Finanses

Jūnijā darbību uzsāks Eirosistēmas izveidotā platforma TARGET2 vērtspapīriem

Žanete Hāka, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas padome šodien pieņēma grozījumus 2010. gada 4. novembra kārtībā Dalības kārtība sistēmā TARGET2-Latvija, informē centrālās bankas eksperti.

Grozījumi sagatavoti, jo 2015. gada 22. jūnijā darbību uzsāks Eirosistēmas izveidotā TARGET2 vērtspapīriem (T2V) platforma, kas ļaus integrētā tehniskajā vidē nodrošināt saskaņotus un standartizētus vērtspapīru un naudas norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem saskaņā ar piegādes pret samaksu principu.

Grozījumi nosaka, ka dalībnieki varēs TARGET2-Latvija sistēmā atvērt speciālus naudas kontus (nodalītie naudas konti), kas tiks nodoti naudas norēķinu veikšanai T2V platformai, un dienas kredītu norēķinu optimizēšanai pēc pieprasījuma saņemt no Latvijas Bankas automatizēto nodrošinājumu.

Grozījumi nosaka arī juridiskās un tehniskās prasības nodalīto naudas kontu atvēršanai un darbībai, kā arī kontu turētāju tiesības un pienākumus.

Eiropas centrālo vērtspapīru depozitāriju migrācija uz T2V platformu notiks pakāpeniski četrās migrācijas grupās, sākot ar 2015. gada 22. jūniju. Latvijas vērtspapīru tirgus dalībnieki pievienosies T2V platformai 2017. gada 6. februārī, bet jau tagad uzsākti pievienošanās priekšdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Vērienīgā aktīvu iegādes programma eirozonā - makroekonomiskā ietekme un transmisijas mehānisms

Andrejs Zlobins, Latvijas Banka, 25.12.2017

1. attēls. Eirosistēmai piederošo vērtspapīru attiecība pret 2014. gada nominālo IKP (%)

Avots: autora aprēķini, izmantojot Eiropas Centrālās bankas datus

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā sākusi darboties jaunā maksājumu sistēma TARGET

Db.lv, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka PSPP programmas ietvaros iegādājusies vērtspapīrus 181,7 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka šā gada martā iegādājās Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 181,7 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 2,375 miljardiem eiro, tajā skaitā, 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) ietilpst trīs sadaļas – PSPP, CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma). 2016. gada 10. marta sēdē ECB Padome pieņēma lēmumu par monetārās politikas instrumentu, t.sk. PAPP, paplašināšanu. Tika nolemts papildināt PAPP ar jaunu apakšprogrammu – Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (CSPP). CSPP ietvaros tiks pirktas eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas eiro zonā. Šiem vērtspapīriem ir jāatbilst Eirosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošo vērtspapīru prasībām, t.sk. kredītreitingu aģentūras piešķirtajam reitingam jābūt ne mazākam par BBB- (Baa3). Šī programma tiks sākta 2016. gada otrā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Septembrī par 381 miljoniem eiro palielinājušies banku noguldījumi LB

Žanete Hāka, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms pieauga par 30 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Savukārt aizdevumi galveno refinansēšanas operāciju rezultātā pieauga par 5 miljoniem eiro.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada septembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 185,4 miljoniem eiro jeb 17,6%.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maina kārtību par dalību Latvijas Bankas organizētajās Eirosistēmas monetārās politikas operācijās

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pirmdien apstiprināja 2013. gada 12. decembra Dalības Latvijas Bankas organizētajās Eurosistēmas monetārās politikas operācijās kārtības grozījumus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Grozījumi stāsies spēkā 1. maijā.

Grozījumi veikti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Pamatnostādnēm ECB/2014/60 un ECB/2015/20, kā arī ECB Padomes lēmumiem attiecībā uz Eirosistēmas monetārās politikas operācijām.

Ar grozījumiem tiek precizēti starptautisko organizāciju un daudzpusējo attīstības banku emitēto vērtspapīru, nodrošināto obligāciju, ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru (ABS) un citu tirgojamo aktīvu, kredītprasību un garantiju atbilstības nosacījumi Eirosistēmas monetārās politikas operāciju nodrošinājumam.

Tiek precizēta tirgojamo aktīvu ar potenciāli negatīviem mainīgas procentu likmes kuponiem atbilstība Eirosistēmas monetārās politikas operāciju nodrošinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieviešot tiešo saikni starp Nasdaq CSD un Clearstream, padara vienkāršāku piekļuvi Baltijas biržām

Žanete Hāka, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Samazinās Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas maksājuma apstrādes cenas

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankas Padomes sēdē pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu, tostarp samazinātas Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) maksājuma apstrādes cenas un grozīti Latvijas Bankas organizēto Eirosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanas noteikumi.

Ar 2016. gada 1. aprīli samazinātas Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) maksājuma apstrādes cenas.

EKS sistēmā apstrādātie maksājumi tiek iedalīti vairākās kategorijās atbilstoši EKS sistēmas dalībnieka apstrādei iesniegto maksājumu skaitam mēnesī. Maksājuma apstrādes cena tiek samazināta visām kategorijām, bet būtiskākais samazinājums plānots kategorijā virs 300 tūkstošiem maksājumu mēnesī. Samazinājums ir 2,27–42,86% atkarībā no maksājuma kategorijas.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. Latvijas Banka turpina attīstīt EKS sistēmas infrastruktūru, t.sk. aktīvi gatavojoties ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īstenojot vērtspapīru pirkšanas programmu, augustā iegādāti vērtspapīri par 152,5 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2015. gada augustā iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 152,5 miljoniem eiro.

Kopumā pirmajos sešos PSPP mēnešos Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 1,053 miljardu eiro (martā tika iegādāti vērtspapīri par 190,3 miljonu eiro, aprīlī – par 164,5 miljoniem eiro, maijā – par 177 miljoniem eiro, jūnijā – par 191,5 miljoniem eiro, jūlijā – par 177,8 miljoniem eiro).

Vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) ietilpst trīs sadaļas – PSPP, CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB martā iegādājusies vērtspapīrus par 77,4 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

PSPP programmā novembrī iegādāti vērtspapīri par 191,6 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PSPP programmā janvārī iegādāti vērtspapīri par 229,3 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada janvārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 229,3 miljoniem eiro, informē LB.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,58 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,548 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB iegādājusies vērtspapīrus 154 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada decembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 154 miljoniem eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,357 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka PSPP programmas laikā iegādājusies vērtspapīrus 203,8 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka oktobrī iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 203,8 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas apkopotie dati.

Kopumā astoņos PSPP mēnešos Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 1,44 miljardiem eiro.

Vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku – mērķi - uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) ietilpst trīs sadaļas – PSPP, CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programma ilgs no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros būs 60 miljardi eiro jeb 19 mēnešos kopā – vairāk nekā triljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PSPP programmā februārī iegādāti vērtspapīri par 237,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada februārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 237.1 milj. eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,823 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,549 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgrozībā laistas eiro banknotes 497,3 miljonu eiro apjomā

Žanete Hāka, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī Latvijas Bankas aizdevumu apjoms ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā palielinājās par 33,2 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada decembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 149,6 miljoniem eiro jeb 9 %.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm būs pieeja Latvijas Bankas elektroniskajām klīringa sistēmām

Žanete Hāka, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pirmdien apstiprināja 2013. gada 16. septembra kārtības Nr. 213/9 par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem grozījumus, informē LB.

Ar šiem grozījumiem tiek nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonā licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu pieeja Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) infrastruktūrai un mūsdienīgajiem norēķinu veidiem. Paredzams, ka tas veicinās modernu norēķinu attīstību Latvijā, maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un Latvijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozares konkurētspēju maksājumu jomā.

Lai izmantotu Latvijas Bankas pakalpojumus, attiecīgajai maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei būs iespēja atvērt norēķinu kontu Latvijas Bankā, kas ļaus droši uzglabāt klientu naudas līdzekļus, kas izmantojami klientu eiro veicamu maksājumu izpildei SEPA jeb Vienotajā eiro maksājumu telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku informācijas apmaiņa SWIFT tīklā notiek ierastajā kārtībā, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju esot atzinis par augsta riska valsti.

Komisijā norādīja, ka FKTK ir pārbaudījusi informāciju par Latvijas banku it kā apgrūtināto maksājumu ziņojumu apmaiņu SWIFT organizācijas pakalpojumu tīklā un Latvijas bankas ir apliecinājušas, ka visi procesi norit ierastajā kārtībā. Savukārt SWIFT reģionālā pārstāvniecība ir informējusi Latvijas atbildīgās iestādes, ka šīs organizācijas rīcībā nav informācijas par SWIFT lēmumiem saistībā ar augsta riska valstu sarakstu veidošanu.

Ir svarīgi saprast pirms paust publiskus paziņojumus, kas ir SWIFT (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication). Tā ir organizācija, kas nodrošina bankām savu komunikāciju tīklu ziņojumu apmaiņai. Šis process notiek dažu sekunžu laikā - SWIFT sistēma piegādā maksājumu ziņojumus nekavējoties saņēmēja bankai SWIFT tīklā. SWIFT nekad nav veikusi un neveic kādas nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) pārbaudes vai skrīningu banku vietā bez banku gribas un neaiztur maksājumus. SWIFT dod iespēju bankām drošā un standartizētā veidā apmainīties ar rīkojumiem saistībā ar dažāda veida finanšu darījumiem, tostarp ar starpbanku, kā arī banku klientu maksājumu ziņojumiem. Par mūsu sektora uzraudzību atbildīgās institūcijas šodien ir apstiprinājušas, ka minētā informācijas apmaiņa gan iekšzemē, gan starptautiskajā vidē notiek netraucēti un ierastajā kārtībā, teica Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka apturējusi PNB bankas darbību starpbanku maksājumu sistēmās

Žanete Hāka, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka apturējusi «PNB bankas» darbību starpbanku maksājumu sistēmās, liecina centrālās bankas paziņojums.

Rīkojoties saskaņā ar Eirosistēmas regulējumu, kā arī ņemot vērā eiro zonas banku uzraugu (Eiropas Centrālās bankas, Vienotā uzraudzības mehānisma Uzraudzības valdes), Eiropas Vienotā noregulējuma valdes un nacionālā uzrauga (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) pieņemtos lēmumus, Latvijas Banka ir apturējusi «PNB bankas» darbību starpbanku maksājumu sistēmās (TARGET2-Latvija un EKS).

Latvijas Banka vairs arī neizsniedz šai bankai skaidru naudu pret tās naudas atlikumu kontā Latvijas Bankā.

Tāpat apturēta «PNB bankas» dalība Eirosistēmas un Latvijas Bankas rīkotajās monetārās politikas operācijās.

Šie soļi neaizkavēs garantēto noguldījumu izmaksu, par ko attiecīgi lems Finanšu un kapitāla tirgus komisija, skaidro centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma "BioEx" izveidotajā biomasas tirdzniecības platformā siltumapgādes, koģenerācijas un ražošanas nozarēm notiks pirmā tirdzniecības sesija, informēja "BioEx" pārstāvji.

Biomasas tirdzniecības platforma tika izveidota pērn decembrī. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, platforma kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu - no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem. "BioEx" mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. No 12.decembra platformā tika sākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta šodien.

"BioEx" platforma strādās līdzīgi kā pasaules tiešsaistes izejvielu biržas - tirgus dalībnieki varēs pirkt un pārdot biomasas produktus atklātās, regulārās un pilnībā caurspīdīgās tirdzniecības sesijās, kurās tādējādi tiks noteikta labākā šī brīža biomasas, piemēram, šķeldas, cena un piegādes nosacījumi. Platformai drošus norēķinus garantēs un darījumu izpildes aģenta funkciju nodrošinās platformas stratēģiskas partneris AS "Industra Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Par plāniem, vīzijām un to nepiepildīšanos

Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 02.11.2016

Eirozonas inflācija, izlīdzināta (sarkanā līkne) un SVF inflācijas eirozonā prognozes (oranžās, raustītās līnijas)

Avots: World Economic Outlook, Eurostat, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viltoto eiro banknošu skaits sarucis par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomikai šogad visdrīzāk būs zemākā izaugsme kopš krīzes

Žanete Hāka, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pieejamie makroekonomiskie rādītāji diemžēl ir apstiprinājuši iepriekš paustās bažas – Latvijas tautsaimniecība atdziest. 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes, preses konferencē sacīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Pēc ļoti vārgā 2016. gada 1. ceturkšņa bija cerības, ka 2. ceturksnī, atjaunojoties ES fondu pieejamībai un tādējādi atsākoties būvniecībai un investīcijām, arī tautsaimniecība kopumā spēs uzrādīt spēcīgu izaugsmi. Lai arī IKP 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni izaugsme bija lielāka, diemžēl kopumā – būvniecības nozares sniegums saglabājās vājš, turklāt situāciju pasliktināja arī sliktie rezultāti atsevišķās pakalpojumu nozarēs.

Kā pozitīva ziņa jāizceļ apstrādes rūpniecības ļoti labais sniegums šā gada 2. ceturksnī – tas ir ļāvis kāpināt eksporta apjomus par spīti apstāklim, ka ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsme ir vāja un nākotnes perspektīvas joprojām tiek pārskatītas lejupvērstā virzienā. Tāpat labu sniegumu uzrādījušas retāk pieminētas un mazākas, bet tādēļ ne mazāk nozīmīgas nozares – informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas jeb tūrisma nozares. Jāizceļ ļoti labs vairumtirdzniecības sniegums, kas, visticamāk, saistīts ne tik daudz ar iekšzemes, cik ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru