Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Ar lielu balsu vairākumu ASV senāts valsts sekretāra amatā apstiprinājis Hilariju Klintoni, ziņo aģentūra Associated Press.

Klintoni valsts sekretāra amatam virzīja ASV prezidents Baraks Obama. Par Klintoni balsojuši 94 Senāta locekļi, pret - 2. Viņš uzsvēris Klintones plašo pazīšanos ar daudzu pasaules valstu līderiem un viņas cienījamo pieredzi politikā.

Pati H. Klintone uzsvērusi, ka savā darbībā priekšplānā izvirzīs diplomātiju, nevis kaujas ieročus. "Mūsu iekšpolitika izrādījusies nesabalansēta. Pentagons ir pārāk izaudzis uz valsts departamenta rēķina," norāda H. Klintone.

Amerika nevar problēmas risināt vienatnē, bet pasaule nevar tās atrisināt bez Amerikas, uzskata jaunā valsts sekretāre. Viņasprāt, labākā ASV interešu lobēšana ir samazināt globālos draudus un izmantot globālās iespējas. "Tā nav folosofiska pozīcija, tā ir mūsu realitāte," norāda H. Klintone.

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps uzvarējis arī Mičiganas štatā, iegūstot tā 16 elektoru balsis, paziņojušas štata amatpersonas.

Tas nozīmē, ka kopumā republikāņu kandidāts Tramps ieguvis 306 elektoru balsis, bet demokrātu kandidāte Hilarija Klintone - 232. Uzvarai vēlēšanās nepieciešams vismaz 270 elektoru atbalsts.

Tramps Mičiganā uzvarēja saņemot par 10 704 balsīm vairāk nekā Klintone. Par Trampu šajā štatā nobalsoja 2 279 543 amerikāņi, bet par bijušo valsts sekretāri - 2 268 839.

Mičigana bija pēdējais štats, kas oficiāli paziņojis tajā uzvarējušo kandidātu.

Balsu skaitīšana ASV vēl joprojām turpinās, un Klintone saņēmusi par apmēram diviem miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, kurš kļūs par nākamo ASV prezidentu, jo viņš uzvarēja elektoru kolēģijā. Klintone savu zaudējumu atzina jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

Topošā ekociemata Putinka nosaukums, kas dots par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nav apstiprināms, Db.lv informēja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietnieks Agris Timuška.

Šāda nosaukuma izvēle neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām par oficiālo vietvārdu piešķiršanu ģeogrāfiskajiem objektiem, proti, Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumiem Nr. 50 - Vietvārdu informācijas noteikumi, tādēļ šāds nosaukums nav apstiprināms, norādīja VVC.

Tāpat VVC atzīst, ka arī pēc būtības šajā gadījumā notiek potenciālo klientu maldināšana, jo gandrīz nekas no reklāmās minētā neatbilstot patiesībai.

Jau izskanējis, ka kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Lielo popularitāti iemantojusī mobilā spēle Pokemon Go nav palikusi bez uzmanības arī ASV priekšvēlēšanu kampaņās, konkurējošo kandidātu darbiniekiem mēģinot izdomāt, kā to labāk izmanto vēlētāju pievilināšanai.

ASV demokrātu kandidāte prezidenta vēlēšanām Hilarija Klintone pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka spēli varētu izmantot vēlētāju piesaistīšanai.

«Es nezinu, kurš radīja Pokemon Go, bet es esmu mēģinājusi izdomāt, kā pievilināt spēlētājus vēlēšanu iecirkņiem,» sacīja Klintone.

Klintones darbinieki kopš tā brīža ielās meklē Pokemon Go spēlētājus, cerot pievērst to uzmanību uz pāris minūtēm, ar ko pietiek, lai reģistrētos dalībai vēlēšanās.

Nesen demokrātu priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Ohaio spēlētāji tika aicināti ierasties uz pokemonu savākšanu, pie viena nedaudz vairāk uzzinot par Hilariju Klintoni.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

ASV bijusī pirmā lēdija Hilarija Klintone, kas balotējas uz prezidenta amatu no demokrātu partijas, paziņojusi, ka, ja viņa uzvarēs šajās vēlēšanās, viņa ieviesīs revolūciju oficiālajā protokolā, ziņo NEWSru.

H. Klintone ir nolēmusi atcelt prezidenta radinieku tradicionālos pienākumus. Tas nozīmē, ka H. Klintones ievēlēšanas gadījumā bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam nebūs sava kabineta Baltajā Namā. Šādu soli viņa ir spērusi, lai kādam neliktos, ka īstenībā valsti vada viņas vīrs, nevis viņa pati.

H. Klintone ir nolēmusi izveidot jaunu struktūru Baltajā Namā, kura būs mazāka nekā iepriekšējā, bet nodarbosies ar visām tām pašām lietām, ko darīja iepriekšējā admninistrācija.

ASV atbalsta ebreju īpašumu restitūciju un šī jautājuma ātra atrisināšana ir visu interesēs, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«ASV stingri atbalsta restitūciju tiem, kuru īpašums tika konfiscēts - vai nu to izdarīja nacisti vai komunisti,» uzsvēra valsts sekretāre, bilstot, ka šis jautājums pārrunāts visās tikšanās reizēs ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

«Tā ir nepabeigta vēsturiska lieta. Es novērtēju pūles, kuras [Latvijas] valdība pašreiz pieliek šī jautājuma risināšanā,» sacīja ASV valsts sekretāre. H. Klintone uzsvēra: atrisināt šos jautājumus ātri un taisnīgi ir visu interesēs.

Savukārt ārlietu ministrs E. Rinkēvičs skaidroja, ka Latvijai ir loti labs dialogs ar vietējo ebreju kopienu. Jau tām privātpersonām, kuru senčiem pirms Otrā pasaules kara piederējis kāds īpašums, bijusi iespēja pieprasīt atpakaļ to saskaņā ar denacionalizāciju. Patlaban tiek runāts par īpašumiem, kuri piederēja organizācijām – reliģiskajām ēkām, kopienu ēkām, klubiem u.tml.

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Rietumiem sankciju sarakstos būtu jāiekļauj vēl vairāki desmiti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lojālo lielo uzņēmēju, arī Romāns Abramovičs un Ališers Usmanovs, intervijā laikrakstam Financial Times sacīja Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs.

«Jūs varat iekļaut sankciju sarakstā aptuveni tūkstoti cilvēku, kuriem būs liegts iebraukt rietumvalstīs, bet jums ir jāsit pa tiem, kas nodarbojas ar kara propagandu, tās finansēšanu, īsto kara partiju,» uzsvēra politiķis.

Izsakoties par Putinu, Navaļnijs norādīja - «tagad mēs esam atskārtuši, ka viņš veido dinastijas pārvaldi».

«Tikai Krievijas sankciju komplekti, kas būs vērsti pret visiem šiem «klaniem», kuri palīdz Putinam kontrolēt Krievijas bagātības, spēs kaut ko mainīt.»

«Ja Abramovičs, Usmanovs un viņu ģimenes nespēs nokļūt savās rezidencēs Londonā vai Šveicē, viss būs citādi,» uzsvēra politiķis.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

ASV prezidenta vēlēšanās pilsoņiem nākas izvēlēties mazāko no ļaunumiem, jo abi galvenie amata kandidāti pierādījuši, ka viņiem nevar uzticēt valsts vadīšanu, tā aģentūrai LETA norādīja vairāki vēlētāji.

Vairāki no aptaujātajiem pilsoņiem, kuri Fīniksā, Arizonā, varēja doties pie vēlēšanu urnām jau no plkst.6, atzina, ka ir noguruši no priekšvēlēšanu aktivitātēm un vēlas, lai vēlēšanas ātrāk noslēgtos. Tā, piemēram, Katalino Adams, kurš strādā viesnīcu nozarē, aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vērtējumā republikāņu kandidāts Donalds Tramps pats par sevi ir jocīgs un savā ziņā atgādina tādu kā multiplikācijas filmu varoni. «Tas man noteikti nav pieņemami, tādēļ par viņu nemaz nebalsoju,» sacīja Adams.

Pretējās domās ir Fīniksas piepilsētas iedzīvotājs Kregs Reijs, kurš rindā, lai atdotu savu balsi, nostāvēja vairāk nekā 40 minūtes. Viņa vērtējumā demokrātu kandidāte Hilarija Klintone izdarīja vairākas sliktas lietas, taču arī Tramps nav spožs un darījis daudz ko sliktu. «Vienīgā atšķirība ir tā, ka Tramps savas kļūdas pielaida pagātnē, bet Hilarija ar visiem e-pastu skandāliem - tagad. Viņi abi ir slikti, tomēr Tramps ir mazākais no ļaunumiem,» viņš sacīja, piebilstot, ka tā uzskata daudzi.

Pienākot ASV prezidenta vēlēšanu dienai, abu lielāko partiju kandidāti - Hilarija Klintone un Donalds Tramps - pusnaktī noslēguši savas kampaņas.

Klintone savu kampaņu pabeidza Roli, Ziemeļkarolīnā, aicinot vēlētājus atbalstīt viņas piedāvāto «cerību pilno, iekļaujošo un plašas sirds Ameriku».

«Šajās vēlēšanās tiek pārbaudītas mūsu galvenās vērtības, taču mana ticība mūsu nākotnei nekad nav bijusi stiprāka,» uzrunājot pamatā gados jauno vēlētāju pūli, uzsvēra demokrātu kandidāte, kas cer kļūt par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņems Baltā nama saimnieka krēslu. «Mums nav jāpieņem tumšā un sašķeltā Amerika. Rīt jūs varat balsot par cerību pilnu, iekļaujošu un plašas sirds Ameriku.»

Savukārt Trampa pēdējā kampaņas pieturvieta bija Grandrepidsā, Mičiganā, kur viņš solīja atkal apvienot valsti aiz drošām robežām zem lozunga «Amerika pirmajā vietā».

Pagaidām vēl nav skaidrs, kurš no demokrātu partijas uzvarēs - Baraks Obama (Barack Obama) vai Hilarija Klintone (Hillary Clinton), bet skaidrs ir tas, ka visvairāk atbalstītāju naudas spēj piesaistīt Baraks Obama, ziņo Associated Press.

B. Obama februārī kampaņas izdevumiem spēja piesaistīt rekordlielu summu - 55 miljonus USD. Turpretī viņa konkurentei H. Klintone februārī izdevās piesaistīt tikai 35 miljonus USD. B. Obama janvāra mēnesī arī piesaistīja rekordlielu summu - 36 miljonus USD.

Visas kampaņas laikā B. Obama ir piesaistījis 193 miljonus USD.

Saskaņā ar jaunizveidotā vēlēšanu datu analīzes uzņēmuma Votecastr aplēsēm ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ir vadībā visos septiņos svarīgākajos svārstīgajos štatos.

Kā ziņots, tīmekļa žurnāls Slate un jaunizveidotais vēlēšanu datu analīzes uzņēmums Votecastr lauzuši vēlēšanu dienas embargo tradīciju un tiešsaistē reālajā laikā sākuši publicēt nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus un to ekstrapolācijas, vēl pirms beigusies balsošana.

Kā liecina Votecastr aplēses, Klintone savu sāncensi no Republikāņu partijas Donaldu Trampu apsteidz gan Floridā, gan Aiovā, gan Nevadā, gan Ņūhempšīrā, gan Ohaio, gan Pensilvānijā, gan Viskonsinā.

Florodā saskaņā ar Votecastr aplēsēm Klintones pārsvars pār Trampu ir 49 pret 45%; Aiovā – 47 pret 44%, Nevadā – 47 pret 45%, Ņūhempšīrā – 47 pret 43%, Ohaio – 46 pret 45%, Pensilvānijā – 48 pret 44%, Viskonsinā – 49 pret 42%.

Pasaules lielākā hedžfonda pārvaldnieks uzskata, ka akciju tirgi Donalda Trampa uzvaras gadījumā piedzīvos strauju kritumu, raksta Business Insider.

Bridgewater Associates fondaeksperti sagaida 10,4% akciju tirgus kritumu, ja vēlēšanās uzvarēs Tramps, savukārt Klintones uzvaras gadījumā tirgus augs par 2,3%.

Ja Tramps vinnēs, Eiropas akciju tirgi saruks par 10,8%, Japānas – par 9%, bet Ķīnas – par 11,4%, prognozē eksperti. Savukārt, ja vinnēs Klintone, akciju tirgi augs vien nedaudz.

Eksperti arī prognozē – ja Tramps vinnēs, eiro vērtība pieaugs par 4,9%, bet, Klintones uzvaras gadījumā tas saruks par 1,1%.

Meksikas peso Trampa uzvaras gadījumā saruks par 13,1%, bet Klintones – par 2,9%.

Savukārt zelta cena pieaugs par 8,6%, ja uzvarēs Tramps, bet saruks par 1,9%, ja uzvarēs Klintone.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.