Enerģētika

Kalvītis: Gāze kļūst dārgāka konkrētu notikumu ietekmē

Armanda Vilcāne, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Lai gan aizvadītajā gadā dabasgāzes apgādes kompānijā Latvijas Gāze piedzīvotas dažādas pārmaiņas, uzņēmuma finanšu rādītāji bijuši stabili

Akciju sabiedrības Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis DB atzīst, ka reorganizācija un gāzes tirgus atvēršana nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma darbību un nekādi satricinājumi nav gaidāmi arī šogad.

Kā kopumā vērtējat konkurenci gāzes tirgū?

Šobrīd reģionā gāzes pārpalikuma nav. Ja būtu ļoti auksti klimatiskie apstākļi, es pat pieļauju, ka tās varētu pietrūkt. Pašlaik spiedienu uz tirgu no gāzes viedokļa nejūtam, bet, runājot nākotnes formā, par nopietnākajiem Latvijas Gāzes konkurentiem uzskatām tos, kuriem ir primārie gāzes piegādes līgumi – Lietuvos duju teikimas, LitGas, kas apsaimnieko Klaipēdas termināli, lielāko dabasgāzes patērētāju Baltijā Achema un Eesti Gaas. Tie ir nopietnākie konkurenti, jo viņiem ir primārie gāzes piegādes līgumi, kas nozīmē, ka viņiem ir produkts, ko tirgot. Visi pārējie, kas darbojas tirgū, ir starpnieki, kas šo gāzi nopērk no primārajiem gāzes īpašniekiem un tad par dārgāku cenu mēģina pārdot kādam citam. Starpnieku kompānijas ir jauns biznesa segments, kas attīstījies līdz ar tirgus atvēršanu.

Kā pēc tirgus atvēršanas mainījušās gāzes cenas?

Gāzes cenu lielā mērā nosaka gāzes apjoms un klimatiskie apstākļi. Decembrī gāzes cena Eiropā ļoti pieauga, kas saistāms ar aukstajiem klimatiskajiem apstākļiem Lielbritānijā, kā arī ar avāriju Austrijas gāzes sistēmā. Līdz ar to cenas šobrīd aug, bet tas nenotiek tirgus, bet gan konkrētu notikumu ietekmē. Tāpat ir arī Latvijā – šovasar gāzes cena svārstījās ap 16 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā tuvojas 20 eiro par megavatstundu. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar to, ka ir apkures sezona un ziema. Vasarā cena, iespējams, atkal samazināsies. Nedomāju, ka šobrīd cenu ietekmē konkurence vai tirgus, jo beigu beigās dominējošais piegādātājs reģionā tāpat ir tikai viens. Lielākā daļa kompāniju pērk gāzi no Gazprom, tāpēc izejošā cena visiem ir pilnīgi vienāda.

Visu interviju Bijušā monopolista pozīcija tirgū stabila lasiet otrdienas, 9. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis

Armanda Vilciņa, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ja Rīga viena rīkos hokeja čempionātu, IIHF jābūt pretimnākošai ar finansējumu

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa beigām Latvijas Gāze veikusi izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2018. gada 16. augusta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši padomes lēmumam, Latvijas Gāzes valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis un Elita Dreimane. Savukārt, Aleksandru Frolovu valdes locekļa amatā nomainīs Deniss Jemeļjanovs, kurš līdz ar to atstās AS «Gaso» padomes locekļa amatu.

Ceturtā valdes locekļa Sebastiana Grēblinghofa līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2019. gada 31. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka - Sebastians Grēblinghofs. Kā otrs valdes priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskas izmaiņas pēc gāzes tirgus atvēršanas nav novērotas, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā diskusiju panelī par siltumapgādi atklāja uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Šobrīd tirgū redzami vairāki jauni spēlētāji, tomēr Baltijas reģiona līderi palikuši nemainīgi, savas pozīcijas Latvijā saglabājusi arī Latvijas Gāze. AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzsvēra, ka šobrīd tirgus vēl tikai attīstās, tāpēc pāragri runāt par to, kādas priekšrocības tas nesīs.

Pašlaik esam ceļa sākumā, secinājumus varēsim izdarīt pēc gada, uzskata Talcis.

Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis diskusijas laikā izteica atzinību Latvijas Gāzes pielāgošanās spējām tirgus dinamikai un svārstīgajām cenām.

Ja sākumā likās, ka tirgus atvēršana ir smagnējs process, tad šobrīd redzam, ka tas veicinājis konkurenci, tāpēc kopumā šo procesu vērtējam pozitīvi, atzina Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomes locekļi apstiprinājuši izmaiņas uzņēmuma valdē, kuras stāsies spēkā šī gada 16.augustā un saskaņā ar kurām darbu uzņēmumā sāks jauns valdes loceklis - Deniss Jemeļjanovs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma valdē veiktas, jo vairākiem AS «Latvijas Gāze» valdes locekļiem šī gada 15.augustā beidzas pilnvaru termiņš. Uz trīs gadiem amatā atkārtoti iecelts valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un valdes locekle Elita Dreimane.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Aleksandrs Frolovs savu amatu atstās. Viņa vietā par valdes locekli iecelts Deniss Jemeļjanovs, kurš kopš 2017.gada is AS «Gaso» padomes loceklis.

Izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 16.augustā.

Bez šiem trim valdes locekļiem AS «Latvijas Gāze» valdē turpina darboties valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētersones-Godmanes vadītais Gaso saņem licenci dabasgāzes sadalei

Rūta Lapiņa, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Strīdā ar SPRK tiesa lemj par labu Latvijas Gāzei

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs

Armanda Vilcāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Komentāri

Pievienot komentāru