Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Rīgas Dome apstiprinājusi detālplānojumu teritorijai Maskavas ielā, kā arī akceptējusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un jauniešu dienesta viesnīcas Augusta Deglava ielā būvniecības ieceri, viesnīcas Ģertrūdes ielā būvniecības ieceri un būvniecības ieceri kvartāla Valdemāra ielā un Hospitāļu ielā rekonstrukcijai, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas dome nolēmusi apstiprināt teritorijas Maskavas ielā 264 un Maskavas ielā bez numura detālplānojuma redakciju par galīgo redakciju un izdot tā grafiskās daļas plānus un shēmu - plāns "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", plāns "Aizsargjoslu plāns, sarkano līniju plāns", shēma "Ielu šķērsprofili" - un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus kā Rīgas domes saistošos noteikumus Nr. 67 "Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr. 01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr. 01000781004) izmantošanas un apbūves noteikumi". Ar apstiprināto detālplānojumu var iepazīties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Amatu ielā 4.

Rīgas dome akceptējusi SIA C.M.R. Nami ierosināto būvniecības ieceri, kas paredz sešus līdz deviņus stāvus augstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa un trīs līdz deviņus stāvus augstas biroja ēkas ar pazemes autostāvvietām būvniecību Dzelzavas ielā. Vienlaikus tiks nodrošinātas 80 vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Zemesgabals ar kopējo platību 24 720 m2 ir SIA C.M.R. Nami īpašums.

Rīgas dome akceptējusi SIA Selvaag Latvija ierosināto būvniecības ieceri, kas paredz 18 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecību Dzelzavas ielā. Vienlaikus tiks nodrošinātas 35 vietas pirmsskolas izglītības iestādēs.

Zemesgabali ar kopējo platību 18 099 m2 ir SIA Selvaag Latvija īpašumā.

Rīgas dome akceptējusi SIA Barona īpašums ierosināto būvniecības ieceri, kas paredz sešu līdz septiņu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar tirdzniecības un biroju platībām būvniecību Krišjāņa Barona ielā.

Zemesgabals ar kopējo platību 893 m2 ir SIA Barona īpašums īpašums.

Pilsētas attīstības komiteja šodien, 7.novembrī, nav atbalstījusi Rīgas domes lēmuma projektu, kurš paredzēja akceptēt Pāvela Popova pilnvarotās personas A/S Komunālprojekts ierosināto būvniecības ieceri par divu daudzstāvu dzīvojamo māju būvniecību Stirnu ielā 15, informēja Rīgas dome.

Jautājumu par šo ieceri Rīgas dome izskatīja 2006. gada 19. decembra sēdē. Balsojot par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem, tika nolemts ieceri neatbalstīt, jo iepriekš Pilsētas attīstības komiteja tai sniegusi negatīvu vērtējumu. A/S Komunālprojekts savā iesniegumā Rīgas domes priekšsēdētājam lūdza atkārtoti izskatīt ieceri un mainīt Rīgas domes lēmumu, tāpēc Rīgas pilsētas Būvvalde bija sagatavojusi jautājumu vēlreizējai izvērtēšanai.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), komentējot komitejas lēmumu, uzsvēra, ka domniekiem jārēķinās ar rīdzinieku attieksmi, kuri pamatoti iebilst pret būvniecības ieceri, jo tās īstenošana būtiski pasliktinātu viņu dzīves apstākļus.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 21.septembrī, lems par divu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un vienas biroju ēkas ar pazemes autonovietni būvniecību Mazajā Arkādijas parkā, pret ko asus iebildumus pauduši Āgenskalna iedzīvotāji, vēsta Leta.

Sagatavotais lēmumprojekts paredz šo ieceri akceptēt, liecina Rīgas domes e-portfelī ievietotā informācija par sēdes darba kārtību. Tiesa Rīgas mērs Nils Ušakovs sola, ka komiteja šo ieceri tomēr noraidīšot un tāpat rīkosies arī dome.

Jau ziņots, ka Āgenskalna iedzīvotāji pauduši sašutumu par SIA Grantex piedāvāto būvniecības ieceri, kas paredz aizbūvēt zaļo zonu Mazajā Nometņu ielā jeb tā saukto Mazo Arkādijas parku. Sabiedriskās apspriešanas laikā šā gada martā saņemtas 603 aptaujas lapas, no kurām 539 anketās pausts negatīvs viedoklis, vēl 70 āgenskalniešu kategoriski noraidošu viedokli izteica klātienē, kad Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā 10.martā notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Biznesa portāls Db.lv publicē Jūrmalas iedzīvotāju atklātu vēstuli vairākām amatpersonām un plašsaziņas līdzekļiem pret uzņēmēja Aleksandra Bašarina būvniecības ieceri Amulas ielā 2 un Ventas 1a, Jūrmalā.

Jūrmalas dome priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam

Jūrmalas domes izpilddirektoram Gatim Truksnim

Jūrmalas domes Būvvaldes vadītājai Vitai Zvejniecei

Kopija:

LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam

Latvijas plašsaziņas līdzekļiem

Atklāta vēstule pret apšaubāmu Bašarina būvniecības ieceri Amulas ielā 2 un Ventas 1a, Jūrmalā

"Mēs, Jūrmalas pilsētas Ventas un Amulas ielas, Dubultu prospekta un apkārtēju māju iedzīvotāji, pieprasām Jūrmalas pilsētas domi pagarināt sabiedrisko apspriešanu bijušās domes priekšsēdētājas Ineses Aizstrautas atbalstītajam detālplānojumam, kas paredz ar uzņēmēja Aleksandra Bašarina saistītās biedrības Jūras pakāpieni ieceri apšaubāmā privatizācijas procesā iegūtajos zemesgabalos Ventas un Amulas ielās būvēt privātu dzīvokļu kompleksu.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

Sapulču kavēšana un klusēšana tajās, nesveicināšanās, nedalīšanās ar informāciju, deminutīvu lietošana, biežas nopūtas, klačošanās un aprunāšana – nevēlama uzvedība vai nopietns pamats satraukumam?

Slēptās agresijas pamatā ir darbinieku uzkrātā neapmierinātība ar vadības vai kolēģu rīcību un procesiem uzņēmumā, tās izpausmes formas ir ļoti dažādas – savlaicīgi nepamanītas un nenovērstas, tās darba devējiem var radīt nopietnas problēmas un pat materiālus zaudējumus.

Savā mūžā cilvēki bieži sastopas ar dažādām agresijas izpausmēm. Ģimenē, sabiedriskās vietās un darba kolektīvos, uz ielas, pie auto stūres. Diemžēl vērojumi liecina, ka agresija sabiedrībā tikai pieaug. Visbiežāk šādu uzvedību provocē daudzu un dažādu problēmu summa, kur liela nozīme ir ārējiem notikumiem un tam, kā cilvēks uztver konkrēto situāciju. Neapmierinātība rada agresiju, jo, ja esi uzvilcies, rodas nepieciešamība izlādēties, atzīst SIA Ergo Personāla un biroja administrēšanas departamenta direktore Baltijā Ilze Žilde. «Darba vietās slēptā agresija var izpausties dažādi, un nebūtu pareizi domāt, ka tā vienmēr ir skaidri redzama un izpaužas kā bļaušana, lamāšanās, kaušanās vai tml. Daudzos gadījumos tā var būt neapzināta, īpaši tas novērojams darba vietā. Cilvēki ir dažādi, un katram ir savs raksturs. Liela nozīme ir arī tam, kā cilvēks uzvedas ārpus darba, ģimenē – kā tiek galā ar stresa situācijām un kā risina problēmjautājumus,» uzsver I. Žilde.

Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē Expo Šanhajā nebūs pilnībā pabeigts un netiks atvērts apmeklētājiem 1.maijā, kad paredzēta izstādes atklāšana.

Kā prognozēja par Latvijas dalību Expo atbildīgais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, līdz 1.maijam būs pabeigti ārējie būvniecības darbi, taču kavēšanās apmēram divu nedēļu garumā varētu būt ar darbiem, kas saistīti ar paviljona funkcionēšanu, apmeklētāju plūsmām, ēdināšanu, tirdzniecību.

Līdz ar to viņš prognozē, ka apmeklētājiem Latvijas paviljons būs pieejams apmēram divas nedēļas pēc izstādes atklāšanas.

A.Ozols klāstīja, ka aizkavēšanās radusies ar Aeoridum vertikālā gaisa tuneļa uzstādīšanu, taču viņa skatījumā liels kaitējums Latvijas tēlam kavēšanās dēļ netiks nodarīts, jo pieredze liecinot, ka lielākās apmeklētāju plūsmas uz Expo izstādi dodas pēc 1.jūnija. Turklāt izstāde ilgšot sešus mēnešus, bet Latvijas diena izstādē paredzēta tikai rudenī.

Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi un jāsniedz detalizētāks skaidrojums par iepriekš izdarītajiem secinājumiem, kad tika lemts neizsniegt būvatļauju, tā, izskatot VNĪ sūdzību, lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Kā informēja departamentā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, īstenojot būvniecības tiesiskuma uzraudzības funkciju, kā Rīgas pilsētas būvvaldes augstāka iestāde izskatīja VNĪ apstrīdēšanas iesniegumu par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, kas tika pieņemts, vērtējot Okupācijas muzeja rekonstrukcijas ieceri.

Rīgas pilsētas būvvalde bija secinājusi, ka par objektu Okupācijas muzeja rekonstrukcija, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā sniegts negatīvs Rīgas pilsētas arhitekta atzinums, līdz ar to nav iespējams izdot būvatļauju un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai izslēgtu jebkādas šaubas un risku par iespējamu tiesību aizskārumu procesā iesaistītajām personām, departaments, izskatot konkrētās lietas apstākļus, ņēma vērā ne tikai VNĪ 2015.gada 11.maijā būvvaldē iesniegto būvniecības ieceri, bet visu tiesisko un faktisko apstākļu kopumu administratīvajā lietā kopš 2007.gada.

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem, 68.7 procenti rīdzinieku atbalsta iespēju izveidot īpašu sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī, likvidējot autostāvvietas ielas malā, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Šo ieceri pilnībā atbalstījuši 37.9 procenti respondentu, vēl 30.8 procenti izvēlējušies atbildi "drīzāk atbalstu".

Ieceri izveidot sabiedriskā transporta joslu Raiņa bulvārī neatbalsta 11.9 procenti, tostarp pilnībā to neatbalsta tikai 5.3 procenti aptaujāto.

19.5 procenti respondentu savu viedokli nav pauduši.

Atbalstu sabiedriskā transporta joslas ierīkošanai Raiņa bulvārī cilvēki ir pauduši neatkarīgi no tā, vai viņiem ir automašīna (atbalsta 70.2 procenti, neatbalsta 15.1 procents) vai tās nav (atbalsta 67.7 procenti, neatbalsta 8.9 procenti).

Sievietes pret šo ieceri izturas nedaudz pozitīvāk (atbalsta 71.7 procenti, neatbalsta 8.0 procenti) nekā vīrieši (atbalsta 65.0 procenti, neatbalsta 16.6 procenti), bet attieksme vecuma grupās un atkarībā no tautības ir stipri līdzīga.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Mazos aizdevumus bankas cenšas atgūt ar piedzinēju palīdzību, apjomīgākos – tiesvedībās; lielākie kavētāji ir nekustamā īpašuma uzņēmumi, smagākais slogs – mājsaimniecībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Embargo sekas būtiski nav ietekmējušas kompāniju spēju atmaksāt aizdevumus.

Pusmiljards

Bankās virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars turpina samazināties un pērnā gada nogalē sasniedza 6,9%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Iepriekšējā gada beigās tas bija virs 8%. Tādējādi parādnieku īpatsvars patlaban tuvojas vidējam Eiropas Savienības līmenim, kas ir 6,4%.

Tiesa gan, joprojām lielāko daļu kredītu atmaksu kavē privātpersonas – FKTK dati liecina, ka pērnā gada beigās mājsaimniecību aizdevumu apmērs, kuru maksājumu kavējumi pārsniedza 90 dienas, sasniedza 527 miljonus eiro, kas gan ir par gandrīz 30% mazāk nekā 2013. gada nogalē. Juridisko personu kavēto aizdevumu apjoms sasniedzis 374 miljonus eiro, gada laikā sarūkot par 23%. Statistika uzrāda, ka lielākie maksājumu kavētāji kredītiestādēs patlaban ir uzņēmumi, kas darbojas nekustamā īpašuma nozarēs – to kavētie kredīti veido teju pusi no kopējā uzņēmumu virs 90 dienām kavēto kredītu apjoma – 184,9 miljoni eiro, gada laikā samazinoties par 20%. Otrs lielākais kavētāju segments ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi – to kavēto aizdevumu apmērs pārsniedz 56 miljonus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā pirms gada. Savukārt trešajā vietā ierindojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru virs 90 dienām kavēto kredītu apmērs sasniedz 39 miljonus eiro un ir par 2,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kavēto aizdevumu apjoms gada laikā ir samazinājies visās nozarēs.

Tā kā šis gads ir pārejas posms jaunajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformā, kas nozīmē vairākus neatrisinātus jautājumus saistībā ar finansējuma pārdali, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) prioritāte būs gan Eiropas, gan valsts finansējuma izmaksāšana zemniekiem bez kavēšanās.

Kā norādīja J. Dūklavs, ministrijā tiks dalīts viss, lai lauksaimnieki iespējami ātrāk un bez kavēšanās saņemtu jaunā plānošanas perioda pirmos atbalsta maksājumus.

«Lai gan pamatprogrammās naudas finansējums - kopumā 1530,6 miljoni eiro 2014.- 2020. gadam - ir iezīmēts, noteikti jāparūpējas, lai jau šā gada pirmajā pusē zemnieki saņemtu šī perioda pirmos atbalsta maksājumus. Variāciju un direktīvu interpretācijas iespēju ir pietiekami daudz, tādēļ šogad vajag «nospraust» stingru kursu. Pusgada laikā skaidrība par maksājumu un to apjomu visās atbalsta programmās būs, līdz ar to zemnieki naudu saņems bez kavēšanās,» sacīja J. Dūklavs.

Neveicot administratīvi teritoriālo reformu, reģionu attīstības indeksi turpinās samazināties, kamēr Rīga būs vienīgā, kas turpinās ekonomisko izaugsmi. Šāds secinājums izdarīts kārtējā ziņojumā Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. 68 % no ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem atrodas Rīgā, bet laukos uzņēmumu attīstība ir lēna. Taču apstākļi, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību nav teritoriāli un ir aktuāli visā valstī. Biznesa attīstību kavē tas, ka iedzīvotājiem nav pietiekamas izpratnes par tirgus procesiem un uzņēmējdarbības uzsākšanas vadību, trūkst uzņēmējdarbībai piemērotu telpu, nav attīstīta infrastruktūra, nav līdzekļu starta kapitālam un uzņēmējdarbības paplašināšanai, grūti saņemt aizdevumus, trūkst zināšanu par projektu kvalitatīvu sagatavošanu, ārējā finansējuma iespējas kavē neadekvāts ķīlas novērtējums, kā arī trūkst zināšanu, lai strādātu ārējos tirgos.