Enerģētika

Jelgavā varētu samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Iesniegtā tarifa projekta izmaiņas ir saistītas ar mainīgo un pastāvīgo izmaksu struktūras izmaiņām, koģenerācijā saražotās siltumenerģijas apjoma pieaugumu, ar koksnes šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kā arī pateicoties citiem Jelgavā īstenotajiem siltumenerģijas ražošanas un pārvades efektivitātes uzlabojumiem.

Jelgavā kā galvenais kurināmais siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota koksnes šķelda, kas nodrošina nepieciešamo siltumenerģijas bāzes slodzi. Jaunuzceltā biomasas koģenerācijas stacija spēj nodrošināt līdz 85% no pilsētas siltumenerģijas slodzes, tādejādi būtiski uzlabojot centralizētās siltumapgādes drošību, bet maksimumslodzes nodrošināšanai tiek izmantotas dabasgāzes katlumājas. Lai arī dabasgāzes izmantošanas īpatsvars siltumenerģijas ražošanā ir saglabājies salīdzinoši neliels, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika nosaka, ka siltumenerģijas gala tarifam ir jābūt piesaistītam dabasgāzes tirdzniecības cenai, neatkarīgi no izmantotā dabasgāzes īpatsvara siltumenerģijas ražošanā.

Piedāvātais siltumenerģijas gala tarifs varētu stāties spēkā 2015. gada 1. novembrī.

Šobrīd spēkā esošais SIA Fortum Jelgava siltumenerģijas tarifs ir spēkā no 2013. gada 1. decembra un 2015. gada maijā bija 58.57 EUR/MWh bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Anulē licenci uzņēmumam Fortum Latvija

Žanete Hāka, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome anulējusi SIA Fortum Latvija siltumenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas licenci, kas komersantam bija izsniegta 2008. gada 15. janvārī darbības zonai Mārupes pagastā, informē komisija.

Licence anulēta, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, sakarā ar to, ko komersants ir izslēgts no komercreģistra un reorganizēts, pievienojot komercsabiedrībai SIA Fortum Jelgava.

Pamatojoties uz SIA Fortum Jelgava iesniegumu, regulatora padome grozīja SIA Fortum Jelgava siltumenerģijas pārvades un sadales licenci, paplašinot komersanta darbības zonu un nosakot, ka turpmāk komersants var darboties arī Mārupes novadā lidostas Rīga teritorijā starp Mazo Gramzdas ielu un Ziemeļu ielu. Līdz šim komersanta licences darbības zona bija Jelgava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ginta Cimdiņa: Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas

Līva Melbārzde, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums – SIA Fortum Latvia

Žanete Hāka, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Komercreģistrā reģistrēti 318 jauni komersanti, tostarp 164 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Starp pagājušajā nedēļā reģistrētajiem uzņēmumiem lielākais bijis nīderlandiešu Fortum Holding B.B. piederošais SIA Fortum Latvia, kas izveidots, atdaļot daļas no SIA Fortum Jelgava. SIA Fortum Latvia ar 19,933 miljonu eiro pamatkapitālu aizvadītajā nedēļā ierindojies pirmajā vietā starp jaunreģistrētajiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā.

Par jaunreģistrētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts IK Siltuma enerģija komersants Andris Vanags, bet valdes locekļa pienākumus pildīs Ingus Kaprāns.

Otrs lielākais pamatkapitāls starp pagājušajā nedēļā reģistrētajiem uzņēmumiem bijis SIA SK Capital ar 382 tūkstošu eiro pamatkapitālu, bet vēl vairākiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem reģistrēts 35 tūkstošu eiro pamatkapitāls (AS Caucasus Pharma Invest, SIA Knoppa un SIA J STONES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fortum Jelgava sāks pilsētas siltumtrašu rekonstrukcijas būvdarbus

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektā Jelgavā ieguldīs vēl 2,8 miljonus eiro

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta īstenošanu, informē SIA Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Projektu plānots pabeigt līdz 2015. gada 15. novembrim un tā kopējās izmaksas ir 2,861 miljons eiro, no kurām attiecināmās izmaksas veido 2,26 miljonus eiro. Savukārt Kohēzijas fonda atbalsta finansējums šim projektam ir 904,1 tūkstotis eiro.

Kompānijā skaidro, ka projekta mērķis ir Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšana. Projekta ietvaros plānots samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, nomainot atsevišķus virszemes, dzelzsbetona kanālos ieguldītos un tehniskajos koridoros atrodošos siltuma tīklu posmu cauruļvadus ar rūpnieciski izolētām caurulēm, likvidējot četrus centrālos siltuma punktus (CSP) un četrcauruļu sadales sistēmas karstā ūdens cauruļvadus un uzstādot automatizētus, neatkarīgā pieslēguma individuālos siltuma punktus (ISP).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nākotnes potenciāls ir jāizmanto, nevis jāaprok

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības problēmas ir risināmas kopīgi, valsts un pašvaldību struktūrām cieši sadarbojoties ar investoriem

Fakts, ka ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, ir viens no vissliktākajiem novērtējumiem, kādu mūsu valsts potenciāls vispār var saņemt. Slikts tas ir tāpēc, ka to var uzlabot tikai ilgākā laika termiņā un tikai ieviešot kompleksu risinājumu. Tā nav infrastruktūra, ko var uzbūvēt, vai konkrēti likuma grozījumi, kurus var pieņemt, pielāgojot uzņēmējdarbības vidi investoru vajadzībām. Mēs esam valsts bez derīgajiem izrakteņiem, līdz ar to cilvēku kapitāls ir un būs mūsu vienīgā vērtība, bet ir skumji, ja politikas veidotāji tam nepiešķir pienācīgu nozīmi.

Lai saprastu, kā situāciju risināt, vispirms ir jāapzinās esošā situācija un tās rašanās iemesli. Diemžēl Latvijas politikas veidotāji ne vienmēr to saprot, par ko liecina Saeimā notikušās runas par Latvijas darbaspēka zemo produktivitāti un efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts.

Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā.

Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru