Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

2. Kādi ir nākamie soļi jaunās valdības veidošanā?

Pirmie soļi ir atkarīgi no tā, vai pašreizējais premjerministrs Stefans Lēvens atkāpsies no amata. Ja tas notiks, pašreizējais parlamenta spīkeris varēs nekavējoties sākt meklēt jaunās valdības izveidošanai nepieciešamos kompromisus. Ja Lēvens neatkāpjas, visdrīzāk, centriski labējā koalīcija Alianses bloks kopā ar SD izvēlēsies 24. septembrī, kad notiks pirmā jaunā parlamenta sēde, balsot par neuzticības izteikšanu Lēvena valdībai.

3. Kāds ir visticamākais jaunās valdības modelis?

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā atsevišķas partijas ir deklarējušas pozīcijas, kas apgrūtina faktiski jebkāda sadarbības modeļa izveidi - tādēļ arī jaunā situācija ir tik sarežģīta. Pat tad, ja Alianse saņems mazāk deputātu mandātus nekā kreisais bloks, ticamākais scenārijs joprojām ir, ka līdera lomu jaunās valdības veidošanā pēc parlamenta pirmās sēdes 24. septembrī uzņemsies Moderātu partija. Moderāti un Kristīgie demokrāti (KD) ir paziņojuši, ka darīs visu iespējamo, lai veidotu jaunu valdību. Tādēļ svarīgi, kā turpmāk rīkosies Centra partija (C) un Liberālā partija (L) un vai tās spēs sekot iepriekš paustajam mērķim nekādos apstākļos nekļūt atkarīgām no SD. Jautājums ir vai C un L būs pieejamas labākas alternatīvas par spēku apvienošanu ar M un KD.

4. Kādēļ Sociāldemokrātu vadītā valdība nevar turpināt darbu?

Ir vairāki iemesli, kādēļ Alianses partijas nevar turpināt neformāli ievērot «Decembra vienošanās» (DV) nosacījumus, kas tika noslēgti 2014. gadā, lai ļautu lielākajam partiju blokam izveidot valdību arī apstākļos, kad tas nekontrolē vairākumu parlamentā. Formāli DV beidza pastāvēt 2015. gadā. Piemēram, Alianses partijām nav pieņemams, ka darbu turpina S vadītā valdība, kura sliecas ieņemt kreisākas pozīcijas ar mērķi panākt, lai Kreiso partija (K) atbalstītu valdības sastādīto budžetu, vai pat uzņemtu K valdības rindās. Tāpat C un L visdrīzāk neizvēlēsies nekavējoties sagraut Aliansi, pievienojoties S vadītai dažādu bloku valdībai, kaut vai tāpēc, ka S un C dažādos jautājumos ieņem ļoti atšķirīgas nostājas, piemēram, darba tirgus un imigrantu integrācijas jautājumos.

5. Cik stabila būtu mazākuma valdība M vadībā?

Šādā situācijā svarīgākais jautājums Alianses valdībai ir tās spēja veidot attiecības ar SD. Vai M var panākt līdzsvaru, kurā SD neveido aktīvu opozīciju valdībai, vienlaikus saglabājot konstruktīvas attiecības ar C un L? Ir grūti prognozēt, cik ilgi M spēs noturēt šo trauslo līdzsvaru, taču SEB eksperti uzskata, ka tikai pēc šī scenārija izspēlēšanas būs iespējams apsvērt citus modeļus. Šajā gadījumā pirmais solis būtu C un L pamest koalīciju, ļaujot M un KD veidot šaurāku valdību. Ja arī šis modelis neizdodas, tiks apsvērti citi risinājumi ar partijām no dažādiem blokiem, piemēram, vidusceļa koalīcija starp S, Zaļo partiju (ZP), C un L, vai arī plašās koalīcijas modelis starp S un M, visticamāk, iekļaujot arī citas partijas. Ļoti maz ticams, ka S atbalstīs Alianses veidotu valdību, ja vien tā nesaņems tajā noteicošu lomu.

6. Kā jaunajā situācijā rīkosies SD?

Pēdējo divu parlamenta sasaukumu laikā SD ir mēģinājusi izmantot visas iespējas, lai vairotu savu politisko ietekmi. 2010.-2014. gada sasaukumā, kur Alianses valdība kontrolēja gandrīz vairākumu parlamenta un SD bija neliela partija ar aptuveni 6% vēlētāju atbalstu, tā galvenokārt spēja valdībai radīt tikai sīkas neērtības. Piemēram, SD kopā ar S bloķēja atsevišķus Alianses piedāvātos nodokļu samazinājumus. Dubultojot savu vēlētāju atbalstu 2014. gadā, SD izmantoja savu ietekmi, piemēram, lai 2014. gada rudenī noraidītu kreisā bloka sagatavoto budžetu 2015. gadam. Vairākas Alianses bloka partijas ir izteikušās par labu mēģinājumam veidot savu valdību, neraugoties uz to, ka kreisajam blokam ir vairāk mandātu nekā Aliansei. SEB eksperti prognozē, ka SD pirmā izvēle nebūs bloķēt Alianses valdības veidošanu. SD pēdējā laikā ir nosliekusies vairāk uz labējo spārnu. Atšķirībā no situācijas citās valstīs, SD visdrīzāk Aliansei neizvirzīs tālejošas politiskās prasības. Taču Aliansei ir jārēķinās, ka SD visdrīzāk izmantos savu pieaugošo ietekmi, lai vēlāk pieprasītu būtiskas izmaiņas, piemēram, integrācijas politikā.

7. Kā risināsies turpmākie notikumi?

Turpmāko divu nedēļu laikā gaidāmi vairāki būtiski notikumi.

10.-24. septembris. Ja nākamajā parlamenta sasaukumā tai nebūs balsu vairākums, pašreizējā valdība visdrīzāk atkāpsies. Pašreizējā sasaukuma spīkeris uzsāks konsultācijas ar partijām par jaunas valdības veidošanu.

14. septembris. Vēlēšanu gala rezultāta paziņošana

24. septembris. Riksdāga jaunā sasaukuma pirmā sanāksme un jaunā spīkera ievēlēšana.

25. septembris. Parlamenta sēde, kurā iespējams balsojums par jaunu valdību vai arī neuzticības izteikšana pašreizējai valdībai, ja tā vēl nav atkāpusies.

8. Kāda loma ir parlamenta spīkerim un kurš ieņems šo amatu jaunajā sasaukumā?

Spīkerim ir būtiska loma, jo tas parlamentam izvirza jaunās valdības vadītāja kandidātu. Jauno spīkeri ievēl jaunā sasaukuma pirmajā sanāksmē. Parasti spīkeris pārstāv lielākā politiskā bloka lielāko partiju. Ņemot vērā M viedokli, ka Alianses izmēru būtu jāsalīdzina ar S, nevis visu kreiso bloku, cīņa par jaunā spīkera amatu būs sīva. Atsevišķās jomās spīkeris pilda funkcijas, kas citās valstīs uzticētas valsts galvai, tādēļ ir svarīgi, lai spīkeris iespēju robežās spētu stāvēt pāri partiju politiskajām cīņām. Ņemot vērā sarežģīto parlamenta uzbūvi, šim amatam ir liela nozīme.

9. Cik liels ir risks, ka būs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas?

Turpmāko četru gadu laikā ārkārtas vēlēšanu risks būs augstāks nekā iepriekš, ņemot vērā augstāku valdības krīžu iespējamību. Ārkārtas vēlēšanas sniegtu partijām iespēju pārvērtēt 2018. gada kampaņās ieņemtās pozīcijas, atverot iespēju jaunām versijām kā izveidot valdību. Taču 2014.-2018. gada sasaukuma pieredze liecina, ka ir spēcīga pretestība ārkārtas vēlēšanu sasaukšanai, jo tās visdrīzāk nespēt viest parlamentā vienkāršāku situāciju. Tādēļ SEB uzskata, ka ārkārtas vēlēšanu risks ir minimāls, ja vien būtiski nemainās sabiedrības viedoklis.

