Jaunākais izdevums

Uzņēmums "Failiem.lv" ir izveidojis satura piegādes rīku, kas ļauj atslogot Latvijas un pasaules interneta tīklu Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Lietojot satura glabāšanas platformu, medijiem, telekomunikāciju uzņēmumiem un satura veidotājiem iespējams būtiski uzlabot satura piegādes kvalitāti un ātrumu failiem, kas ir populāri patērētāju vidū. Risinājums ir izveidots, apvienojot centralizētu mākoņskaitļošanas arhitektūru ar miglas skaitļošanas jeb Peer-to-peer (P2P) risinājumiem.

"Failiem.lv" izveidotais vienādranga lejupielādes un straumēšanas risinājums ļauj atslogot uzņēmumu serveru tīklu un nodrošināt ātrāku datu pārraidi, pārvēršot katru faila lejuplādētāju vai video skatītāju arī par tā augšuplādētāju. Tas nozīmē, ka tieši populārs saturs – ziņas, pasākumu pārraides, filmas, sporta sacīkstes - gala lietotājiem faktiski tiek piegādāts no tuvāk esošajiem lietotājiem, nevis pāri visai valstij vai kontinentam.

Tas sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, piemēram, serveri varēs turpināt darboties arī ļoti populāra satura gadījumā (ja vienlaikus pieslēdzas vairāki desmiti un simti tūkstošu lietotāju). Turklāt – jo vairāk lietotāju patērē saturu, jo ātrāk un efektīvāk tas tiek piegādāts. Šis risinājums nozīmē arī to, ka netiek pārslogoti tīkla starpsavienojumi un netiek radītas papildu izmaksas pakalpojumu sniedzējiem, turklāt tiešsaistes pakalpojuma sniedzējiem nevajadzēs uzturēt liekas jaudas pīķa stundām un samazināsies faktiskais enerģijas patēriņš, jo lietotāji tīklu papildina dinamiski – atbilstoši pieprasījumam.

Šis satura P2P lejupielādes veids ir pieejams visiem "Failiem.lv" lietotājiem papildus klasiskajam.

Risinājuma pamatā ir modificēta torrentu protokola versija, WebRTC un WebSocket tehnoloģijas, bet šajā gadījumā lietotājam nav nepieciešams ielādēt papildu programmas - vienādranga failu apmaiņa noris interneta pārlūkprogrammā. Skatoties video saturu, lietotājs automātiski kļūst par daļu no tīkla.

Lai izmantotu jauno risinājumu, weblapas uzturētājam vai lietotājam nepieciešams augšupielādēt vēlamo dokumentu, piemēram, video, "Failiem.lv" vietnē. Pēc tam lietotājs var saņemt saiti vai iegulšanas kodu, kas ļauj dokumentu publicēt savā mājaslapā - bez savu serveru noslogošanas.

Demo piemērs uzkopētam video failam: https://failiem.lv/f/demo

Vienādranga datu pārraides risinājumi, pie kā "Failiem.lv" (SIA "Files.fm") strādājis vairākus gadus, pašlaik gadu ir ieviesti testēšanas režīmā un lietotājiem pieejami bezmaksas. Līdz šim veiktie testi liecina - ja saturam ir vismaz 8 vienlaicīgi patērētāji, tas ļauj atslogot serveru jaudas līdz pat 80% un augstāk. Šāda pieeja ir īpaši aktuāla tieši ļoti populāra satura gadījumā vai krīzes situācijās.

Interesi par risinājumu esot izrādījuši tādi starptautiski giganti kā britu telekomunikāciju uzņēmums "Virgin Media" un ASV dibinātais, "Fortune 500" sarakstā ietvertais tehnoloģisko risinājumu nodrošinātājs "Fiserv". Risinājums noder arī pašiem "Failiem.lv", lai atslogotu serverus un datu centru tīklu, vienlaikus piegādājot saturu visā pasaulē un nebloķējot saturu pēc pirmajām 50 lejupielādes reizēm, kā to dara citi pakalpojumu sniedzēji.

Uzņēmums "Failiem.lv" plānoja video un cita multimediju satura iegulšanas un pārraidīšanas rīku publicēt 2021. gadā, taču, ņemot vērā situāciju, kad pieaugušā apjomīgu materiālu patēriņa dēļ ir traucēta ikdienas saziņa internetā, "Failiem.lv" nolēmis mobilizēt tehniskās iespējas. Tāpēc uzņēmums jau tagad uzsāk pakalpojuma ieviešanu video piegādē un cita satura (audio, bildes, dokumenti) izmitināšanā, kā arī aicina tehnoloģijas izmēģināšanā iesaistīties tīmekļa vietnes ar lielu failu skaitu, tiešsaistes medijus, bibliotēkas, interesentus un infrastruktūras nodrošinātājus Latvijā.

Risinājuma izstrādes procesā "Failiem.lv" ar starptautisko nosaukumu "Files.fm" atvēris izpētes un attīstības biroju "Sci-Tech Daresbury" datu zinātņu centrā Lielbritānijā - tas ir Anglijas CERN analogs. "Files.fm" izstrādes procesā iesaista gan zinātniekus, gan studentus, kas piesaistīti sadarbībā ar vietējām izglītības iestādēm. Biroja atvēršanu organizējusi ārvalstu tirgu attīstības aģentūra ENRIGA.

"Failiem.lv" ir 2008. gadā Latvijā dibināts uzņēmums, kas izstrādā datu glabāšanas risinājumus un palīdz interneta lietotājiem un uzņēmumiem glabāt, pārsūtīt, publicēt un pārdot failus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv saņem 50 000 eiro blokķēdes tehnoloģijas ieviešanai

Zane Atlāce - Bistere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Failiem.lv datu glabāšanas platforma izturējusi atlasi un ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu blokķēdes risinājumu praktiskai ieviešanai.

Janvāra pēdējā nedēļā uzņēmums piedalījās inovāciju konkursa "Block.IS" otrajā kārtā Stambulā un iekļuva 23 Eiropas uzņēmumu finālistu vidū, iegūstot 50 000 eiro līdzfinansējumu blokķēdes risinājumu ieviešanai..

Eiropas Savienības inovāciju projekta "Horizon 2020" ietvaros saņemtais finansējums tiks izmantots Failiem.lv blokķēdes un failu tirdzniecības platformas pilnveidei un attīstīšanai, integrējot un papildinot datu glabāšanas platformu ar blokķēdes elementiem. Plānots, ka interneta lietotājiem sistēma būs pieejama kā atvērts failu katalogs - dokumentu bibliotēka un ļaus lietotājiem publicēt un dalīties ar dažādiem brīvpieejas un maksas failiem, izmantojot Ethereum blokķēdē saglabājamus Files.fm tokenus jeb digitālos žetonus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video konferenču pakalpojumu, informē "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis.

Izmēģinājuma versijā tas pieejams kopš pagājušā gada aprīļa, bet nesen veikti uzlabojumi un paplašināšanas darbi - uzlabota skaņas kvalitāte, palielināts vienlaicīgo klausītāju skaits līdz pieciem simtiem, pievienota iespēja iegūt dalībnieku atskaites, uzstādīt patstāvīgu prezentāciju uz tāfeles un citas opcijas. Bezmaksas versijā nav garuma ierobežojuma sapulcēm.

Visi digitālie rīki un pamācības pieejamas latviešu valodā un lietotāju dati glabājas Latvijā. Lietotājiem nodrošināta palīdzības un tehniskā atbalsta sistēma. Iespējams izveidot arī pastāvīgu virtuālo istabu - vidi, kurā notiek sapulces vai apmācības.

"Tas nozīmē, ka rīks piemērots atkārtotai izmantošanai, piemēram, regulārām mācībām vai atkārtotām sapulcēm," piebilst "Failiem.lv" vadītājs J.Viklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" ieviesusi iespēju parakstīt saglabātos dokumentus ar e-ID karti vai "eParaksts mobile" lietotni, informē uzņēmuma vadītājs Jānis Viklis.

Ieviesta arī iespēja pārbaudīt un apskatīt jau esošu un parakstītu dokumentu parakstus visiem populārākajiem formātiem. "Lietotājs saglabā dokumentus platformā, izvēlas gala formātu, paraksta ar drošu laika zīmogu un var iedot privātu piekļuvi citiem ar epastu identificētiem lietotājiem, lai parakstītu, vai vienkāršākajā gadījumā - pārsūta piekļuves saiti," skaidro J. Viklis.

Failiem.lv attīstījis video konferenču pakalpojumu 

Datu uzglabāšanas un apmaiņas platforma "Failiem.lv" attīstījis jaunu un Latvijā bāzētu video...

Parakstīt iespējams gan vienu, gan vairākus failus vienlaicīgi.

"Failiem.lv" uzturētājs "Files.fm" 2019.gadā strādāja ar 886 633 eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 106 250 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Kompānija "Files.fm" reģistrēta 2007.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir miljons eiro. Kompānijas kapitālā 65% pieder Viklim, 24% - SIA "Nule 18", 5% - Madarai Paeglei, bet 3% - Paulam Sondoram un Mārtiņam Lāmam. "Failiem.lv" nodrošina bezmaksas un maksas failu apmaiņas un glabāšanas risinājumus interneta lietotājiem. Sistēmās tiek uzturēti un apstrādāti desmitiem miljoni failu un tai pašlaik ir divi miljoni apmeklētāju mēnesī, no kuriem aptuveni ceturtā daļa ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Inbox.lv šobrīd cīnās ar lielāko lielāko hakeru uzbrukumu

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma un interneta vietnes Inbox.lv šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu. Inbox.lv pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām, informē Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti.

A.Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16.maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaita ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

“Šobrīd tehniskais dienests strādā pie tā, lai apturētu datu plūsmu no ārzemēm. Senāk bija vienkāršāk, jo Latvijas datu centros varēja vienkāršāk atslēgt ārzemju plūsmu, taču tagad tas nav tik vienkārši iespējams, jo viss ir pārāk integrēts,” precizē A.Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds interneta ātrums ir viņu mājoklī

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jaunus izaicinājumus. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi atklāt un aizsargāt uzņēmumu no izspiedējprogrammām (ransomware). Izspiedējprogrammatūra ir ļaundabīgo programmu veids, kas bloķē sava upura pieeju datora failiem un pieprasa izpirkumu.

Pasaulē pirmais izspiedējvīrusa uzbrukums notika 1989. gadā un tas bija vērsts uz veselības aprūpes nozari. Arī tagadējos pandēmijas apstākļos veselības aprūpes sektors joprojām ir galvenais izspiedējprogrammatūras uzbrukumu mērķis, taču uzbrukumi notiek arī citās nozarēs.

Vai nākamā desmitgade kļūs par izspiedējprogrammatūras desmitgadi?

1. Ransomware vīrusu uzbrukumu politika. Kibernoziedznieki bieži izplata vīrusu noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Šo reģionu varas iestādes mēdz skatīties uz tiešsaistes noziegumiem pavisam citādāk, nepievērošot tiem pastiprinātu uzmanību. Diemžēl daudzu valstu varas iestādes ignorē noziedzīgas bandas, kas savus noziegumus izdara tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Huawei" trešdien tirgū laida savu mobilo operētājsistēmu, kas tam nepieciešama, ņemot vērā ASV aizliegumu uzņēmumam piekļūt operētājsistēmai "Android".

Jaunās operētājsistēmas nosaukums ir "HarmonyOS".

Tā ir balstīta uz "Android" atvērtā pirmkoda elementiem, kam "Huawei" un citiem uzņēmumiem joprojām ir piekļuve, un kompānija trešdien prezentēja pirmo mobilo ierīci, kurā uzstādīta jaunā operētājsistēma.

"HarmonyOS" viedtelefons ļaus lietotājiem, piemēram, piekļūt failiem, dokumentiem un citam saturam dažādās ierīcēs, sākot ar datoriem un beidzot ar valkājamierīcēm, vēsta uzņēmums.

Taču analītiķi skaidro, ka "Huawei" varētu saskarties ar grūtībām iegūt pietiekami daudz izstrādātāju, lai radītu programmatūras un saturu šai operētājsistēmai, kas mudinātu patērētājus iegādāties uzņēmuma izstrādātos viedtelefonus tirgū, kurā dominē "Android" un "Apple iOS" sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā

Db.lv, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes prokuratūras prokurore Signe Silanža nolēmusi atcelt policistu lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu un lēmusi uzsākt kriminālprocesu lietā par iespējamām krāpšanām mežu uzpirkšanā, kurās iesaistīta Latvijas politiskām aprindām tuva SIA “Dizozols” – tagadējais nosaukums SIA “BONO”, vēsta portāls neatkariga.nra.lv.

Kā raksta portāls, Vidzemes prokuratūra, izskatot uzņēmēja Marisa Zariņa sūdzību par Valsts policijas Valmieras iecirkņa amatpersonu 2022. gada 5. aprīļa lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu par uzņēmējam iespējami pienākošās naudas par meža pārdošanu iespējamu piesavināšanos, lēmusi sūdzību apmierināt un policistu lēmumu kā nepamatotu atcelt, un 2022. gada 20. maijā uzsākt kriminālprocesu lietā Nr. 12516001322. Krimināllieta nosūtīta izmeklēšanas veikšanai Valsts policijas Valmieras iecirknim.

Pērnā gada oktobrī “Neatkarīgā” informēja, ka policijas lietvedībā nonācis iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos. Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets Covid-19 laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē

LETA, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā

Armanda Vilciņa, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aptauja: vislielāko interneta trūkumu izjustu iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets mūsu ikdienā ieņem ļoti būtisku vietu, piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi nevar iedomāties dzīvi bez interneta, jo tad viņi justos ierobežoti, liecina “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Lielāku interneta trūkumu izjustu gados vecākie iedzīvotāji, kas sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu – tā domā 85% aptaujāto senioru.

Tikai 9% atzīst, ka varētu iztikt bez interneta un dzīve tad būtu labāka. Biežāk pozitīvi par iespēju dzīvot bez interneta atsaucas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem.

“Mūsdienās modernās tehnoloģijas, t.sk. internets ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Turklāt tas neattiecas tikai uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vai jauniešiem, bet arī senioriem, kuri arvien vairāk apgūst tehnoloģijas, lai varētu ērti sazināties ar saviem tuviniekiem, izklaidētos un norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem. Turklāt tieši seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk aug mobilā interneta lietošanas telefonos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Metaverss – izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai

Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievment Latvia valdes priekšsēdētājs, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 5G internets viņiem nav nepieciešams

Db.lv, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju šobrīd neplāno izmantot 5G internetu, jo tas viņiem nav nepieciešams.

Gandrīz 45% ir gatavi nedaudz nogaidīt, kamēr attīstās tehnoloģija, un pieslēgt to nedaudz vēlāk, bet vairāk nekā 20% to ir gatavi darīt jau tagad vai uzreiz, tiklīdz būs tāda iespēja.

Visbiežāk respondenti, kuri zina, kas ir 5G internets, sagaida, ka šīs tehnoloģijas ietekme uz viņu ikdienas dzīvi būs pozitīva vai maz jūtama. Tā domā aptuveni 66% aptaujāto, bet tikai 4% ir tādu, kas uzskata, ka 5G internets varētu potenciāli negatīvi ietekmēt ikdienas dzīvi. Iespējamo negatīvo 5G interneta ietekmi vairāk saskata respondenti ar pamatizglītību, pensionāri un aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem.

“Varu nojaust, kādēļ nepilna trešdaļa respondentu atbild, ka neplāno izmantot 5G tehnoloģiju. Proti, visā valstī esošā 4G tehnoloģija daudzviet spēj nodrošināt komfortablu interneta ātrumu, kas lietotājiem nepieciešams ikdienā, līdz ar to 5G sniegtās iespējas viņiem nešķiet vilinošas. Vienlaikus jāatgādina tas, par ko publiski tiek runāts salīdzinoši maz – 5G attīstība sniegs ieguvumu arī 4G lietotājiem, atslogojot 4G tīklu,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Investējot miljonu eiro, Tele2 optiskajam tīklam Rīgā pieslēdzis bāzes stacijas

Db.lv, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru