Jaunākais izdevums

Latvijai privātās un publiskās partnerības modelis (PPP), pēc kura tiks īstenota Ķekavas apvedceļa būvniecība, ir ļoti pievilcīgs, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Viņš skaidroja, ka dažādos Eiropas PPP ir atšķirības, taču kopumā var identificēt divus galvenos ieņēmumu mehānismus attiecībā uz ceļu projektiem. Pirmkārt, tie ir tīrie pieejamības maksājumi, kad publiskais partneris (nacionālā līmeņa valdība, pašvaldības u.c.) maksā privātajam partnerim par infrastruktūras pieejamību, kā tas ir Ķekavas apvedceļa gadījumā. Otrkārt, tie ir ieņēmumi, kas tiek pakļauti pieprasījuma riskam, ko savukārt iespējams sadalīt divās daļās: ceļa maksas ieņēmumi, ko tieši maksā lietotāji ik reizi, kad tiek izmantots ceļš; tā saucamā "ēnu" maksa, kad publiskais partneris maksā privātajam partnerim par katru automobili, kas izmanto ceļu.

"Jāsecina, ka nepastāv valsts, reģiona, pašvaldības vai projekta "pareizais izmērs", lai PPP modelis kļūtu pievilcīgs. Sākuma punktā vienmēr valsts puse kā projekta garantētājs nosaka projekta redzējumu un mērķus, piemēram, iedzīvotājiem sniegtos ieguvumus, kvalitātes standartus vai budžetu. Pēc tam publiskā partnera izvēlētā izdevīguma novērtējuma un riska sadales pieeja nosaka labāko sadarbības modeli un konkursa struktūru, kas jāizmanto katrā projektā," skaidroja Karijs.

Viņš stāstīja, ka Latvijā ir ieviesta detalizēta PPP likumdošana atbilstoši Eiropas vadlīnijām, un Latvijas valdība par prioritāti ir noteikusi Eiropas transporta tīkla ("TEN-T") infrastruktūras un starpsavienojumu uzlabošanu, kas ir ļoti pozitīvi.

"Papildus, mūsu pieredze Ķekavas apvedceļā - projektā, kuram sekojam kopš 2018.gada, to apstiprina arī konkursa struktūras un projekta izpildes līmenī. Publiskais partneris noteica mērķus un kvalitātes standartus, kas jāsniedz iedzīvotājiem, un pēc tam ap sevi pulcēja pieredzējušas Eiropas iestādes un konsultantus, kas projekta izdevīguma novērtējumā un konkursa sagatavošanā ļāva ietvert vislabākās PPP prakses un izmantot pārbaudītas pieejas no, piemēram, Beniluksa valstīm," teica Karijs.

Gala rezultāts ir projekts, kas ir izstrādāts, lai apmierinātu sabiedrības un valsts vajadzības nākamajos 23 gados, un tas tika realizēts labi strukturēta konkursa ietvaros. Šādi rīkojoties, publiskais partneris piesaistīja vairāku starptautisku konsorciju un finansētāju interesi, kas veicināja konkurences palielināšanos, lai piesaistītu daudzveidīgus tehniskos risinājumus un efektīvu finansējumu iepriekš definēta un akceptēta publiskā un privātā partnera riska sadales modeļa ietvaros, kas nosedz visu PPP līguma periodu.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī

LETA, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), apstrīdot Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sūdzības iesniedzēji norāda, ka "iepirkuma procedūrā ir vairāki aspekti, kas liek secināt, ka minētā iepirkuma procedūra ir notikusi neatbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības procedūrām un attiecīgi iepirkuma rezultāti ir kļūdaini un atceļami".

"Ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs esam pārsūdzējuši iepirkuma rezultātus IUB," saka "Cointer Concesiones" ģenerāldirektors Alfonso Budinjo Karbonero (Alfonso Budiño Carbonero).

"Cointer Concesiones" sūdzība pēc būtības iedalāma trīs galvenajos blokos, norāda uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novadā sākta Baložu vidusskolas piebūves un sporta laukuma būvniecība, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022. gada februārim.

Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde, tad būvdarbu ietvaros kā pirmie darbi būs teritorijas iežogošana, būvtāfeles izvietošana, konteinertipa telpu izvietošana noliktavas un strādnieku sadzīves vajadzībām, būvmateriālu nokraušanas laukuma ierīkošana, nepieciešamās teritorijas atmežošana un citi būvlaukuma sagatavošanas darbi, kā arī tiks uzsākti zemes darbi – augsnes virskārtas noņemšana un izlīdzināšana.

Projekta ietvaros Baložu vidusskolas piebūve nodrošinās piemērotu mācību vidi un radīs papildus vietas vēl 280 bērniem. Skolā tiks izbūvēta piebūve divos stāvos ar šādām telpām: 12 mācību klašu telpas, tajā skaitā dabaszinību kabineti (fizika, ķīmija), aktu zāle ar paaugstinājumu, ēdamzāle, metodiskā telpa, sanitārie mezgli un palīgtelpas (siltummezgls, noliktavas inventāra novietnei, garderobe, ģērbtuves, gaiteņi u.c.); skolotāju telpas, ventkamera, palīgtelpas (inventāra novietnei, gaiteņi u.c.), nodrošinot ergonomisku mācību vidi, tiks ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, tajā skaitā ierīkojot mobilās darba vietas izglītojamajiem darbam ar datoru (piecas mobilās datorklases).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA "Latvijas valsts ceļi" tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, informē Satiksmes ministrija.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

"Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai," skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā ir mainīta satiksmes organizācija un pārtrauktā asfaltētās nomales līnija ir pārkrāsota par nepārtraukto.

Iepriekš tas jau bija izdarīts no Tallinas šosejas sākuma līdz Baltezeram un no benzīntanka ceļa 17. km līdz Saulkrastu apvedceļa sākumam, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Posmā no Saulkrastu apvedceļa sākuma līdz pagriezienam uz Zvejniekciema dzelzceļa staciju patlaban tiek veikta ceļa seguma virskārtas atjaunošana. Šajā posmā satiksmes organizācijā līdz šim bija pretruna – vairākos Saulkrastu apvedceļa posmos bija uzstādīta ceļa zīme Nr. 326 "Apstāties aizliegts", lai gan vienlaikus ceļa asfaltēto nomali atdalīja pārtrauktā līnija. Atjaunojot ceļa horizontālo marķējumu, pretruna satiksmes organizācijā ir novērsta, uzkrāsojot nepārtrauktu līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visā valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums atkal nedrīkst pārsniegt 90 km/h

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 kilometrus stundā (km/h), informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei, uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ikšķilei, uz Jelgavas šosejas no pagrieziena uz Ozolniekiem līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā, pa autoceļa Jēkabpils-Terehova atsevišķiem posmiem un pa reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmu no pagrieziena uz Kranciema dolomīta karjeru līdz rotācijas aplim krustojumā ar autoceļu Koknese-Ērgļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.

Ātrgaitas autoceļa izbūvi paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. “Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Tallinas šosejas (A1) līdz rekonstruētā posma beigām Sēnītē (14,30.-38,80. km);
  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai (13,45.-18,78. km).

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts ceļi" noslēguši līgumu ar SIA "Via" par akustisko svītru jeb ribjoslu ierīkošanu uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) līdz Bauskai (20,60.-84,50. km) par līgumcenu 203 tūkstoši eiro (ar PVN), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Ir izsludināts arī iepirkums par ribjoslu ierīkošanu uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai, patlaban ir atvērti tajā saņemtie piedāvājumi un notiek vērtēšana. Uz abiem šiem ceļiem ribjoslas tiks ierīkotas par valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējumu.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Šogad ribjoslas seguma atjaunošanas ietvaros uz galvenajiem autoceļiem vēl ir ierīkotas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno tirdzniecības ierobežojumu modeli, kas ļaus strādāt visiem komersantiem, vienlaikus pastiprinot citas prasības, plānots prezentēt valdībai nākamnedēļ, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Jautāts, kad veikalos būs iespējams iegādāties visa veida preces, Vitenbergs pauda cerību, ka tas notiks iespējami drīz.

"Līdz 7.februārim ir spēkā esošais modelis, kad ir iespēja iegādāties ierobežotu preču klāstu. Īstermiņā tas ir nostrādājis, jo uz veikaliem cilvēki iet mazāk," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka esošais modelis var strādāt īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, tādējādi sadarbībā ar nozari ir izstrādāts jauns modelis, kuru valdībai plānots prezentēt otrdien, 2.februārī.

"Mūsu modelis neko neatvieglo, mainās šo ierobežojumu piemērošana," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka jaunajā modelī, lai arī atļauts tirgot visa veida preces, virkne prasību ir pastiprinātas. "Līdz ar to nevar būt runa par kaut kādu atvieglojumu ieviešanu - vienkārši mainīsies ierobežojumu modelis," sacīja Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties jauno uzņēmēju atbalsta programmai (ie)dvesma, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem, izvēlētas deviņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori to īstenošanai saņems finansiālu atbalstu. Kopējais šogad piešķirto grantu apjoms ir 70 000 eiro.

Šogad grantu programmā (ie)dvesma tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits jaunu biznesa ideju attīstīšanai Pierīgā - 77. Visvairāk uzņēmēju ieceres un darbības jomas saistītas ar tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu ražošanu, e-platformu un aplikāciju izstrādi, kā arī tūrisma pakalpojumu un atpūtas vietu attīstīšanu. Vairākas idejas saistītas arī ar medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumiem, bērnu un pieaugušo izglītību un sporta aktivitātēm.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: "Četru gadu laikā grantu programmas ietvaros kopā ar Pierīgas pašvaldībām esam atbalstījuši jau teju 30 jaunos uzņēmējus, un tas ir labs sadarbības piemērs, kā kopīgi izdarīt vairāk, nekā katram atsevišķi. Ir liels prieks redzēt, ka ar katru nākamo gadu iesniegto ideju skaits kļūst arvien lielāks. Tas apliecina, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz aktīvu, pozitīvu un neatlaidīgu iedzīvotāju, kuri uzdrīkstas darīt to, kas pašiem patīk, un mērķtiecīgi izmanto pieejamos atbalsta mehānismus savu ideju īstenošanā. Lai arī visā pasaulē ekonomika Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo lielas svārstības, vienlaikus tieši šobrīd ir radusies ļoti pateicīga augsne jauniem attīstības virzieniem, ilgtspējīgām idejām un straujākai izaugsmei, nekā tas būtu normālos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka arī šī gada grantu saņēmēji šajā situācijā būs tikai ieguvēji, un saņemtais atbalsts palīdzēs vēl pārliecinošāk sasniegt savus biznesa mērķus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Ēdamie trauki, kociņmaciņš un citas jauniešu biznesa idejas

Monta Šķupele, 22.03.2021

1.vieta un 3000 eiro naudas balva – Madonas Valsts ģimnāzijas komanda “Re-Grain” - ēdami vienreizlietojamos trauki, kas ir videi draudzīgi un dabā ātri sadalās. Komanda pūļa finansējuma platformā piesaistījusi 2195 eiro atbalstītāju finansējumu un 1289 balsis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu inovatīvie produkti un pakalpojumi klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības mazaizsargāto grupu atbalstam "Swedbank" konkursā "Biznesa skices" guvuši iedzīvotāju atsaucību, piesaistot 16 858 eiro lielu pūļa finansējumu.

Žūrijas un sabiedrības kopvērtējumā šī gada biznesa plānošanas konkursa pirmo trīs vietu un naudas balvu ieguvēji ir vidusskolēnu komandas no Madonas Valsts ģimnāzijas (1.vieta), Ķekavas vidusskolas (2.vieta) un Daugavpils Valsts ģimnāzijas (3.vieta).

Pirmo vietu un 3000 eiro sava uzņēmuma attīstībai ieguva 11. klases skolnieces no Madonas Valsts ģimnāzijas. Viņu uzņēmums "Re Grain" piedāvā ēdamus vienreiz lietojamus traukus vides piesārņojuma mazināšanai. Jaunajām uzņēmējām savas biznesa idejas atbalstam pūļa finansējuma platformā izdevās piesaistīt 2195 eiro un gandrīz 1300 atbalstītāju balsu.

Otro vietu un 2000 eiro naudas balvu ieguvusi vidusskolēnu komanda "Bratus" no Ķekavas vidusskolas ar kredītkaršu koka turētāju jeb kociņmaciņu. "Projektu bankā" komanda piesaistīja 2160 eiro un gandrīz 1500 balsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes domes piemērotais līgumsods 780 654 eiro apmērā par termiņu kavēšanu Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvniecībā ir nepamatots, jo projekta realizēšanas laikā bija nepieciešams veikt tieši domes pasūtītus papildu darbus, savukārt objekta kopējā būvniecība ieilga tādēļ, ka tās laikā dome lauza līgumu ar pašas pielīgto projektētāju, situāciju komentē SIA SIA "Latvijas Energoceltnieks".

Jau ziņots, ka par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu.

Latvijas energoceltnieks piemērots 780 654 eiro līgumsods  

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas...

"Objekta būvniecība kopumā ieilga tādēļ, ka pasūtītājs projekta realizācijas vidū lauza līgumu ar paša izvēlēto un pielīgto projektētāju, un mēs šajā situācijā bijām tikai ķīlnieki, kas bija spiesti gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un mēs varēsim atsākt būvniecību pilnā apmērā, jo būvniekam nodotajā būvprojektā bija nepieciešams veikt būtiskus grozījumus. Ir vispārzināms fakts, ka jebkādus būvdarbus Latvijā drīkst veikt tikai tad, kad būvdarbu veicējam ir nodota būvprojekta dokumentācija. Šis arī kalpoja par pamatojumu tam, kāpēc puses veica grozījumus līgumā, nosakot jaunu būvdarbu izpildes termiņu. Tāpēc domes pārmetumi par būvprocesa ilgumu, tajā vainojot būvnieku, ir absurdi un neatbilst faktiem," ieilgušā būvprocesa iemeslus min SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums norāda, ka objekta pilnīgu pabeigšanu jaunajā termiņā, ko abas puses saskaņoja, aizkavēja tas, ka pasūtītājs līguma termiņa beigās pieprasīja veikt papildu darbus, kuri sākotnējā projektā vispār nebija, un daļu no kuriem būvniekam bija jāveic jau pēc līgumā pielīgtā termiņa, jo tikai tad tika saņemta šo papildu darbu izpildei nepieciešamā būvprojekta dokumentācija no jaunā projektētāja.

"Tieši par šo laiku, kad veicām šos domes pasūtītos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, pašvaldība cenšas piemērot mums līgumsodu. Jo īpaši būtiski uzsvērt, ka ne jau būvnieks iniciēja šo papildu darbu izpildi, tomēr, neskatoties uz visām izmaiņām, apzinājāmies, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, tāpēc maksimāli operatīvi visu arī veicām, un ēka tika nodota ekspluatācijā līdz mācību gada sākumam," tā A. Vilcmeiers.

Viņš uzsver, ka būvnieks savu taisnību ir gatavs pamatot ar dokumentiem. Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes nepatīkami pārsteidz, jo šī uzņēmumam nav ierasta prakse valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

"Pašlaik Rēzeknes pilsētas dome nav norēķinājusies par izpildītajiem darbiem par kopējo summu 0,9 miljonu eiro apmērā, un mēs diemžēl to nevaram nekā citādi kvalificēt, kā Rēzeknes domes vadības centienus netaisni iedzīvoties uz cita rēķina. Tāpat rodas iespaids, ka Rēzeknes pilsētas domei gluži vienkārši nav naudas, lai norēķinātos par veiktajiem darbiem," komentē A.Vilcmeiers.

Ņemot vērā, ka pašvaldības vadība savas tiesības izmanto negodprātīgi, proti, šķietami atbilstoši līguma noteikumiem, bet neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, uzņēmums apsver iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tādēļ, ka Rēzeknes dome ilgstoši nav reaģējusi uz uzņēmuma aicinājumu atrisināt esošo situāciju ārpustiesas kārtībā, tā vietā publiski paužot viedokli par izveidojušos situāciju, kas neatbilst objektīvajiem un dokumentāli pierādāmajiem faktiem, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru