Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Pēc nepilna mēneša – šī gada 1. oktobrī stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski maina līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību, vienlaicīgi samazinot birokrātisko procedūru skaitu, informē Ekonomikas ministrija.

«Jaunais regulējums nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, tiek veidots Būvniecības uzraudzības birojs, lai pastiprināti kontrolētu sabiedrisko ēku būvniecību,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piebilstot, ka līdz ar izmaiņu ieviešanu un likuma pieņemšanu ir izpildīta arī apņemšanās, kas bija ierakstīta valdības deklarācijā.

Darbs pie jaunā būvniecības regulējuma ilga gandrīz 10 gadus. «Būvniecības procesa regulējums ir padarījis būvniecības procesu mazāk birokrātisku, līdz ar to arī saprotamāku un caurspīdīgāku. Tas būs efektīvāks un prognozējamāks potenciālajiem investoriem un veicinās efektīvāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi,» uzsver V. Dombrovskis.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Fragments no intervijas

VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?

Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.

Šā gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un liela daļa no Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz šā likuma pamata, tajā skaitā jaunie Vispārīgie būvnoteikumi. Tādējādi jau nepilnu mēnesi Latvijā piemērojams jauns būvniecības procesa regulējums, kas būtiski atšķiras no iepriekšējā.

Šā raksta ietvaros nav iespējams aplūkot visas izmaiņas, kuras paredz jaunais regulējums. Vispārinot var teikt, ka viens no jaunā Būvniecības likuma mērķiem bijis vienkāršot būvniecības procesu un efektivizēt ar to saistīto administratīvo lietvedību, atsakoties no atsevišķu starplēmumu pieņemšanas (plānošanas un arhitektūras uzdevuma, tehniskā projekta un būvprojekta akcepta), kas līdz šim bija nepieciešami, lai saņemtu būvatļauju. Tā vietā jaunā kārtība paredz, ka, lai saņemtu būvatļauju, nepieciešams iesniegt tikai būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Tomēr atšķirībā no līdzšinējās kārtības jaunajā kārtībā izdota būvatļauja vēl nedos tiesības uzsākt būvdarbus. Būvdarbi drīkstēs tikt uzsākti tikai pēc tam, kad būs izpildīti būvatļaujā ietvertie projektēšanas un būvdarbu nosacījumi, ko būvvalde apliecinās ar attiecīgu atzīmi.

Jo vēlāk pieņem Ministru kabineta noteikumus, jo pievilcīgāka ir uzņēmējdarbības vide – šķiet, šajā izteikumā loģisku cēloņsakarību spēj saskatīt vien Ekonomikas ministrija

Reālajā dzīvē mēdz būt grūti izskaidroties, ja vārdi nesaskan ar darbiem. Tas gan neattiecas uz politiķiem, kuriem drīzāk izņēmuma gadījumā vārdi ar darbiem mēdz sakrist. Kā citādāk, kā vien ar savādu skatījumu uz lietām, lai skaidro to, ka ministrs, publiski uzstājoties, gandrīz izrunā dvēseli no ķermeņa, sacīdams, ka uzņēmējdarbības vides pievilcība ir Latvijas ekonomikas konkurētspējas pamats, bet viņa ministrijas darbība liecina par kaut ko gluži pretēju? Savās runās ministrs stāv un krīt par to «jo mēs vairāk atvieglosim uzņēmējdarbības veikšanu, jo mums būs vairāk gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu, kas Latvijā radīs jaunus uzņēmumus un līdz ar to arī darba vietas». Ar vārdu «mēs» ministrs gan laikam domā kādu abstraktu kopumu, tikai noteikti ne paša vadīto Ekonomikas ministriju, jo tā nule ir pierādījusi, ka 14 mēnešu laikā nespēj atbilstoši sagatavot un valdībā laicīgi iesniegt Latvijā ļoti svarīgas tautsaimniecības jomas – būvniecības – regulējošos noteikumus.

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Pozitīva ziņa, ka Finanšu ministrija nolēmusi «nesaprātīgi bieži» turpmāk negrozīt nodokļu likmes, tomēr jājautā kurš gan cits, ja ne Finanšu ministrija līdz šim ir nodarbojusies ar šo likmju grozīšanu

Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Šo grozījumu anotācijā Finanšu ministrija nāk klajā ar uzņēmēju ausīm ļoti patīkamām, lai arī ne sevišķi oriģinālām atziņām par to, ka ir nepieciešams «garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī», noteikt principus, «kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli vai palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi», ka nodokļa likme jānosaka «skaidri un nepārprotami». To visu lasot, varētu padomāt, ka līdz šim mums nodokļu politikā ir valdījusi pilnīga patvaļa un likmes tikušas noteiktas, kā nu kuram ierēdnim kādā brīdī iegribas. Taču, tā kā gluži tik ļauni, šķiet, nav bijis, Finanšu ministrijas ierēdnim, kurš šīs vārsmas ir sacerējis, varētu ieteikt pievienot tām vēl dažas tādas pašsaprotamas lietas kā to, ka «Finanšu ministrijas juridiskā adrese tiešām ir Rīgā, Smilšu ielā 1», ka «LR Finanšu ministrija atrodas uz planētas Zeme, nevis, piemēram, uz Marsa» un galu galā, ka «likumā ir jāieraksta, ka ir jāpieņem likums».

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Enerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes locekli Pēteri Dzirkali, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu, informē Ekonomikas ministrija.

Iezīmējot jaunās padomes darba uzdevumus un mērķus, P.Dzirkals uzsvēra, ka padomes darbam jākļūst strukturētākam un efektīvākam, veiksmīgāk apvienojot padomes locekļu kompetenci kopēja rezultāta sasniegšanai.

Padomes locekļi vienojās, ka tuvākajās sēdēs jāturpina darbs ar iepriekš iesāktiem jautājumiem, kā piemēram, būvniecības nodeva, būvkomersantu klasifikācija, Publisko iepirkumu likums, būvspeciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas jautājumi, būvniecības nozares stratēģija, Būvniecības valsts kontroles biroja darbība, u.c.. Tāpat Ekonomikas ministrija rosināja padomes nākamajā sēdē formulēt viedokli par Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek apsvērta ideja paplašināt to nozaru loku, kurām var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016.gadā - kopumā izpildīti 19 uzdevumi, bet 44 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. Finanšu ministres vērtējumā plāna īstenošanas process virzās labi un tas atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumos.

Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija turpina stiept gumiju ar Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm – to izstrādei vajag arvien vairāk laika

Par Latvijas energoneatkarības veicināšanu pēdējos 20 gadus ir paticis izteikties ļoti daudziem premjeriem un ekonomikas ministriem. Ir tapuši dažādi, skaistu frāžu pilni politikas plānošanas dokumenti ar labskanīgiem nosaukumiem – stratēģijas, pamatno- stādnes un vīzijas, kuras tobrīd aktuālais nozares ministrs ar neslēptu lepnumu ir demon- strējis konferencēs, valdības sēdēs un dažādās publiskās saiešanās. Jau Valda Birkava valdības deklarācijā 1993. gadā bija ierakstīts, ka tuvāko gadu mērķis ir energopiegāžu diversifikācija un energopatēriņa samazināšana. Teju katra nākamā valdība ir turpinājusi vilkt to pašu meldiņu tālāk, pie viena pieražojot klāt arī kādu jaunu vīziju, vēlams, uz daudzumdaudzām lappusēm, no kurām praktiska labuma gan bijis maz, jo no energoneatkarības un energoresursu piegāžu diversifikācijas viedokļa Latvija šodien atrodas principā tādā pašā situācijā kā pirms 20 gadiem.