Pasaulē

Krima Krievijai varētu izmaksāt trīs miljardus gadā

Didzis Meļķis, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Krieviem jau pietiek

Pirmās dotācijas aneksijas gadījumā Krimai no Krievijas vajadzētu jau tūlīt pat, lai novērstu tās iedzīvotāju aizplūšanu, jo dzīves līmenis pēc nošķiršanas no Ukrainas pussalā tūdaļ kristos. Pagaidām gan oficiālā Maskava atgaiņājas no šādiem jautājumiem, un Kommersant no kādas valsts līmeņa iestādes izdevies dabūt vien komentāru, ka «šis jautājums atrodas tīri politiskajā jomā, un neviens to nekomentēs».

Premjers Dmitrijs Medvedevs gan ir ticies ar finanšu ministru Antonu Siluanovu apspriest tieši konkrētas finanšu palīdzības piedāvājumu Krimai. Par Krievijas un praktiski jau anektētās Krimas budžetāro integrāciju publiski nav gatavs runāt arī neviens no Valsts domes deputātiem, kas Krievijas parlamentā atbild par budžeta un ekonomikas politiku. Šī klusēšana anonīmi tiek komentēta tā, ka «sabiedrība asi reaģē uz jebkādiem priekšlikumiem par šo tēmu, un jebkas konkrēts var izraisīt sāpīgu rezonansi».

Jauna reģiona integrācija Krievijā, kas notiktu, Krimas svētdien plānotajā referendumā prezidentam Vladimiram Putinam panākot labvēlīgu ja ne objektīvu rezultātu, tad vismaz iespaidu, valstij būtu vēl nebijusi pieredze, komentāros Krievijas lietišķajam laikrakstam skaidro eksperti. Tam pirmām kārtām būtu nepieciešama «minimālās transporta un enerģētikas saiknes nodibināšana» ar pussalu, kas pašlaik ir organiski vienota ar Ukrainu. Tāpat būtu nepieciešama finanšu un budžetārā integrācija, par kuru parlamenta politiķi atklāti pat ieminēties nevēlas.

Krievu eksperti vērtē, ka, spriežot pēc nodokļu un dotāciju bilances, Krima bez Sevastopoles, kurai ir īpašs statuss, pašlaik Ukrainai izmaksā 1,5 līdz 2 miljardus dolāru gadā. Cik šo 2,5 miljonu iedzīvotāju pāreja Krievijas jurisdikcijā tieši nozīmētu valsts budžetam, nav skaidrs, jo Krievijā nav Krimai strukturāli atbilstīgas administratīvās vienības. Paralēle tiek vilkta ar Krasnodaras novadu, ja vien atrēķina tā zemkopības kompleksu un tajā nodarbinātos, un tādā gadījumā eksperti nonāk līdz paredzamajām 2,5 līdz trīs miljardu ASV dolāru vērtām izmaksām gadā.

Runājot par Krimas savienojamību ar Krieviju, premjers D. Medvedevs nesen nāca klajā ar ideju par tilta izbūvi uz pussalu. Ukrainas parlamenta jeb Augstākās Radas deputāts un partijas Tēvzeme Krimas nodaļas vadītājs Andrejs Senčenko DB to telefoniski gan dēvē par «referenduma tiltu». «Kad vajag uzmālēt kaut kādus brīnumus, viņi šo anekdoti sāk stāstīt,» saka Krimas pārstāvis, sakot, ka šā tilta ideja uzpeld katru reizi, kad Krievija grib kaut ko pozitīvu piedāvāt Krimas iedzīvotājiem – pirms vēlēšanām vai vēl kādiem tās publiskajam tēlam svarīgiem notikumiem.

Darbaļaužu vēlmes

Krimā notiekošo A. Senčenko vērtē kā acīmredzamu Krievijas īstenotu okupāciju un Krievijas finansētu varas pārņemšanu. «Cilvēki Krimā to nevēlas komentēt, jo ir šoka stāvoklī,» saka deputāts, jautāts par esošo ekonomisko un biznesa stāvokli reģionā. Proti, «vidējās paaudzes strādājošie un uzņēmēji ir šokā, jo viņiem ir skaidrs, ka lielos vilcienos Krimas ieņēmumi no kūrortiem, tūrisma un visa, kas ar to saistīts» šogad viņiem netiks. «Tam jau vismaz uz gadu ir svītra pāri, un cilvēki ir palikuši bez tradicionālā ienākumu avota.» Iespējamais turpmākais variants, ja Kremlim izdosies panākt savu, «ir pēc Piedņestras un Abhāzijas parauga, kur plaši reģioni gadiem ilgi atrodas faktiskā pamestībā un kur normāla saimnieciskā darbība nenotiek».

