Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Apdrošinātāji šos skaitļus ikdienā redz cilvēku līmenī un apstiprina – pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas polisēm pastāvīgi aug. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, pieeja valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem gadu no gada nepaliek labāka, tieši pretēji – samazinās. Ilgās gaidīšanas rindas pret nepieciešamību ārstēties uzreiz, tagad, kad konstatēta veselības problēma nevis pēc pusgada vai gada, kad būs pienākusi valsts rinda, palielina veselības apdrošināšanas nozīmi. Reāli sajūtot veselības apdrošināšanas polises izdevīgumu, laika gaitā tā ir kļuvusi par pieprasītu un abpusēji atzītu atlīdzības sistēmas sastāvdaļu – arī tas veicina pieprasījuma pieaugumu.

Atlīdzības aug un augs vēl straujāk

Savukārt izmaksāto atlīdzību dati pa mēnešiem precīzi atspoguļo Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kas šogad Covid-19 pandēmijas dēļ ir variējusi no “brīvi pieejama” līdz “gandrīz nepieejama”. Pirmajā koronavīrusa pandēmijas vilnī šā gada pavasarī atlīdzību izmaksas strauji samazinājās, jo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bija ļoti ierobežota. Medicīnas iestādes un apdrošinātāji gan centās maksimāli piemēroties situācijai, pacientiem piedāvāja un no polisēm apmaksāja attālinātās ārstu konsultācijas, tomēr tā bija vien neliela daļa no ierastā klātienes pakalpojumu apjoma. Attiecīgi aprīlī apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs, salīdzinot ar pērno gadu, samazinājās par 22%, bet maijā – pat par 49%.

Vasaras mēnešos – jūnijā un jūlijā – situācija veselības aprūpes sistēmā pakāpeniski normalizējās, un veselības apdrošināšanas atlīdzību apmērs atgriezās pērnā gada līmenī. Savukārt kopš augusta atlīdzību apjoms strauji kāpj un apdrošinātāji sagaida, ka tas tikai pieņemsies spēkā – cilvēki ne tikai apmeklē ārstus parastajā kārtībā, bet arī cenšas atgūt pavasarī atliktās un iekavētās konsultācijas, izmeklējumus, manipulācijas un citus pakalpojumus. Attiecīgi atlīdzību kāpums augustā bija 13%, septembrī – jau 24%, un sagaidāms, ka gada beidzamajos mēnešos būs vēl vairāk.

Protams, ja Covid-19 pandēmijas otrā viļņa dēļ netiks atkal ierobežota medicīnas pakalpojumu pieejamība. Ja tas notiks, iespējama vēl lielāka pakalpojumu apjoma uzkrāšanās, kas būs nepieciešami pēc Covid-19 situācijas normalizēšanās. Atlīdzību apjomu, pēc apdrošinātāju novērojumiem, ietekmē vēl viens faktors – veselības pakalpojumu cenu kāpums. Ārstu trūkums, rindas uz pakalpojumiem un citi faktori palielina pieprasījumu, kas ļauj piedāvājuma pusē celt cenas. Tas noticis pat reģionos ārpus Rīgas, kas līdz šim bija salīdzinoši zemākā cenu kategorijā nekā galvaspilsētā.

Privātās polises vairāk pērk vidēja vecuma sievietes

Veselības apdrošināšanas polises var iegādāties gan uzņēmumi saviem darbiniekiem, gan cilvēki sev paši. Lai arī privātās polises ir salīdzinoši neliela veselības apdrošināšanas tirgus daļa, arī tajā ir saskatāms attīstības potenciāls – interese par privāto veselības apdrošināšanu pakāpeniski pieaug gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses. Pašlaik privātās veselības apdrošināšanas polises Latvijā ir iegādājušies vairāk nekā 1200 cilvēki, un šādu pakalpojumu piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrības. Kas ir tipisks privātās veselības apdrošināšanas klients? Vidējais privātās polises pircējs ir 40-45 gadus veca sieviete. Tas arī nav nekāds pārsteigums, jo arī citi dati un pētījumi pierāda, ka sievietes vairāk rūpējas par savu veselību nekā vīrieši. Šajā kontekstā vēl svarīgi atgādināt, ka fizisko personu maksājums par veselības apdrošināšanas polisi Latvijā tiek uzskatīts par attaisnotajiem izdevumiem, un par šo summu var saņemt atpakaļ no valsts budžeta pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāji valsts un pašvaldību iestādēm kompensējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru