Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

2. Kādi ir nākamie soļi jaunās valdības veidošanā?

Pirmie soļi ir atkarīgi no tā, vai pašreizējais premjerministrs Stefans Lēvens atkāpsies no amata. Ja tas notiks, pašreizējais parlamenta spīkeris varēs nekavējoties sākt meklēt jaunās valdības izveidošanai nepieciešamos kompromisus. Ja Lēvens neatkāpjas, visdrīzāk, centriski labējā koalīcija Alianses bloks kopā ar SD izvēlēsies 24. septembrī, kad notiks pirmā jaunā parlamenta sēde, balsot par neuzticības izteikšanu Lēvena valdībai.

3. Kāds ir visticamākais jaunās valdības modelis?

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā atsevišķas partijas ir deklarējušas pozīcijas, kas apgrūtina faktiski jebkāda sadarbības modeļa izveidi - tādēļ arī jaunā situācija ir tik sarežģīta. Pat tad, ja Alianse saņems mazāk deputātu mandātus nekā kreisais bloks, ticamākais scenārijs joprojām ir, ka līdera lomu jaunās valdības veidošanā pēc parlamenta pirmās sēdes 24. septembrī uzņemsies Moderātu partija. Moderāti un Kristīgie demokrāti (KD) ir paziņojuši, ka darīs visu iespējamo, lai veidotu jaunu valdību. Tādēļ svarīgi, kā turpmāk rīkosies Centra partija (C) un Liberālā partija (L) un vai tās spēs sekot iepriekš paustajam mērķim nekādos apstākļos nekļūt atkarīgām no SD. Jautājums ir vai C un L būs pieejamas labākas alternatīvas par spēku apvienošanu ar M un KD.

4. Kādēļ Sociāldemokrātu vadītā valdība nevar turpināt darbu?

Ir vairāki iemesli, kādēļ Alianses partijas nevar turpināt neformāli ievērot «Decembra vienošanās» (DV) nosacījumus, kas tika noslēgti 2014. gadā, lai ļautu lielākajam partiju blokam izveidot valdību arī apstākļos, kad tas nekontrolē vairākumu parlamentā. Formāli DV beidza pastāvēt 2015. gadā. Piemēram, Alianses partijām nav pieņemams, ka darbu turpina S vadītā valdība, kura sliecas ieņemt kreisākas pozīcijas ar mērķi panākt, lai Kreiso partija (K) atbalstītu valdības sastādīto budžetu, vai pat uzņemtu K valdības rindās. Tāpat C un L visdrīzāk neizvēlēsies nekavējoties sagraut Aliansi, pievienojoties S vadītai dažādu bloku valdībai, kaut vai tāpēc, ka S un C dažādos jautājumos ieņem ļoti atšķirīgas nostājas, piemēram, darba tirgus un imigrantu integrācijas jautājumos.

5. Cik stabila būtu mazākuma valdība M vadībā?

Šādā situācijā svarīgākais jautājums Alianses valdībai ir tās spēja veidot attiecības ar SD. Vai M var panākt līdzsvaru, kurā SD neveido aktīvu opozīciju valdībai, vienlaikus saglabājot konstruktīvas attiecības ar C un L? Ir grūti prognozēt, cik ilgi M spēs noturēt šo trauslo līdzsvaru, taču SEB eksperti uzskata, ka tikai pēc šī scenārija izspēlēšanas būs iespējams apsvērt citus modeļus. Šajā gadījumā pirmais solis būtu C un L pamest koalīciju, ļaujot M un KD veidot šaurāku valdību. Ja arī šis modelis neizdodas, tiks apsvērti citi risinājumi ar partijām no dažādiem blokiem, piemēram, vidusceļa koalīcija starp S, Zaļo partiju (ZP), C un L, vai arī plašās koalīcijas modelis starp S un M, visticamāk, iekļaujot arī citas partijas. Ļoti maz ticams, ka S atbalstīs Alianses veidotu valdību, ja vien tā nesaņems tajā noteicošu lomu.

6. Kā jaunajā situācijā rīkosies SD?

Pēdējo divu parlamenta sasaukumu laikā SD ir mēģinājusi izmantot visas iespējas, lai vairotu savu politisko ietekmi. 2010.-2014. gada sasaukumā, kur Alianses valdība kontrolēja gandrīz vairākumu parlamenta un SD bija neliela partija ar aptuveni 6% vēlētāju atbalstu, tā galvenokārt spēja valdībai radīt tikai sīkas neērtības. Piemēram, SD kopā ar S bloķēja atsevišķus Alianses piedāvātos nodokļu samazinājumus. Dubultojot savu vēlētāju atbalstu 2014. gadā, SD izmantoja savu ietekmi, piemēram, lai 2014. gada rudenī noraidītu kreisā bloka sagatavoto budžetu 2015. gadam. Vairākas Alianses bloka partijas ir izteikušās par labu mēģinājumam veidot savu valdību, neraugoties uz to, ka kreisajam blokam ir vairāk mandātu nekā Aliansei. SEB eksperti prognozē, ka SD pirmā izvēle nebūs bloķēt Alianses valdības veidošanu. SD pēdējā laikā ir nosliekusies vairāk uz labējo spārnu. Atšķirībā no situācijas citās valstīs, SD visdrīzāk Aliansei neizvirzīs tālejošas politiskās prasības. Taču Aliansei ir jārēķinās, ka SD visdrīzāk izmantos savu pieaugošo ietekmi, lai vēlāk pieprasītu būtiskas izmaiņas, piemēram, integrācijas politikā.

7. Kā risināsies turpmākie notikumi?

Turpmāko divu nedēļu laikā gaidāmi vairāki būtiski notikumi.

10.-24. septembris. Ja nākamajā parlamenta sasaukumā tai nebūs balsu vairākums, pašreizējā valdība visdrīzāk atkāpsies. Pašreizējā sasaukuma spīkeris uzsāks konsultācijas ar partijām par jaunas valdības veidošanu.

14. septembris. Vēlēšanu gala rezultāta paziņošana

24. septembris. Riksdāga jaunā sasaukuma pirmā sanāksme un jaunā spīkera ievēlēšana.

25. septembris. Parlamenta sēde, kurā iespējams balsojums par jaunu valdību vai arī neuzticības izteikšana pašreizējai valdībai, ja tā vēl nav atkāpusies.

8. Kāda loma ir parlamenta spīkerim un kurš ieņems šo amatu jaunajā sasaukumā?

Spīkerim ir būtiska loma, jo tas parlamentam izvirza jaunās valdības vadītāja kandidātu. Jauno spīkeri ievēl jaunā sasaukuma pirmajā sanāksmē. Parasti spīkeris pārstāv lielākā politiskā bloka lielāko partiju. Ņemot vērā M viedokli, ka Alianses izmēru būtu jāsalīdzina ar S, nevis visu kreiso bloku, cīņa par jaunā spīkera amatu būs sīva. Atsevišķās jomās spīkeris pilda funkcijas, kas citās valstīs uzticētas valsts galvai, tādēļ ir svarīgi, lai spīkeris iespēju robežās spētu stāvēt pāri partiju politiskajām cīņām. Ņemot vērā sarežģīto parlamenta uzbūvi, šim amatam ir liela nozīme.

9. Cik liels ir risks, ka būs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas?

Turpmāko četru gadu laikā ārkārtas vēlēšanu risks būs augstāks nekā iepriekš, ņemot vērā augstāku valdības krīžu iespējamību. Ārkārtas vēlēšanas sniegtu partijām iespēju pārvērtēt 2018. gada kampaņās ieņemtās pozīcijas, atverot iespēju jaunām versijām kā izveidot valdību. Taču 2014.-2018. gada sasaukuma pieredze liecina, ka ir spēcīga pretestība ārkārtas vēlēšanu sasaukšanai, jo tās visdrīzāk nespēt viest parlamentā vienkāršāku situāciju. Tādēļ SEB uzskata, ka ārkārtas vēlēšanu risks ir minimāls, ja vien būtiski nemainās sabiedrības viedoklis.

10. Vai pastāv Swexit risks?

Risks, ka Zviedrijā pārskatāmā nākotnē notiks referendums par turpmāko dalību Eiropas Savienībā, kura iznākums būs lēmums no tās izstāties, ir ļoti zems. Lai arī SD un K, kuru programmas paredz izstāšanos no ES, ir būtiski audzējušas vēlētāju atbalstu, K ir paziņojusi, ka necentīsies šo mērķi sasniegt ar SD atbalstu. Arī SD rindās nav vērojams liels entuziasms šajā jomā, vismaz īstermiņā noteikti. Vēlētājiem Zviedrijā lielākoties ir skeptiska attieksme pret visaptverošu sadarbību ES, tostarp arī par dalību eirozonā, taču pārliecinošs vairākums (67%) uzskata, ka Zviedrijai ir labāka nākotne ES rindās, nevis ārpus tām (tikai 27% apgalvo pretējo).

11. Kā šo vēlēšanu rezultāti ietekmēs Zviedrijas ekonomiku un tās ekonomisko politiku?

Vēlēšanu rezultāti visdrīzāk būtiski neietekmēs Zviedrijas ekonomiku un ekonomisko politiku, neraugoties uz to, kuri politiskie spēki gūs pārsvaru. Kampaņas laikā partijas mēģināja definēt svarīgākās domstarpības ekonomiskās politikas jomā. Alianses piedāvātajiem nodokļu samazinājumiem SD oponēja ar piedāvājumu investēt nacionālajā attīstības plānā. Taču mūsdienās tradicionālās atšķirības starp kreisajiem un labējiem, piemēram, starp M un S, ekonomiskās politikas jomā vairs nav tik būtiskas. Piemēram, šo partiju piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā ir samērā nebūtiskas. Abas partijas uzsver, ka valstij jāturpina garantēt kvalitatīva skolu sistēma, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un citas svarīgākās publiskā sektora funkcijas, tādējādi mazinot bažas par sociālā līguma laušanu. Turklāt jebkurai mazākuma valdībai būtu ļoti grūti īstenot ļoti ideoloģisku politiku.

12. Vai mazākuma valdība var turpināt strukturālās reformas?

Parlamenta 2014.-2018. gada sasaukuma laikā tika panāktas vairākas svarīgas vienošanās starp blokiem, piemēram, enerģētikas un aizsardzības jomās, taču bija arī ideoloģiskās sadursmes, piemēram, darba tirgus, nodokļu un mājokļu politikas jomās. SEB eksperti uzskata, ka jaunais sasaukums spēs nodokļu jomā un atsevišķos mājokļu politikas jautājumos panākt plašu vienošanos. Partijas izprot pašreizējās sistēmas vājās vietas un ir redzamas skaidras pazīmes, ka notiek sagatavošanās darbs, piemēram, lai būtiski samazinātu ienākumu nodokļa likmes. Kompromisi, kas tika panākti pēc īsām konsultācijām 1990. gadā un ļāva īstenot būtiskas nodokļu sistēmas reformas, norāda, ka reformas būs iespējams turpināt.

13. Kā vēlēšanu rezultāti mainīs Zviedrijas starptautisko tēlu?

Starptautiskā sabiedrība vēlēšanām Zviedrijā ir pievērsusi netipiski lielu uzmanību. Galvenais iemesls ir tas, ka vēlēšanu rezultāti iezīmē būtiskas izmaiņas Zviedrijas politiskajā klimatā, SD iegūstot gandrīz tikpat lielu ietekmi kā vēsturiski dominējošajai Sociāldemokrātu partijai. Arī Zviedrijā pieaugusī spriedze imigrācijas un integrācijas jautājumos, it īpaši pēc bēgļu ieplūduma 2015. gadā, turpinās piesaistīt ārvalstu interesi. Zviedrija riskē tikt ierauta pieaugoši polarizētajā starptautiskajā polemikā. Tādēļ būtiska nozīme būs Zviedrijas politisko līderu spējai risināt jaunos izaicinājumus. Arī Swexit jautājums piesaista aizvien lielāku starptautiskās sabiedrības uzmanību, it īpaši Lielbritānijā, kur cilvēki saskata paralēles ar Brexit.

14. Vai investori Zviedrijas aktīviem iecenos augstāku riska līmeni?

Lai arī Zviedrijas iekšpolitikā sākas jauns posms, kas iekļauj arī nedrošību par to, vai Zviedrijā ir iespējama izlēmīga pārvaldība, vairāki faktori norāda, ka kopējais risku līmenis investoriem nepieaugs. Salīdzinājumā ar ilgstošām politiskajām krīzēm citās Eiropas valstīs, grūtības izveidot jaunu valdību nebūs nepārvaramas. No starptautiskā viedokļa arī Zviedrijas finansiālā situācija ir pārliecinoša, turklāt politiskajos spēkos ir plaša izpratne, ka šī situācija ir jāsaglabā. Arī situācija vērtspapīru tirgū, it īpaši, vērtējot ar nekustamajiem īpašumiem saistītās obligācijas, norāda, ka nav gaidāms risku pieaugums finanšu tirgos. Vienīgais izņēmums varētu būt Zviedrijas krona. Lai arī tās vājums lielākoties ir izskaidrojams ar to, ka Zviedrijas centrālā banka tās svarīgākajai procentu likmi noteikusi negatīvu vērtību un turpina īstenot stimulējošu fiskālo politiku, kronas vērtībai tuvākajā laikā būs grūti pieaugt. Sarežģījumi jaunās valdības veidošanā var izraisīt kronas vērtības kritumu.

15. Vai vēlēšanu rezultāti var ietekmēt Zviedrijas centrālo banku un tās īstenoto monetāro politiku?

Tas ir maz ticams. Riksbankas pārvaldnieks Stefans Ingvess savā amatā darbosies līdz 2022. gada beigām. Arī Riksbankas padomes sastāva maiņa pēc vēlēšanām parasti neizraisa būtiskas pārmaiņas, jo politiskajās aprindās ir plašs atbalsts centrālās bankas neatkarībai. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies mēreni stimulējoša fiskālā politika neatkarīgi no valdības. Vēlēšanu rezultāti var atvieglot Riksbankai spert pirmos soļus pretim monetārās politikas normalizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru