Maksātnespējas administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām neatrisinās problēmas maksātnespējas procesos, bet radīs tikai jaunas
Tā vakar Saeimā galīgajā lasījumā veiktos grozījumus Maksātnespējas likumā vērtē sertificēti maksātnespējas administratori.
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (LSMPAA) savā paziņojumā norāda, ka ir nepatīkami pārsteigta, un pauž nožēlu par deputātu nespēju iedziļināties maksātnespējas procesa un pastāvošo problēmu būtībā, tādēļ pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidenta un lūgt neizsludināt šodien parlamentā apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā.
Neprognozējamas sekas
«Ja kāds cer, ka, maksātnespējas administratorus – krīzes menedžerus – pielīdzinot valsts amatpersonām, atrisinās visas sasāpējušās problēmas, tad tie ir maldi, jo tas radīs jaunus sarežģījumus,» situāciju skaidro maksātnespējas administrators, LSMPAA valdes loceklis Andris Daugaviņš. Viņaprāt, šīs izmaiņas var radīt haosu visā maksātnespējas sistēmā. Proti, aptuveni trešdaļa maksātnespējas administratoru vienlaikus ir zvērināti advokāti, kuriem tagad var nākties izvēlēties, ko darīt tālāk. «Administrators kā valsts amatpersona, sākot darbu strādājošā uzņēmumā, nevarēs neko darīt bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām. Piemēram, veikala administrators nevarēs pirkt konkrētu preci no pastāvīgā piegādātāja. Šāda situācija var būt ļoti aktuāla arī ražošanas uzņēmumu administrēšanā,» stāsta A. Daugaviņš. Viņš norāda, ka administratoram kā valsts amatpersonai būs duāla loma gadījumos, kad administrējamā uzņēmuma kreditors būs Valsts ieņēmumu dienests. «Administrators kā valsts amatpersona nereti būs interešu konfliktā – bankā, kura ir nodrošinātais kreditors, vienlaikus ir administatora konts vai pat noguldījums, kredīts utt.,» problēmjautājumus turpina rādīt A. Daugaviņš. Viņš piebilst, ka valsts amatpersonas rīkojas ar valsts mantu, savukārt administratori – ar privātsubjektu īpašumu, turklāt administratori pilda tiesas lēmumus, bet valsts amatpersonas izdod lēmumus, kas ir saistoši visiem, savukārt administrators – tikai maksātnespējīgajam subjektam.
Tas, ka ir bijuši daži skaļi gadījumi, nebūt nenozīmējot, ka, pakļaujot administratorus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībai, viss uzreiz atrisināsies – vēl jo vairāk, ja patlaban administratora rīcības tiesiskumu un pamatotību var pārbaudīt. «Pašlaik administrators par savu rīcību vai bezdarbību atbild ar savu mantu, savukārt valsts amatpersonu vietā parasti atbild valsts maks, un šādu atgadījumu nav maz,» starpību starp administratoru un valsts amatpersonu izskaidro A. Daugaviņš.
Pēc viņa domām, administratoru finanšu dokumentus un arī ienākumus jau tagad var izpētīt visas iestādes, kurām ir šādas funkcijas un nepieciešamība. «Tas ir bezspēcības apliecinājums policijai, ka tikai KNAB var tikt galā ar administratoriem,» ironizē A. Daugaviņš. Viņaprāt, administratorus nevar vainot par neatgūtiem parādiem situācijā, kad ne īpašniekiem, ne valdes locekļiem nedraud atbildība par maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa rosināšanu savlaikus, jo problēmas jau nerodas uzreiz.
Jāizdara izvēle
«Administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai radīs izmaiņas pašu administratoru darba organizācijā, un būs gadījumi, kad cilvēkam būs jāizlemj, ko viņš vēlas darīt tālāk, taču ar varu neviens maksātnespējas administrators netiek nodarbināts,» grozījumu ietekmi vērtē valsts uzraudzības iestādes Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele. Viņš piebilst, ka karstas diskusijas par šo tēmu ir bijušas arī agrāk. Jāatgādina, ka pērnā gada vēlā rudenī toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosināja īstenot administratoru reformu un attiecīgos grozījumus iesniedza Maksātnespējas likuma trešajam – galīgajam lasījumam, savukārt viņa pēctece Baiba Broka šīs izmaiņas iekļāva atsevišķos Maksātnespējas likuma grozījumos, bet pašreizējais ministrs pavisam nesen aicināja nenovilcināt minēto grozījumu izskatīšanu Saeimā, kas būtībā paredzēja, ka administratori pēc sava amata ir pielīdzināmi valsts amatpersonām ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un ierobežojumiem, kā arī nosacījumiem, ar kuriem administratora darbs savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un advokāta pienākumiem. Tomēr šie priekšlikumi ar niansēm atšķiras no deputātu vairākuma atbalstītā Saeimas deputāta Andreja Judina piedāvājuma.
