Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Eiropa nav dārzenis. To, ka vecā un šķietami gurdā kontinenta dzīves līmeņa izlutinātie asinsvadi spēj turēt jauneklīgu tonusu, apliecina arī katalāņu pašnoteikšanās alkas. Diemžēl pavadošie notikumi nevar mēroties ar to jūsmu, kas sākotnēji pildījusi brīvības cīnītāju sirdis.

Brutāla policijas iejaukšanās, neatkarības atbalstītāju līderu aizturēšana, Madrides augstprātīgie draudi valstsvīru izteikumos, banku īstenotā cepures pacelšana, starptautiska kolektīva novēršanās un visbeidzot pašu brīvības kaldinātāju nespēja izšķirties spert soli uz priekšu vai atpakaļ Katalonijas neatkarības leģendu pārvērtuši drīzāk par krimiķi. Eiropas sabiedrības nostāju šajā jautājumā labi raksturo kāda ārvalstu medijos manīta frāze – Katalonijas neatkarības centieni ir atbalstāmi, tomēr jācer, ka tā paliks Spānijas sastāvā. No otras puses – Katalonijas atdalīšanās nebūtu nekas «nesagremojams» pasaulē, kurā ASV vada Donalds Tramps, briti nobalso par Brexit un kā augoņi sprāgst teroristu bumbas Rietumu kultūras kvintesences bastionos u.c.

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Papildināta visa ziņa

Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm «par» un desmit «pret» un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.

«Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,» teikts rezolūcijas preambulā.

Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.

Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas tiesa ceturtdien uzdevusi apcietināt deviņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, kas apsūdzēti par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu.

Astoņiem apsūdzētajiem tiesa piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu bez tiesībām tikt atbrīvotiem pret galvojumu. Starp šīm personām ir arī atceltais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass.

Tikmēr bijušo Katalonijas uzņēmējdarbības ministru Santi Vilu, kurš no amata atkāpās pats dažas dienas pirms Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu, tiesa uzdevusi paturēt apcietinājumā, kamēr viņš nesamaksās 50 000 eiro lielu drošības naudu.

Vienlaikus Spānijas nacionālā tiesa apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) aresta orderus atceltā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi, domājams, joprojām atrodas Briselē un neieradās ceturtdien Madridē, lai liecinātu tiesā.

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Beļģijā svētdienas vakarā atbrīvoti bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri, kuri bija ieradušies policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai, pirmdien paziņojusi Beļģijas prokuratūra.

Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tiks izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.

Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.

Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaidis Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Spānijas Konstitucionālā tiesa trešdien anulējusi Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja tiesas preses pārstāve.

«27.oktobrī pieņemtā neatkarības deklarācija pasludināta par nekonstitucionālu un spēkā neesošu,» teikts tiesas pārstāves paziņojumā.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Pēdējo dienu notikumi Katalonijā valūtu tirgū pavājinājuši eiro pozīcijas un likuši pieaug Spānijas obligāciju ienesīgumam

Šā gada sākumā daudz tika runāts par Eiropas politiskajiem riskiem, kur paaugstināta neskaidrība galvenokārt saistījās ar gaidāmajām vēlēšanām Nīderlandē, Francijā un mazākā mērā – arī Vācijā. Tiesa gan, asāka Katalonijas atdalīšanās no Spānijas nezīmējās daudzu tirgus dalībnieku kārtīs. Šāda papildu politiskā neskaidrība daudziem tirgus dalībniekiem nav patīkama, un tā pēdējo dienu laikā eiro vērtībai palīdzējusi atslīdēt tuvāk 1,17 ASV dolāru līmenim. Tāpat Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pārsniedzis 1,7% līmeni. Vēl septembra pirmajā pusē tas atradās pie 1,4% atzīmes (2012. gada parādu krīzes eskalācijas brīdī tas paviesojās virs 7% līmeņa).

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Pēc ASV valsts departamenta brīdinājuma par iespējamo teroraktu Katalonijas reģiona galvaspilsētā Ziemsvētku laikā Barselona pirmdien atrodas trauksmes stāvoklī.

ASV valsts departamenta konsulārā pārvalde svētdien tviterī izplatīja brīdinājumu, ka teroristi Ziemsvētkos vai Jaungada svinību laikā varētu uzbrukt tūrisma objektiem, transporta mezgliem vai citām Barselonas publiskajām vietām.

Sarunā ar radiostaciju «Rac 1» Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministrs Mikvels Buhs atzina, ka policija «nodarbojas ar šiem draudiem».

«Draudus mēs uztveram nopietni. Visi no tiem tiek izmeklēti, » piebilda Buhs.

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais», atsaucoties uz anonīmiem avotiem policijā, vēsta, ka policija meklē kādu 30 gadus vecu marokāni, kuram ir autobusa vadītāja tiesības.

Savukārt Barselonā iznākošais laikraksts «El Periodico de Catalunya» vēsta, ka Katalonijas reģionālā policija izplatījusi iekšējo apkārtrakstu, ka meklētais vīrietis varētu plānot ar autobusu ietriekties cilvēku pūlī kādā no reģiona galvaspilsētas publiskajām vietām.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija decembrī gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs pārliecinošu vairākumu, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas paredzētas 12.decembrī, tika izsludinātas pēc tam, kad parlaments atteicās apstiprināt Džonsona panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm toriji vēlēšanās izcīnīs 359 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 41 mandātu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās un par 61 vietu vairāk nekā pašreizējā konservatīvo pārstāvniecība apakšnamā, kas sarukusi pēc vairāku deputātu aiziešanas no frakcijas, paužot neapmierinātību ar Džonsona Brexit politiku.

Tikmēr leiboristi, kuru pašreizējā frakcija zaudējusi 19 deputātus, kas bijuši neapmierināti ar partijas līdera Džeremija Korbina attieksmi pret antisemītismu un Brexit, vēlēšanās var cerēt uz 211 vietām, kas ir par 51 mandātu mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.