Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2019. gadā uzsāka pastiprinātu logu tirgus uzraudzību, lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvo aktu prasībām, t.sk. ar logu paraugu testēšanu, secinot, ka situācija ir ļoti satraucoša.

Praktiski nevienā gadījumā netika sniegta pilnīga un atbilstoša informācija par logu īpašībām, tie nebija identificējami, nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, piegādātie logi faktiski atšķīrās no pasūtītajiem.

PTAC secina, ka patērētājiem ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par logu tehniskajām īpašībām, un izvēlēties kvalitatīvus, savām vajadzībām atbilstošus logus, turklāt parasti tiek pieprasīta vismaz 50% priekšapmaksa.2021.gada pirmajos mēnešos PTAC ir veicis klātienes pārbaudes pie 15 komersantiem un pie vēl vairākiem mēģinājis veikt logu pasūtījumu.

Logu iegāde notika, izmantojot tos pašus saziņas līdzekļus, ko parasti izmanto patērētāji ikdienā - ražotāju un izplatītāju mājaslapu pasūtījuma formas, rakstot uz norādītajiem e-pastiem, kā arī veicot pasūtījumus telefoniski. Kontrolpasūtījumu - pārbaužu veikšanai PTAC izvēlējās standarta izmēra logu modeli, kāds pieejams vienā no Latvijas apbūvei raksturīgajiem daudzīvokļu māju projektiem.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

«Ja ir vajadzīgi logi, kas palīdzēs samazināt apkures izmaksas un ilgi kalpos, drošāk ir pirkt Latvijā ražotos. Tad ir daudz lielāka garantija, ka tie tiešām ir tik kvalitatīvi un energoefektīvi, kā apgalvo to ražotājs,» skaidro uzņēmuma «Windows Factory» www.windowsfactory.lv direktors ZEMGUS LIEPA

Kādas priekšrocības pircējs iegūst, iegādājoties Latvijā ražotus logus?

Pircējam tad ir daudz lielāka garantija, ka uzņēmums, no kā logus iegādājies, tik drīz nepazudīs. Ja arī logiem kas notiks, tas nodrošinās solīto garantijas remontu. Tas tāpēc, ka uzņēmums, kas logus ražo Latvijā, visticamāk ir investējis savā attīstībā, iegādājies ražošanas iekārtas, darba galdus, galu galā tam rūp sava reputācija.

Ar uzņēmumiem, kas importē logus, mēdz būt visādi. Piemēram, ļoti bieži ir tā, ka uzņēmējs nodibina nelielu firmiņu, noīrē telpas tirdzniecībai. Pēc gada vai diviem no šī uzņēmuma vairs nav ne vēsts. Cilvēki, aptvēruši, ka iegādātie logi nav lietojami, izmisumā zvana mums un vaicā: «Kur vērsties? Kam prasīt garantijas remontu?»

Vācijas autoražošanas uzņēmuma Daimler un Krievijas autoražotāja Kamaz apvienotais uzņēmums Daimler Kamaz RUS atvēris jaunu ražotni Krievijas pilsētā Naberežņije Čelni.

Jaunās rūpnīcas izveidē investēti 200 miljoni eiro, un tā radīs 700 jaunas darbavietas, kopējam darbavietu skaitam pārsniedzot 1000. Jaunās ražotnes platība ir 59,6 kvadrātmetri, un tā būs daļa no globālā Mercedes-Benz kravas automašīnu ražošanas tīkla.

Kā jaunās ražotnes priekšrocība tiek minēta kravas automašīnu lokalizācija gan Mercedes-Benz, gan Kamaz automašīnām, un patlaban jau 150 sastāvdaļas ražo Krievijas piegādātāji. Jaunā ražotne sadarbosies arī ar citām rūpnīcām.

Jaunajā vietā tiks ražotas jaunākie Mercedes-Benz Actros un Arocs modeļi.

Ieskats jaunajā ražotnē – galerijā augstāk!

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% par lielāko siltuma «zagli» savā mājoklī uzskata nesiltinātas un plānas sienas, bet trešdaļa (28%) - vecus vai nekvalitatīvus logus, liecina Snapshots sadarbībā ar Labo Logu Aģentūru veiktās aptaujas rezultāti.

Vislielākās problēmas veci logi sagādā galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo pirmskara laika mājās, kā arī padomju sērijveida namos un privātmājās, kas celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nesiltinātas sienas un nekvalitatīvu logu problēmas sagādājot arī ceturtajai daļai jauno privātmāju iemītnieku.

Trešais aptaujā visbiežāk pieminētais siltuma zudumu cēlonis iedzīvotāju skatījumā ir nepietiekami nosiltinātas ārdurvis. Par siltuma zuduma iemeslu to nosaukuši 25% aptaujāto.

Visbiežāk (89%) ar siltuma zudumiem saistītās problēmas izjūt laukos mītošie, kas izteikti biežāk norāda gan uz plānām ēku sienām, gan veciem logiem, kuri veicina siltuma zudumus viņu mājokļos. Vismazāk siltumu zudumu problēma skar jauno privātmāju iemītniekus (3%). Nekādas ar siltuma zudumu saistītas problēmas nenomāc 65% jauno projektu salīdzinoši nesen celto privātmāju iemītniekus.

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Slovjanskā, kas atrodas uz ziemeļiem no Doņeckas, pirmdien ar smago automašīnu KamAZ ieradušies militārās uniformās tērpti nezināmi bruņoti cilvēki, ziņo žurnālists Artjoms Ševčenko.

«Slovjanskas pilsētas domes ēkā ar KamAZ bez numuriem ieradušies papildspēki - grupa «zaļo cilvēciņu», kuri bruņoti ar ložmetējiem, granātmetējiem un ar automātiem, kas aprīkoti ar lāzertēmekļiem,» savā Facebook lapā vēsta Ševčenko.

«Krimas variants viens pret vienu,» piebilst žurnālists.

Tiek ziņots, ka plkst.15 gaidāma preses konference.

Kā ziņots, sestdien Slovjanskā Ukrainas austrumos bruņotas prokrievisko separātistu grupas ieņēma pilsētas milicijas pārvaldes ēku un sagrāba tur esošos ieročus.

Pēcpusdienā pie pilsētas robežām parādījās maskēšanās tērpos ģērbti bruņoti cilvēki, kas tur ierīkoja kontrolposteņus.

Bruņotie cilvēki, kas pirmdien ieradās Slovjanskā, kur sestdien bruņotas prokrievisko separātistu grupas sagrāba vietējo milicijas pārvaldi, paziņojuši, ka viņi esot «papildspēki no Krimas».

«Papildspēku pārstāvji, kas ekstrēmistu pastiprināšanai ieradušies Slovjanskā kravas automašīnās bez numuriem, apgalvo, ka viņi ieradušies no Krimas,» savā Facebook lapā vēsta Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks.

Kā ziņots, Slovjanskā, kas atrodas uz ziemeļiem no Doņeckas, pirmdien ar smago automašīnu KamAZ ieradušies militārās uniformās tērpti nezināmi bruņoti cilvēki.

«Slovjanskas pilsētas domes ēkā ar KamAZ bez numuriem ieradušies papildspēki - grupa «zaļo cilvēciņu», kuri bruņoti ar ložmetējiem, granātmetējiem un automātiem, kas aprīkoti ar lāzertēmekļiem,» savā Facebook lapā vēsta žurnālists Artjoms Ševčenko.

Krievijas smago automašīnu ražotājs "Kamaz" paziņojis, ka vairāk nekā 5000 darbinieku nosaka trīs dienu darba nedēļu, ņemot vērā rezerves daļu deficītu, ko radījušas rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Kopumā ietekmēti 5500 darbinieki.

Kopš Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai vairāki starptautiskie autoražotāji pārtraukuši Krievijai piegādāt automobiļus un to detaļas. Turklāt vairākas autobūves kompānijas pārtraukušas darbību Krievijā.

Vācijas kravas automobiļu ražošanas uzņēmums "Daimler Truck" februāra beigās paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar "Kamaz", kas ilgusi 12 gadus.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) brīdināja, ka šoks par elektroenerģijas tirgus atvēršanas sekām nākamgad varētu būt vēl lielāks.

Uzstājoties LPS domes sēdē, Vilks norādīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana uz nākamā gada 1.janvāri varētu sagādāt lielāku šoku. «Ir jāgatavojas, ka inflācija nākamā gada janvārī būs krietni vien augstāka,» brīdināja ministrs.

Viņš gan arī pauda cerību, ka komersanti, kas pievienosies elektroenerģijas tirgum, būs labāk sagatavojušies.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pašvaldībām uzsvēra, ka liberalizācijai, lai arī tā atlikta, ir jānotiek. Agrāk vai vēlāk ir jāsagatavo iespēja citiem spēlētājiem ienākt elektroenerģijas tirgū. Viņa paskaidroja, ka tas ir valsts drošības jautājums, kā arī ir iespējama lielāka konkurētspēja un elektrības tarifu mazināšanās.

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

«Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus,» sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.

Lai skaidrotu elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas galvenos aspektus, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi video prezentāciju, informēja EM pārstāvji.

2014.gada budžeta likumprojektā, par ko ceturtdien 1.lasījumā lems Saeima, iekļauti arī vairāki ar elektroenerģijas tirgu saistīti jautājumi, tostarp elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana Latvijā, iesaistot tirgū arī mājsaimniecības.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, 50% iedzīvotāju atbalsta pilnīgu tirgus atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā, lielāka pakalpojuma plānu izvēle, caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena lietotājiem, skaidro EM. Elektroenerģijas tirgus atvēršanā var vilkt paralēles ar situāciju 90.gadu sākumā telekomunikāciju jomā, kad Latvijā bija pārstāvēts tikai viens fiksētais sakaru operators, kas dominēja tirgū un diktēja cenas. Tirgum atveroties, ienākot jauniem spēlētājiem un saasinoties konkurencei, veidojās spiediens uz cenām, kas tirgus dalībniekiem lika kļūt efektīvākiem, un patlaban Latvijā telekomunikāciju jomā cenas attiecība pret kvalitāti ir viena no labākajām Eiropā. Ieguvēji no atvērta tirgus un konkurences ir visi, norāda EM.

50% Latvijas iedzīvotāju atbalsta elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, liecina SKDS aptaujas rezultāti.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanu neatbalsta 17% Latvijas iedzīvotāju, 13% - drīzāk neatbalsta, savukārt 20% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Aptaujas laikā kopumā visās sociāldemogrāfiskajās grupās vērojams līdzīgs atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai, tomēr lielāks atbalsts vērojams respondentu vidū vecuma grupā no 25–34 gadiem, ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošajiem.

Analizējot respondentu viedokli pēc nodarbošanās, secināms, ka lielāks atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai vērojams starp publiskajā sektorā strādājošajiem – 55% gadījumu, privātajā sektorā strādājošie – 54% gadījumu, savukārt nestrādājošo respondentu vidū ir vērojams vismazākais atbalsts – 42% gadījumu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana pati par sevi nerisinās pastāvošās problēmas, pauda Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa sākumā, kā plānots iepriekš, trešdien raidījumā 900 sekundes pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Patlaban viņa juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju un iespējamos risinājumus.

«Tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā,» norādīja Igaunijas kompānijas Enefit vadītājs J. Bethers.

Pusgadu Aizkrauklē jau esošajiem diviem plastikāta logu izgatavotājiem un piegādātājiem pievienojies trešais — Kristapa Vorslava un Elvija Gulbinska uzņēmums Mūsu lodzinieks, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vai apstāklis — atvērt uzņēmumu dzimtajā pilsētā — nav traucējošs? Kristaps teic, ka tas drīzāk ir ieguvums un darbību veicinošs. Logu biznesā Kristaps ir gadu, Elvijs — aptuveni septiņus. Tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. Pirms atvērt savu uzņēmumu, jaunieši veikuši tirgus izpēti, secinājuši, ka viņu piedāvājumam būs arī pieprasījums. Atzīts, ka Aizkrauklē šāda profila biznesam joprojām ir auglīga vide, jo tālāk Rīgas, kā arī Jēkabpils virzienā konkurence būtiski pieaug. Idejas realizācijai bijis nepieciešams aptuveni pusgads.

Rēķinājušies pārsvarā ar savu kapitālu, maksimāli cenšoties iztikt bez kredītiem. Atrastas piemērotas telpas — Aizkraukles Purvciema rajonā.