Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Mūsu valstī dzimstība samazinās, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika, tad 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm. Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir nepietiekami mazs normālai paaudžu nomaiņai.

Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, sieviešu – atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.

Nesena vēsture

Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.).

Turpinot padziļinātu Latvijas iedzīvotāju skaitliskā sastāva analīzi, lai izprastu zemās dzimstības iemeslus, rakstu sērijas otrajā daļā analizējam vīriešu īpatsvaru vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas, izrādās, ir ārkārtīgi zems un, visticamāk, jau netālā nākotnē neatbildīs valsts aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš rakstā (Dienas Bizness, 8. jūlijs) tika secināts, ka atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai demogrāfiskajai statistikai par visām pasaules valstīm 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Jau pirms raksta publicēšanas es no kolēģiem, bet pēc raksta publicēšanas arī no daudziem lasītājiem saņēmu pilnīgi loģisku jautājumu – bet kā ir ar jauniem vīriešiem?

Tēma par XX gadsimta deviņdesmito gadu dzimstības samazinājuma ietekmi uz mūsdienu demogrāfisko ainu un nākotnes Latviju tika sadalīta vairākās daļās. Pirmajā daļā (DB 8. jūlijs) tika apskatīts, kādas sekas izraisa pašlaik Latvijā vērojamais sieviešu skaita samazinājums fertilajā vecumā.

Kleita ir viens no sieviešu iecienītākajiem garderobes elementiem. Piemēroti izvēlēts fason­s spēj izcelt siluetu, sakārtot koptēlu un nodrošināt valkāšanas komfortu visas dienas garumā. Polijas zīmola Reserved kolekcijās skaidri redzams, ka kleitu dizains balstās līdzsvarā starp estētiku un funkcionalitāti – tā, lai katra kleita būtu pārdomāta izvēle dažādiem gadalaikiem.

Sieviešu kleitas jau daudzus gadus ir viens no universālākajiem sieviešu garderobes elementiem. To spēks slēpjas vienkāršībā – pareizi izvēlēts fason­s ļauj izveidot saskaņotu koptēlu bez nepieciešamības to papildināt ar daudziem aksesuāriem. Reserved kolekcijas apliecina, ka kleita var būt ne tikai estētiska, bet arī ērta un piemērota dažādām situācijām.

Dažādi kleitu garumi – mini, midi un maxi ikdienas koptēlos

Viens no būtiskākajiem kritērijiem kleitas izvēlē ir tās garums. Mini kleitas lieliski iederas vasarīgos, pilsētai piemērotos komplektos, kuros svarīga ir viegluma un brīvības sajūta. Savukārt midi kleitas ir universālāka izvēle – piemērotas gan darbam, gan mazāk formālām tikšanās reizēm. To pārlaicīgais raksturs ļauj tās viegli saskaņot ar dažādiem aksesuāriem un virsdrēbēm. Maxi kleitas piedāvā īpašu komfortu un izteiktu siluetu, kas labi izskatās koptēlos, kuros nepieciešama lielāka saskaņotība un elegance.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Skolēnu ilgi gaidītais pavasara brīvlaiks ir klāt, un pirms bērni metas brīvo dienu izbaudīšanā publiskās izklaides vietās un sporta laukumos, sakravā somas sporta nometnei vai ģimenes ceļojumam, vecākiem vajadzētu ar atvasēm pārrunāt drošu uzvedību. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) gadu gaitā saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi rāda, ka neuzmanība ik gadu vairākiem desmitiem ģimeņu sabojā brīvlaika prieku.

Statistika par pēdējo trīs gadu pavasara brīvlaikiem liecina, ka visbiežāk bērni traumas gūst sporta aktivitāšu laikā. Divas trešdaļas no visiem brīvajā nedēļā saņemtajiem Nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar bērnu traumām sporta laukumos. Tas skaidrojams gan ar to, ka brīvlaikā bieži notiek basketbola, futbola un citu sporta veidu turnīri vai nometnes, gan ar to, ka paši pusaudži izmanto silto laiku, lai kopā ar draugiem nodotos sportošanai bez pieaugušo uzraudzības.

«Skolēnu pavasara brīvlaiks ierasti ir laiks, kad bērni un pusaudži «atlaiž bremzes». Brīvi no skolas un bieži vien arī no darbā aizņemto vecāku uzraudzības, skolēni mēdz aizmirst par piesardzību uz ielas, sporta laukumos un izklaides vietās. Tas diemžēl mēdz novest pie nepatīkamiem incidentiem. Lai nesabojātu prieku par brīvo nedēļu, aicinu vecākus atgādināt bērniem par drošības noteikumu ievērošanu ārpus mājas un parūpēties par bērnu apdrošināšanu, kas pasargās no neplānotiem izdevumiem,» iesaka BTA Apdrošināšanas valdes locekle Evija Matveja.

Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1.marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu.

"Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu.

Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.

Par trešo ietekmīgāko sievieti šogad atzīta Japānas premjerministre Sanaje Takaiči, kas amatā stājās oktobrī.

Pirms došanās uz U18 sieviešu hokeja izlases Pasaules čempionātu Turcijas pilsētā Stambulā, jaunajām sportistēm bija iespēja iepazīt medikamentu izstrādes un ražošanas procesus vietējā zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha”.

Vizītes laikā jaunās hokejistes arī piedalījās uzņēmuma ķīmiķu sagatavotajos eksperimentos.

“Iespēja redzēt zāļu ražošanas procesu un piedalīties “Olpha” zinātnieku izstrādātajos eksperimentos man sniedza iespēju palūkoties uz ķīmiju no pavisam citas perspektīvas, jo skolā mēs mācāmies ķīmiskās formulas, rakstām dažādas reakcijas, bet šī ekskursija parādīja, cik dažāda un aizraujoša ir praktiskā ķīmija,” teic U18 sieviešu izlases vārtsardze Ramona Putreniece.

AS “Olpha” jau trešo sezonu pēc kārtas ir galvenais Latvijas jauniešu un sieviešu hokeja izlašu komandu atbalstītājs, stiprinot gan sportistu sagatavošanās procesu, gan viņu dalību starptautiskos turnīros.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs - 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku (26,0 tūkstoši sieviešu un 37,1 tūkstotis vīriešu), tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, un par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu - par 0,2 tūkstošiem.

Maksājumu karšu sistēma "Visa" jau trešo gadu pēc kārtas Baltijā un Ziemeļvalstīs rīkos grantu programmu uzņēmējām "She’s Next", informē "Visa" pārstāvji.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar "Luminor Bank" un "Novatore". Tās mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai.

Nesenajā pētījumā, ko "Visa" veica Ziemeļvalstīs un Baltijā, tika atklāts, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. "Visa" pārstāvji norāda, ka tas liecina par tādu iniciatīvu kā "She’s Next" nepieciešamību, jo tās palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Tāpat pētījums atklāja, ka 52,3% no respondentiem apgalvoja, ka, apsverot savas uzņēmējdarbības sākšanu, būtiskākā motivācija ir kļūt par priekšnieku sev un labāk kontrolēt savu darba dzīvi. Tas īpaši būtiski ir tieši Latvijas sievietēm, jo kļūt sev par priekšniecēm un labāk kontrolēt savu dzīvi vēlas vairāk nekā puse jeb 58,2% sieviešu.

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Tikai 43 % Latvijas pilngadīgo iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu – tas ir ievērojami zemāk par ES vidējo, sliktākais rādītājs Baltijā un turpina pasliktināties, liecina Norstat veiktais iedzīvotāju veselības pašvērtējuma mērījums.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju veselība pašnovērtējums ir pasliktinājies – 2023.gada sākumā 47 % iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtēja kā labu vai ļoti labu, savukārt pērnā gada beigās rādītājs ir noslīdējis līdz 43 %, no kuriem 4 % iedzīvotāju domā, ka viņu veselība ir ļoti laba un 39 % - laba.

Jo lielāks vecums, jo sliktāks veselības stāvoklis – tā liecina veselības pašnovērtējuma mērījums dažādās vecuma grupās. Vecumā līdz 39 gadiem 11% iedzīvotāju savu veselību novērtē kā ļoti labu un 48 % kā labu. Savukārt 40 līdz 59 gadu vecumā vairs tikai 5 % norāda, ka veselība ir ļoti laba un 29 % - laba. 17 % senioru jeb iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem saka, ka veselība ir slikta vai ļoti slikta.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.

Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada - 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.

Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.