Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Nupat izziņota Kannu starptautiskā kinofestivāla oficiālā programma, un tajā iekļautas divas Latvijā uzņemtas un valsts līdzfinansētas filmas – oficiālajā konkursā startē Sergeja Lozņicas spēlfilma A Gentle Creature, bet konkursā Un certain regard – slovāku režisora Georga Kristofa pilnmetrāžas debija Out. Abas filmas tapušas, piedaloties studijas Film Angels Productions komandai un piesaistītajam līdzfinansējumam.

Jubilejas – septiņdesmitajā – Kannu starptautiskajā kinofestivālā (17.-28. maijs) oficiālā konkursa skatei atlasītas pavisam 19 pilnmetrāžas filmas, starp kurām ir Fransuā Ozona, Andreja Zvjaginceva, Mihaela Hanekes, Sofijas Kopolas un citu režisoru jaunākie darbi. Sergeja Lozņicas filma jau trešo reizi iekļauta Kannu festivāla programmā, iepriekšējā bija spēlfilma Miglā / In the Fog (2012), kas saņēma FIPRESCI balvu un bija pirmā filma, kuru Lozņica uzņēma Latvijā. Atzīstot Latvijas filmēšanas vietu priekšrocības un Latvijas kinoprofesionāļu augsto kvalifikāciju, režisors atgriezās šeit ar nākamo projektu, izmantojot Nacionālā Kino centra un Rīgas Filmu fonda līdzfinansējumu un studijas Film Angels Productions palīdzību.

Studija Rija Kannās saņēmusi vairākus līgumu piedāvājumus, tostarp sadarboties vēlas viena no ietekmīgākajām digitālajām izrādīšanas platformām pasaulē, kas patlaban ļauj lejuplādēt mūziku, un drīzumā - arī animācijas filmas, ziņo diena.lv.

Studija jau noslēgusi vienošanos, ka animācijas īsfilma Norīt krupi, kas startēs Starptautiskajā Kannu kinofestivālā, tiks izrādīta Francijas kinoteātros, kas uzskatāms par izcilu sasniegumu. Lietišķie biznesa piedāvājumu jau ir pavisam reāls, taustāms latviešu animācijas panākums, kuru nodrošina publicitātes spēks, ko filma iegūst no statusa – iekļauts Kannu kinofestivāla oficiālajā konkursa programmā.

Īpašs prieks filmas veidotājiem ir par sadarbības piedāvājumu, ko izteikusi viena no ietekmīgākajām digitālajām izrādīšanas platformām pasaulē, turklāt tie nav vienīgie kontraktu piedāvājumi, ko saņēmusi studija Rija. Tiesa, līgumi tiks parakstīti jau pēc festivāla beigām.

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim pieaudzis par 19,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 16,699 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem šajā periodā bija 1,291 miljons eiro, kas bija pieaugums par 29,4%.

«Sabiedrība pārskata gadā veiksmīgi spējusi vadīt riskus, nodrošinājusi pārdošanas apjomu pieaugumu, sabalansējusi izdevumu pieaugumu un peļņu,» sacīts SIA «Valpro» gada pārskatā. Uzņēmums norāda, ka tā aktivitāšu un pelnītspējas rādītāji ir stabili, kas ļauj tam realizēt plānoto attīstību.

Ieskicējot attīstības plānus, SIA «Valpro» kā prioritātes noteicis esošo vadošo pozīciju saglabāšanu metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, kā arī tam ir plāni palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā. Uzņēmums plāno turpināt ieviest pasākumus esošo ražotņu darbu optimizācijā un darba ražīguma kāpināšanā, kā arī palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, piesaistot jaunus klientus un apgūstot jaunus tirgus.

Kā jau katru gadu, arī šogad Kannu kinofestivāls noslēdzies ne vien ar balvu pasniegšanu un Zelta palmas zara ieguvēju noskaidrošanu, bet arī ar neoficiālu modes pazinēju un mediju vērtējumu, kā kinodīvas izskatījušās uz sarkanā paklāja un kas tām bijis mugurā. Šogad par labāk ģērbtajām dāmām Kannās atzīta Nikola Kidmena (Nicole Kidman), Dženifera Lorensa (Jennifer Lawrence), Džesika Česteina (Jessica Chastain) un Fana Binginga (Fan Bing Bing), raksta Forbes.com.

Šā gada Kannu kinofestivāla labāk ģērbto kinoindustrijas pārstāvju tērpus varat aplūkot galerijā!

Šogad galveno balvu, Zelta palmas zaru, ieguva tunisiešu izcelsmes franču režisora Abdellatifa Kešiša filma «Adeles dzīve» (La Vie d’Adèle), savukārt otru svarīgāko balvu - Grand Prix saņēma Ītena un Džoela Koenu filma «Lūinā Deivisā» (Inside Llewyn Davis). trešais nozīmīgākais apbalvojums, Žūrijas balva, šogad tika piešķirts japāņu režisora Hirokadzuu Koreedas filmai «Kāds tēvs, tāds dēls» (Soshite chichi ni naru), bet par labāko režisoru tika atzīts meksikānis amats Eskalante, kurš uzņēma drāmu «Eli» (Heli).

Desmitiem cilvēku ik dienu mēro ceļu uz Krieviju pēc degvielas, cigaretēm un šņabja, gādājot iztikšanu savām ģimenēm. Laikraksts Latvijas Avīze noskaidrojis, cik vedējiem izdodas nopelnīt un kādas ir viņu viltības.

«Lai arī āra temperatūra ir tuvu nullei, mašīnas te neviens nesilda. To aizstāj staigāšana un tīstīšanās segās. Uz Krieviju braucošo automašīnu bākas ir maksimāli tukšas. Atstāts tikai nepilns litrs, lai varētu šķērsot robežu un tūlīt vienā no trim benzīntankiem iepildītu maksimāli atļauto degvielas daudzumu - pilnu bāku - un tad dotos atpakaļ. Un tā katru dienu,» tā Igaunijas–Krievijas šķērsošanas un muitas punktā Luhamā novēroto apraksta Latvijas Avīze.

Andris, kuru Latvijas Avīzes žurnālists sastapis rindā pie robežas, ir Apes novada iedzīvotājs un cauri Igaunijai pēc degvielas dodas jau vairāk nekā gadu. Pirms tam viņš robežu šķērsojis Pededzē.

Aizvadītajā finanšu gadā metāla apstrādes uzņēmuma Valpro konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 3% līdz 7,752 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par nepilniem 2% līdz 593,5 tūkstošiem latu.

Lielāko daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma veido ieņēmumi no kannu realizācijas - 3,25 miljonu latu, kam seko ugunsdzēsības korpusi - 2,31 miljoni latu. Starp ieņēmumu posteņiem atrodami arī ieņēmumi no gāzes balonu periodiskās inspicēšanas, ugunsdzēsības aparātiem, kannu sastāvdaļām, metāllūžņiem, transporta pakalpojumiem, nomas pakalpojumiem.

Vadība norāda, ka pērn panākts būtisks apgrozījuma pieaugums transportējamo tērauda gāzes balonu periodiskās inspicēšanas un atbilstības pārvērtēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, palielinājies par 51%.

Metāla izstrādājumu ražošanas uzņēmuma SIA "Valpro" apgrozījums laika periodā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim sasniedzis 15,3 miljonus eiro, kas ir par 8,4% mazāk nekā iepriekšējā periodā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Tāpat sarukusi uzņēmuma peļņa - no 1,29 miljoniem eiro līdz 417,3 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir metāla izstrādājumu (ugunsdzēsības aparātu, metāla kannu u.c.) projektēšana, ražošana un pārdošana.

Uzņēmuma vadība gan, neskatoties uz finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir optimistiska, un norāda, ka sabiedrība pārskata periodā veiksmīgi turpināja jaunu klientu piesaisti un jaunu tirgu apgūšanu, produktu klāsta paplašināšanu, ar vides apstākļiem ēkās un energoresursu taupīgu izmantošanu saistītu procesu uzlabojumus, darbinieku apmācības, LEAN metožu un rīku ieviešanu ražošanas un loģistikas procesos.

Nākotnē uzņēmums plānojis saglabāt esošo pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus ar jaunu klientu un tirgu apgūšanu, turpināt iekārtu un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, ar mērķi palielināt produkcijas ražošanas caurlaidību un celt ražošanas efektivitāti, turpināt uzsāktās izmaiņas ražošanas un loģistikas plānošanas un uzskaites sistēmas pilnveidošanā.

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums un tīrā peļņa aizvadītāja finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pēdējā finanšu gadā strādājis ar 13,980 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 998 tūkstoši eiro, kas bija par 14,7% mazāk nekā 2015./2016. finanšu gadā.

Uzņēmums norāda, ka pagājušajā gadā tā darbību ietekmēja Eiropas Komisijas ieviestās antidempinga nodevas metālam, kā rezultātā strauji un būtiskā apjomā pieauga materiālu izmaksas. SIA «Valpro» sabalansēja izdevumu pieaugumu, saglabāja pārdošanas apjomus, produkcijas sortimentu un guva peļņu.

SIA «Valpro» pērn turpinājis iesākto jaunu klientu piesaistē un produktu sortimenta paplašināšanā, kā arī tehnoloģisko uzlabojumu izmaiņu realizācijā, ražošanas un loģistikas procesu optimizācijā un pilnveidošanā.

Četri laupītāji šonedēļ Cartier veikalā Kannās nolaupījuši dārglietas un pulksteņus 17,5 miljonu eiro vērtībā, ceturtdien pavēstījuši izmeklēšanai pietuvināti informācijas avoti.

Laupīšana notika nedēļu pirms Kannu kinofestivāla, kad pasaules labākie juvelieri uz piejūras pilsētu nogādā savus izcilākos darinājumus, ko aizdot kinoaktrisēm uz sarkanā paklāja.

Otrdienas rītā viens no laupītājiem iegāja Cartier veikalā ar masku un ieroci rokās. Viņš ielaida veikalā vēl divus vīriešus, kuri bija aizseguši seju ar šallēm, bet ceturtais laupītājs tikmēr stāvēja sardzē juvelierizstrādājumu veikala ārpusē.

Laupīšanas laikā veikalā atradās divi darbinieki.

Laupītāji salika rotaslietas un rokas pulksteņus ādas somā un auduma maisā. Laupītājiem bēgot, uz ietves nokrita vairāki dārgi pulksteņi. Viņi aizbrauca Mercedes markas automašīnā, kas izrādījās nozagta šī gada martā.

Ventspils ventu kampaņa ieguvusi sudraba godalgu starptautiskajā Kijevas reklāmas festivālā.

Ventu kampaņa startēja PR kampaņu kategorijā, kurā kopumā bija pieteikti un savā starpā konkurēja 68 projekti, informē Ventspils dome. 13. starptautiskais Kijevas reklāmas festivāls norisinājās Odesā no 23. līdz 26. maijam un ir prestižākais reklāmas jomas pasākums uz austrumiem no Baltijas, apgalvots paziņojumā. Tajā tika iesniegti 1700 darbi 11 kategorijās no 14 valstīm. Festivāla darbus izvērtēja deviņas neatkarīgas starptautiskas žūrijas, kurās darbojās mārketinga jomas profesionāļi no Rietumeiropas valstīm, Baltijas valstīm, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Festivālā dominēja produktu un sociālās kampaņas, un Ventspils pilsētas kampaņa bija vienīgā no festivālā iesniegtajiem darbiem, kas popularizēja pilsētu kā zīmolu.

10.septembrī Dailes teātrī tiks atklāts kinofestivāls Baltijas pērle. Festivāla filmas tiks demonstrētas Rīgas Kongresu namā no 10. septembra un kinoteātrī Rīga no 11. septembra.

Festivāla atklāšanas ceremonija norisināsies 10. septembrī plkst. 19.00. Dailes teātrī ar Glena Millera koncertu Kino mūzika. Kopumā festivāla programmu šogad veido 50 filmas.

Kā informēja festivāla organizatori, šogad pirms vairākiem filmu seansiem skatītāji varēs noklausīties ievadlekcijas, kuras sniegs pazīstamas kinokritiķes Dita Rietuma un Daira Āboliņa .

14.septembrī plkst.17:00 Daira Āboliņa stāstīs par poļu kinematogrāfijas klasiķa Andžeja Vajdas daiļradi un viņa jauno filmu Smaržīgā kalme, kas atzinīgi novērtēta Berlīnes kinofestivālā.

Kinolekcijas notiks arī pirms citām filmām: Pupursārtā imperatore (par Marlēnu Dītrihu un viņas Pigmalionu – dižo vācu kinorežisoru Jozefu fon Šternbergu), Tas notika kādā naktī («Oskarots» darbs ar Holivudas leģendām Klārku Geiblu un Klodetu Kolbēru), kā arī Sabiedrības ienaidnieks.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Pērn lejupslīde atstājusi nelielu iespaidu uz Krievijas 813 miljonu ASV dolāru vērto kino industriju, proti, Krievijā pērn tika izveidotas 150 filmas, no kurām 10 tika līdz Kannu filmu festivālam. Šogad gan izskatās, ka Krievijas filmu portfelis būs krietni plānāks, raksta Forbes.

Krievijā veidoto filmu skaits šogad, salīdzinot ar 2008. gadu, samazināsies par aptuveni piektdaļu, prognozē Krievijas lielākā neatkarīgo filmu veidotāja Central Partnership vadītāja vietnieks ArmensDišdišjans.

«[Krievijas kino] tirgū gaidāmas lielas pārmaiņas. Būs daudz mazāk filmu un pazudīs daudzi producenti,» tā A. Dišdišjans. Arī Central Partnership ir bijis spiests atteikties no savām ambīcijām. Pērn kompānija izveidoja 8 filmas, šogad plānotas vien divas.

Lai gan Krievijas filmu veidotāji dažādos veidos gūst finansējumu no ārvalstīm, piemēram, piedāvājot filmas iepriekšpārdošanā, lielā mērā finansēšana ir atkarīga no aizņēmumiem iekšzemes tirgū. Taču tagad, kad pieņēmusies spēkā finanšu krīze, Krievijas bankas pārtraukušas izsniegt aizdevumus filmu industrijai.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe iekļauts 20 profesionālo kinoproducentu izlasē platformai Producers on the Move, kas jau 18. reizi strādās Kannu starptautiskā kinofestivāla ietvaros.

Eiropas kino popularizēšanas organizācija European Film Promotion (EFP) katru gadu atlasa 20 profesionālus un perspektīvus kinoproducentus no visas Eiropas prestižajai kinoproducentu platformai Producers on the Move, un šogad tai izvēlēts arī Latvijas filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe – vienīgais no Baltijas valstīm šogad.

Kannu kinofestivāla ietvaros Producers on the Move notiks 18. reizi, un tā ir iespēja producentiem, kuru iepriekš producētās filmas uzrādījušas labus vietējos un starptautiska mēroga izplatīšanas rezultātus, popularizēt savus nākamos projektus, piesaistīt sadarbības partnerus, konsultēties ar starptautiski atzītiem audiovizuālās nozares speciālistiem. EFP organizē producentiem seminārus darbam grupās un lietderīgas tikšanās ar citiem producentiem, turklāt nodrošina publicitāti filmu nozares regulārajos izdevumos Screen International un Variety. Dalība platformā Producers on the Move nodrošinās Gintam Grūbem arī iespēju prezentēt topošās režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmas Puika ar suni projektu, kas atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

Metāla kannu un ugunsdzēšamo aparātu ražotājs Valpro pievērsies grilu ražošanai Norvēģijas tirgum.

Jaunais produkts primāri izstrādāts kā pārvietojama ugunskura vieta, ēdiena gatavošana uz uguns norvēģiem ir mazāk aktuāla. Jaunā biznesa niša ir aizsākta cerīgi; Norvēģijā iedibinātie kontakti un labais sākums liek Valpro vadībai šobrīd apsvērt arī citas metāla produkcijas ražošanu un piegādi šim tirgum, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. Pagaidām atbilstoši Norvēģijas pieprasījumam šobrīd tiekot izstrādāts mazāks modelis.

Valpro pazīstams kā degvielas, eļļas un ūdens metāla kannu, kā arī ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotājs; šie produkti veido uzņēmuma pamata apjomu. Nosacīti jauns produkts sortimentā ir metāla kannas ar jaunu atvēršanas mehānismu - skrūvējamiem vāciņiem. Šā produkta ieviešanai pērn Valpro izmantoja ERAF programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas atbalstu. Kannas ar jauno atvēršanas mehānismu sākotnēji paredzētas ASV tirgum, taču tās plānots realizēt arī Eiropā.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Īsi pirms Jāņiem Latvijas jaunie reklāmas spīdekļi dodas uz Kannām, lai starptautiskajā festivālā Young Lions pārbaudītu savas spējas globālā mērogā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

21. jūnijā Kannās notiek starptautiskais konkurss jaunajiem reklāmas un mārketinga profesionāļiem Young Lions, kas ir starptautiskā radošuma festivāla Cannes Lions jeb Kannu lauvas paspārnē notiekošs konkurss, kura pamatuzdevums ir atbalstīt un veicināt jauno talantu izaugsmi un iesaistīšanos reklāmas nozarē. «Kannu lauvās darbi tiek radīti daudzās pasaules valstīs, un izvērtēšanai tiek iesniegtas reālas kampaņas. Turpretī konkurss Young Lions ir 24 stundu simulators, kas notiek uz vietas un kura laikā jaunajiem talantiem jārada koncepts atbilstoši dotajam darba uzdevumam,» skaidro Andis Kulinskis, konkursa Cannes Lions vēstnesis Latvijā un Inbox.lv pārdošanas vadītājs.

Kannu kinofestivāla laikā nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā. Šī ir jau otrā zādzība, kas skārusi šāgada pasākumu, ziņo BBC.

Dārgais Šveices juveliera De Grisogono izstrādājums pazudis pēc slavenību ballītes piecu zvaigžņu viesnīcā kūrorta pilsētā Cap d'Antibes.

Turklāt zādzība notikusi, «neskatoties uz vērienīgajiem drošības pasākumiem», tai skaitā 80 apsargiem un policiju.

Pagājušajā nedēļā jau Kannās jau tika nozagtas aktieriem paredzētas dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā. Zādzība skāra Šveices juvelieri Chopard un notika Novotel viesnīcā.