Eksperti

Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju?

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Definējiet ambīcijas

Kad esat izvērtējuši savas darbības vidē iesaistīto cilvēku un arī savas ilgtspējas gaidas, nākamais solis ir noteikt savu vides, pārvaldības un sociālās pārveides ilgtspējīgu ambīciju – tādu, kas būtu pietiekami plaša un tālejoša, taču vienlaikus arī izmērāma. Ir vērts savai ambīcijai noteikt laika skalu un izprast tās ieviešanas virzienus, domājot, vai un kā šos ambīcijas virzienus varēsiet izteikt izmērāmos sasniegumos. Kad tas izdarīts, svarīgi, ka par ambīciju esat vienojušies uzņēmuma mērogā un kolēģi patiesi zina un atbalsta Jūsu mērķus. Jācenšas panākt, lai katrs darbinieks apzinātos uzņēmuma ilgtspējas ambīciju. Svarīgi arī, ka par virzību uz šo ambīciju vajadzētu regulāri ziņot – tas ne tikai palīdz uzturēt kopēju apņēmību, bet arī disciplinē nenovirzīties no uzsāktā kursa. Visbeidzot, nebaidieties savu ambīciju mainīt – arī ilgtspējas joma mainās tehnoloģiju un sabiedrisku procesu ietekmē un nav jābaidās atzīt, ka mūsu iepriekš noteiktie mērķi ir jāpārskata.

Visas organizācijas ilgtspējas kartējums

Tad, kad zinām savu ambīciju, jāskatās, kā to iedzīvināt visā organizācijā, nevis tikai atsevišķos risinājumos. Katrai uzņēmuma funkcijai jāspēlē sava loma – jāizvērtē ilgtspējas ieguldījums gan piegādes ķēdēs, gan pakalpojumu sniedzēju pusē, gan, protams, uzņēmuma darba organizācijā, ražošanā un produktu izstrādē. Tātad, runa nav par videi draudzīgāku spuldzīšu iegādi, bet gan visaptverošu uzņēmumu procesu pakļaušanu ilgtspējas ambīcijas sasniegšanai. Šis ir sava veida kartējums, kurā identificējam, kādi ilgtspējas ieguvumi iespējami katrā darbības posmā. Un, kas svarīgi, kādas pārveides iniciatīvas nepieciešamas. Papildus, kritiska šī stratēģijas posma sastāvdaļa ir ilgtspējas ambīcijas iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā, proti, katrā valdes vai vadības līmeņa lēmuma jautājumā atsevišķi jānovērtē tā ietekme uz ilgtspējas ambīcijas sasniegšanu.

Radiet vērtību, izmantojot inovācijas un tehnoloģijas

Ilgtspējas ambīcijas reti izdodas sasniegt, veicot pavisam nelielas izmaiņas pastāvošajās uzņēmējdarbības praksēs. Ir nepieciešamas radikālas inovācijas, kas izmanto progresīvas tehnoloģijas un cilvēku izdomu, lai mainītu veidu, kā tiek izstrādāti un pasniegti produkti un pakalpojumi. Šis ir kritisks stratēģijas posms, kurā jāatklāj un jānostiprina jaunas konkurences priekšrocības. Ilgtspējīgas ekonomikas izveide radīs jaunu augsni inovācijām, kuras var pilnībā pārveidot uzņēmuma līdzšinējo biznesa ekosistēmu. Proti, ilgtspējas principos veidota sabiedrība rada jaunas tirgus nišas – no videi draudzīgi ražotas pārtikas līdz atbildīgi iegūtām izejvielām un jaunai pieejai finanšu tirgos vai enerģētikā. Šeit mums jāraugās, kur būsiet Jūs ar sava uzņēmuma inovācijām šajā ilgtspējas ekonomikas revolūcijā?

Iestrādājiet savā pārvaldībā mērķtiecīgu ziņošanu par ilgtspējas progresu

ai uzturētu visu uzņēmuma ieinteresēto pušu uzticēšanos, ir svarīgi uzraudzīt un informēt par progresu ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Tā ir arī būtiska daļa no valdes un vadības pārvaldības pienākumiem, kuriem daudzviet, tostarp Eiropas Savienībā, tiek piemērots arvien stingrāks regulējums. Lai efektīvi informētu par progresu, ir nepieciešamas uzticamas sistēmas, ar kurām pārvaldīt, izsekot un sagatavot datus, un vienlaikus jēgpilnu rādītāju noteikšana, kas palīdzētu uzņēmumam mērīt savu progresu. Gan obligātie, gan brīvprātīgie ne-finanšu un informācijas pārskati ir svarīgi elementi uzņēmuma vispārējā ilgtspējas stāstā.

Domāju, ka jau tuvā nākotnē ilgtspējas ziņošanas rādītāji un standarti būs tikpat izplatīti un harmonizēti kā grāmatvedība. Tas ļaus salīdzināt uzņēmumus un vērtēt to sasniegumus ne tikai no atdeves uz kapitālu viedokļa, bet arī pēc tā ieguldījuma sabiedrības ilgtspējā. Nobeigumā jāsaka, ka šī ir joma, kas pastāvīgu mainās. Zinātnieku pētījumi atklāj arvien jaunus klimata izaicinājumus, kamēr sabiedrībā aug izpratne un prasības par to, kas ir ilgtspējīga darbība. Mēs atrodamies posmā, kurā ilgtspēja no teorētiska vai konceptuāla jautājuma kļūst par praksi. Šis ir svarīgs posms, kurā radīt jaunu konkurences priekšrocību, jo vecās drīz vairs nestrādās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir nepārtraukta kustība – ir jāspēj nekad neapstāties un vienmēr tiekties uz priekšu, domā SIA Amber Beverage Group izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Viss, kas notiek uzņēmumā, ir vadītāja atbildība, tāpēc darbiniekiem ir jāzina, ka tieši vadītājs vienmēr būs tas, kurš vajadzības gadījumā palīdzēs kļūdas novērst, nevis nosodīs, pauž J. Stuģe. Viņa uzskata, ka laba komanda ir lielākā vadītāja bagātība, tāpēc ir ļoti svarīgi uzņēmuma darbiniekus aizraut un motivēt sasniegt uzstādītos mērķus – neko nevajag darīt tikai darīšanas pēc, prātā vienmēr jābūt idejai par to, kā to var izdarīt labāk.

Turpina izglītoties

Pirmo darba pieredzi J. Stuģe guva jau pusaudžu gados, kad vasarās tirgū palīdzēja pārdot mammas un vecmammas audzētās puķes. “Tas nebija nopietns darbs, taču tirdzniecība man ļoti labi padevās un deva pārliecību par savām spējām. Vēlāk, vidusskolas un augstskolas laikā, strādāju dažādos uzņēmumos par sekretāri, taču mana pirmā nopietnā darbavieta bija auditoru kompānija Arthur Andersen (vēlāk Ernst&Young Baltic). Tajā laikā kļūt par auditoru bija liels gods, tas bija prestiži – nonākt šajā vidē. Arī man bija ļoti liela vēlme to darīt, tāpēc pēc Latvijas Universitātes (LU) pabeigšanas pieteicos darbā auditoru kompānijā, kur mani arī pieņēma,” stāsta J. Stuģe. Ernst&Young viņa pavadīja vairāk nekā desmit gadus, paralēli iegūstot maģistra grādu ekonomikā un biznesa administrēšanā, kā arī papildinot savas zināšanas citās izglītības iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram

Māris Ķirsons, 23.04.2021

2005. gadā Gaiļezera

slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums,

bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz

daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru