Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Jelgavas pašvaldība ir apkopojusi plūdu un vētras radītos zaudējumus pilsētā - tie pārsniedz 13 miljonus eiro -, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Visapjomīgākie postījumi nodarīti pilsētas infrastruktūrai. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti daudzās pilsētas ielās - Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielas krustojumā, Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes. Apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietus ūdens kolektoram.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darba ieguldīts lietus ūdens atsūknēšanā no pilsētas ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Otrdien rimstoties spēcīgajai vētrai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nekavējoties sāka meža ceļu atbrīvošanu, lai varētu apsekot LVM dabas parka Tērvetē teritoriju un apjaust vētras nodarītos postījumus.

Vētras radītais posts ir vēl lielāks, nekā sākotnēji prognozēts - nogāzti vismaz 4000 koki un nopietni bojāta tūrisma infrastruktūra. Parkā šobrīd atrasties ir bīstami, tāpēc apmeklētāji aicināti uz slēgto parku nedoties.

"Apsekojot parka teritoriju, diemžēl jāsecina, ka šī vētra nesusi vislielākos postījumus parka pastāvēšanas vēsturē. Ja pērn lielākoties bija sagāzti tikai koki, tad šogad ievērojami bojājumi nodarīti arī parka infrastruktūras objektiem - tiltiem, laipām, mazajiem namiņiem, skulptūrām un žodziņiem. Cietusi visa rekreācijas zona 400 ha platībā. Veicot teritorijas apsekošanu, LVM plānotājs konstatējis, ka bojāti un nogāzti ir vismaz 4 tūkstoši koku. Šobrīd tiek gatavots ciršanas apliecinājuma pieprasījums Valsts meža dienestam," skaidro LVM rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Lielbritānijā saistībā ar vētru "Ēovina", kuras vēja ātrums tuvojas 45 metriem sekundē, piektdienas rītā kavējas lidmašīnu reisi, slēgti ceļi un atcelti prāmju reisi.

Ir atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi, jo Skotijā un Ziemeļīrijā izsludināts sarkanais brīdinājums. Kā brīdina Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests, vētra "Ēovina" varētu sabojāt ēkas, no zemes izraut kokus ar saknēm un pārraut elektroapgādi.

Vilcienu operatorkompānija "ScotRail" piektdien apturējusi visu vilcienu satiksmi Skotijā, jo "prognozēto laikapstākļu dēļ pasažieru vilcienu pārvadājumi nebūtu droši".

Piektdienas rītā desmitiem reisu atcelti Glāzgovas un Edinburgas lidostās, savukārt Belfāstas lidosta brīdināja par būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Arī prāmju operatorkompānijas "Calmac Ferries" un "Steam Packet Ferries" paziņoja par reisu atcelšanu.

Jūrmalā vētra nodarījusi lielus postījumus Kauguru parkā, kur nolauzti un ar saknēm izrauti daudzi koki, aģentūru LETA informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

No svētdienas, 28.jūlija, plkst.19 līdz šodienai, 29.jūlija, plkst.12 Jūrmalas pašvaldības policija ir reģistrējusi vairāk nekā 50 izsaukumus par dažādiem vētras postījumiem.

FOTO: Atklāts teju 9 miljonus eiro vērtais Kauguru atpūtas parks

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu...

Kā skaidro Cepurīte, izsaukumi galvenokārt saistīti ar nolūzušiem kokiem uz brauktuvēm, elektroapgādes infrastruktūras bojājumiem, pašvaldības un privātpersonu īpašumu postījumiem.

Vētra izraisījusi postījumus daudzās Jūrmalas apkaimēs, bet sevišķi daudz postījumu konstatēts Kauguru, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimēs.

Pašlaik pašvaldībai sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izdevies novākt nolūzušus kokus no brauktuvēm, kā arī veikti pasākumi dažādu postījumu vietu norobežošanā, iestigušu automašīnu izvilkšanā un applūdušu vietu apzināšanā.

Arī Jūrmalas administrācijas apmeklētāju apkalpošanas centri nepārtraukti saņem informāciju par lūzušiem kokiem un lauztiem lieliem koku zariem publiskās vietās, applūdušām ielām un ietvēm, taču situācija ir mainīga - ūdens līmenis mainās. Pašlaik nav saņemta informācija par nozīmīgiem pašvaldības ēku vai infrastruktūras bojājumiem, norāda Cepurīte.

Patlaban visi operatīvie dienesti veic primāros neatliekamos darbus - brauktuvju atbrīvošanu no vēja lauztiem zariem stratēģiski nozīmīgās publiskās vietās, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties operatīvajiem dienestiem.

Vētras seku kopējos postījumus varēs sākt apzināt un to vispārēju novēršanu sākt tikai pēc dabas stihijas beigām, uzsver pašvaldības pārstāve.

Saistībā ar jūlija izskaņas vētras radītajiem zaudējumiem apdrošinātāji līdz šim atlīdzībās ir izmaksājuši 13 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 11.septembrī.

Tostarp atlīdzības izmaksātas par zaudējumiem, kurus vētra nodarījusi īpašumiem, lauksaimniecības kultūrām un transportlīdzekļiem.

Izmaksāto atlīdzību summa pēdējo divu nedēļu laikā ir palielinājusies par četriem miljoniem eiro.

Līdz 11.septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9400 atlīdzību pieteikumu par kopējo summu 22,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 200 pieteikumiem un 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 28.augustā.

Izmaksājot atlīdzībās 13 miljonus eiro, ir noregulēti 6300 apdrošināšanas gadījumu jeb 68% no visiem pieteikumiem.

Jau ziņots, ka svētdienas, 28.jūlija, naktī un pirmdien, 29.jūlijā, piedzīvotā vētra vietām Latvijā radīja būtisku postažu.

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.

Trīs nedēļu laikā izmaksāto atlīdzību summa ir palielinājusies par 4 miljoniem eiro.

Līdz 11. septembrim apdrošinātāji bija saņēmuši 9578 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 23,7 miljoni eiro. Izmaksājot atlīdzībās 17 miljonus eiro, ir jau noregulēti 7,8 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu jeb 81% no visiem pieteikumiem.

Iepriekšējais lielākais izmaksu apjoms par vienu dabas kataklizmu Latvijā bija pērn, kad Zemgales pusē plosījās negaiss un krusa – apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti 16,6 miljoni eiro. Dabas katastrofu radītie zaudējumi pasaulē un arī Latvijā pieaug ar katru gadu – ja 2022. gadā Latvijas apdrošinātāji par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem kopumā atlīdzībās izmaksāja 5,4 miljonus eiro, tad 2023. gadā jau tikai vienas augusta vētras nodarīto zaudējumu summa pārsniedza 16 miljonus, un šogad ir sasniegts nākamais rekords.

Zemkopības ministrijas (ZM) ēkai tuvāko piecu līdz septiņu gadu periodā jāveic kapitālais remonts, intervijā aģentūrai LETA atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ja tas nenotiks, tad ministrijai no ēkas ir jāizvācas, norādīja ministrs. Ēka patlaban ir diezgan sliktā stāvoklī, jo, līstot lietum, ēkā iekļūst ūdens, un, pūšot vējam, ēkā ir auksts.

Ministrs pauda, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar premjeri un gatavos informatīvo ziņojumu.

"Apsolu, ka manā ministrēšanas laikā pieņemsim lēmumu, kā rīkoties tālāk. Risinājums būs pēc vairākiem gadiem, kad budžets to atļaus," sacīja Krauze.

Viņš arī uzskata, ka jauno ZM ēku vajadzētu būvēt no koka, jo Latvijā ir daudz mežu, kā arī koks ir viegli pieejams un ekoloģisks materiāls. Tāpat ēku būvēšana no koka atbilst ministrijas vīzijai.

"Latvijā šobrīd koka būvniecība ir nepamatoti noniecināta. Šo jautājumu esmu arī pārrunājis ar Saeimas priekšsēdētaju un Ekonomikas ministriju, ka būtu tikai pareizi, ja Latvijā mēs vairāk būvētu no koka un valsts un pašvaldību iestādes rādītu piemēru," pauda ministrs, akcentējot, ka tas būtu pareizi, ja valsts pārvaldes un pašvaldības ēkas būvētu no koka.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.augusta numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums ilgtermiņā reanimēs Eiropas rūpniecību

Tēma

Vētru postījumi palielinās IKP

Nodarbinātība

Darbiniekus vajadzēs aizvien vairāk. SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle

Darba tirgus

Darba tirgū briest vērienīgas pārmaiņas

Enerģētika

Paveikti mājasdarbi, lai iztiktu bez BRELL. AS Augstsprieguma tīklsvaldes priekšsēdētājs Rolands Irklis

Pieslēgties Eiropas tīklam

Portrets

Roberts Eberliņš, Atea Global Services izpilddirektors

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa.

No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.

Šajā gadsimtā Latvijā ir bijušas trīs nozīmīgas dabas katastrofas – 2005. gada ziemas orkāns Ervīns, 2023. gada vētra un krusa un šogad piedzīvotais ciklons Kristija.

Satraucoši ir tas, ka divas lielākās dabas katastrofas šajā gadsimtā piedzīvotas divos secīgos gados.

Jūlija vētras gadījumu skaits un summa noteikti palielināsies, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana nenotiek pāris dienās – jāsagaida plūdu atkāpšanās, jānovērtē bojājumi, jāaprēķina zaudējumi un jāsastāda atjaunošanas tāmes. Pašreizējie dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā saņemto pieteikumu skaits palielinājās par aptuveni tūkstoti un pieteikto atlīdzību summa – par 4,2 miljoniem eiro.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Bauskas novada iedzīvotājiem un pašvaldībai turpinot apzināt 11. jūlija postošās vētras postījumu apmēru, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) jau saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus.

Izmaksājamās kompensācijas apmērs četru dienu laikā izaudzis jau līdz 356 tūkstošiem eiro, un sagaidāms, ka tas turpinās palielināties.

Vislielākie zaudējumi nodarīti īpašumiem. BTA saņēmusi pieteikumus no 33 mājsaimniecībām par ēkām un teritorijai nodarītiem bojājumiem, tostarp jumta fragmentu noraušanu, palīgbūvju sabojāšanu, vētras izlauztiem kokiem.

Spēcīgais vējš saplosījis siltumnīcas, salauzis žogus un aiznesis pa gaisu dārza mēbeles.14 atlīdzības pieteikumi iesniegti par nopostītiem sējumiem, kas nav pārcietuši spēcīgās lietavas un vēja brāzmas. Bojāta arī viena automašīna, kuras īpašnieks no BTA bija iegādājies KASKO apdrošināšanu.

«Diemžēl postošas vētras Latvijā kļuvušas par vasaras neatņemamu sastāvdaļu. Pērnā gada augustā piedzīvojām divas spēcīgas stihijas, kuru seku novēršanai izmaksājām vairāk nekā 4,6 miljonus eiro. Toreiz cieta 690 mūsu klienti. Arī pagājušās nedēļas vētra sagādājusi iedzīvotājiem nepatīkamus brīžus un daudziem arī tūkstošos eiro mērāmus izdevumus. Jau tagad redzam, ka seku likvidēšanas izmaksas būs augstas, un īpaši finansiāli sāpīgi tas būs cilvēkiem, kuru īpašums nebija apdrošināts,» konstatē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.