Dzīvesstils

Kazāks: Esmu makšķerējis ar Rimšēviču, bet tuvu attiecību mums nav

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir makšķerējis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet tuvu attiecību pusēm neesot, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Kazāks, kurš tiek minēts kā viens no pretendentiem uz centrālās bankas prezidenta amatu.

Viņš stāstīja, ka krietni pirms 2018.gada februāra, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents, Kazāks ir makšķerējis kopā ar Rimšēviču, tomēr abu attiecības nevarot raksturot kā ciešas.

«Pāris reizes bijām makšķerēt, bet nevar teikt, ka tas liecina par ciešām saitēm. Nedomāju, ka biju draugu lokā. Jau labu laiku neesmu bijis ar viņu makšķerēt. [Rimšēviča] Reputācija pirms tam ir viena lieta, bet pēc tam - otra. Pēc 2018.gada februāra mums ir tikai darba lietas, ne vairs privātas,» atzina Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja, ka līdz 2018.gada februārim Rimšēvičam bija nevainojama reputācija, nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, kā arī pielaide valsts noslēpumam. «Kur vēl drošāks cilvēks, ar kuru runāt par Latvijas ekonomiku,» viņš piebilda.

Kazāks arī noliedza izskanējušo informāciju, ka viņa nonākšana Latvijas Bankas padomē notikusi, pateicoties labām attiecībām ar Rimšēviču.

«Amatam mani uzrunāja Latvijas Bankas padomes locekle Zoja Razmusa. Pirmais jautājums, kuru viņai uzdevu - vai tas ir viņas priekšlikumus? Un viņa atbildēja apstiprinoši. Tas bija vienīgais apsvērums iet uz priekšu. Man nav aizmugures šajā jomā,» teica Kazāks.

Jau ziņots, ka Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju, taču abi līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.

Līdz šim publisko piekrišanu ieņemt šo amatu pauduši Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, tomēr šādā gadījumā būtu strikti jānodala monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkcijas, kā arī jānodrošina, lai tiesvedībās ar uzraugu netiek skartas Latvijas Bankas rezerves, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Detalizēts vērtējums vēl ir jāveic, bet potenciālo ieguvumu ir vairāk. Viens ir saistīts ar informācijas apmaiņu - tā būtu ātrāka un efektīvāka. Tas pats attiecas uz skatījumu un spēju ietekmēt finanšu pakalpojumu tirgus attīstību nākotnē. Tā, manuprāt, būtu jaudīgāka. Tāpat Latvijas ekonomika ir maza, tādēļ vienmēr ir jautājums par kvalificētiem speciālistiem. Vienā institūcijā ir iespējams rast daudz labāku sinerģiju attiecībā uz dažāda veida kompetencēm," teica Kazāks, piebilstot, ka mazsvarīgs nav arī izmaksu samazināšanas jautājums.

Tomēr viņš uzsvēra, ka potenciālā abu institūciju apvienošana rada arī vairākus riskus, kuri jāņem vērā, pieņemot lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvairīšanās no "pelēkā saraksta" ir ļāvusi izvairīties no ļoti nepatīkamiem zaudējumiem

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez finanšu sektora "kapitālā remonta" situācija Latvijas ekonomikā būtu krietni sliktāka, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nebūtu šī "kapitālā remonta", mūsu ekonomikā situācija būtu krietni, krietni švakāka. Pateicoties "kapitālajam remontam" mēs esam izvairījušies no ļoti lielām nepatikšanām," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī pauda, ka pēdējā pusotra gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz. "Cepuri nost! Liels paldies visiem iesaistītajiem - pēdējā pusotra gada laikā Latvija tiešām ir padarījusi ļoti daudz," teica Kazāks, piebilstot, ka paveiktais ir komandas darbs.

Tajā pašā laikā Kazāks atzīmēja, ka darbs vēl līdz galam nav padarīts, tostarp vēl joprojām ir jāstiprina izpratne, kas ir pelēkā nauda, kā no tās izvairīties, kā ar to cīnīties. "Nevienam citam, kā mums pašiem, to nevajag. Gan caurskatāms, spēcīgs, jaudīgs finanšu sektors, gan arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par šīm problēmām ir ļoti svarīga. Tas palīdzēs Latvijai ekonomiski būt stiprākai," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kazāks: Nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nodokļu sistēmas maiņas politiķiem ir jādefinē sasniedzamie mērķi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka nav nodokļu politikas veidotāja, taču centrālā banka var palīdzēt piemeklēt atbilstošākos instrumentus nepieciešamo mērķu sasniegšanai.

"Latvijas Banka nudien nav nodokļu politikas veidotāja. Tas ir politiķu rokās, tas ir Saeimas rokās. Latvijas Banka nāk ar analīzi un palīdz analītiskā veidā izvēles salikt pa plauktiņiem. (..) Līdz ar to mēs nenāksim ar konkrētu uzstādījumu nodokļu politikai," sacīja Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka politiķiem, piemēram, būtu jādefinē, vai Latvija ar nodokļu politikas palīdzību vēlas mazināt ienākumu nevienlīdzību, vai arī nabadzību, kas nav viens un tas pats.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka šobrīd Latvijas nodokļus sistēmā virkne lietu īsti nestrādā un tādējādi būtu uzlabojamas, kā piemēru minot ļoti dažādos nodokļu režīmus. "Pašreizējā brīdī, manuprāt, nav mērķtiecīgi saglabāt tik dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, ienākumiem," teica jaunieceltais Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi būtiski saglabāt ilgtermiņā

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi ir būtiski saglabāt ilgtermiņā, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa forumā secinājuši eksperti.

Pēc ekspertu paustā, ir būtiski saglabāt reinvestētās peļņas nodokļa 0% likmi, jo gada laikā šis instruments bijis noteicošais izaugsmes faktors uzņēmējiem, nodrošinot apgrozāmos līdzekļus un ieguldījumus attīstībā. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtiski domāt par darbaspēka nodokļiem un to konkurētspēju augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē, mobilitāti veicinošiem nodokļu instrumentiem, vienkāršotu un ilgtspējīgu mazā biznesa nodokļu režīmu, kā arī par pašvaldību motivāciju uzņēmējdarbībā.

«Aicinu ikvienu uzņēmēju jau tagad aktīvi iesaistīties un kopā ar LTRK sagatavot priekšlikumus plānotajai nodokļu sistēmas pārskatīšanai, lai nākamā gada sākumā varam sākt diskusijas ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām iestādēm,» sacīja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 1.aprīlī, attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes, informē Saeimas Preses dienestā.

"Komisija iepazinās ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas piedāvājumu, kas paredz iespēju dzēst hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. No priekšlikuma autoriem gaidām priekšlikumu redakcijas, lai Budžeta komisija tās var virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra idejas autors, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK padomes priekšsēdētāja amatam pieteikušies 23 pretendenti

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejā saņemti 23 pieteikumi atklātā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu, informē Valsts kanceleja.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 12. augusts. Amata konkurss tika izsludināts 12. jūlijā, tas norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amata prasībām, balstoties uz pretendentu iesniegtajiem dokumentiem.

Uz konkursa otro kārtu izvirzītie pretendenti klātienē skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu, pieredzi un izpratni finanšu vadībā, finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā, kā arī prezentēs savu redzējumu par FKTK prioritātēm. Vienlaikus tiks novērtētas komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK padomes priekšsēdētāja amata konkursa otrajai kārtai izvirzīti 16 pretendenti

Žanete Hāka, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja atlases komisija uz otro kārtu izvirzījusi 16 pretendentus, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam, informē Valsts kanceleja.

Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, tika vērtēta pretendentu atbilstība FKTK likumā noteiktajām FKTK padomes priekšsēdētāja amata prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti klātienē skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu, pieredzi un izpratni finanšu vadībā, finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un organizācijas vadībā, kā arī prezentēs savu redzējumu par FKTK prioritātēm. Vienlaikus tiks novērtētas pretendentu komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes, kā arī angļu valodas zināšanas.

Tālāk izvirzītie pretendenti, kas turpinās dalību konkursa trešajā kārtā, tiks vērtēti, pievēršoties viņu vadības kompetencēm: pārmaiņu vadīšanai, lēmumu pieņemšanai, stratēģiskajam redzējumam, komandas vadīšanai un rezultātu sasniegšanai. Tāpat komisijas priekšsēdētājs pieprasīs Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par šo pretendentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mārtiņš Kazāks: Vajadzētu beigt populismu

Žanete Hāka, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Banka (LB) nākotnē plāno kļūt atvērtāka, vairāk iesaistīties ekonomisko procesu analīzē, lai piedāvātu politiķiem pēc iespējas efektīvākus instrumentus mērķu sasniegšanai, intervijā stāsta jaunais LB vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzskata, ka patlaban pārāk daudz uzmanības mūsu valstī tiek veltīts pagātnes notikumiem, kas kavē Latvijai iespēju bruģēt ceļu nākotnes attīstībai ilgtermiņā.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas ir gaidāmas līdz ar jūsu ievēlēšanu LB prezidenta amatā, kas ir primāro darbu sarakstā?

LB kļūs atvērtāka un pieejamāka, mēs vairāk iesaistīsimies, sniedzot savu vērtējumu un viedokli par dažādām ekonomikai svarīgām jomām un norisēm. Tiesa gan, vienlaicīgi jāsaprot, ka LB funkcija ir būt valdības un Saeimas konsultantam, skaidrot procesus sabiedrībai, bet lēmumus mēs nepieņemam. Līdz ar to no LB nevajadzētu gaidīt konkrētus priekšlikumus, piemēram, kā veidot nodokļu politiku, ko darīt ar veselības aprūpi vai kā veidot reģionālo reformu. Mūsu uzdevums ir veidot analīzi, uz kuras pamata politiķi var pieņemt lēmumus, taču lēmumu pieņemšana neapšaubāmi ir viņu pusē. Kļūsim arī krietni iesaistītāki dažādos izvērtēšanas un ekonomiskās analīzes procesos. LB vēlas redzēt Latviju kā pārtikušu valsti, un, lai Latvija par tādu kļūtu, nepieciešams regulāri pieņemt kvalitatīvus, tālredzīgus lēmumus, taču, lai to izdarītu, šiem lēmumiem jābalstās uz kvalitatīvu analīzi. Valsts mērogā skatam uz priekšu bieži vien traucē tas, ka politiķi tiek ievēlēti uz konkrētu laiku, ir priekšvēlēšanu laiks, tad vēlēšanas, tad budžeta pieņemšana, savukārt LB ir neatkarīga institūcija, kurai nav jābažījas par nākamajām vēlēšanām, līdz ar to varam sniegt savu artavu izpētē un analīzē, un skats uz nākotni būs mans kā LB prezidenta uzstādījums. Jāņem gan vērā, ka analīzi centīsimies veidot, taču ar LB jaudu nepietiks, līdz ar to viens no uzstādījumiem būs LB veidot kā katalizatoru ekonomiskās analīzes izpētei Latvijā – vēlamies būt viens no dalībniekiem, kas mudina citus to darīt. Man ir prieks, ka politiķi pirms lēmumu pieņemšanas sāk arvien biežāk pieprasīt analīzi un lēmumi biežāk tiek balstīti uz faktiem, nevis stereotipiem. Tāpat jāatgādina, ka LB prezidenta loma nav pildāma tikai Latvijā. Tā ir arī Latvijas interešu pārstāvība ECB un citas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdzies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja konkurss

Žanete Hāka, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu, informē Valsts kanceleja.

Iegūstot visaugstāko vērtējumu, konkursā uzvarējusi Santa Purgaile, kuras kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Gala lēmums par iecelšanu amatā jāpieņem Saeimai.

Atklāta konkursa rīkošanu uz minēto amatu paredzēja jauna kārtība, kādā tiek izvēlēts FKTK vadītājs. Jauno pieeju valdība apstiprināja šā gada 9. jūlijā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus. Atklāta konkursa rīkošana tika uzticēta Valsts kancelejai, ņemot vērā tās ilggadējo pieredzi centralizētas augstākā līmeņa vadītāju atlases nodrošināšanā.

Konkursa uzvarētāja Santa Purgaile jau no 2012. gada ir strādājusi AS «Citadele banka», kur sākotnēji ieņēmusi Biznesa attīstības direktora amatu, bet vēlāk – no 2017. gada – bijusi korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Šo septiņu gadu laikā S. Purgaile bijusi arī AS «Citadele banka» valdes locekle. Kopš 2017. gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Santas Purgailes darbavieta bija AS «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012. gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Cērps starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem neoficiāli tika minēts jau vairākus mēnešus, bet pirmdienas vakarā viņš sociālajos tīklos ierakstījis: «Šodien es pieteicu savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Saeimas deputātiem, kam jāpieņem lēmums par šo amatu, būtu pietiekama izvēle.»

Pēc darba FKTK Cērps strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta atalgojums šobrīd ir par lielu un tas būtu samazināms, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Es domāju, ka [Latvijas Bankas prezidenta atalgojums] ir par lielu. Nenodarbošos ne ar vairāksolīšanu, ne ar mazāksolīšanu. Ir jāpaskatās pa perimetru, kāds tas ir salīdzinājumā ar citām centrālajām bankām, kā arī ar būtiskākajām institūcijām Latvijā. Ir jābūt gatavam, ka tas tiek samazināts," teica Bērziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja viņš kļūs par Latvijas Bankas prezidentu, rosinās atalgojumu samazināt.

Tāpat, runājot par veicamajiem darbiem, ja tiks iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Bērziņš minēja Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošanu, skaidrākas pozīcijas noteikšanu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšanu, Latvijas Bankas izmaksu samazināšanu un iniciatīvu piedāvāšanu tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vienojas par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas pamatprincipiem

Lelde Petrāne, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008.gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

• Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Komentāri

Pievienot komentāru