Kā lasāms pasaules plašsaziņā un kā to apliecina arī A. Senčenko, pret svētdien plānoto referendumu par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai ir Krimas tatāri un jaunatne. «Ukrainas 23 neatkarības gados ir izaugusi jauna paaudze, kurai tādi vārdi kā «PSRS» un «Krievijas impērija» ir pilnīgi sveši,» saka deputāts, tāpēc arī V. Putina idejas par impērijas atjaunošanu šajās Krimas iedzīvotāju daļās tiek uztvertas noraidoši. Jaunatnes acīs «tas, kas notiek, ir viņu dzimtenes okupācija».

«Par svētdien plānotā «referenduma» atbalstīšanu nav ne runas. Krimas tatāru vēsturisko dzimteni ir piemeklējušas lielas bēdas, kas draud pāraugt humanitārā un sociālā katastrofā visiem tās iedzīvotājiem – ukraiņiem, krieviem un tatāriem,» nokaitēto situāciju DB telefoniski no Simferopoles raksturo Krimas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks un Krimas tatāru padomes jeb medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs. Intereses vērts ir fakts, ka R. Čubarovs padomju laikā ilgākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva direktors.

Prokrieviskie iedzīvotāji Krimā ir «vecākas babuškas un militārie pensionāri, kas PSRS laikos pēc dienesta varēja izvēlēties, kur tos nosūta dzīvot», raksturo A. Senčenko. Bet tā «ne tuvu nav lielākā iedzīvotāju daļa». Referendums, viņaprāt, būs imitācija, jo vēl aizvien nav ne vēlētāju sarakstu, ne vēlēšanu komisijas u.tml. Tas būs domāts vienkārši, lai V. Putinam būtu formāls iemesls teikt, ka, «atsaucoties uz Krimas iedzīvotāju vienprātīgo vēlmi», ir notikusi Krimas aneksija.

Mīnu sēja

Krimas autonomās republikas ekonomiku A. Senčenko raksturo kā jau ilgstoši problemātisku, jo prezidents «Viktors Januko­vičs ar «ģimeni» bija noorganizējuši varas vertikāli Krimas izzagšanai, kurā smotrjaščije (bandītu žargonā – interešu uzraudzītāji. ‒ red.piez.), kas tagad, starp citu, ir aktīvi iesaistīti referenduma rīkošanā, nodarbojās ne jau ar biznesu, bet nodevu iekasēšanu no uzņēmējiem».

Ražošana tāpat kā celtniecība Krimā praktiski ir apstājusies, saka parlamentārietis. Krimā visagrāk Ukrainā sākas sēja, «bet šogad tā ir norauta, jo laukos ir Krievijas kara tehnika, militāristi, un viņi arī mīnē kādas teritorijas, ko uzskata par vajadzīgu. Tādos apstākļos nodarboties ar ražošanu nav iespējams».

Arī tie, kam okupācijas armija tieši netraucē, vilcinās ar ieguldījumiem, jo nezina, kas sekos un kāda būs Krimas iedzīvotāju pirktspēja, un vai varēs izvest savu produkciju ārpus Krimas. Tāpēc «jau pašreizējam Krievijas radītajam kaitējumam Ukrainai būs ilgtermiņa raksturs», rezumē A. Senčenko. Krimai nozīmīgā celtniecības materiālu nozare ir apstājusies līdz ar pašu celtniecību, un «nav skaidrs, kad tā atsāksies un vai kāds vispār svešas armijas klātbūtnē gribēs pirkt nekustamos īpašumus».

Jautāts par ekonomisko stāvokli citviet Ukrainā, viņš saka, ka cenas ir visai augstas, «bet ne nedabiski – tās mainās saskaņā ar dolāra kursu». Preču, ieskaitot degvielu, Ukrainā pietiek, un nav arī jūtams deficīts.

Par šur tur izskanējušajām ziņām, ka Kijeva ir apturējusi valsts finanšu sakarus ar okupēto Krimu, A. Senčenko saka, ka tā nav patiesība. Pirms sarunas ar DB deputāts bija runājis ar Ukrainas bankas vadītāju un ar darba un sociālās politikas ministru, un viņi ir apstiprinājuši, ka Valsts kasē tiek īstenotas visas paredzētās izmaksas – algas, pabalsti, pensijas. Apturēta ir vien kapitālās celtniecības finansēšana Krimā.

Pēc Krimas deputāta uzskata galvenais Ukrainai un tās rietumu partneriem veicamais uzdevums pašlaik ir V. Putina spiediena pārvarēšana valsts dienvidos un austrumos. Pēc tam varēs cerēt un gaidīt uz asociācijas līgumu ar ES, kas, pēc A. Senčenko vārdiem, Ukrainas biznesam būs «otrā elpa». Deputāts pats pirms politiskās darbības ir bijis uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Atklāti par situāciju Krimā: tiek vairota totāla baiļu atmosfēra

Dienas Bizness, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas un ārvalstu uzņēmumi pamet Krimu

LETA--UNIAN, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, vairāki Ukrainas un starptautiskie uzņēmumi pārtrauc darbu pussalā.

Ukrainas mazumtirdzniecības koncerns MTI Krimā slēdzis piecus apavu veikalus Intertop. MTI pārstāvji norāda, ka šobrīd neesot zināms, vai Intertop atsāks darbu Krimā.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā par darbības pārtraukšanu Krimā paziņoja ASV ātrās ēdināšanas ēstuvju tīkls McDonald's, 3. aprīlī slēdzot ēstuves Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā.

Savukārt Spānijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Inditex atlicis plānoto veikala atklāšanu Simferopoles tirdzniecības un izklaides centrā Meganom. Inditex veikalu Simferopolē bija paredzēts atklāt jau 21.martā.

Inditex Ukrainas struktūrvienības pārstāvji sīkākus komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērojumi Krimas tūrisma biznesā. Skats no malas

Arnolds Brūders, SIA «JARDI.Partneri» partneris un treneris, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprina Putina lūgumu izmantot Ukrainā armiju

LETA--RIA NOVOSTI, 01.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Politologs: Ar Krievijas atbalstu Krimā tiek īstenots «Abhāzijas scenārijs»

LETA--DOŽDJ, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas premjers: Cenas Krimā pieaugs par 10% līdz 30%

LETA--KORRESPONDENT.NET, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenas Krimā varētu pieaugt par 10% līdz pat 30%, prognozējis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

«Daudz jautājumu par cenu pieaugumu. Gaidāmais cenu pieaugums ir 10-30%,» savā Twitter kontā pavēstīja Aksjonovs.

Viņš arī paziņoja, ka sociālo pabalstu apmērs Krimā pieaugs divas līdz trīs reizes, savukārt benzīna cena samazināsies pusotru reizi.

Krievijas varasiestādes tikmēr solījušas 1,8 līdz 1,9 reizes palielināt pensiju apmēru Krimā.

«Vidējais pensiju apmērs, ko šodien saņem pilsoņi, Krimā ir 5570 rubļi (111,44 eiro), bet Sevastopolē nedaudz vairāk - 6200 rubļi (124,05 eiro), tas ir ievērojami mazāk nekā Krievijas Federācijā, kur vidējā pensija ir vairāk nekā 10 000 rubļu (200,08 eiro). Starpība ir aptuveni 1,8-1,9 reizes,» paziņoja Krievijas nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrs Maksims Topiļins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Krimas parlamentārieši dosies uz Maskavu lūgt pievienošanos Krievijai

LETA--KORRESPONDENT/UNIAN, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma firmām ir jāseko gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību aktiem, kas nozari regulē

LETA, 27.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas parlaments pasludina neatkarību no Ukrainas; Krievijas mediji Krimu kartē jau zīmē Krievijas sastāvā

Gunta Kursiša, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās norēķinu sistēmas Visa un MasterCard pārtraukušas operācijas Krievijas okupētajā Krimā, piektdien vēstīja Krievijas un Ukrainas mediji, atsaucoties uz vēstulēm, kuras starptautiskie uzņēmumi nosūtījuši saviem partneriem Krievijā.

