Eksperti

Kā ceļu būvnieki Latviju padarīs tīrāku?

Edvards Pavlovskis, SIA "Binders" ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs,06.07.2021

Jaunākais izdevums

Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē.

Arī "Binders" būvlaukumi bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem, piemēram, adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu ceļu būvniecībā Latvijā, taču pēdējā laikā nozarē ir aktuāla diskusija par pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā. Jāatzīst – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts? Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze liecina, ka inovāciju ieviešanas procesā pie mums sākotnējo jautājumu ir vairāk, nekā kāds uz tiem precīzi spēj atbildēt, turklāt nav arī skaidrības – kam jautājumus uzdot, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais - sadarbojoties gan nozares mērogā, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).

Lai arī publiski ir izskanējuši apgalvojumi, kas varētu likt domāt, ka pašreizējā asfalta ražošanas izejmateriāla – bitumena modifikatora, cena ir pat desmit reizes lielāka nekā sasmalcinātajai gumijai, loģika un pieredze saka, ka to nevar uztvert tik vienkāršoti. Ir jāsaprot, ka gumiju nevaru uzreiz integrēt asfaltā. Tam neieciešams speciāls izejmateriāla/sagataves apstrādes process, kas sasmalcināto gumiju ļautu organiski iemaisīt seguma masā. Lai to izdarītu kvalitatīvi, nepieciešams tehnoloģijas, izstrādes, testēšanas un ieviešanas process, kas prasa speciālas iekārtas, zināšanu bāzi, līdzekļus un svarīgi – arī laiku. Spriežot pēc ārzemju kolēģu pieredzes un, salīdzinot abu risinājumu cenas, izmaksu svaru kausi diemžēl nenosliecas par labu jaunajai tehnoloģijai. Tas nozīmē, ka, iespējams, tehnoloģijas ieviešanas, adaptēšanas procesam līdzi nāktu arī nepieciešamība izstrādāt finanšu kompensācijas mehānismu.

Negribētos nonākt situācijā, kad jauno tehnoloģiju izstrāde un ieviešana pēc būtības tiku uzvelta tikai uz būvnieku pleciem. Mums ir pieredze, kas saka – ar apņemšanos un iniciatīvā balstītām darbībām vien nepietiek. Piemēram, vairāku gadu garumā būvnieki centās pārliecināt atbildīgās institūcijas, lai valsts galveno autoceļu projektos iekļautu tādu kvalitāti un ilgmūžību nodrošinošu produktu kā polimērmodificētais bitumens.

Ja uzskatām, ka resursu kapacitāte valstī ļauj pašiem radīt un pielāgot risinājumus, nevis mācīties no ārzemēs jau iegūtās pieredzes ( mūsuprāt, būtu ātrāks un lētāks risinājums), tad vajadzētu apsvērt ideju par vienotu ceļu būvniecības inovācijas centru, kur lielākais būvdarbu pasūtītājs, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", strādātu kopā ar būvniekiem, zinātniekiem un mācībspēkiem, testējot risinājumus un izstrādājot kontroles kritērijus tehnoloģijām, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Ja šāda vietējā sadarbība kādu apsvērumu dēļ nav īstenojama, tad sliecamies uzskatīt, ka iespējama ir arī ārvalstu risinājumu apgūšana, adaptācija vietējiem apstākļiem.

Neatkarīgi no tā, kādu ceļu izvēlēsimies iet, būtiski vispirms atbildēt uz jautājumu: primāri vēlamies nodrošināt izlietoto riepu maksimālu utilizāciju vai radīt inovatīvu un augstvērtīgu, ceļa ilgmūžību uzlabojošu materiālu?

Gumijas riepu otrreizēja pārstrāde un izmantošana asfalta ražošanā ir viens no virzieniem, kas Latvijā varētu palīdzēt atrisināt vides piesārņojuma problēmas. Lai arī potenciālie ieguvumi no vides tīrības viedokļa ir vērā ņemami un būvniecības segments kopumā ir gatavs piedalīties valstiski nozīmīgajā procesā, pagaidām ir pārāk daudz neskaidrību tehnoloģijas turpmākajā pielietošanā. Tāpēc tā rūpīgi jāizpēta, ieviešana jāvada soli pa solim ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainījies ceļu būvētāja SIA "Binders" īpašnieku kapitāldaļu sadalījums, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmumu reģistrā izmaiņas reģistrētas 27.novembrī, bet tās veiktas 17.oktobrī.

Patlaban 45,72% "Binders" kapitāldaļu pieder SIA "Nule 7", kuras patiesais labuma guvējs ir Armands Garkāns. Iepriekš "Nule 7" piederēja 40%.

Vēl 34,28% "Binders" kapitāldaļu pieder SIA "Taino 1", kuras patiesais labuma guvējs ir Alvis Tanbergs. Iepriekš "Taino 1" piederēja 30%.

Savukārt 20% kapitāldaļu pieder SIA "GTB ceļi", kuras patiesie labuma guvēji ir Kaspars Garkanis un Tanbergs.

Starp "Binders" īpašniekiem vairs nav SIA "Trustee", kurai iepriekš piederēja 30%, un kuras īpašnieks ir Normunds Luste.

Ceļu būves uzņēmuma "Binders" apgrozījums pagājušajā gadā bija 107,292 miljoni eiro, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 7,592 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Būvniecība un īpašums

Binders: Ceļu būves nozare šogad nevar cerēt uz atkopšanos

LETA,23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvdarbos pabeigti 65% no darbu apjoma

LETA,24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvdarbos patlaban pabeigti 65% no darbu apjoma, intervijā sacīja apvedceļa būvnieka "Kekava ABT" dalībnieka - ceļu būves uzņēmuma "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis.

Viņš norādīja, ka tieši šogad apvedceļa būvniecībā būs jāpaveic finansiālā ziņā apjomīgākie darbi. Ja raugās no finanšu pozīcijām, tad 1.martā darbi bija pabeigti par apmēram 65%.

Rikmanis skaidroja, ka līdz marta beigām ir plānots pabeigt visus zemes darbus ap trasi, lai ceļš iegūtu savas aprises un iekļautos vidē un ainavā.

"Ceļš šobrīd gandrīz ir izbraucams, ja neskaita vienu mākslīgo būvi pāri valsts galvenajam autoceļam A5, kur atlikusi viena laiduma izbūve. Tiklīdz laikapstākļi ļaus, tā sāksies asfaltēšanas darbi, lielā daļā posmu asfalta apakškārtas ir jau ieklātas," teica Rikmanis.

Šogad galvenie būvnieku uzdevumi ir asfaltēšanas darbi, jāizbūvē aprīkojums - marķējums, ceļazīmes, barjeras, ūdens notekas, aizsargvaļņi, skaņu slāpējošās sienas utt., kā arī jāveic labiekārtošana - jāstāda apstādījumi un jāapzaļumo teritorijas.

Ekonomika

Ar EDLUS baltajā ekonomikā nonāk ne vien būvnieki, bet arī citi pakalpojumu sniedzēji

Db.lv,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra vairāk nekā uz pusi ir samazināts slieksnis, no kura būvniekiem jānorāda būvlaukumā strādājošo skaits un viņu darba laiks, tā padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku vai nostrādātā darba laika slēpšanu. Tādējādi samazinās negodīga konkurence un ēnu ekonomika, kas būvniecības nozarē joprojām ir ar augstāko īpatsvaru valstī.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā beigās sāksies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga, informē personu apvienība B.S.L. Infra.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30.jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Būvnieks - personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu.

"Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,14.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 4 miljoniem eiro pārbūvē autoceļu no Turaidas līdz Siguldai

Db.lv,14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.

Būvniecība un īpašums

Uz autoceļa pirms lidostas uz laiku mainīs satiksmes organizāciju

Db.lv,04.04.2022

Attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbiem, no pirmdienas uz autoceļa P133 jeb Jūrkalnes ielas turpinājuma pirms lidostas "Rīga" uz laiku tiks mainīta satiksmes organizācija, informē lidostas dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvnieka "B.S.L. Infra" pārstāvji.

Autoceļa posmā tiks samazināts braukšanas ātrums un vienā posmā slēgta viena brauktuves daļa, satiksmi novirzot pretējā brauktuvē. Piekļuve lidostai joprojām tiks nodrošināta, taču autovadītājiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi tieši pirms iebraukšanas lidostā.

"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka, attīstoties "Rail Baltica" projektam pie lidostas "Rīga", būvlaukums kļūst ievērojami lielāks, tāpēc autovadītāji un gājēji ir aicināti būt saprotošiem šo pārmaiņu laikā.

Aprīļa sākumā plānots veikt inženierkomunikāciju izbūvi. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz satiksmi, darbi tiks realizēti posmos. Sākotnēji darbi noritēs vienā brauktuves pusē, slēdzot brauktuvi virzienā no lidostas. Pēc tam tos veiks otrā ceļa pusē, satiksmi pārvirzot uz pretējo brauktuvi. Pēc darbu pabeigšanas uz P133 ceļa tiks atjaunots brauktuves segums un iepriekšējā satiksmes organizācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Būvniecība un īpašums

Iecelta Nordes būve padome un valde

Db.lv,06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi plānotie darbi Skultes pārvada būvniecības vietā Sarkandaugavā rit pēc plāna, un, ja nenotiks nekādi neparedzēti darbi, tad pārvadu varētu jau pabeigt nākamajā būvsezonā – 2022.gada pavasarī.

Tā objekta apskates laikā Rīgas domes vadībai atzina būvnieku "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvji uzklausīja būvuzņēmēja atskaiti par paveikto un iepazinās ar turpmāko darba plānu, kā arī apskatīja rotācijas apli, balstus, laidumu un gājēju tuneli.

Pēc būvnieku teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būvniecības laikā būs rotācijas apļa izbūve, kas iekļaus arī tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Lai īstenotu šos darbus, tiks veiktas tramvaju satiksmes izmaiņas.

Savukārt tuvākie darbi, kas tiek veikti jau pašlaik, ir balstu un siju laidumu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūves darbi, ierakumu un uzbērumu veikšana, kā arī ceļa konstruktīvo kārtu izbūve.

Transports un loģistika

Rail Baltica esošo saistību izpildei SM no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

LETA,25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ietvarā notiks jauna ceļa izbūve aptuveni 2 kilometru apjomā pie lidostas. Tas sāksies no Ziemeļu ielas un ceļa P133 krustojuma un vedīs līdz ieejai lidostas "Rīga" terminālī.

Septembra beigās tiks uzsākti sagatavošanās darbi ceļa izbūvei - veikta veco inženiertīklu demontāža un jauno (elektrības, ūdensvada un gāzes vada) izbūve. Jaunais ceļš nomainīs līdzšinējo un nodrošinās piekļuvi lidostai gan Rail Baltica izbūves laikā, gan pēc tās. Savukārt līdzšinējais ceļš tiks izmantots būvniecības vajadzībām. Visu darbu izpildes laiku Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" apkaimē satiksmes dalībniekiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Kopš Rail Baltica būvlaukuma atklāšanas lidostā "Rīga" norit testa pāļu urbšanas un noslogošanas pārbaudes. Tās tiek veiktas slogojot ar 18 soļos pieaugošu slodzes vērtību, kas maksimālajā punktā sasniegs 1240 tonnas. Gan slogošanas, gan atslogošanas laikā tiks mērītas pāļa struktūras deformācijas, lai pārliecinātos par pāļu noturību un nestspēju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.