas sakārtošanai vairs nepietiek ar kosmētiskiem labojumiem – grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, lai risinātu „sasāpējušos” jautājumus. Izmaiņas ir jāveic pēc būtības un secīgi – vispirms apzinoties problēmas, to savstarpējo mijiedarbību, formulējot mērķus un risinājumus. Tas viss ir jāietver politikas plānošanas dokumentā, kas turpmāk būtu kvalitatīvs pamats maksātnespējas jomā izteikto priekšlikumu argumentācijai, pieņemtajiem lēmumiem un normatīvajos aktos veicamajām izmaiņām. Ar normatīvo regulējumu ir jākonkretizē maksātnespējā sasniedzamie mērķi, jānosaka to sasniegšanai nepieciešamie tiesiskie instrumenti, procesa norises shēma, iesaistīto pušu kompetence un valsts loma procesa uzraudzības nodrošināšanā.

Revīzija maksātnespējas jomā tika veikta par laika posmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim, bet pilnīgam priekšstatam atsevišķos gadījumos iegūta un analizēta informācija arī ārpus norādītā laika posma.

Tieslietu ministrija norāda, ka Valsts kontroles aprēķinātās zaudētās summas ir pārspīlētas, par ko liecina jaunākie starptautiskie pētījumi. TM atbalsta VK ieteikumus un vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka līdz šim ir ieguldīts apjomīgs darbs pie grozījumu Maksātnespējas likumā izstrādes un to pavadošajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas rezultējies ar grozījumu spēkā stāšanos šā gada 1.martā.

Turklāt šobrīd TM turpina darbu pie apjomīgas administratoru profesijas reformas , lai pilnveidotu pieeju profesijai un uzraudzības sistēmu.

Administratoru profesijas reforma paredz pielīdzināt administratorus valsts amatpersonām, uz tiem attiecinot atsevišķus valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un pienākumus. Līdz ar reformas ieviešanu plānots, ka administratorus amatā iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors , un administratori ne retāk kā reizi trīs gados kārtos kvalifikācijas eksāmenu. Tiks pastiprināta administratoru atbildība , paredzot, ka par normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būs saucami pie disciplināratbildības. Reforma nosaka plašāku gadījumu loku, kad administrators būtu atceļams no amata , tostarp pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu.

TM ierosinājusi papildināt Maksātnespējas likumu, nosakot, ka par maksātnespējas procesa administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija.

TM uzsver, ka summu, kas zaudētas maksātnespējas procesa ietvaros, veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi: uzsākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir „tukši” ar milzīgām parādsaistībām, līdz ar to šajos maksātnespējas procesos administrators faktiski tikai „likvidē” juridisko personu, un līdz ar likvidāciju parādsaistības tiek dzēstas. Būtiski, ka šīs milzīgās saistības nav veidojušās maksātnespējas procesa ietvaros, bet gan pirms tā uzsākšanas, veidojot parāda pamatsummu, Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo institūciju uzrēķinus, līgumsodus u.c.

Ņemot vērā minēto, TM ieskatā šīs summas ir zaudētas ne tikai maksātnespējas procesu dēļ, bet arī juridiskās personas rīcības rezultātā.

Valstij ir jārada pietiekami efektīvi mehānismi, lai nepieļautu nesamērīgu parādu (tajā skaitā nodokļu un nodevu) izveidošanos, kas savukārt norāda nevis uz maksātnespējas sistēmas neefektivitāti, bet gan uz nodokļu un nodevu administrēšanas, tostarp iekasēšanas sistēmas iespējamiem trūkumiem.

papildināta ar Tieslietu ministrijas viedokli