10. Vai pastāv Swexit risks?

Risks, ka Zviedrijā pārskatāmā nākotnē notiks referendums par turpmāko dalību Eiropas Savienībā, kura iznākums būs lēmums no tās izstāties, ir ļoti zems. Lai arī SD un K, kuru programmas paredz izstāšanos no ES, ir būtiski audzējušas vēlētāju atbalstu, K ir paziņojusi, ka necentīsies šo mērķi sasniegt ar SD atbalstu. Arī SD rindās nav vērojams liels entuziasms šajā jomā, vismaz īstermiņā noteikti. Vēlētājiem Zviedrijā lielākoties ir skeptiska attieksme pret visaptverošu sadarbību ES, tostarp arī par dalību eirozonā, taču pārliecinošs vairākums (67%) uzskata, ka Zviedrijai ir labāka nākotne ES rindās, nevis ārpus tām (tikai 27% apgalvo pretējo).

11. Kā šo vēlēšanu rezultāti ietekmēs Zviedrijas ekonomiku un tās ekonomisko politiku?

Vēlēšanu rezultāti visdrīzāk būtiski neietekmēs Zviedrijas ekonomiku un ekonomisko politiku, neraugoties uz to, kuri politiskie spēki gūs pārsvaru. Kampaņas laikā partijas mēģināja definēt svarīgākās domstarpības ekonomiskās politikas jomā. Alianses piedāvātajiem nodokļu samazinājumiem SD oponēja ar piedāvājumu investēt nacionālajā attīstības plānā. Taču mūsdienās tradicionālās atšķirības starp kreisajiem un labējiem, piemēram, starp M un S, ekonomiskās politikas jomā vairs nav tik būtiskas. Piemēram, šo partiju piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā ir samērā nebūtiskas. Abas partijas uzsver, ka valstij jāturpina garantēt kvalitatīva skolu sistēma, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un citas svarīgākās publiskā sektora funkcijas, tādējādi mazinot bažas par sociālā līguma laušanu. Turklāt jebkurai mazākuma valdībai būtu ļoti grūti īstenot ļoti ideoloģisku politiku.

12. Vai mazākuma valdība var turpināt strukturālās reformas?

Parlamenta 2014.-2018. gada sasaukuma laikā tika panāktas vairākas svarīgas vienošanās starp blokiem, piemēram, enerģētikas un aizsardzības jomās, taču bija arī ideoloģiskās sadursmes, piemēram, darba tirgus, nodokļu un mājokļu politikas jomās. SEB eksperti uzskata, ka jaunais sasaukums spēs nodokļu jomā un atsevišķos mājokļu politikas jautājumos panākt plašu vienošanos. Partijas izprot pašreizējās sistēmas vājās vietas un ir redzamas skaidras pazīmes, ka notiek sagatavošanās darbs, piemēram, lai būtiski samazinātu ienākumu nodokļa likmes. Kompromisi, kas tika panākti pēc īsām konsultācijām 1990. gadā un ļāva īstenot būtiskas nodokļu sistēmas reformas, norāda, ka reformas būs iespējams turpināt.

