Noslēdzies valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) rīkotā makšķerēšanas konkursa starpposms. Par augusta mēneša uzvarētajiem kļuvuši Raitis Strads, kas 28. augustā Zebrus ezerā izvilcis 2.5 kg smagu zandartu, un Oļegs Gets, kas Kaņiera ezerā izvilcis 5.86 kg smagu līdaku. Jāpiebilst, ka Oļegs, būdams īsts sportists, šo līdaku pēc nosvēršanas atlaidis atpakaļ. Tas nozīmē, ka kāds var atkārtot šo sasniegumu un minēto līdaku noķert vēlreiz. Konkurss par lielāko zivi LVM apsaimniekotajos ezeros sākas 1. jūlijā un ilgst līdz 31. oktobrim. Katrā ezerā tiek vērtēta viena, konkrētas sugas zivs: Tērvetes ezerā – karpa, Lielauces ezerā – asaris , Zebrus ezerā – zandarts, Kaņiera ezerā – līdaka. Lielākā mēneša zivs tiek vērtēta nākamā mēneša otrajā datumā, sezonas zivs tiek vērtēta 5. novembrī, visas konkursam pieteiktās zivis tiek svērtas ar laivu bāzes svariem, rezultāti fiksēti žurnālā un apstiprināti ar zivs pieveicēja un ezera uzrauga parakstiem, norādīts LVM informācijā.

Kļuvuši zināmi jūlija mēneša uzvarētāji AS „Latvijas valsts meži” rīkotajā konkursā par lielāko zivi uzņēmuma apskaimniekotajos ezeros. Par tiem kļuvuši Māris Kaļķis, kas noķēris 5,34 kg smagu līdaku Kaņiera ezerā un Dans Čistjakovs, kas pievārējis 4,8 kg smagu zandartu Zebrus ezerā. Līdaka noķerta ar trollingi, jeb beigtu zivi, bet zandarts ar dzīvas ēsmas palīdzību, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Pārējos uzņēmuma apsaimniekotajos ezeros nav piereģistrēts neviens loms, kura īpašnieks būtu vēlējies piedalīties konkursā. Tērvetes ūdenskrātuvē šogad vēl neviena karpa nav noķerta, savukārt Lielauces ezerā ir noķerti vairāki asari, tomēr tie bijuši nelieli. Iespējams tāpēc makšķernieki uzskatījuši, ka nav vērts tos svērt un piedalīties konkursā. Acīmredzot makšķernieki ir lepni ļaudis. Žēl gan, jo ja kāds būtu reģistrējis pat vismazāko asarīti, tad viņš būtu uzvarētājs un dabūtu attiecīgo balvu – vienu reiz bezmaksas izmantot laivu attiecīgajā ūdenskrātuvē. Konkurss sākas 1. jūlijā un ilgst līdz 31. oktobrim. Katrā ezerā tiek vērtēta viena, konkrētas sugas zivs: Tērvetes ezerā – karpa, Lielauces ezerā – asaris , Zebrus ezerā – zandarts , Kaņiera ezerā – līdaka. Lielākā mēneša zivs tiek vērtēta nākošā mēneša otrajā datumā ( jūlija zivs - 2. augustā utt.), sezonas zivs tiek vērtēta 5.novembrī, visas konkursam pieteiktās zivis tiek svērtas ar laivu bāzes svariem, rezultāti fiksēti žurnālā un apstiprināti ar zivs pieveicēja un ezera uzrauga parakstiem. Ar vērtējuma rezultātiem var iepazīties katra ezera laivu bāzē vai mājas lapā – www.mammadaba.l, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Beidzoties intensīvai makšķerēšanas sezonai,valsts mežu apsiamniekotājs valsts a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajā Zebrus ezerā tika ielaisti vairāk nekā 3000 divgadīgu zandartu. Šādu jau nedaudz paaugušu zivju izdzīvošanas procents ir krietni lielāks, salīdzinājumā ar mēnesi veciem zivju kāpuriem, ar ko parasti papildina ezeru zivju krājumus, tādēļ var droši teikt, ka jau pēc pāris gadiem, kad zivis būs pieaugušas, tās kļūs par sasniedzamu lomu ikvienam makšķerniekam, norādīts uzņēmuma informācijā. Zebrus ir viens no nedaudzajiem ezeriem Latvijā, kurā zandarts jūtas lieliski. Šogad lielākais šīs zivs loms bijis 6,4 kgsmags, bet Zebrus rekords ir 9,5 kgsmags zandarts. AS "Latvijas valsts meži" struktūrvienības „Mammdaba” direktors Egils Ozols atgādina, ka, rūpējoties par makšķernieku lomiem, uzņēmums katru gadu savos ezeros ielaiž tūkstošiem zivju mazuļu. Šogad LVM darbinieki Zebrus ezerā ielaida 100 tūkstošu līdaku kāpuru, Lielauces ezerā – 50 tūkstošu, Kaņiera ezerā – 200 tūkstošu un Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuvē – 50 tūkstošu līdaku kāpuru. Rudenī zivju krājumu papildināšana visos ezeros turpināsies. Jau piektdien Zebrus ezerā tiks ielaisti arī 2000 ap 150 gramus smagu līdaku mazuļu, norādīts uzņēmuma informācijā.

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Vides ministrija ir apstiprinājusi Liepājas ezera dabas aizsardzības plānu, ko izstrādājusi SIA Carl Bro. Plāns ļauj plānot ezera apsaimniekošanu.

Atsaucoties uz gada nogalē apstiprināto plānu un tajā paredzētajām aktivitātēm, pašvaldība, kas atrodas ap ezeru, kā arī biedrība Liepājas ezeri var pretendēt uz ES u.c. avotu līdzfinansējumu ūdenskrātuves apsaimniekošanā un dabas vērtību saglabāšanā.

„Šis plāns nosaka loģisku ezera teritorijas aizsardzības režīmu zonējumu. Tas turpmāk ļaus plānot ne tikai Eiropas prasībām apsaimniekošanu un aizsardzību, bet arī tām atbilstošu ezera attīstību,” skaidro Liepājas domes priekšsēdētaja vietnieks Gunārs Ansiņš. Plāna izstrāde ir nepieciešama ne tikai dažādu finanšu instrumentu naudas saņemšanai ezera atveseļošanas pasākumiem, bet arī, lai sabalansētu ezera dabas vērtību saglabāšanu ar pilsētas un apkārtējo pagastu sociāli ekonomisko un tūrisma iespēju attīstību.

Igaunijas parlaments pirmdien pieņēmis likumu par automobiļu nodokļa ieviešanu.

Par likumu nobalsoja 54 deputāti un 28 bija pret.

Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ieviest nodokli, kas sastāv no divām daļām. Viena daļa ir ikgadēja nodeva, kuru transportlīdzekļa īpašnieks par ceļu satiksmes reģistrā reģistrēto transportlīdzekli, bet otra daļa ir reģistrācijas maksa pirms transportlīdzekļa iekļaušanas reģistrā.

Nodokļa mērķis ir mudināt cilvēkus, kas iegādājas jaunu spēkratu, izvēlēties videi draudīgākus transportlīdzekļus, kā arī pagarināt vecāku automašīnu izmantošanas laiku.

Likumu Rīgikogu pieņēma jau 12.jūnijā, taču 25.jūnijā prezidents Alars Kariss atteicās to izsludināt, norādot, ka tas neatbilst valsts konstitūcijai, jo tajā nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Šovasar bijusi plaša Liepājas iedzīvotāju atsauksme pašvaldības izsludinātajai akcijai, kuras mērķis ir ierobežot klaiņojošos mājdzīvniekus. Pavisam no 82 adresēm saņemti iesniegumi par daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju vai kaķu koloniju uzturētāju vēlmi piedalīties kampaņā Noķer – sterilizē – atlaiž. Šie iesniegumi ir reģistrēti Vides daļā, un kopš oktobra rindas kārtībā turpinās darbs ar dzīvniekiem, informē Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

„Pieteikšanās kampaņas rezultāti liecina par to, ka ir uzlabojusies iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību kaķu koloniju savā pagalmā vai pagrabā ierobežot,” vērtē D. Liepniece.

Akcijas Noķer – sterilizē – atlaiž mērķis ir popularizēt tādus veterinārus pasākumus, kas ierobežo kaķu vairošanos, taču ļauj saglabāt minču kolonijas pie dzīvojamām mājām, kas ir svarīgi, lai ierobežotu grauzējus un to izplatītās slimības.

SIA Eko Kurzeme dzīvnieku uzturēšanas stacionāra apsaimniekotāji un Liepājas kinoloģiskā biedrība turpina apsekot pieteiktās adreses. Pēc mājas iedzīvotāju rakstiskas piekrišana par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu, tos noķer un nogādā pie veterinārārsta, kas kaķus sterilizēs, vakcinē pret trakumsērgu un apzīmē (tiek nogriezts kreisās auss galiņš). Pēc dažām diennaktīm bezsaimnieka kaķus nogādā atpakaļ viņu pastāvīgajā mītnes vietā. Gadījumā, ja dzīvnieks ir vecs un slims, viņu iemidzina.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Trešdien, 1. oktobrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētā pie Dambjapurva ezera testa režīmā sākusi darboties rotējoša strūklaka, kas rudens krēslā un tumšajās vakara stundās būs izgaismota ar 20 krāsainiem prožektoriem. Tās ūdens strūklas augstums būs regulējams, bet centrālais sprauslas augstums ir 15-20 metri.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijai strūklakas projekta izstrādes darbi aizņēmusi divus gadus – pagājušā gada vasarā tika izgatavota pati strūklaka, šovasar tika sākti tās uzstādīšanas darbi un zemsprieguma kabeļa rakšanas darbi elektrības padeves nodrošināšanai.

Jaunā strūklaka uzstādīta ne tikai atpūtnieku acu priecēšanai, bet arī labvēlīgu apstākļu radīšanai pašā Dambjapurva ezerā. Rotējošā strūklaka veicina ūdens aerāciju un palielina izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī, kā arī attīra ūdeni un nodrošina lielāku tīrību ezerā. Tāpat uzlabota ūdens aberācija pēc ezera apkārtnē esošās Šmerļupītes rekonstrukcijas, kuras laikā tika aizbērta upes izteka no ezera un līdz ar to ūdens tajā ne ietecēja, ne iztecēja.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Oktobrī Liepājā sāksies bezsaimnieka kaķu ierobežošanas akcija Noķer – sterilizē – atlaiž.

Liepājas domes vides daļa sadarbībā ar SIA Eko Kurzeme dzīvnieku uzturēšanas stacionāra apsaimniekotājiem, Liepājas kinoloģisko biedrību un vairākām pilsētas veterinārārstu privātpraksēm sāks apsekot namus, kuru apsaimniekotāji vai kaķu koloniju uzturētāji pieteikušies akcijai Noķer – sterilizē – atlaiž. Pavisam saņemti 82 iesniegumi, informē Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

Kad būs iegūta mājas iedzīvotāju rakstiska piekrišana par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu, tos noķers un nogādās pie veterinārārsta, tad – kaķus sterilizēs, vakcinēs pret trakumsērgu un apzīmēs (tiek nogriezts kreisās auss galiņš). Visbeidzot – pēc dažām diennaktīm bezsaimnieka kaķus nogādās atpakaļ viņu pastāvīgajā mītnes vietā. Gadījumā, ja dzīvnieks būs vecs un slims, viņu iemidzinās.Akciju finansēs no šim mērķim rezervētajiem pilsētas Vides fonda līdzekļiem.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Ministru kabinetā (MK) šodien Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma izskatīja jautājumu par Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt tajā neatliekamus remontdarbus, nolemts atbalstīt Zemkopības ministrijas prasību finansējuma piešķiršanai Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona latu apmērā.

«Šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata. Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu veikt Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, paredzot tam vienu miljonu latu, tiks veikts 2013. gadā. Taču jau šogad tiks veikti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem finansējumu piešķirot 2012. gada valsts budžeta grozījumos.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nekad nav piešķirti, tāpēc Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Ķīnas lielākā saldūdens ezera Pojanhu platība 6 mēnešu laikā samazinājusies līdz 1,67% no tā platības 2007. gada vasarā. Pojanhu platība no 3 000 kvadrātkilometriem sešu mēnešu laikā samazinājusies līdz 50 kvadrātkilometriem, ziņo Forbes.

Ķīnas hidrometeoroloģijas centra dati liecina, ka pērn šajā laikā ezera platība bijusi 300 līdz 500 kvadrātkilometri, kas ir gandrīz 10 reizes vairāk nekā šogad.

Centra dati liecina, ka 2007. gada decembrī ezera dziļums bijis mazāk nekā 8 metri, kas ir gandrīz mazākais ezera dziļums tā vēsturē.

Ezera izžūšana nodara nopietnu kaitējumu apkārtējo ciematu iedzīvotājiem. Kādā ciematā no tur esošajām 56 akām ūdens vairs ir tikai četrās. Problēmas ar dzeramo ūdeni radušās arī citos šā ezera apkārtnē esošajos ciematos.

Jau 2007. gadā Ķīnā sausuma dēļ bojā gāja neskaitāmi hektāri labības. 2008. gads solās būt vēl nežēlīgāks. Izžūstot labības laukiem, palielinās cenas rīsiem un citām pārtikas precēm, tādējādi ievērojami arī palielinās inflācijas līmenis valstī.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Čīles zinātnieki patlaban izmeklē, kādā veidā pēkšņi pazudis ezers valsts dienvidos, ziņo BBC. Kad teritorija, kas atrodas Magallanes reģionā, tika apsekota martā, divus hektārus lielais ezers bija tāds pats, kā vienmēr.

Taču tagad secināts, ka ezera vietā palicis vien liels sauss krāteris un ledus kluči, kas peldēja pa ezera ūdeni.

Viena no versijām ir, ka pie ezera pazušanas vainojama zemestrīce, kas pavērusi plaisu zemē, kur satecējis viss ezera ūdens.

Vairāki ģeologi un citi eksperti ir nosūtīti uz ezera pazušanas vietu, kas atrodas 2 000 kilometrus no galvaspilsētas Santjago, lai izmeklētu šo gadījumu.

Viens no ekspertiem Čīles laikrakstam La Tercera sacījis, ka ezera pazušana ir viens no soļiem ainavas pārmaiņās šajā teritorijā.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Bērzezerā un Salainī ielaisti 8700 līdaku mazuļi, kas kopumā izmaksājuši aptuveni 1479 Ls.

Bērzezerā ielaisti tūkstoš, bet Salainī – 7700 zivju mazuļi. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu līdaku mazuļu ielaišanai ezerā 1479 Ls apmērā Zivju fonda padome pieņēma jau šā gada aprīlī. Zivis ielaišanai Bērzezerā un Salainī piegādāja SIA Rūjas zivju audzētava.

Tāpat aprīlī tika lemts atbalstīt zivsaimniecisko ekspluatācijas noteikumu izstrādi Bērzezeram un Zāģezeram, piešķirot 620 Ls atbalstu. Ekspluatācijas noteikumus izstrādā pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior.