Lai arī oktobrī gada inflācija uzskrēja 11 gados neredzētā virsotnē, pakāpjoties līdz 13,2%, baņķieri pārliecināti par ekonomikas «mīkstu» piezemēšanos.

Finansisti lēš, ka augsta inflācija būšot līdz šā gada beigām un arī nākamā gada sākumā - tomēr to pieļauj arī patlaban baņķieru lēstais Latvijas ekonomikas «mīkstās piezemēšanās» scenārijs. «Mans personiskais viedoklis, arī Nordea scenārijs, ka Latvijas ekonomikā būs t.s. «mīkstā» piezemēšanās.

Tās ietvaros inflācija tuvākajos mēnešos nesamazināsies, drīzāk kļūs nedaudz sliktāk, pirms kļūs labāk. Saruks ekonomikas izaugsme, arī banku sektora attīstība palēnināsies,» Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis. SEB Unibankas ekonomists Andris Vilks minēja, ka, lai arī oktobrī inflācija pārsniegusi 13 % un tāda saglabāsies arī nākamajos 2 mēnešos (gada beigās 13.5 %), tomēr daudzos rādītājos jau parādās atvēsināšanās pazīmes. «Lai būtu cietā piezemēšanās, jābūt ļoti smagiem faktoriem,» tā viņš.

Ja Latvijā inflācija nesāks samazināties nākamā gada otrajā ceturksnī, patlaban lēstā ekonomikas mīkstā piezemēšanās var kļūt cietāka. Par Latvijas ekonomikas un banku tirgus attīstības perspektīvām intervijā Db pastāstīja Ziemeļvalstīs lielākās banku grupas Nordea filiāles Latvijā vadītājs Valdis Siksnis.

Kādu Nordea banka redz Latvijas ekonomikas tālāku attīstību?

Vai zināmi šobrīd augstās inflācijas cēloņi?

Mēs mēģinājām analizēt, kāpēc piem., Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kur ir fundamentāli līdzīga situācija, t.sk., ietekmē dabas resursi, bijusi vienlaicīga iestāšanās ES. Secinājām, ka pēdējos gados Latvjā daudzos rādītājos dinamika bijusi strāujāka, t.sk., atalgojuma, kreditēšanas pieaugums. Proti, naudas masas apgrozībā (naudas, kas nokļuva cilvēku rokās) pieaugums bija straujāks. Tagad nav vēlams, lai patēriņš apstājas vai arī strauji bremzētos, bet nepieciešama mērenība gan algas, gan kreditēšanas pieaugumā. Samazinoties jaunas naudas ieplūšanai ekonomikā, arī inflācijas tempiem vajadzētu samazināties. Novērojumi liecina, ka arī cilvēku optimisms mazinās, cilvēki vairs nedomā, ka var aizņemties, jo tāpat pēc mēnešiem nopelnīs vairāk. Tiesa, ir vēl arī blakus efekti, piem., administratīvi regulējamās cenas, inflācijas gaidas.

Ekonomikā šobrīd ir tikai situācijas pasliktināšanās un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu uzlaboties, intervijā laikarsktam Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) saka ekonomists Uldis Osis.

"Būs liela veiksme, ja līdz gada beigām būs jūtama stabilizācija. Valdībai ir ticība, ka starptautisko finanšu institūciju nauda uzlabos stāvokli un stabilizēs to. Manuprāt, tik vienkārši tas nebūs. Ja runājam terminos, ko lietojām pērn, par to, vai būs cietā vai mīkstā piezemēšanās, tad šodien ir skaidrs, ka ir cietā piezemēšanās, un daudz cietāka nekā domāts, turklāt piezemēšanās vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā ies dziļumā, plašumā un turpināsies visu šo gadu," saka ekonomists.

Situācija gan Latvijas iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos neko labu nesola, uzskata Osis. Eiropā ir brīva preču kustība, un pēc Polijas zlota devalvācijas citu valstu preces nevar konkurēt cenas jomā ar Polijas ražojumiem. Vissmagāk tas skar Lietuvu, bet lēnām sasniedzot arī Latviju. Zviedrijas, Krievijas Lielbritānijas valūtu devalvācija radot pilnīgu bezcerību eksportam.

Nordea galvenais tirgus analītiķis Rodžers Vesmans (Roger Wessman) 22. novembra Baltic RIM Outlook pētījuma prezentācijā pastāstīja, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikām vienādi iespējami abi scenāriji - gan mīksta piezemēšanās (soft landing), gan smaga piezemēšanās (hard landing), taču Nordea cer, ka Latvijas ekonomikas piezemēšanās būs mīksta, kas notiks, ja tiks ievēroti attiecīgi nosacījumi.

Kā stāsta R. Vesmans, Baltijas valstīs ir vērojama ekonomiskās attīstības atvēsināšanās, par ko liecina izsniegto kredītapjomu samazināšanās, piebilstot, ka kredītu ņēmēju samazināšanās ir labi, taču šī samazināšanās nedrīkst būt pārāk strauja, jo pretējā gadījumā Latvijas ekonomikā sagaidāma smagā piezemēšanās, kas tiešā veidā attieksies uz valsts un iedzīvotāju ienākumiem.

Ja šā gad pirmajā pusgadā bija problēmas ar izsniegto kredītu apjomu ierobežošanu, tad šā gada pēdējos mēnešos redzama samērā strauja izsniegto kredītu apjomu pieauguma samazināšanās. Nordea Latvijas vadītājs Valdis Siksnis norāda, ka ir svarīgi, lai šī samazināšanās notiek sabalansēti.

ASV bankas JPMorgan Chase & Co vadošie darbinieki cietuši klusu, klientam Bernardam Medofam īstenojot savu episko Ponzi shēmu, tādējādi cerot aizsargāt bankas investīcijas un turpināt sadarboties ar viņu, atsaucoties uz tiesā iesniegtu prasību, vēsta Reuters.

Irvings Pikards, tiesas iecelts pilnvarotais, kurš cenšas atgūt bijušo Medofa klientu naudu, šādas apsūdzības izteicis prasībā pret otru lielāko ASV banku. Ceturtdien publiskota rediģēta prasības versija.

«Lai arī daudzas finanšu institūcijas pieļāva Medofa īstenoto krāpšanu, JPMorgan Chase bija pašā šīs krāpniecības centrā, un līdzdalībniece tajā,» teikts prasībā, kas iesniegta ASV bankrota tiesā Manhetenā.

Tā pirmo reizi pierādot - Pikards uzskata, ka JPMorgan bijusi ieinteresēta uzturēt desmitiem gadu garumā ilgušās attiecības ar Medofu, kura krāpnieciskā shēma gaismā nāca 2008.gada 11.decembrī.

No ekonomikas smagās piezemēšanās glābt varētu lielo kultūras objektu būvniecības sākšana.

To Db konferencē Biznesa prognozes 2008, jautāts, ko valdība varētu darīt, ja piepildīsies pesimistiskākās ekspertu prognozes un Latvijā nākamgad sāksies strauja patēriņa krišanās, atzina Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Būtu jāiepludina līdzekļi

«Tad patīk tas kādam vai nepatīk, jāsāk lielo objektu būvniecība. Nelielā ekonomikā, kāda ir Latvijā, arī divu - trīs lielu projektu īstenošana dos efektu,» tā premjers A. Kalvītis. Strauja patēriņa un tautsaimniecības izaugsmes tempu sarukuma gadījumā valstij tautsaimniecībā būtu jāiepludina ievērojami finanšu līdzekļi, lai stimulētu ekonomisko attīstību. Šo gadu valdība plāno beigt ar aptuveni 60 milj. Ls - 70 milj. Ls lielu budžeta pārpalikumu, nākamo gadu - ar 163 milj. Ls lielu budžeta pārpalikumu. Ja nākamgad izdosies no- slēgt Lattelecom pārdošanas darījumu, tas valstij varētu dot vēl aptuveni 400 milj. Ls lielus ieņēmumus. Minētie līdzekļi tad varētu tikt iepludināti ekonomikā, atzina A. Kalvītis. Db jau vairākkārt ( piem., 5.10.2007.) vēstījis, ka, sākot no 2008. gada, valdība ieplānojusi veidot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fondu, kurā tiks ieskaitīti visi valsts pamatbudžeta ieņēmumi, kas pārsniegs gadskārtējā budžeta likumā plānotos, kā arī privatizācijas ieņēmumi.