Operācijas Krimā apturētas ASV noteikto sankciju dēļ.

«Uzņēmumam Visa ir jāizvirza prasības saviem klientiem par to, ka Krimā nekavējoties ir jāpārtrauc karšu izdošana, jābeidz ekvairinga pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas operācijas, izmantojot Visa produktus vai pakalpojumus,» teikts vēstulē bankām, kas sadarbojas ar Visa.

Ar analoģisku paziņojumu vēlāk klajā nāca MasterCard pārstāvji.

Tīmekļa vietne Watcher, atsaucoties uz daudzajiem paziņojumiem Krimas tīmekļa forumos, piektdien ziņo, ka uzņēmums Visa jau pārtraucis norēķinu karšu apkalpošanu Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rinkēvičs: tāda epopeja kā Krimā, kad atlido helikopteri ar «zaļajiem vīriņiem», Baltijā nebūtu iespējama

Dienas Bizness, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vēsturnieks: Putinu var apturēt tikai sankcijas, tomēr viņa dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas

LETA, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) militārajiem novērotājiem ceturtdien nav ļauts iekļūt Krimā, paziņoja EDSO preses sekretāre Nataša Radžakoviča.

«Mēs tagad varam apstiprināt, ka militārajiem novērotājiem tiešām nav ļauts iekļūt Krimas teritorijā,» apliecināja amatpersona.

«Viņi tagad ir atceļā [uz Hersonu, Ukrainas dienvidos], kur viņi rīkos sanāksmi un izlems par turpmākajiem soļiem,» norādīja Radžakoviča.

Avots Rietumu diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP jau iepriekš bija apliecinājis, ka bruņoti cilvēki nav ļāvuši 40 EDSO militārajiem novērotājiem, kas pārstāv 21 valsti, iekļūt Krimā.

«Viņi ir iestrēguši, bet negriezīsies atpakaļ. Viņus neielaiž divas bruņotu cilvēku grupas,» atklāja anonīmais avots, piebilstot, ka šie cilvēki ir «ļoti profesionāli, ļoti labi apmācīti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas augstākās amatpersonas: Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus

LETA, 01.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.

«Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Starptautiskajai sabiedrībai nav nemazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā - Krimā. Krievijas paustie argumenti par šādu bruņoto spēku lietošanu ir pilnībā nepamatoti un klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām. Šādi rīkojoties, Krievija grauj starptautiskās drošības sistēmas pamatprincipus,» teikts Ārlietu ministrijas izsūtītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Ukrainas prezidents jebkādas Krievijas armijas kustības uzskatīs par militāru agresiju

Gunta Kursiša, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā ceturtdienas rītā Krimā, Simferopolē parlamenta un valdības namus ieņēmuši bruņoti cilvēki. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs pieprasīja, lai Krimā esošās Krievijas armijas vienības paliktu savās bāzes un jebkādas kustības ārpus tām tiks uzskatītas par militāru agresiju, ziņo pasaules mediji.

«Es aicinu Krievijas Federācijas vadību respektēt pamata vienošanās par Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimas autonomajā republikā,» paziņoja O. Turčinovcs, vēsta BBC.

Tāpat O. Turčinovs pauž, ka Ukrainas drošības dienestiem uzdots atbrīvot reģionālā parlamenta un valdības ēkas. Bruņotos cilvēkus, kas ieņēmuši Krimas administrācijas ēkas, viņš nodēvēja par provokatoriem.

Tikmēr gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izplatījis paziņojumu, kurā viņš norāda, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju, kā arī lūdz palīdzību Krievijai nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām», vēsta Interfaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Parlaments: Krievija apdraud Eiropas drošību, valstij jāizved armija no Ukrainas

Dienas Bizness, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Robežsardze: Krimā atrodas ap 30 000 Krievijas karavīru

LETA--KORRESPONDENT.NET, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā šobrīd atrodas aptuveni 30 000 krievu karavīru, piektdien paziņoja Ukrainas robežsardzes dienests.

«Pašlaik ir iesaistīti aptuveni 30 000 Krievijas Federācijas karavīru,» sacīja robežsardzes personāla departamenta direktors Mihails Kovaļs.

Iepriekš robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Krimā turpina ierasties krievu spēki. Kā norādīja dienestā, Ukrainas robežu kontrolpunktā "Krima" nelikumīgi šķērsojušas sešas armijas mašīnas ar 200 cilvēkiem maskēšanās tērpos.

Krievija kopš pagājušās piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV atmasko desmit Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu»

LETA, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Krimā iestājusies realitāte: ūdens trūkums un neziņa par tūristu aktivitāti

Dienas Bizness, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu pompozitāti un propagandas uzkurinātu urrāpatriotismu notikusī Krimas atņemšana Ukrainai arvien vairāk sāk sastapties ar ne tik rožaino ikdienas realitāti pašiem Krimas iedzīvotājiem. Vasara Krimā atnākusi ar dārzeņu audzētāju izmisīgo cīņu par ūdeni, lopkopju grūtībām iestāstīt govīm, ka tās jāslauc pēc jaunievestā Maskavas laika, un monētu deficītu veikalos, vēsta laikraksts Diena.

Jauno realitāti sāk izjust pat sporta komandas. Krievijas sporta spēļu federācijas entuziastiski gatavas uzņemt tās savā paspārnē, taču starptautiskās futbola federāciju asociācijas varētu pret to izturēties ļoti atturīgi.

Krima no Ukrainas saņem 80% patērētā saldūdens un 90% patērētās elektrības. Ukraina ierobežojusi pa kanālu plūstošā saldūdens daudzumu uz Krimu. Un Krimas zemniekiem jau jācīnās par ūdeni jaunās ražas saglabāšanai sausuma skartajos 120 tūkstošos hektāru zemes, raksta Diena.

«Mēs esam sataisījuši dziļurbumus, sarakuši akas, mēģinām taupīt ūdeni, ieviešot pilināšanas sistēmas katram augam, bet ūdens joprojām pietrūkst,» tā ziņu aģentūrai Reuters atzina zemnieks Vasilijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polijas premjers: Vācijas atkarība no Krievijas gāzes apdraud Eiropas suverenitāti

Gunta Kursiša, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas atkarība no Krievijas dabasgāzes rada draudus Eiropas suverenitātei, komentējot notikumu attīstību Ukrainas krīzes sakarā, pauda Polijas premjers Donalds Tusks (Donald Tusk), ziņo AFP.

Viņš pauda – neesot šaubu, ka Krievijas dabasgāze ievērojami samazina Eiropas suverenitāti. D. Tusks Varšavā sniedza interviju dienu pirms tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Iepriekš Vācijas kanclere A. Merkele norādīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka referendums, kas 16. martā tiks rīkots Krimā, ir nelikumīgs, tas pārkāpj Ukrainas konstitūciju un starptautiskos likumus. Tāpat A. Merkele telefonsarunā V. Putinam pauda nosodījumu tam, ka nav izdevies panākt progresu starptautiskas grupas veidošanā, kas palīdzētu konfliktu Krimā risināt politiskā ceļā. Tāpat viņa esot uzsvērusi, ka nepieciešams steidzami risināt risinājumu krīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas ukraiņi lūdz valsts varas aizsardzību

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimas ukraiņi aicina valsts varu spert visus nepieciešamos soļus, lai aizsargātu visu Krimas iedzīvotāju mieru un drošību. Vienlaikus viņi vēršas pie Eiropas institūcijām, mudinot tās ietekmēt Krievijas nostāju pret separātiskajiem noskaņojumiem.

Šāds aicinājums izteikts Krimas ukraiņu paziņojumā pasaules sabiedrībai un Ukrainas tautai, ar kuru iepazinusies ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

«Ar mērķi nepieļaut karu Krimā un Ukrainā kopumā aicinām Ukrainas tautu aizsargāt visus Ukrainas pilsoņus, kas dzīvo Krimā, Ukrainas valsts varu nekavējoties spert soļus, lai garantētu Krimas iedzīvotāju mieru un drošību, visus skaidri domājošos Krimas iedzīvotājus nepakļauties pretvalstisko spēku provokācijām,» teikts paziņojumā.

«Mēs esam kļuvuši liecinieki tam, kā ārvalstu politiķi klaji provokatīvi iejaucas Ukrainas neatņemamās sastāvdaļas - Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas - dzīvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru