Jaunākais izdevums

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to lietoju!

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam jaunās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) biogrāfiju.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA «PK» prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu «Lāču ledus».

No 1999.gada līdz 2000.gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA «Formula».

Komentāri

Pievienot komentāru