Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Lai gan Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā ieguldīti jau 5,5 miljoni latu, joprojām nav skaidrs, vai koncertzāli uzbūvēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Jau martā noslēgusies koncertzāles tehniskā projekta ekspertīze, ko pēc Liepājas domes pasūtījuma veica Liepājas arhitektu birojs SIA V projekts, piesaistot akustikas un ugunsdzēsības speciālistus. Saskaņā ar ekspertu slēdzienu tehniskajā projektā jānovērš trūkumi un nepilnības un jāiesniedz atkārtotai ekspertīzei, DB informē projekta vadītājs, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Savukārt Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apgalvo - viņa rīcībā esot informācija, ka tehniskais projekts atzīts par nerealizējamu brāķi. «Amatpersonas ir iedzītas stūrī, jo viņi neapdomīgi samaksājuši 90% honorāra arhitektam Gīnkem avansā, un šo naudu ir problemātiski atgūt,» uzskata I. Kesenfelds. Ekspertīzes aizrādījumi nav nekas ārkārtējs, DB apgalvoja vairāki aptaujātie arhitekti. Parasti trūkumi esot novēršami. Ja izrādās, ka tehniskais projekts neatbilst normatīviem vai nav realizējams, tad esot darbs juristiem, jo iestājas arhitekta atbildība saskaņā ar līgumu. «Ir daudz piezīmju, bet apgalvot, ka projekts nav realizējams, būtu pārspīlēti,» DB atklāj SIA V projekts vadītājs Uldis Vecvagars. Gan dome, gan eksperts aizbildinās ar līguma konfidencialitāti, sīkāk ekspertīzi nekomentējot.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir noslēgusi sēklas finansējuma piesaistes raundu, piesaistot divus miljonus eiro no riska kapitāla fonda Skillion Ventures, informē uzņēmumā.

Gada laikā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šobrīd platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji, kuri izsniedz aizdevumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā. Gada laikā šie kredītdevēji ir izsnieguši aizdevumus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Mintos vadība prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā platformai pievienosies aizdevēji arī no Čehijas un Polijas.

«Esam fundamentāli mainījuši savstarpējo aizdevumu modeli. Ja līdz šim nebanku kredītdevēji bija spiesti veidot katrs savu platformu, tad tagad kredītu izsniedzēji var pievienoties Mintos platformai. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevējiem vairs nav nepieciešami apjomīgi līdzekļi, lai veidotu sarežģītus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinātu mārketinga pasākumus savas platformas popularizēšanai un investoru piesaistei, tā vietā kredītu izsniedzēji var fokusēties uz to, ko dara vislabāk – izsniedz aizdevumus,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Baltijas tirgū darbu sācis Baltic Family Capital – pirmais holdinga uzņēmums, kas nodrošina pastāvīgu kapitālu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārdošanai un biznesa pēctecībai.

Baltic Family Capital plāno līdz 2030. gadam iegādāties vairāk nekā 20 vietējo uzņēmumu, nodrošinot to darbības nepārtrauktību un attīstību.

Latvijā reģistrētais holdinga uzņēmums AS Baltic Family Capital dibināts 2024. gadā, tā līdzdibinātāji un vairākuma akcionāri ir investīciju jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi Baltijas un Eiropas tirgū: Aleksejs Prokofjevs, Tenis Lēnerts, CFA un Igors Pašuks.

Šobrīd Eiropas un pasaules tirgos vērojama finanšu resursu pārvirzīšanās, ko veicina mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku došanās pensijā. Piemēram, Vācijā ik gadu 100 000 uzņēmumu vadītāju dodas pensijā bez biznesa pēctecības plāna un attiecīgi viens no četriem uzņēmumiem tiek likvidēts. Savukārt Japānā vidējo uzņēmumu skaits šobrīd samazinās par 1% gadā. Tas nozīmē 40 000 MVU likvidēšanu gadā, lai gan vairāk nekā puse no slēgtajiem uzņēmumiem bija pelnoši.

Liepājas dome nolēmusi bijušo Valsts tehnikuma ēku nodot bez atlīdzības Liepājas Universitātei. Lēmums izraisīja asu opozīcijas pretestību.

Opozīcijā esošais deputāts Ivars Kesenfelds apšaubīja universitātes spēju apsaimniekot ēku, jo tās īpašumā jau ir seši īpašumi, no kuriem vairāki ir ļoti sliktā stāvoklī. Vienlaikus viņš norādīja, ka Liepājas Valsts ģimnāzija darbojas ēkā, kas nav atbilstoša mācību procesam, un ieteica apsvērt iespēju paturēt īpašumu pašvaldības vajadzībām. Līdzīgu uzskatu pauda deputāte Elita Kosaka, norādot, ka Liepājas 10. vidusskola īrē ēku no privātīpašnieka, bet dome bez atlīdzības atdod mācībām piemērotu ēku. Savukārt koalīcijas deputāte Silva Golde norādīja, ka Liepājā samazinājies skolēnu skaits un papildu ēkas skolām nav nepieciešamas, jo tās jau strādā ar 60% - 70% noslodzi.

Liepājas partijas līderi Uldi Sesku pašvaldību vēlēšanās nekas īsti neapdraud, ja nu vienīgi Liepājas metalurgs, sacījis kāds viņa kolēģis no Liepājai netālā novada. Grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) finansiālās nedienas atklājās tieši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, turpinot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Pašvaldība nav uzņēmuma akcionārs, un teorētiski domes iespējas ietekmēt tā darbību ir ierobežotas, bet notiekošais uzņēmumā var atsaukties uz vietējo varu, norāda laikraksts. Visu aptaujāto partiju pārstāvji esot līdzīgās domās – pašvaldībai ir vajadzīgs plāns, kā mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt ar darbvietām bez darba palikušos cilvēkus.

«Pašvaldībai ir liela loma, bet tai nav izšķirošās ietekmes uz to, kā uzņēmums attīstās. Tā ir tikai viena no iesaistītajām pusēm to risku dēļ, kas var rasties pilsētā no problēmām vienā lielā uzņēmumā,» sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsvēris, ka valdības interesēs ir uzņēmumu saglabāt, «ja tas ir saprātīgi iespējams, bet tam arī turpmāk ir jāmodernizējas – ja tik liels uzņēmums nemodernizējas un neceļ līmeni, tas var kļūt par apgrūtinājumu pilsētas attīstībā».

SIA Sustainable Investments pārdevusi sev piederošās AS Madara Cosmetics akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Madara Cosmetics akciju skaits ir 3,745 miljoni. SIA Sustainable Investments piederēja 17,09% uzņēmuma akciju. Lielākie uzņēmuma akcionāri ir Uldis Iltners un Lote Tīsenkopfa-Iltnere, kuriem katram pieder 23,92% kompānijas akciju.

SIA Sustainable Investments īpašniece ir Linda Kesenfelde.

Uzņēmuma akcijas iegādājies Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab, maksājot 5,3 miljonus eiro, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs ar 23% akciju, informē Madara Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

12. decembrī notika darījums, ar kuru Transmeri no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma SIA Sustainable Investments iegādājies 639960 Madara Cosmetics akciju, par katru samaksājot 8,30 eiro. Pārdošanas cena par aptuveni 33% pārsniedz Madara Cosmetics akcijas cenu pirms gada notikušajā publiskajā piedāvājumā (IPO), komentē uzņēmuma pārstāvji.

Nebanku kreditētājs "Mogo" pārdevis līzinga portfeli 2,24 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Biznesa attīstības stratēģijas ietvaros "Mogo" ir noslēdzis iepriekš plānotu līzinga portfeļa pārdošanas darījumu ar nominālvērtību 2,24 miljonu eiro apmērā. Darījumā "Mogo" saņēmis atlīdzību kopumā 2,83 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

"Iepriekš veiktie līzinga portfeļa pārdošanas darījumi bankas licencētai meitassabiedrībai ir pierādījuši sevi kā veiksmīgi un abpusēji izdevīgi. Ir pieņemts lēmums par vēl vienas līzinga portfeļa daļas pārdošanu. Darījumi ir peļņu nesoši un turpina stiprināt uzņēmuma kapitalizāciju, kā arī nodrošina turpmāku attīstību ārpakalpojumu sniegšanas biznesa līnijai," norāda "Mogo" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš.

Latvijā dibinātais nebanku kreditētājs "Eleving Group" ir piesaistījis 10 miljonus eiro tālākai biznesa attīstīšanai Rumānijā, informē uzņēmumā.

Aizdevumu piešķīris fonds "ACP Credit", kas darbojas uzņēmumu kreditēšanā Centrāleiropas reģionā.

"Eleving Group" izpilddirektors Modests Sudņus atzīmē, ka ārpus "Mintos" aizdevumu platformas, "ACP Credit" ir pirmais piesaistītais ārējais investīciju partneris Rumānijā.

Sudņus skaidro, ka "Eleving Group" Rumānijas tirgū darbojas kopš 2016.gada, un tas ir kļuvis par vienu no grupas lielākajiem tirgiem. Piesaistītie līdzekļi palīdzēs "Eleving Group" apstvērt iespējas turpmākām investīcijām, kā arī spert nākamo soli biznesa attīstībā. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Mintos" saistību refinansēšanai un "Mogo Romania" portfeļa paplašināšanai.

"Eleving Group" apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 142,5 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 3,7% un bija 19,4 miljoni eiro. Vienlaikus "Eleving Group" neto portfelis septembra beigās bija 327,3 miljonu eiro apmērā.

Izsolē šodien, 28.novembrī, pārdota četrzvaigžņu viesnīca Promenāde Liepājā.

Izsolē piedalījušies vairāki pretendenti, tāpēc sākumcena kāpusi par vairākiem soļiem, Db.lv informēja viesnīcas līdzšinējās īpašnieces - maksātnespējīgās SIA MIG holdings - administratore Liene Ābola. Pircēja vārdu un precīzu pārdošanas cenu viņa atturējās nosaukt, līdz nebūs samaksāta pirkuma summa. Pircējs esot rezidents.

Pēc Db.lv rīcībā esošās neoficiālās informācijas, viesnīcas cena izsolē sasniedza vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir ļoti laba cena īpašumam Liepājā. «Man ir lepnums par to, ka izsolē piedalījās vairāki pretendenti un cena uzkāpa tik augstu. Un arī mazāk sirdsapziņas pāmetumu attiecībā pret banku,» Db.lv sacīja viesnīcas līdzšinējo īpašnieku pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds.

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro, SIA "Celtnieku iela" Liepājā, Celtnieku ielā, attīstīs jaunu dzīvokļu projektu "Rietumu apartamenti", informē uzņēmumā.

Plānots, ka restaurētajā četrstāvu ēkā tiks izbūvēti 34 dažādas platības dzīvokļi ar pilnu apdari. Kopējais plānoto investīciju apjoms ir 1,3 miljoni eiro, ieskaitot ēkas iegādes izmaksas nepilnu 290 000 eiro apmērā.

Jauno dzīvokļu platība būs diapazonā no 21 līdz 80 kvadrātmetriem ar telpu plānojumu no vienas līdz četrām istabām. Lielākā daļā dzīvokļu būs ar balkonu un divām vannas istabām. Ēkas kāpņu telpa iecerēta plaša, un topošo iemītnieku drošībai tā būs slēdzama. Visu dzīvokļu ārdurvis būs ugunsdrošas, kā arī ikviens dzīvoklis tiks aprīkots ar audio domofonu.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas mantu glabātuves. Projektā paredzēts izbūvēt arī autostāvvietas.