13. Kā vēlēšanu rezultāti mainīs Zviedrijas starptautisko tēlu?

Starptautiskā sabiedrība vēlēšanām Zviedrijā ir pievērsusi netipiski lielu uzmanību. Galvenais iemesls ir tas, ka vēlēšanu rezultāti iezīmē būtiskas izmaiņas Zviedrijas politiskajā klimatā, SD iegūstot gandrīz tikpat lielu ietekmi kā vēsturiski dominējošajai Sociāldemokrātu partijai. Arī Zviedrijā pieaugusī spriedze imigrācijas un integrācijas jautājumos, it īpaši pēc bēgļu ieplūduma 2015. gadā, turpinās piesaistīt ārvalstu interesi. Zviedrija riskē tikt ierauta pieaugoši polarizētajā starptautiskajā polemikā. Tādēļ būtiska nozīme būs Zviedrijas politisko līderu spējai risināt jaunos izaicinājumus. Arī Swexit jautājums piesaista aizvien lielāku starptautiskās sabiedrības uzmanību, it īpaši Lielbritānijā, kur cilvēki saskata paralēles ar Brexit.

14. Vai investori Zviedrijas aktīviem iecenos augstāku riska līmeni?

Lai arī Zviedrijas iekšpolitikā sākas jauns posms, kas iekļauj arī nedrošību par to, vai Zviedrijā ir iespējama izlēmīga pārvaldība, vairāki faktori norāda, ka kopējais risku līmenis investoriem nepieaugs. Salīdzinājumā ar ilgstošām politiskajām krīzēm citās Eiropas valstīs, grūtības izveidot jaunu valdību nebūs nepārvaramas. No starptautiskā viedokļa arī Zviedrijas finansiālā situācija ir pārliecinoša, turklāt politiskajos spēkos ir plaša izpratne, ka šī situācija ir jāsaglabā. Arī situācija vērtspapīru tirgū, it īpaši, vērtējot ar nekustamajiem īpašumiem saistītās obligācijas, norāda, ka nav gaidāms risku pieaugums finanšu tirgos. Vienīgais izņēmums varētu būt Zviedrijas krona. Lai arī tās vājums lielākoties ir izskaidrojams ar to, ka Zviedrijas centrālā banka tās svarīgākajai procentu likmi noteikusi negatīvu vērtību un turpina īstenot stimulējošu fiskālo politiku, kronas vērtībai tuvākajā laikā būs grūti pieaugt. Sarežģījumi jaunās valdības veidošanā var izraisīt kronas vērtības kritumu.

15. Vai vēlēšanu rezultāti var ietekmēt Zviedrijas centrālo banku un tās īstenoto monetāro politiku?

Tas ir maz ticams. Riksbankas pārvaldnieks Stefans Ingvess savā amatā darbosies līdz 2022. gada beigām. Arī Riksbankas padomes sastāva maiņa pēc vēlēšanām parasti neizraisa būtiskas pārmaiņas, jo politiskajās aprindās ir plašs atbalsts centrālās bankas neatkarībai. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies mēreni stimulējoša fiskālā politika neatkarīgi no valdības. Vēlēšanu rezultāti var atvieglot Riksbankai spert pirmos soļus pretim monetārās politikas normalizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokļa likmi apraus to Latvijas uzņēmējdarbību, kas fokusējās uz alkohola tirdzniecību, pamatā pierobežā un samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus budžetā,» biznesa portālam Db.lv sacīja AS «SEB banka» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa domām, makroekonomiskā mērogā tam būs relatīvi neliela ietekme un būs pamanāms mazumtirdzniecības datos.

Jau ziņots, ka Igaunijas jaunā valdība parlamentā ir iesniegusi priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%.

D.Gašpuitis norādīja, ka tas, vai Igaunija tiešām pieņems šādu lēmumu, rādīs laiks. Turklāt jautājums ir arī par to, vai nodokli samazinās plānotajā apmērā, jo paralēli rit diskusijas arī par šī lēmuma ietekmi uz budžetu, kas Igaunijas valdībai jāņem vērā.

«Jau sākotnēji bija skaidrs, ka šādas priekšrocības ir nestabilas, ar augstu varbūtību pārejošas un uzņēmējdarbības iedzīvināšanai pierobežā ir nepieciešama plaša mēroga programma, kam jāiet kopsolī ar administratīvi teritoriālo reformu,» komentēja D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 2,8-3%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu - inflācija varētu būt sasniegusi 11-11,2%, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozēja, ka 2022.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt augušas par 3%, inflācijai gada laikā sasniedzot 11,2%."Būtiskākie inflācijas virzītāji pagājušajā mēnesī, visticamāk, bija degviela, pārtika, kā arī ar mājokli saistītās izmaksas," sacīja Orleāne.

Viņa norādīja, ka elektrības vidējā cena "NordPool" biržā martā bija par gandrīz 60% augstāka nekā februārī. Arī augsto dabasgāzes cenu rezultātā ar mājokli saistītas izmaksas Latvijā saglabājās augstas, taču to pieaugumu un lomu inflācijā slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Tāpat, lai gan pasaulē naftas cenās reģistrētas svārstībās, to līmenis saglabājās augsts, virzot uz augšu arī degvielas cenas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrijas parlamenta vēlēšanās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie

LETA, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.

Lai gan premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti, kas dominējuši Zviedrijas politikā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, domājams, saglabās vislielāko pārstāvniecību parlamentā, taču viņu atbalstītāju skaits saruks līdz rekordzemam līmenim, liecina aptaujas.

Tikmēr SD varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKOP aptauju, kuras rezultāti tika publicēti svētdien, sociāldemokrāti var cerēt uz 23,8% balsu, lai gan vēl iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā par viņiem balsoja 31% zviedru.

Tajā pašā laikā SD atbalstītāju skaits četru gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 20%, bet par moderātiem gatavojas balsot tikai 17% aptaujāto, tas ir, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlaments piektdien noraidījis sociāldemokrātu līdera Stēfana Levēna kandidatūru uz premjerministra amatu.

Pret Levēna kandidatūru balsoja 200 no no 349 parlamenta deputātiem, viņu atbalstīja 116, bet 28 balsojumā atturējās.

Levēns piedāvāja sociāldemokrātu un zaļo veidotu valdību, saglabājot līdzšinējo koalīciju, kas atradās pie varas kopš 2014.gada.

Saskaņā ar Zviedrijas likumiem premjerministra kandidātam viņa apstiprināšanai nav nepieciešams vairākuma atbalsts, taču, kandidatūra tiek noraidīta, ja vairākums nobalso pret to.

Šī sistēma, kas tiek dēvēta par negatīvo parlamentārismu, iecerēta, lai dotu iespēju valsti vadīt arī mazākuma valdībām, ja opozīcija balsojumos atturas vai sniedz valdībai pasīvu atbalstu.

Piektdienas balsojumā par Levēna kandidatūru balsoja vienīgi sociāldemokrāti un zaļie, kamēr kādreizējo komunisti izveidotā Kreisa partija, kas jau iepriekšējai Levēna valdībai nodrošināja parlamentāro atbalstu, neietilpstot viņa vadītajā koalīcijā, balsojumā atturējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrijas valdību atkal uzticēts veidot moderātam Kristersonam

LETA--DPA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlens pirmdien vēlreiz uzticējis valdības veidošanu moderātu līderim Ulfam Kristersonam, kura pirmais mēģinājums izveidot ministru kabinetu bija neveiksmīgs.

Norlens paziņoja, ka uzticības balsojums notiks trešdien.

Kristersons sacīja, ka mēģinās izveidot valdību no moderātiem un kristīgajiem demokrātiem.

Viņš atklāja, ka liberāļi un Centra partija atteikušies piedalīties viņa iecerētajā valdība.

Jau ziņots, ka 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.

Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un «zaļie», kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperts: Laiks Rīgā izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozarē pieaugums ir sagaidāms, taču kā ierasts, ne visi tirgotāji to izjutīs - nozare mainās, kas ietekmē arī daudzu pilsētu vidi, īpaši Rīgu, tādēļ laiks izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību, iesaka SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%,» norāda eksperts.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru