Jaunākais izdevums

Šā gada laikā kakao cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies par 16%, sasniedzot 3380 dolārus par tonnu, informē Bloomberg.

Starp S&P GSCI indeksā iekļautajām 24 izejvielām labāko rezultātu uzrādījis tieši kakao.

Pasaules trešais kakao pupiņu pārstrādes uzņēmums Olam International prognozē, ka sezonā pieprasījums par 150 tūkstošiem tonnu pārspēs piedāvājumu, savukārt Starptautiskā Kakao organizācija lēš, ka iepriekšējās sezonas deficīts bija 15 tūkstoši tonnu.

Lielās kompānijas patlaban piesardzīgi skatās uz investīcijām šajā sektorā, ņemot vērā, ka kakao ražai nepieciešams ilgs laiks, turklāt augus skar dažādas slimības, skaidro Hardman&Co analītiķis Jinghens Čens. Aptuveni 40% no visām kakao pupiņām, kas ik gadu tiek saražotas, skar slimības vai kaitēkļi. Tiesa gan, tādi uzņēmumi kā United Cocoa un KKO International patlaban iegulda kakao plantācijās, jo deficīts liek augt cenām. United Cacao platības palielina par 3250 hektāriem, bet KKO – par 3500 hektāru.

Vēsturiski kakao audzēšanas sektorā dominēja miljoniem mazu lauksaimnieku Āfrikā, tomēr patlaban dažas kompānijas skatās, kā šo nozari industrializēt, ņemot vērā, ka kopš 2012.gada kakao cena ir palielinājusies par gandrīz 50%.

Kakao fermas Rietumāfrikā patlaban veido aptuveni 70% no pasaules kopējā saražotā kakao apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu.

Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Starptautiskajā visu mīlētāju dienā viena no populārākajām dāvanām mēdz būt šokolāde, kuras galvenā izejviela ir kakao. Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas un liecina, ka nākotnē iemīļotā šokolāde veikalu plauktos varētu kļūt lētāka. Kakao pupiņu cena, piemēram, ASV preču biržā sarūk kopš 2016. gada marta – no toreizējām virsotnēm kopumā jau gandrīz par 40% līdz 1,96 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu, kas ir zemākais līmenis astoņu gadu laikā. Tāpat līdzīgi strauja cenu samazināšanās kakao pupiņām bijusi arī Londonas preču biržā.

Lielā mērā kakao cenai sarukt palīdzējuši fundamentālie faktori. Kakao pupiņu audzētāji Latīņamerikā un Rietumāfrikā (šajos reģionos tiek izaudzēti aptuveni 70% pasaules kakao pupiņu) novākušas visai labas ražas, kas liek domāt, ka globālā mērogā šī šokolādes izejviela būs pārpārēm. Rietumāfrikā atkāpies sausums, un arī Latīņamerikā laika apstākļi kļuvuši draudzīgāki lielākai kvalitatīvu kakao pupiņu ražai. Piemēram, tādas investīciju bankas kā UBS Group un Citigroup paredz, ka šogad kakao ražošanas apmēri būs lielāki nekā šīs pārtikas izejvielas patēriņš. Savukārt ASV biržu operatora ICE apkopotie dati liecina, ka pasaules noliktavās kakao pupiņu krājumi no 2009. gada zemākajiem līmeņiem šobrīd ir palielinājušies par 38%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir labs laiks, lai veidotu šokolādes rezerves, jo kakao cena pēdējā laikā ir ievērojami samazinājusies.

Pēdējo 12 mēnešu laikā kakao cena ir sarukusi par 42%, uzrādot sliktāko rezultātu starp 34 izejvielām, par kurām informāciju apkopo Bloomberg. Cenas kritumu veicinājis straujais ražas pieaugums Kortdivuārā, kas ir pasaulē lielākais kakao audzētājs. Šis kritums licis sarukt arī šokolādes mazumtirdzniecības cenām.

Piegādātāji patlaban veido šokolādes rezerves, taču prieks var būt īss. Septiņi no deviņiem Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem prognozē, ka līdz gada beigām cenas var atkal pieaugt. Tā, Stephenson & Co. Capital Management vadītājs Džons Stīvensons skaidro, ka izejvielu cenas parasti zemā līmenī neturas ilgu laika periodu, un, augot pieprasījumam, cenas var atkal palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Šokolādes ražošanas procesā izmanto velosipēdu

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kotdivuāras lielākajā pilsētā Abidžanā atrodas šokolādes fabrika Mon Choco, kur plaši iecienītā garduma ražošana notiek, izmantojot neparastu metodi – kakao pupiņas tiek maltas, minot velosipēda pedāļus.

Rokām gatavotās šokolādes ražotnes otrajā stāvā atrodas kakao pupiņu malšanas velosipēds, kas aprīkots ar piltuvi – tajā ieber kakao pupiņas, kas ar pedāļu mīšanas palīdzību pārtop šokolādes pastā.

Uzņēmuma īpašnieku ieskatā velosipēdu dzirnaviņas ir veids, kā saglabāt uzņēmuma videi draudzīgo filozofiju. Ražotnes īpašniece Dana Mroueh vēlas radīt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi un līdz minimumam samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Īpašo Mon Choco šokolādes garšu veido bioloģiski audzētas kakao pupiņas un fakts, ka tās netiek grauzdētas un tām nav nekādu piedevu. Šokolāde ir roku darbs. Tās cena ir Kotdivuārai pietiekami augsta - 2,60 dolāru par tāfelīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rietumeiropas un Austrumeiropas pircēji – kad liksim vienādības zīmi?

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe prognozē pārtikas produktu cenu kritumu

LETA, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenām tuvākā gada laikā vajadzētu būt stabilām un pat kristies, šodien LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pētījumi par globālo importu parāda, ka pieprasījums būs par 10% mazāks, kas liecina, ka pārtikai nevajadzētu kļūt dārgākai. Arī ražas gan Latvijā, gan citviet pasaulē solās šogad būs labas.

Vienīgais izņēmums esot tropiskie dzērieni, kafija un kakao. Šīm produktu grupām cena varētu pieaugt, jo šo lauksaimniecības preču ražotājvalstis piemeklējis sausums.

Stabils pieprasījums un arī cena esot zivīm.

Prognozes liecina, ka, ja atsevišķas valstis nepiemeklēs taifūns vai kāda cita dabas katastrofa, tad pārtikas cenām nevajadzētu kāpt - piedāvājums pasaulē ir liels, skaidroja Gulbe.

LTVC izveidots 1995,gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu čipsi Garden Snack. «Biznesa ideja radās pirms pieciem gadiem, domājot par to, kā piešķirt pievienoto vērtību mūsu augļu dārzā (6,5 ha) augošajiem bumbieriem un āboliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Veckoras saimniece Līga Grīnvalde.

«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru