Jaunākais izdevums

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Savā uzņēmumā var pārrunāt un veicināt, lai elektroniskās un viedierīces pēc iespējas mazāk tiek izmantotas gaidīšanas režīmā, piemēram, mobilā telefona lādētājs tiek nepamatoti turēts kontaktligzdā. Energotaupības pasākumiem uzņēmumā ir arī otra pozitīvā puse – tiek veicināta personāla saliedēšanās, strādājot vienam mērķim. Tāpēc darbiniekus var motivēt nosakot, par cik MWh gada laikā ir plānots ietaupīt enerģiju, ieviešot savu iekšējo apbalvojumu tiem, kuri pielikuši lielākās pūles, lai šo mērķi sasniegtu.

2. Izvēlies energotaupīgus risinājumus!

Energotaupīgi risinājumi veicina efektīvu un “gudru” resursu patēriņu, kā arī izmaksu samazināšanos. Aplēses liecina, ka ilgtermiņā izmaksu samazinājums var veidot līdz pat 50%. Ignitis eksperti aicina energotaupības procesus īstenot kompleksi, apsverot, piemēram, pāreju uz automatizētām iekārtām, iekārtu izvēli ar augstāku energotaupības klasi, kā arī alternatīvus energotaupīgus risinājumus.

Ignitis saviem klientiem piedāvā tādu energotaupības risinājumu kā ESCO modeli. Tas paredz, ka uzstādītajā infrastruktūrā un iekārtās tiek ieguldīts no līdzekļiem, kurus ir izdevies ietaupīt, ieviešot šo modeli. Jāuzsver, ka pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar projektu saistītos finansiālos riskus, kā arī nodrošina un garantē uzstādītā aprīkojuma kvalitāti. ESCO modeli var izmantot apgaismojuma, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu modernizācijai, kā arī rūpniecības procesu optimizācijai un citiem energotaupības mērķiem. Pirmais ietaupījums ir salīdzinoši mazāks, bet jau piecu gadu laikā ietaupījums var palielināties līdz pat divām reizēm. Šobrīd nozarē aktuāla tendence ir atjaunojamo resursu izmantošana kā alternatīvu enerģijas avotu, tāpēc arī Ignitis pakalpojumu grozā ir iekļauts tāds energotaupīgs, bet vienlaikus “gudrais” risinājums kā saules paneļi. Saules enerģijas izmantošanai ir plašs potenciāls, sākot ar izmaksu samazināšanu un enerģētisko neatkarību, un beidzot ar iespēja samazināt CO2 izmešu daudzumu atmosfērā.

Vairāk par energotaupības iespējām lasi šeit.

3. Izvērtē esošo energoresursu piedāvājumu!

Ignitis eksperti uzsver, ka rēķinu par energoresursiem veido dažādas komponentes – energoresursu cena biržā, patēriņš, sadales operatoru izmaksas, kā arī nodokļu apmērs. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka līdz ar patēriņa paradumu maiņu ir arī citi faktori tādi kā energoresursu pieslēguma plāns, kas spēlē būtisku lomu, veidojot rēķina izmaksas.

Esošo maksājumu analīze palīdzēs uzņēmējam novērtēt, kādā veidā ir iespēja samazināt izmaksas par energoresursiem, pat ja tas norāda, ka ir vērts pārskatīt līgumu vai mainīt tirgotāju. Lai gan saskaņā ar Ignitis veikto aptauju sadarbībā ar pētījuma kompāniju Norstat Latvija*, Latvijā strādājošie uzņēmēji atzīst energoresursu izmaksas kā būtiskas savam biznesam, tikai katras piektais uzņēmējs ir mainījis energoresursu piegādātāju brīdī, kad parādījās konkurence un jauni tirgotāji.

Līdz ar tirgus atvēršanu, energoresursi vairs nekoncentrējas pie viena tirgus spēlētāja. Tāpēc tagad energoresursu pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir piemeklēt klientiem izdevīgāko piedāvājumu. Pieeja, izstrādājot individualizētu piedāvājumu katram klientam, ņemot vērām energoresursu patēriņa paradumus, ir viens no Ignitis darbības principiem. Izvērtējot, kā un vai klients var veicināt energotaupību savā uzņēmumā, Ignitis piemēro optimālāko piedāvājumu – fiksēto, elastīgo vai integrēto, ja tiek izmantota gan elektroenerģija, gan dabasgāze.

*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījuma kompāniju Norstat Latvija šī gada rudenī, piedaloties 530 Latvijā strādājošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais enerģētikas holdings «Ignitis grupe» (agrāk - «Lietuvos energija») plāno pārtraukt savu meitasuzņēmumu elektroenerģijas un siltuma ražotāja «Ignitis gamyba» (agrāk - «Lietuvos energijos gamyba») un elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklu operatora «Energijos skirstymo operatorius» akciju kotēšanu Viļņas biržā, paziņojis «Ignitis grupe».

Jautājums par aiziešanu no biržas tiks izskatīts uzņēmumu akcionāru sapulcēs 4.decembrī.

Mazākuma akcionāriem tiks izteikts vispirms brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, bet pēc tam obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

«Jautājums par meitasuzņēmumu aiziešanu no biržas tiek izskatīts tāpēc, ka šo kompāniju akcijas, no kurām tiek kotēts 5% un mazāk, ir nelikvīdas, tāpēc tirdzniecība ar tām Viļņas biržā nenorit aktīvi,» norādījis «Ignitis grupe» valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Darjus Maikštēns.

Lietuvas Finanšu ministrijai nav iebildumu pret abu kompāniju aiziešanu no biržas, norādīts «Ignitis grupe» paziņojumā.

«Tas paaugstinās grupas vērtību, nodrošinās ilgtspējīgu finansiālo atdevi valstij, kā arī paaugstinās valsts enerģētisko neatkarību,» uzsvēris finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa «Lietuvas Enerģija», kura ir izvērsusi savu darbību ārvalstīs, maina nosaukumu un zīmolu, kļūstot par starptautisku enerģētikas uzņēmumu «Ignitis grupa». Izmaiņas skars arī Latvijā strādājošo grupas uzņēmumu, kas līdz šim bijis pazīstams kā SIA «Geton Energy».

Uzņēmums pārtaps par SIA «Ignitis Latvija».

Šīm izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir iespēja efektīvāk izmantot resursus un konsolidēt vairāk nekā 14 grupas pārvaldītos uzņēmumus ar vienu atpazīstamu zīmolu gan Lietuvā, gan starptautiskajos tirgos. Otrkārt, pārmaiņas nepieciešamas klientu ērtībām, jo tagad visi svarīgākie enerģētikas pakalpojumi tiks sniegti no viena uzņēmuma, nevis dažāda nosaukuma uzņēmumiem, kā tas bijis iepriekš. Treškārt, ar šo soli arī pakāpeniski tiek mainīts priekšstats par Lietuvā strādājošu monopoluzņēmumu.

«Viena no vēsturiskajām enerģētikas izmaiņām ir atbrīvošanās no monopoliem, patērētājiem sniedzot vairāk brīvības un izvēles iespēju. Kā kādreiz izzuda «Lietuvos kuras» vai «Lietuvos telekomas» monopoli, arī «Lietuvos energija» monopolam nav nākotnes. Mums ir jāatbrīvojas no postpadomju valsts monopola tēla,» komentē Darius Maikštens, Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lietuvas enerģētikas milzis Ignitis Grupė gatavs lielākajam IPO Baltijas fondu biržu vēsturē

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lielākajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam Baltijā, Lietuvas enerģētikas uzņēmums AB "Ignitis Grupė" plāno Nasdaq Vilnius fondu biržā emitēt akcijas, kas atbilst 27,8% no uzņēmuma kapitāla. Ar šī uzņēmuma ienākšanu fondu biržā Baltijā, Latvijas iedzīvotājiem paveras jaunas ieguldījumu iespējas.

"Ar šo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu "Ignitis Grupė" pāršķir jaunu lapaspusi Baltijas kapitāla tirgus vēsturē. Uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir lielākais šāda veida darījums visās Baltijas valstīs un šādi darījumi iedod jaunu grūdienu visa kapitāla tirgus attīstībai," komentē "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums paredz lielāko akciju daļu paturēt Lietuvas valsts īpašumā, ļaujot privātajiem investoriem iegādāties nedaudz mazāk par trešdaļu uzņēmuma. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: norāda: "Šī uzņēmuma piemērs skaidri parāda kapitāla tirgus lomu uzņēmumu attīstības finansēšanā un to, ka kapitāla piesaiste biržā ir piemērota arī stratēģiskiem uzņēmumiem – to ir iespējams izdarīt, valstij paturot kontrolpaketi, dodot valsts iedzīvotājiem iespēju ieguldīt savus uzkrājumus uzņēmuma akcijās ar skaidru dividenžu politiku, tādā veidā vairojot savu nākotnes labklājību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas advokātu birojs "Primus Derling", Igaunijas "Derling Primus" un Lietuvas "Walless" ir pieņēmuši lēmumu apvienot spēkus, lai veidotu jaunu, vienotu Baltijas mēroga advokātu biroju, kas strādās ar nosaukumu "Walless".

Jaunā "Walless" biroja mērķis ir kļūt par pirmo izvēli juridisko pakalpojumu nozarē – gan klientiem Latvijā, gan tiem, kas strādā starptautiski.

Trīs valstu biroji turpmāk strādās, lai veidotu pilnībā integrētas juristu komandas. Jaunais "Walless" birojs apvienos simts juristus birojos Rīgā, Tallinā, Tartu un Viļņā. "Walless" komandai ir iegūta prakse uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, kapitāla tirgu jautājumos, banku un finanšu nozarēs, kā arī fintech, nekustamo īpašumu un nodokļu jomās, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanā "balto apkaklīšu" noziegumu jautājumos.

"Mēs redzam, ka arvien biežāk mūsu klientu darbības dimensija sniedzas ārpus Latvijas robežām. Tādēļ spēja piedāvāt patiesi integrētas, dažādu kompetenču speciālistu komandas visas Baltijas mērogā ir ikdienas nepieciešamība. Mēs mērķtiecīgi veidojam jauno "Walless" biroju, lai ietu vienā solī ar šīm nozares tendencēm," komentē "Primus Derling" partnere Kristīne Gaigule – Šāvēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izkustināt Latvijas kapitāla tirgus ledu

Jānis Šķupelis, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem?

Tā intervijā Dienas Biznesam jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi. Ļoti svarīgi uzņēmumiem arī būs piedomāt par zaļumu.

Fragments no intervijas

Kā uz pandēmijas fona vērtējat Latvijas investīciju vidi? Ko šis viss ir izcēlis gaismā?

Domāju, ka pandēmijas ietekmi mēs pilnībā varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Latvijas gadījumā, manuprāt, joprojām aktuāla problēma ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ļoti uzskatāmi ir redzams tas, cik cilvēki faktiski ir nenodrošināti un tiem ir mazi uzkrājumi. Līdz ar to valstiski svarīgi būtu veicināt uzkrājumu un ieguldīšanas kultūru. Uzņēmumiem, kas orientējās uz inovācijām un eksportu, klājas ļoti labi. Uzņēmumi, kuri ir investējuši jaunu produktu attīstībā, kā, piemēram, SAF Tehnika, un e-komercijā, kā MADARA Cosmetics, ir veicies pat ļoti labi. Piemēram, MADARA Cosmetics ir uzrādījusi rekordapgrozījumu. Interneta tirdzniecības, e-komercijas nozīmīgums droši vien nav noslēpums nevienam uzņēmumam. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri sniedz lietotājam labi pārdomātas un ērtas tirdzniecības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldības vēl var pieteikties finansējumam enerģētikas un klimata projektiem

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) arī šogad, līdz maija beigām, aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 000 eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, norādīts EUCF paziņojumā.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES) ietver nozīmīgus un ambiciozus mērķus. Daļa no tiem jāsasniedz jau pavisam drīz – tuvāko deviņu gadu laikā, un, ja tas neizdosies, valstij nāksies maksāt apjomīgu soda naudu.

Latvijā šobrīd viena no jomām, kurā nepieciešamas krasas pārmaiņas un efektīva rīcība, lai sasniegtu klimata mērķus, ir autotransports, ko apstiprina arī Latvijas Auto asociācija. Vēl divi lielākie siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti ir enerģētika (36,9%) un lauksaimniecība (22,2%).

Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr šo plānu īstenošanu nereti ierobežo grūtības iegūt finansējumu vai atrast pareizos tā avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor plāno sniegt parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojumus

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ieviesīs parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus palīdzēt uzņēmējiem paplašināt to finansējuma alternatīvas, informē bankā.

Pakalpojuma ieviešanu vadīs jaunieceltais Luminor Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Pauļus Žurausks (Paulius Žurauskas). «Šobrīd ir atbilstoši apstākļi parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojuma ieviešanai Baltijā. Pieaug pieprasījums pēc augstas kvalitātes fiksēta ienākuma aktīviem no institucionālo investoru puses, vienlaikus lielie uzņēmumi cenšas dažādot savus finansējuma avotus,» saka Luminor Korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Baltijā Andrius Načajus.

«Pauļus Žurauskis vadīs Luminor finanšu tirgus pārvaldi un vienlaikus veidos arī jaunu Parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības daļu. Pauļus ir bijis iesaistīts vairākās ievērojamās lielo uzņēmumu obligāciju emisijās Baltijā – tai skaitā Latvenergo, Lietuvos Energija (tagad Ignitis), Maxima Grupa un AirBaltic,» piebilst A. Načajus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru