Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Ar lielu balsu vairākumu ASV senāts valsts sekretāra amatā apstiprinājis Hilariju Klintoni, ziņo aģentūra Associated Press.

Klintoni valsts sekretāra amatam virzīja ASV prezidents Baraks Obama. Par Klintoni balsojuši 94 Senāta locekļi, pret - 2. Viņš uzsvēris Klintones plašo pazīšanos ar daudzu pasaules valstu līderiem un viņas cienījamo pieredzi politikā.

Pati H. Klintone uzsvērusi, ka savā darbībā priekšplānā izvirzīs diplomātiju, nevis kaujas ieročus. "Mūsu iekšpolitika izrādījusies nesabalansēta. Pentagons ir pārāk izaudzis uz valsts departamenta rēķina," norāda H. Klintone.

Amerika nevar problēmas risināt vienatnē, bet pasaule nevar tās atrisināt bez Amerikas, uzskata jaunā valsts sekretāre. Viņasprāt, labākā ASV interešu lobēšana ir samazināt globālos draudus un izmantot globālās iespējas. "Tā nav folosofiska pozīcija, tā ir mūsu realitāte," norāda H. Klintone.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps uzvarējis arī Mičiganas štatā, iegūstot tā 16 elektoru balsis, paziņojušas štata amatpersonas.

Tas nozīmē, ka kopumā republikāņu kandidāts Tramps ieguvis 306 elektoru balsis, bet demokrātu kandidāte Hilarija Klintone - 232. Uzvarai vēlēšanās nepieciešams vismaz 270 elektoru atbalsts.

Tramps Mičiganā uzvarēja saņemot par 10 704 balsīm vairāk nekā Klintone. Par Trampu šajā štatā nobalsoja 2 279 543 amerikāņi, bet par bijušo valsts sekretāri - 2 268 839.

Mičigana bija pēdējais štats, kas oficiāli paziņojis tajā uzvarējušo kandidātu.

Balsu skaitīšana ASV vēl joprojām turpinās, un Klintone saņēmusi par apmēram diviem miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, kurš kļūs par nākamo ASV prezidentu, jo viņš uzvarēja elektoru kolēģijā. Klintone savu zaudējumu atzina jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” daļu līdzīpašnieks – uzņēmums “Kapitel” – kopā ar līdzinvestoriem iegādājas “Viru Keskus” lielveikalu Tallinā.

Pašreizējais atjaunotā tirdzniecības centra "Viru Keskus" 28% daļu īpašnieks "Kapitel" iegādāsies kopā ar "Tristafan" un kādu finanšu investoru 72% no "Pontos Group". Decembra sākumā parakstītais darījums stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā, ja tiks izpildīti saskaņotie priekšnosacījumi, tostarp saņemts Konkurences iestādes apstiprinājums. Puses darījuma cenu neatklāj. “Kapitel” pieder arī daļas tirdzniecības centros “Spice” un “Spice Home”.

“Kopš tirdzniecības centra “Viru Keskus” atklāšanas 2004. gadā, mēs to esam attīstījuši sadarbībā ar “Pontos”. Viņiem piederošo daļu iegāde ir loģisks solis. Mēs turpināsim attīstīt tirdzniecības centru sadarbībā ar mūsu ilggadējo partneri “Tristafan”, un drīzumā mums pievienosies finanšu investors. “Viru Keskus” profesionālā komanda turpinās darbu izpilddirektora Gerti Kogermana vadībā,” saka “Kapitel” valdes priekšsēdētājs un “Viru Keskus” padomes loceklis Tāvi Ojala. “Šī gada maijā pabeigtā vairāku gadu ilgā renovācijas projekta rezultātā tikuši atjaunoti 86 veikali un 90% tirdzniecības centra telpu. “Viru Keskus” investēja gandrīz 20 miljonus eiro, un centra nomnieki savu veikalu atjaunošanā investēja vēl 15 miljonus eiro. Tuvākajā nākotnē mēs plānojam atjaunot ārpuses teritoriju ap centru vienlaikus ar jauna tramvaju ceļa izbūvi un ceļu un ielu remontu.”

Lielo popularitāti iemantojusī mobilā spēle Pokemon Go nav palikusi bez uzmanības arī ASV priekšvēlēšanu kampaņās, konkurējošo kandidātu darbiniekiem mēģinot izdomāt, kā to labāk izmanto vēlētāju pievilināšanai.

ASV demokrātu kandidāte prezidenta vēlēšanām Hilarija Klintone pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka spēli varētu izmantot vēlētāju piesaistīšanai.

«Es nezinu, kurš radīja Pokemon Go, bet es esmu mēģinājusi izdomāt, kā pievilināt spēlētājus vēlēšanu iecirkņiem,» sacīja Klintone.

Klintones darbinieki kopš tā brīža ielās meklē Pokemon Go spēlētājus, cerot pievērst to uzmanību uz pāris minūtēm, ar ko pietiek, lai reģistrētos dalībai vēlēšanās.

Nesen demokrātu priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Ohaio spēlētāji tika aicināti ierasties uz pokemonu savākšanu, pie viena nedaudz vairāk uzzinot par Hilariju Klintoni.

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

ASV atbalsta ebreju īpašumu restitūciju un šī jautājuma ātra atrisināšana ir visu interesēs, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«ASV stingri atbalsta restitūciju tiem, kuru īpašums tika konfiscēts - vai nu to izdarīja nacisti vai komunisti,» uzsvēra valsts sekretāre, bilstot, ka šis jautājums pārrunāts visās tikšanās reizēs ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

«Tā ir nepabeigta vēsturiska lieta. Es novērtēju pūles, kuras [Latvijas] valdība pašreiz pieliek šī jautājuma risināšanā,» sacīja ASV valsts sekretāre. H. Klintone uzsvēra: atrisināt šos jautājumus ātri un taisnīgi ir visu interesēs.

Savukārt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs skaidroja, ka Latvijai ir loti labs dialogs ar vietējo ebreju kopienu. Jau tām privātpersonām, kuru senčiem pirms Otrā pasaules kara piederējis kāds īpašums, bijusi iespēja pieprasīt atpakaļ to saskaņā ar denacionalizāciju. Patlaban tiek runāts par īpašumiem, kuri piederēja organizācijām – reliģiskajām ēkām, kopienu ēkām, klubiem u.tml.

Hilarija Klintone, kura var kļūt par ASV prezidenta amata kandidāti, uzstājās ar asu kritiku pret patreizējā ASV prezidenta Džordža Buša iekšējo politiku, ziņo Reuters.

Bijusī ASV pirmā lēdija uzskata, ka Dž. Bušs pārāk daudz uzmanības velta personiskajām attiecībām. "Prezidents Džordžs Bušs ieskatījās Vladimira Putina acīs un ieraudzīja tajās radniecisku dvēseli, bet es gribētu atgādināt, ka Putins ir bijušais KGB aģents un viņam nav dvēseles," norāda H. Klintone.

Šādai iekšējai politikai nav nekāda jēga, tā ir nevajadzīga laika tērēšana, uzskata H. Klintone.

Jāatgādina, ka 2001. gada G8 sammita laikā Džordžs Bušs paziņoja, ka viņš ir ieskatījies Vladimira Putina acīs, kurās viņš esot ieraudzījis godīgumu un uzticību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

SIA Cido grupa un alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Liviko šodien panāca mierizlīgumu strīdā par preču zīmes izmantošanu reklāmās.

«Strīda pamatā bija lietošanas tiesības divām līdzīgām preču zīmēm - «Īstu vīru alus», uz kuru īpašumtiesības ir Cido Grupa, un «Vīru», kas pieder SIA Liviko. Kaut arī, mūsuprāt, netika pārkāptas preču zīmes «Vīru» tiesības, mums bija svarīgi komunikācijā ar patērētāju turpināt izmantot veiksmīgi ieviesto saukli,» Db.lv skaidroja SIA Liviko pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka.

Abas puses vienojušās par mierizlīgumu, tādējādi tiesvedība pašlaik ir izbeigta. Turpmāk Cido grupa būs tiesīga izmantot gan saukli «Vīru», gan «Īstu vīru alus» savās reklāmās, savukārt Liviko tika atmaksāta kompensācija, kuras apmērs netiek atklāts.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Par vienu no pasaulē labākajiem drošības dienestiem uzskatītā ASV Slepenā dienesta, kura galvenais uzdevums ir rūpēties par Savienoto Valstu prezidenta un viņa ģimenes locekļu drošību, reputāciju nopietni iedragājusi skandālu virkne, kas šonedēļ piespieda atkāpties aģentūras vadītāju Džūliju Pīrsoni. Pēdējā laikā izgaismoti vairāki gadījumi, kas liek nopietni apšaubīt Slepenā dienesta spēju aizsargāt ASV līderi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Par galveno iemeslu Dž. Pīrsones aiziešanai kļuva 19. septembrī notikušais incidents, kad bijušais Irākas kara veterāns Omars Rodrigess netraucēti pārrāpās pāri metāla sētai, kas apjož ASV prezidenta Baraka Obamas rezidenci Balto namu, šķērsoja pagalmu un pa neaizslēgtām durvīm iekļuva ēkā, kur viņu notvēra kāds Slepenā dienesta aģents, kurš jau bija beidzis savu maiņu.

Sākotnēji dienests apgalvoja, ka vīrietis nav bijis bruņots un notverts tūlīt pēc iekļūšanas Baltajā namā. Tomēr vēlāk atklājās, ka pie psihiski slimā iebrucēja atrasts nazis un patiesībā viņam ir izdevies iekļūt dziļi Baltajā namā. Aģents viņu apturēja telpā, kas atrodas netālu no spārna, kurā dzīvo B. Obama ar ģimeni. Iebrukums notika tikai desmit minūtes pēc tam, kad Obamu ģimene bija pametusi Balto namu.

Līdz pirmdienas darba dienas beigām neviens uzņēmums nebija iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā baltajā sarakstā jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA uzzināja, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus iekļaušanai sarakstā, termiņus un citas prasības, vēl nav publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tāpēc fakts, ka neviens uzņēmums savu pieteikumu vēl nav iesniedzis, Ieņēmumu dienestam neesot pārsteigums.

1.jūlijā stājās spēkā valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu un uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā varēja sākt iesniegt savu pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā». Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

Līdz šim neviens uzņēmums nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā «baltajā sarakstā» jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā norāda, ka piektdien, 6.jūlijā, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēti un līdz ar to sestdien, 7.jūlijā, spēkā stājušies valdības noteikumi kas nosaka kritērijus iekļaušanai padziļinātās sadarbības programmā.

Līdz šim nevienu pieteikumu VID vēl nav saņēmis.

VID atgādina, ka valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu nosaka, ka uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā var iesniegt pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Reaģējot uz investoru pieprasījumu un tirgus situāciju, nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, palielina savu nodrošināto obligāciju procentu likmi uz 10%. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību Rīga, Pārdaugavā.

Lai nodrošinātu pievilcīgākus investīciju nosacījumus un pielāgotos esošajai tirgus situācijai, AS “PN Project” ir nolēmuši palielināt savu piedāvāto obligāciju procentu likmi no 9% uz 10%.

“Mūsu mērķis ir veidot ilgtspējīgu un abpusēji izdevīgu partnerību ar investoriem, tāpēc esam ņēmuši vērā viņu vēlmes, kā arī kopējās tirgus tendences, un nolēmuši palielināt procentu likmi," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs. Šis solis parāda, ka uzņēmums ir apņēmies nodrošināt caurspīdīgus un konkurētspējīgus nosacījumus kapitāla tirgū, kā arī sekmīgi īstenot plānoto projektu un sasniegt izvirzītos finanšu mērķus.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Pienākot ASV prezidenta vēlēšanu dienai, abu lielāko partiju kandidāti - Hilarija Klintone un Donalds Tramps - pusnaktī noslēguši savas kampaņas.

Klintone savu kampaņu pabeidza Roli, Ziemeļkarolīnā, aicinot vēlētājus atbalstīt viņas piedāvāto «cerību pilno, iekļaujošo un plašas sirds Ameriku».

«Šajās vēlēšanās tiek pārbaudītas mūsu galvenās vērtības, taču mana ticība mūsu nākotnei nekad nav bijusi stiprāka,» uzrunājot pamatā gados jauno vēlētāju pūli, uzsvēra demokrātu kandidāte, kas cer kļūt par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņems Baltā nama saimnieka krēslu. «Mums nav jāpieņem tumšā un sašķeltā Amerika. Rīt jūs varat balsot par cerību pilnu, iekļaujošu un plašas sirds Ameriku.»

Savukārt Trampa pēdējā kampaņas pieturvieta bija Grandrepidsā, Mičiganā, kur viņš solīja atkal apvienot valsti aiz drošām robežām zem lozunga «Amerika pirmajā vietā».