ASV lielākā banka JPMorgan Chase&Co, kurai ASV regulators ir licis pastiprināt drošību saistībā ar naudas atmazgāšanas darījumiem, apstādinājis dolāru pārskaitījumus uz Latvijas bankām, raksta Bloomberg. Latvijas banku uzraugi norāda, ka lēmums nav vērsts tikai uz Latviju.

Tādējādi turpmāk vienīgie Rietumu partneri, ar kuru palīdzību Latvijas bankas var veikt starptautiskos dolāru pārskaitījumus, paliek divas bankas – Deutsche Bank AG un Commerzbank AG. Dažas vietējās bankas dolāru klīringā paļaujas uz partneriem Krievijā un Ukrainā, kuriem ir korespondējošie konti ar ASV partneriem.

«Nav šaubu, ka JPMorgan bija nozīmīgs parneris,» norāda LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka tas netraucēs strādāt bankām tālāk un meklēt jaunus partnerus.

JPMorgan atteicies šo informāciju komentēt, bet Deutsche Bank AG un Commerzbank AG nekomentējuši iespējamo JPMorgan lēmuma ietekmi uz biznesu.

Aktīvu ziņā lielākā ASV banka JPMorgan Chase ceturtdien paziņoja, ka cietusi no masveidīga hakeru uzbrukuma, kurā Savienotajās Valstīs tikuši ietekmēti 76 miljoni privāto un septiņi miljonu biznesa klientu.

Banka norāda, ka šajā uzbrukumā, kas piedzīvots šā gada vasarā, iegūti kontu īpašnieku vārdi un adreses, taču tāda svarīga informācija kā kontu un sociālās apdrošināšanas numuri nav iegūti.

Paziņojumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) JPMorgan Chase vēsta, ka saistībā ar šo incidentu banka nav novērojusi nepierastus klientu krāpniecības gadījumus.

JPMorgan Chase jau augustā paziņoja, ka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm pēc izskanējušās informācijas, ka hakeri, kas, kā uzskatīts, bijuši no Krievijas, ielauzušies bankas datoru sistēmās, liekot varasiestādēm uzsākt federālo izmeklēšanu.

Reitingu aģentūru vērtējumi par valsts ekonomikas attīstību ir tikai viens no kritērijiem ārvalstu investoriem, lai pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem. Latvija priekš ārvalstu investoriem, būsim godīgi, ir salīdzinoši niecīga, tāpēc viņu galvenais aspekts, kas tiek izskatīts, pieņemot lēmumu par investīciju izvietošanu, ir cita rakstura, Db atzina Ārvalstu investoru padomes vadītājs Andris Lauciņš.

Viņš kā piemēru minēja parametrus, ko investori izskatītu, un tie ir pieeja infrastruktūrai, administratīvais slogs, nodokļu vides īpatnības un tamlīdzīgi. "Tās pašreiz ir svarīgas lietas, kas visos projektos tiek izskatītas. Tātad reitingu aģentūru vērtējums nav pats svarīgākais. To ņem vērā, bet tā kā vietējais tirgus ir nemateriāls, tad tas nav galvenais. Svarīgāk ir, vai pieejams darbaspēks attiecīgā skaitā un kvalifikācijā," tā A. Lauciņš. Vienlaikus viņš atzina, ka no resursu piesaistes un nosacījumu viedokļa tas, kāds kredītreitings tiek piešķirts valstij, finanšu institūcijām, pilnīgi noteikti tiek ņemts vērā no ārvalstu investoriem, kas uzsāk sadarbību, jo tas veido valsts kopējo, organizācijas riska profilu. "Tāpēc Latvijā ir jau vairākas kompānijas, ne tikai bankas, kas uzsākušas sadarbību ar reitingu aģentūrām. Lai reitingu piešķirtu, tas maksā naudu un acīmredzot, ja kompānija gatava maksāt, lai iesniegtu reitingu aģentūrai datus novērtējuma saņemšanai, tad nākas secināt, ka šo līdzekļu iztērēšanai ir biznesa pamats, piem., sadarbības partneri, kreditētāji dod labvēlīgākus nosacījumus. Biznesa loģiku varam vilkt paralēli ar valsti, mehānismi darbojas līdzīgi," skaidroja A. Lauciņš.

