Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

«Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 tūkst. cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 tūkst. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis.

Viņš uzskata, ka skats uz pensiju sistēmu patlaban «ir bēdīgs», jo «bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi».

« Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem,» skaidro R. Ķīlis.

Attiecībā uz sacelto sašutumu, ko radīja izteikumi par pensijām, R. Ķīlis norāda, ka viņa vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra kandidāts ir Roberts Ķīlis, liecina medijiem šorīt izplatītā informācija.

Dr. phil. R. Ķīlis 1991. gadā ar izcilību esot beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994. gada viņš ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā. Kā norādīts paziņojumā, Ķīlis ir viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem. 2008. gada 15. oktobrī viņš tika iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un šo amatu pildīja līdz Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru beigām.

Savu gatavību kļūt par izglītības un zinātnes ministru Ķīlis pamatojis šādi:

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien pieņēmis ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Kā informē Izglītības ministrijas pārstāvji, padomnieka pienākumus R. Ķīlis pārtrauks pildīt ar šodienu, 20.augustu.

Db.lv jau rakstīja, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā nedēļā, iespējams, dzērumā, izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes, ziņoja LETA. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pagājušajā naktī, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Rīgā, Āgenskalnā. R. Ķīlis apstiprināja, ka pagājušonakt izraisījis avāriju.

Pēc R. Ķīļa teiktā, viņš griezies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, kur krustojumā diezgan tuvu stāvēja mašīna un viņš nav spējis izvairījies no sadursmes. Vaicāts, vai atradies alkohola reibumā, R. Ķīlis norādīja, ka īsti to apstiprināt nevarot. Viņam nav informācijas par to, ka viņa izelpā policija konstatējusi 1,34 promiles alkohola. Pa dienu viņš gan esot izdzēris kādu alu, taču nav pārliecināts, vai tas bijis pie vainas. «Cilvēku var mērīt pēc kaut kādas proves, bet vai tas nozīmē, ka kaut ko viņi atrada, es nezinu,» sacīja R. Ķīlis.

Savukārt taujāts par to, vai, sēžoties pie automašīnas stūres, juties alkohola reibumā, viņš atbildēja: «Nē, nejutos, ka būtu kas tāds, kas varētu man traucēt». «Pašlaik man jāiet uz policiju Gaujas ielā, kur man jāmaksā sods par to, ka es uzdūros mašīnai, par to, ka izraisīju avāriju, un tas ir pagaidām viss,» norāda bijušais ministrs.

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar augstskolu studiju izvērtēšanas datiem ir izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un viņa vadītās ministrijas darbinieki, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.

Sarunā ar Latvijas Radio AIP vadītājs norādīja, ka R. Ķīlis apliecinājis, ka paņēmis rezultātus un piešķīris tiem savas vērtības un datus, un no šiem rezultātiem uztaisījis savus rezultātus. «Tā ir vistīrākā falsifikācija,» sacīja J. Vētra.

Viņš norādīja, ka domājams, ka AIP vērtējums neesot devis tos rezultātus, kurus gribējusi ministrija, kas gaidījusi, ka būs daudz lielāks nekvalitatīvo programmu skaits, kurām varēs noņemt naudu un pārdalīt kādiem citiem.

Db.lv jau vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), regulāri veicot nodokļu nemaksāšanas risku izvērtējumu, ir konstatēts, ka tieši automobiļu apkopes un remonta nozarē ir augsts nodokļu nemaksāšanas riska īpatsvars, informē VID.

Tādēļ nodokļu disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem VID ir noteicis divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periodu – jūliju un augustu. To laikā nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā. Pretējā gadījumā VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem.

VID ēnu ekonomikas apkarošanā kā vienu no prioritārajām nozarēm ir noteicis automobiļu apkopes un remonta nozari. Attiecīgi VID šajā nozarē strādājošiem nodokļu maksātājiem pievērsīs īpaši pastiprinātu uzmanību, kas nozīmē, ka tieši šīs nozares nodokļu maksātājiem nodokļu nemaksāšanas risku konstatēšanas gadījumā vispirms tiks veikti preventīvie nodokļu administrēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā arī nodokļu kontroles pasākumi.

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

«Strādājot aktīvi pie programmām, man nebija sajūta, ka jādarbojas rīcībpolitikā pirmajās rindās. Biju domājis, ka strādāšu domnīcas režīmā, mobilizēšu ekspertīzi dažādiem politiskajiem risinājumiem, būs ZRP biedri, kas strādās parlamentā, valdībā, un es viņiem palīdzēšu. Bet tad bija sajūta, ka nav kaut kas labi ar ZRP - sāka viņus dauzīt, un bija jāiet palīgā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz jautājumu, kāpēc nestājās Zatlera Reformu partijā (ZRP) un nestartēja vēlēšanās, sacījis izglītības un zinātnes ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis.

Uz laikraksta jautājumu: «Kā kautiņā - gribas palīdzēt vājākajam?» Ķīlis atbildējis: «Jā, kaut kādā ziņā. Bet tad nospriedu - ja visi stāvēs malā, kaut ko palīdzēs, bet paši aktīvi lietas nevirzīs, nekas arī nemainīsies. Bet tas, ka no domnīcas vadītāja novoluntierēju par izglītības un zinātnes ministra kandidātu, nenozīmē, ka man būtu liela vēlme stāties partijā.»

Vaicāts: «Ja pārejam uz jūsu piedāvāto būtībā maksas augstāko izglītību, vai nedevalvējam nodokļu maksāšanas jēgu?» Ķīlis sacījis: «Tāds skaidrs konsensuss par to, ka maksājam nodokļus un pieņemam, ka daļa mācās par šo nodokļu maksātāju naudu, nekad nav bijis, tas bijis varbūt tikai pieņēmumu līmenī.»

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.