Latvijā lielākā daļa sējumu ir pārziemojuši veiksmīgi un ziemāju stāvoklis kopumā ir vērtējams kā labs, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra sacīja, ka, izņemot vietas, kur lauku un ceļu malās bija sniega sanesumi, augi ir pārziemojuši. Vietās, kurās bija sniega sanesumi, augi ir izsutuši. Tādējādi šajās vietās ziemas kviešus varēs piesēt ar vasaras kviešiem.

Skudra arī minēja, ka agrāk sētie ziemas kvieši bija vairāk pakļauti izsušanai, jo to lapu virsma bija lielāka, savukārt tie, kas sēti vēlāk, cieta mazāk.

Tāpat viņš norādīja, ka ziemas rapsis pārziemoja labi zem biezās sniega segas. Vienīgi vietās, kurās, kūstot sniegam, piemēram, nesakārtotas meliorācijas sistēmas dēļ, stāvēja ūdens, augi aizgāja bojā.

Tā dēvētās puteņa biļetes Rīgā piektdien nebūs, jo dienesti ar gaidāmo sniega apjomu tiks galā, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar dažādiem dienestiem, tostarp ar meteorologiem, viņš skaidroja.

Viņš paskaidroja, ka puteņa biļešu mērķis ir palīdzēt dienestiem smagos apstākļos labāk notīrīt sniega sanesumus un kupenas. Tomēr šobrīd tik liels sniega apjoms nav prognozēts, viņš norādīja.

Lange arī piebilda, ka puteņa biļetes dienā pašvaldībai izmaksā līdz 200 000 eiro.

Runājot par ietvju tīrīšanu, Lange aicināja rēķināties, ka "sniegpārslas gaisā noķertas netiks". "Tas ir normāli, ka ir neliela sniega kārta, vairāki centimetri ir pieļaujami. Protams, ka snigšanas laikā nevaram sagaidīt, ka visas ietves būs melnas un tādas arī nav prasības. Mums ir svarīgi nodrošināt tādus apstākļus, lai Rīgā var pārvietoties, lai pilsēta funkcionē," viņš uzsvēra.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Finanšu salīdzināšanas platformu operators "Altero" elektroenerģijas cenu salīdzināšanas platformā, kas ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā, investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Platformas izstrādātāji norāda, ka regulāra cenu salīdzināšana palīdz atrast labākos piedāvājumus atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Papildu platforma piedāvā arī personalizētus ieteikumus, balstoties uz lietotāja patēriņa paradumiem, mājsaimniecības profilu un vēlamo cenu stabilitātes līmeni.

Lietotāji var izvēlēties starp fiksētas cenas un biržas tarifiem, vienlaikus saprotot ar katru izvēli saistītos riskus un potenciālos ieguvumus. Platforma arī izceļ būtiskākos līguma nosacījumus – piemēram, soda maksas, līguma termiņus un papildu maksājumus –, kas bieži vien paliek nepamanīti.

“Elektrības tirgus Latvijā ir atvērts, taču daudzi patērētāji joprojām pārmaksā, jo piedāvājumi ir sarežģīti un grūti salīdzināmi. Elektrības cenu salīdzināšana ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā. Mūsu mērķis ar jauno elektrības salīdzināšanas platformu ir padarīt šo procesu tikpat vienkāršu un caurspīdīgu kā finanšu salīdzināšanu – lai ikviens var pieņemt finansiāli izdevīgāko lēmumu. Salīdzinot ne tikai cenu par kWh, bet arī fiksētās maksas un līguma nosacījumus, var ievērojami samazināt elektrības rēķinus,” stāsta “Altero” valdes priekšsēdētājs Aksels Freimanis.

Neliela vannasistaba ir biežs izaicinājums, ar kuru saskaras daudzi. Ja telpa ir ierobežota, katrs risinājums kļūst īpaši svarīgs – sākot no mēbeļu izvietojuma līdz sadzīves tehnikas izvēlei. Viens no biežākajiem jautājumiem ir, kur un kā ērti novietot veļas mašīnu, lai tā neaizņemtu pārāk daudz vietas un netraucētu ikdienas lietošanai. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas veļas mašīnas ar augšējo ielādi – kompaktu un praktisku risinājumu mazākām vannasistabām. Šādi modeļi ļauj efektīvi izmantot pieejamo platību, nodrošina ērtu mazgāšanu un palīdz saglabāt kārtīgu un funkcionālu telpu.

No augšas ielādējamas veļas mašīnas – praktiska izvēle

Ja vannasistabas platība ir ierobežota, risinājumiem jābūt ne tikai estētiskiem, bet arī maksimāli funkcionāliem. Tieši tāpēc veļas mašīnas ar augšējo ielādi ir populāra un praktiska izvēle nelielām telpām. To konstrukcija ļauj efektīvi izmantot pieejamo vietu, nezaudējot ne lietošanas ērtumu, ne mazgāšanas kvalitāti.

Viena no lielākajām šāda tipa veļas mašīnu priekšrocībām ir to šaurākais platums. Lielākā daļa modeļu ir kompakti, tāpēc tie viegli ietilpst vietās, kur parasta priekšpuses ielādes veļas mašīna vienkārši neietilptu. Vertikālās konstrukcijas dēļ nav nepieciešams atstāt papildu vietu durvju atvēršanai, tāpēc ierīci var novietot tuvāk sienām, mēbelēm vai citiem santehnikas elementiem.

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli īpašumam Lāčplēša ielā 106, Rīgā. Īpašums nosolīts par 2,43 miljoniem eiro.

Nekustamo īpašumu nosolījusi juridiska persona. Īpašumā Lāčplēša ielā 106, Rīgā, ietilpst zeme 5597 m2 platībā un būves 6198,4 m2 apjomā. To vidū ietilpst 1964. gadā celta piecstāvu dienesta viesnīca 3374,6 m2 platībā un 1970. gadā celts četru stāvu mācību korpuss 2408,7 m2 platībā. Īpašumā iepriekš atradās Rīgas 13. arodvidusskolas mācību korpuss un dienesta viesnīca. Īpašuma izsoles sākuma cena bija 2,420 miljoni eiro.

Vienlaikus Labklājības ministrijai piederošais nekustamais īpašums Kapseļu ielā 18, Rīgā netika izsolīts. Īpašums sastāv no zemes 3781 m2 platībā un būvēm 1476,2 m2 apjomā. Lielākā no nekustamajā īpašumā esošajām būvēm ir bērnu – bāreņu nama ēka 1163 m2 platībā. Nekustamais īpašums atrodas Āgenskalna apkaimē, Pārdaugavā. Šim nekustamajam īpašumam tiks izsludināta atkārtota izsole 2026.gadā.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Kosmētiskā kopšana ir kā uzticama investīcija, kas sniedz redzamu rezultātu. Dārga kopšanas sistēma – tieši tā garantē, ka katra līdzekļa cena atspoguļo rūpīgu darbu. Tajā pašā laikā labākā kosmētika pēc ādas tipa ne vienmēr ir jābūt dārga, bet tai obligāti jābūt augstas kvalitātes. Aiz tās stāv gadiem ilgi dziļi zinātniski pētījumi, eksperimenti un dārgākās, ideālā gadījumā – organiskas, dabiskas un “zaļas” augsto tehnoloģiju sastāvdaļas.

Ja pievērš uzmanību interneta veikalam makeup.lv, kas piedāvā luksusa segmenta produktus, var būt pārliecināts, ka rezultāts noteikti attaisnos ieguldītos līdzekļus. Pasūtot no MAKEUP mājaslapas, katrs klients var būt drošs par produktu kvalitāti, jo visas piedāvātās zīmolu līnijas tiešsaistes katalogā ir sasniegušas pilnīgi jaunu līmeni ādas kopšanas līdzekļu jomā. Tām pievienoti arī plašas formāta attēli un skaidri apraksti.

Kāds grims un kādam ādas tipam tas piemērots?

Parasti āda atšķiras ne tikai pēc tekstūras, bet arī pēc toņa. Tāpēc ir tik sarežģīti izvēlēties piemērotu grimu dažādiem ādas tipiem. Šeit ir svarīgākās lietas, ko par to noteikti jāzina:

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 22,3 miljonu eiro apmērā Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” paplašināšanas un atjaunošanas projektam.

Projekta kopējās investīcijas ir 64 miljoni eiro, un tas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz 2029. gada nogalei.

SIA “Rīgas ūdens” paralēli ūdens ieguvei un tā piegādei nodrošina arī vairāk nekā pusi no visas valsts sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas Bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) “Daugavgrīva” vairāk nekā 50 ha plašā teritorijā.

Projekta ietvaros plānota notekūdeņu attīrīšanas stacijas kompleksa paplašināšana, kas ietver papildu bioloģiskā procesa tvertnes izbūvi un modificētā aktīvo dūņu procesa pilnveidošanu, esošo bioloģiskā procesa tvertņu aerācijas sistēmas un mikseru nomaiņu, modificētā aktīvo dūņu procesa ieviešanu, bioloģiskā attīrīšanas procesa gaisa pūtēju nomaiņu, metanola mikrodozēšanas sistēmas izbūvi, izlaides sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī deamonifikācijas procesa ieviešanu dūņūdens attīrīšanai no slāpekļa. BAS “Daugavgrīva” plānots atjaunot arī divus pirmreizējos un četrus otrreizējos nostādinātājus. Divu pirmreizējo un viena otrreizējā nostādinātāja atjaunošanas darbi jau uzsākti.

Pavasaris daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir viens no nozīmīgākajiem periodiem gadā. Pēc ziemas sezonas, kas tradicionāli ir lielākais slodzes tests ēku tehniskajam stāvoklim, kļūst redzamas gan laikapstākļu sekas, gan iepriekš uzkrātās problēmas. Tieši šajā laikā īpaši svarīga ir savlaicīga rīcība – gan no apsaimniekotāja, gan dzīvokļu īpašnieku puses, informē AS “Civinity Grupa”.

“Ziema pati par sevi neveido problēmas – tā atklāj to, kas nav sakārtots laikus. Tāpēc pavasaris ir brīdis, kad ne tikai novērst sekas, bet arī pieņemt lēmumus par nākotni – kā uzlabot ēkas stāvokli un izvairīties no līdzīgām situācijām turpmāk,” pastāstīja AS “Civinity Grupa” valdes locekle Diāna Frīdenberga, uzsverot, ka pavasaris ir ne tikai sakopšanas, bet arī plānošanas laiks.

Pēc sniega kušanas un temperatūras svārstībām visbiežāk tiek konstatēti bojājumi jumtos, fasādēs, notekūdeņu sistēmās un koplietošanas telpās. Sniega slodze, ledus veidošanās un mitruma ietekme var radīt plaisas, bojāt hidroizolāciju vai izraisīt ūdens noplūdes.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī teritorijai ap māju – ietvēm, bērnu laukumiem, žogiem un apgaismojumam. Nereti tieši pavasarī kļūst redzami arī ziemas laikā radušies mehāniski bojājumi vai nolietojums. AS “Civinity Grupa” īstenotā apsaimniekošana ietver regulāras tehniskās pārbaudes, remonta darbu plānošanu un uzraudzību, kā arī koplietošanas teritoriju uzturēšanu. Tas ļauj savlaicīgi identificēt riskus un novērst lielākas problēmas nākotnē.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Rīgas biznesa centra “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs AS PN Project veiksmīgi noslēdzis jaunāko obligāciju emisijas laidienu ar augstu investoru interesi. Emisijas laikā A klases biroju ēkas būvniecības noslēdzošajai fāzei piesaistīti 9,12 miljoni eiro, kas trīs reizes pārsniedz sākotnēji plānoto 3 miljonu eiro apjomu. Augstais pieprasījums apliecina investoru uzticību gan projekta attīstības progresam, gan tā ilgtermiņa potenciālam Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

“Arvien pieaugošā sabiedrības izpratne un zināšanas par investīciju iespējām palielina interesi par pārdomātu kapitāla ieguldīšanu. Fakts, ka plānotais emisijas apjoms tika trīskāršots, apliecina investoru pārliecību – sabiedrība ir gatava ieguldīt reālā Latvijas ekonomikas attīstībā un projektos, kuru progress jau pašlaik ir redzams Rīgas pilsētvidē,” uzsver Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Obligāciju piedāvājumā piedalījās galvenokārt privātie investori no Baltijas valstīm, parādot stabilu kapitāla tirgus interesi par augstas kvalitātes, ar reāliem aktīviem nodrošinātiem attīstības projektiem.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs Latvijā AS “Grenardi Group” ir iegādājies SIA “Goldwork” – uzņēmumu, kas specializējas profesionālos juvelierizstrādājumu remonta pakalpojumos.

Darījums paredz, ka SIA “Goldwork” pievienosies AS “Grenardi Group” ar 2026. gada 1. janvāri.

SIA “Goldwork” iegāde ir nozīmīgs stratēģisks solis AS “Grenardi Group” ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, kuras mērķis ir kļūt par vadošo juvelierizstrādājumu mazumtirgotāju Baltijā. Stratēģijā īpaša uzmanība tiek pievērsta rotaslietu ilgmūžībai un pakalpojumiem, kas nodrošina klientiem iespēju ilgtspējīgi rūpēties par savām rotām visā to lietošanas laikā.

“Mūsu klienti arvien biežāk meklē ne tikai estētiski pievilcīgas rotas, bet arī uzticamu un profesionālu servisu visā to lietošanas laikā. SIA “Goldwork” pievienošanās grupai ļaus mums nodrošināt augstākās kvalitātes rotu apkopes un remonta pakalpojumus, tādā veidā sniedzot pilnu klientu servisu,” uzsver AS “Grenardi Group” valdes priekšsēdētājs Ainārs Spriņģis.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.