Starptautiskais Valūtas fonds (IMF) apgalvojis, ka sakarā ar globālās ekonomiskā attīstības samazināšanos Baltijas valstīs, visticamāk, sagaidāma mīksta ekonomiskā piezemēšanās, taču smagas piezemēšanās riski joprojām pastāv Rumānijā un Bulgārijā, ziņo aģentūra Reuters.

IMF Eiropas departamenta direktora vietnieks Ajais Čopra (Ajai Chopra) konferencē Varšavā norādījis, ka IMF pamata scenārijs Baltijas valstīm paredz mīkstu ekonomikas piezemēšanos, taču smagas piezemēšanās iespējas arī nedrīkst izslēgt.

A.Čopra visvairāk uzteica Slovākijas veikumu attiecībā uz eiro ieviešanu, kas valstij paredzēta 2009. gadā.

Cenas jau tagad pa priekšu agrākajām gada beigu prognozēm.

Guvumi no akciju cenu palielināšanās bijuši dāsni un aizsteigušies pa priekšu daudzu investīciju banku gada beigu paredzējumiem. Piemēram, marta sākumā Reuters finanšu iestāžu aptaujā tika lēsts, ka ASV Standard & Poor’s 500 indekss šo gadu noslēgs pie 2,9 tūkst. punktu atzīmes, bet jau tagad šī indikatora vērtība braši pārsoļojusi pāri šim līmenim.

Pagājušā gada decembra sākumā gan tirgus dalībnieki vidēji bija optimistiskāki. Bloomberg līdz 1. decembrim tad bija apkopojis 14 lielo Volstrītas prognozētāju aplēses par ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 2019. gada potenciālo sniegumu. Vidēji tad tika lēsts, ka šo gadu šis akciju indikators noslēgs pie 3056 punktu atzīmes, kas no tā brīža būtu pieaugums gandrīz par 10%.Ja vērtē iepriekšējos 20 gadus, tad vidēji tiek paredzēts, ka katrā nākamajā gadā S&P 500 indeksa vērtība pieaugs par 9%. Jau ziņots: ja runā par kādām prognozēm, tad būtu jāņem vērā, ka cilvēki ir visai slikti īstermiņa tendenču paredzētāji – arī profesionāļi, kuriem ir pieeja vislabākajai informācijai. Tiek ironizēts, ka vēl sliktāki cilvēki ir tikai paši savas rīcības prognozēšanā. Var jokot, ka, runājot, piemēram, par nākamā gada akciju veikumu, prognozētāji par pamatu ņem vidējo tirgus pieaugumu ilgākā termiņā un tad tam pēc izjūtām piepluso vai atņem kādu procentpunktu. Jau ziņots: formula ir visai vienkārša – tiek aplūkoti līmeņi, kur kāda akciju tirgus indeksa vērtība ir tagad, un šai vērtībai, ja tiek prognozēti līmeņi, piemēram, pēc tiem pašiem 12 mēnešiem, tiek pievienota aptuveni desmitā daļa.

Ar katru nākamo sezonu strauji samazinās pircēju interese par radžotajām riepām, atzīst specializētie riepu servisa centri

Tā vietā priekšroka tiek dota Skandināvijas tipa mīkstajām vai pat Eiropas tipa ziemas riepām.

Laika apstākļi ir tie, kas nosaka pircēju izvēli, turklāt jaunākie mīkstā sastāva bezradžu riepu modeļi jau vairs daudz neatpaliek no radžoto riepu snieguma. «Jaunākie ziemas riepu salīdzinošie testi apliecina, ka bezradžu riepas zaudē tikai uz ledus, savukārt uz irdena vai sablietēta sniega, nerunājot par slapju sniegu vai slapju asfaltu, ir pat ievērojami labākas par radžotajām,» tā DB teic Autoriepu nama direktors Oskars Krampāns. Sava kolēģa teiktajam pievienojas Latakko pārdošanas kvalitātes vadītājs Gints Garuts, atklājot, ka mīkstā gumijas sastāva riepas šobrīd ir kompānijas Latakko ejošākā prece. «Tas, protams, attiecas uz to pircēju auditoriju, kas necenšas nopirkt pēc iespējas lētāku riepu modeli un likuma ietvaros ar to braukt visu gadu. Tie ir autoīpašnieki, kas rūpējas ne tikai par savu, bet apkārtējo drošību. Tie ir pircēji, kas ir rūpīgi izpētījuši produktu klāstu un zina, kāpēc viņiem ir nepieciešams tieši šāds riepu modelis, saprot, ka tas maksā vairāk. Viņi apzinās, ka šis ieguldījums ir viņu pašu drošībā,» tā viņš.

Visām trijām Baltijas valstīm, kuras ir starp visstraujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā, šā gada laikā ekonomikas izaugsme samazināsies līdz 5% - 8%, un recesija neiestāsies, uzskata viena no lielākajām ASV bankām JPMorgan.

"Nav nekādas zīmes par būtiskām problēmām Skandināvijas bankām, kuras ir izsniegušas lielāko daļu no Baltijas valstu kredītiem. Mēs jau redzam dažas zīmes, ka Baltijas valstīs būs mīkstā piezemēšanās, it īpaši Igaunijā," uzsver JPMorgan ekonomists Jarkins Cebeci (Yarkin Cebeci).

Jāatzīmē, ka kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s ir samazinājusi Lietuvas kredītreitingu no A uz A ar mīnusu, kas nebija noticis kopš 1990. gada. Savukārt Fitch Ratings kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu ir samazinājusi Bulgārijai, Latvijai, Igaunijai un Rumānijai.

Investīciju banka JPMorgan Chase par 500 miljoniem sterliņu mārciņu iegādājusies bijušās finanšu institūcijas Lehman Brothers galveno ēku Londonā, padarot to par centrālo JPMorgan biroju ēku Eiropā, ziņo Financial Times.

«Pat lejupslīdes laikā mēs esam turpinājuši investēt un augt starptautiskajos tirgos. Šī iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums un pierāda mūsu ticību Londonai, kā vienai no svarīgākajiem pasaules finanšu centriem,» sacījis JPMorgan vadītājs Džeimijs Dimons (Jamie Dimon).

Bijušās bankas Lehman Brothers galvenā ēka Londonā tiek uzskatīta par vienu no labākajām šāda veida celtnēm Lielbritānijas galvaspilsētā.

Šī ēka tika celta 2003. gadā.

JPMorgan šo debesskrāpi par savu centru Eiropā oficiāli padarīs 2012. gadā.

Krīzes iespaidā globālā mērogā ieviestie bargie finanšu tirgus regulējumi, visticamāk, samazinās ASV un Eiropas banku rentabilitāti par teju trešdaļu, spiežot tās mainīt bonusu sistēmu un samazināt štatus.

Tā secināts JPMorgan veiktajā pētījumā, ziņo Financial Times.

Pētījumā, kura kopija nonākusi arī Financial Times rīcībā, atspoguļots dziļi pesimistisks skats uz ietekmi, ko varētu radīt stingrāka finanšu tirgus regulācija, kas sevī ietver arī bargākus banku kapitāla noteikumus.

JPMorgan aprēķinājis, ka investīciju banku kapitāla atdeve samazināsies no 15% līdz nepilniem 11% 2011. gadā, tādējādi varētu tikt samazināts banku darbinieku atalgojums un bonusi.

Pētījumā teikts, ka bankas nevēlēsies darboties ar zemāku rentabilitāti, tādēļ reaģēs ar ievērojamām restrukturizācijām, tostarp ar tālāku darbinieku skaita samazināšanu atsevišķās nozarēs un kompensāciju ierobežošanu banku valdēs.

ASV investīciju bankas JPMorgan Digitālās izaugsmes fonds plāno iegādāties 10% strauji augošā sociālā portāla Twitter kapitāldaļu. Darījuma summa tiek lēsta ap 450 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kopumā Twitter vērtība noteikta 4,5 miljardu dolāru apmērā, vēsta Financial Times.

Pagaidām nav zināms, vai JPMorgan veiks tiešas investīcijas sociālajā tīklā, jo pastāv iespēja, ka kapitāldaļas tiks atpirktas no jau esošajiem Twitter investoriem un akcionāriem.

Jaunizveidotais JPMorgan fonds radīts ar mērķi piedāvāt investoriem pieeju ieguldījumu iespējām strauji augošās privātās tehnoloģiju kompānijās. Līdz šim Digitālās izaugsmes fonds (Digital Growth Fund) savācis līdzekļus kopumā 1,22 miljardu dolāru apmērā.

JPMorgan norāda, ka fondā noteikti ierobežojumi, proti, tajā būs tikai 480 dalībnieki. Tuvākajā laikā tiek paredzēts palielināt fonda līdzekļus līdz 1,3 miljardiem dolāru.

Jūlijs bija bagāts ar notikumiem gan finanšu tirgos, gan ārpus tiem. Kamēr situācija Tuvajos Austrumos turpināja pasliktināties, ASV demokrāti nolēma mainīt savu prezidenta amata kandidātu gaidāmajās vēlēšanās, lai gan pagaidām ir grūti pilnībā novērtēt ieguvumus no Džo Baidena aizstāšanas ar Kamalu Harisu.

Vienlaikus ASV akciju tirgū notika kapitāla rotācija (grūti pateikt, vai šī tendence būs noturīga), un sākusies arī finanšu pārskatu sezona – līdz šim S&P 500 indeksa uzņēmumi uzrāda labus peļņas rādītājus vienlaikus ar ieņēmumu pieauguma tempu samazināšanos. Netika atstātas novārtā arī centrālās bankas: Federālo rezervju sistēma nemainīja procentu likmes, bet norādīja, ka septembrī tās, iespējams, tiks samazinātas. Japānas Banka paaugstināja likmes no 0-0,1% diapazona līdz 0,25%, tādējādi nostiprinot jenas kursu (un sarūgtinot tirgus dalībniekus); un Anglijas Banka samazināja oficiālo bankas procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 5,00%.

Ekonomiku varētu salīdzināt ar lielu kuģi, kura stūre šobrīd ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness atzina Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuram valdība atkārtoti uzticēja vadīt Latvijas Centrālo banku un kuru Dienas bizness izvēlējās kā gada cilvēku.

Kāds vai kādi, jūsuprāt, bija 2007. gada svarīgākie notikumi Latvijā kopumā, t.sk., tautsaimniecībā, Latvijas Bankas darbā? Vai tiem būs kādas pozitīvas/negatīvas sekas nākamgad?

Latvijas tautsaimniecībai 2007. ir bijis interesants un savā ziņā pagrieziena gads. Makroekonomiskā stabilitāte gada sākumā mazinājās, kas acīmredzot palīdzēja labāk saprast, kāpē c centrālā banka triju gadu garumā pievērsa uzmanību iespējamai ekonomikas pārkaršanai un mudināja piekopt stingrāku fiskālo politiku. Esam pa īstam sadzirdēti: beidzot ticis pieņemts un kopš vasaras tiek īstenots inflācijas mazināšanas plāns. Budžeta izveide pirmo reizi ar pārpalikumu ir pareizs un, es teiktu, vēsturisks solis. Pārāk straujais ekonomikas pieaugums gada gaitā sācis mazināties. Te valdībai šīs situācijas pārvaldīšanā darāmā netrūks - t.sk. uzmanīgi kontrolējot «atdzišanas» gaitu un uzturētu virzību nost no otras galējības - izaugsmes tempu pārlieka krituma. Viena no svarīgākajām šī gada pārmaiņām - publiskajā telpā pamanāmi konsolidējas viedoklis, ka ekonomiskās politikas veidotāju lēmumiem un rīcībai turpmāk jābūt saskaņotiem un samērāmiem ar Latvijas mērķi pāriet uz eiro.

Krīze un panika Centrālajā un Austrumeiropā turpinās, taču eksperti sāk izteikt domas, ka Latvijai vairāk nedraud smagā piezemēšanās, raksta Financial Times.

Ekonomisti uzskata, ka Baltijas valstis saskārsies ar ekonomikas tempu strauju samazināšanos, tomēr neviens nevar pateikt, cik strauji. "Baltijas valstis cietīs, un no tā nevar izvairīties," uzsver Pasaules Bankas Austrumeiropas nodaļas galvenais ekonomists Pradips Mitra (Pradeep Mitra).

Bet viss nemaz nav tik slikti. Financial Times raksta, ka ekonomisko tempu un kredītu skaita samazināšanās Baltijas valstīm var izrādīties veiksmīgs veids, kā piezemēties uz mīkstā tepiķa un izvairīties no smagās piezemēšanās.

Daudzi ekonomisti uzskata, ka Baltijas valstīm ir papildus pluss ekonomikas stabilizēšanā - dalība ES. Dalība Eiropas Savienībā atļauj investoriem riskēt, jo reģiona attīstība ir acīmredzama.

«Mūsu koncepts par automātiskajām uzpildes stacijām ir izrādījies ārkārtīgi veiksmīgs. DUS automatizācijai ir nākotne un nebūs ilgs laiks, kad arī citas degvielas mazumtirdzniecības kompānijas varētu izvēlēties šādu tirdzniecības ceļu,» intervijā Dienas biznesam pieļauj Neste Latvija ģenerāldirektors Olli-Pekka Pilkanens (Olli-Pekka Pylkkanen).

Viņš arī atklāj, ka uzņēmuma akcionāri Somijā tic Latvijas tirgus stabilitātei. «Neatkarīgi no vietējo un ārzemju ekonomistu komentāriem, mēs redzam, ka Latvija pēdējos gados ir sasniegusi ļoti augstu ekonomisko izaugsmi. Iespējams, pat pārāk strauju. Taču galvenais, lai notiktu tā saucamā mīkstā piezemēšanās. Un es šajā ziņā esmu optimists,» tā O. Pilkanens.

Pēc viņa teiktā, smagā piezemēšanās nozīmētu grūtākus laikus gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, diezgan pamatīgi tiktu iedragāta pirktspēja un uzņēmēji nevarētu gūt plānotos ienākumus. Tiesa, Neste Latvija šāds scenārijs nebūtu tik sāpīgs, jo uzņēmumam pārsvarā ir tikai automātiskās uzpildes stacijas, kas pašlaik ir visefektīvākais DUS risinājums izmaksu ziņā.

ASV piešķirs vēl 250 miljardus ASV dolāru ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.

No 250 miljardiem 125 miljoni ASV dolāru tiks novirzīti, lai iegādātos daļu iegādei 9 lielākajās bankās, raksta newsru.com.

Kā pieļauj analītiķi, septiņas no bankām, iespējams ir: Bank of America Corp, Wells Fargo, Citigroup, JPMorgan Chase & Co, Goldman Sachs, Morgan Stanley un Bank of New York Mellon Corp.

Mediji ziņo, ka kapitālu saliedēšana plānota vēl divās finanšu kompānijās - State Street Corp un Merrill Lynch.

ASV ar minēto lēmumu seko Eiropas piemēram - pagājušās nedēļas nogalē tika pieņemts lēmums izpirkt Eiropas banku akcijas, kas stiprināja investoru ticību, un pirmdien fondu biržas piedzīvoja strauju kāpumu.

Šī gada pirmajos mēnešos atdzīvojusies korporatīvā aktivitāte ASV. Tiesa gan, piemēram, Eiropā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas frontē turpinās sasaluma laikmets.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms globālā mērogā palielinājies par 6% un sasniedzis 430,4 miljardus ASV dolāru. Galvenokārt tas ir uz ASV rēķina, kur kompāniju pārņemšanas un apvienošanās darījumu apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauguši par 62%. Reuters ziņo, ka korporatīvajai aktivitātei augt palīdzējis optimisms par ekonomikas izaugsmes turpināšanos un kāpums akciju tirgos. Tiek izcelts, piemēram, Berkshire Hathaway un 3G Capital darījums, kura rezultātā abas kompānijas pārņēma kečupa ražošanas milzi H.J. Heinz Co. JPMorgan Chase & Co eksperti norāda, ka mainījies ASV uzņēmēju skats attiecībā uz nākotni – šobrīd tie biznesam nākotnē saredzot vairāk labvēlīgus nekā nelabvēlīgus nosacījumus.

Tehnoloģiju kompānijas Apple jaunā produkta iPhone 5 pārdošana ASV ceturtā ceturkšņa iekšzemes kopproduktam varētu pievienot pat pusi procenta punkta, atsaucotie uz JPMorgan aplēsēm, ziņo CNBC. Tādējādi tiek uzsvērta tehnoloģiju kompānijas bezprecedenta ietekme uz šīs valsts ekonomiku.

«iPhone 5 pārdošana ceturtā ceturkšņa IKP varētu palielināt par 3,2 miljardiem ASV dolāru,» norāda JPMorgan.

Par jaunā iPhone laišanu tirgū Apple varētu paziņot šīs nedēļas trešdienā, un JPMorgan prognozē, ka ceturtajā ceturksnī varētu tikt pārdoti astoņi miljoni jaunā produkta vienību.

ASV banka JPMorgan Chase & Co. šā gada otrajā ceturksnī nopelnījusi 4,8 miljardus ASV dolāru, kas ir par 2,1 miljardu dolāru vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, tādējādi pārspējot tirgus analītiķu prognozes, ziņo Reuters.

Pēc finanšu rezultātu paziņošanas bankas akcijas cena palielinājusies par 0,6% līdz 50,58 ASV dolāriem par vienu akciju.

Pitsburgas konsultāciju kompānijas Fort Pitt Capital Group analītiķis Kims Kauijs (Kim Coughey) norāda, ka JPMorgan, uzrādot šādu peļņas pieaugumu, norāda uz pozitīvām tendencēm investīciju tirgū.

JPMorgan Chase & Co., kas ir pirmā no lielajām ASV bankām, kas publicējusi savus finanšu rezultātus par šā gada otro ceturksni, norāda, ka zaudējumi bankas kredītu biznesā ir sākuši samazināties.

Pasaules finanšu kompāniju kredītzaudējumi no norakstīšanas pārsnieguši pustriljonu USD, ziņo Vedomosti.ru.

Hipotēku un kredītu krīze likusi vairāk nekā 100 bankām un investīciju kompānijām norakstīt, pēc Bloomberg aplēsēm, 501.1 miljardu USD. Par pēdējiem upuriem kļuvuši Šveices UBS un JPMorgan Chase.

Vakar UBS paziņoja par zaudējumiem jau ceturtajā ceturksnī pēc kārtas un 5.1 miljarda USD zaudējumu norakstīšanu. Pievakarē JPMorgan Ghase ASV Vērstpapīru un biržu komisijai iesniegtajos dokumentos paziņoja par to, ka būtiskas situācijas pasliktināšanās dēļ kredītinstrumentu tirgos tā kopš jūlija sākuma pazaudējusi aktīvos, kas nodrošināti hipotēku hredītiem, 5,1 miljardu USD. Tāpēc bankas akciju vērtība saruka par 9.5 %, kas kļuva par dienas rekordu pēdējo sešu gadu laikā.