Citas ziņas

Rinkēvičs: tāda epopeja kā Krimā, kad atlido helikopteri ar «zaļajiem vīriņiem», Baltijā nebūtu iespējama

Dienas Bizness, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

«Mēs arī redzam, ka daudzas NATO dalībvalstu amatpersonas uz jautājumu, vai Ukrainas krīzē ir iespējama kāda militāra iejaukšanās, atbild: «Nē.» Mums ir jāsaprot, ka attiecībā uz Baltijas valstīm tāda epopeja kā Krimā, kad atlido helikopteri ar «zaļajiem vīriņiem», nebūtu iespējama. Atbilde būtu pietiekami ātra un asa,» uzsvēris E. Rinkēvičs.

Vaicāts, vai arī daudziem Krievijas augsta ranga ierēdņiem karaspēka ievešana Krimā nebija pārsteigums, ministrs sacījis: «Redzēju zināmu mulsumu tajos kontaktos, kādi man ir bijuši. Redzēju arī, ka bieži vien nebija skaidru instrukciju, ko atbildēt. Pat vairāk - dažas dienas, pirms Krimas aneksijas procesi sāka uzņemt apgriezienus, man apgalvoja, ka nekādas aneksijas nebūs. Otra lieta: mēs it kā visi dzirdējām un lasījām dažādus analītiskus pētījumus, ka pēc Soču olimpiādes kaut kam ir jānotiek. Tajā pašā laikā man ir grūti komentēt, vai šī darbība bija vairāk apzināta vai spontāna. Domāju, ka neviens negaidīja, ka notikumi Ukrainā attīstīsies tik strauji. Mums visiem bija diezgan liels pārsteigums, ka Janukovičs brutāli lietoja spēku un šāva uz cilvēkiem. Otrkārt, daudziem noteikti pārsteigums bija arī tas, ka Krievija izgāja uz tik atklātu konfliktu ar ļoti radniecīgu tautu un valsti. Kur nu vēl tuvāki kontakti - gan garīgi, gan ekonomiski, gan cilvēku līmenī!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprina Putina lūgumu izmantot Ukrainā armiju

LETA--RIA NOVOSTI, 01.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krima Krievijai varētu izmaksāt trīs miljardus gadā

Didzis Meļķis, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Atklāti par situāciju Krimā: tiek vairota totāla baiļu atmosfēra

Dienas Bizness, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērojumi Krimas tūrisma biznesā. Skats no malas

Arnolds Brūders, SIA «JARDI.Partneri» partneris un treneris, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas un ārvalstu uzņēmumi pamet Krimu

LETA--UNIAN, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, vairāki Ukrainas un starptautiskie uzņēmumi pārtrauc darbu pussalā.

Ukrainas mazumtirdzniecības koncerns MTI Krimā slēdzis piecus apavu veikalus Intertop. MTI pārstāvji norāda, ka šobrīd neesot zināms, vai Intertop atsāks darbu Krimā.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā par darbības pārtraukšanu Krimā paziņoja ASV ātrās ēdināšanas ēstuvju tīkls McDonald's, 3. aprīlī slēdzot ēstuves Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā.

Savukārt Spānijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Inditex atlicis plānoto veikala atklāšanu Simferopoles tirdzniecības un izklaides centrā Meganom. Inditex veikalu Simferopolē bija paredzēts atklāt jau 21.martā.

Inditex Ukrainas struktūrvienības pārstāvji sīkākus komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Politologs: Ar Krievijas atbalstu Krimā tiek īstenots «Abhāzijas scenārijs»

LETA--DOŽDJ, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas premjers: Cenas Krimā pieaugs par 10% līdz 30%

LETA--KORRESPONDENT.NET, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenas Krimā varētu pieaugt par 10% līdz pat 30%, prognozējis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

«Daudz jautājumu par cenu pieaugumu. Gaidāmais cenu pieaugums ir 10-30%,» savā Twitter kontā pavēstīja Aksjonovs.

Viņš arī paziņoja, ka sociālo pabalstu apmērs Krimā pieaugs divas līdz trīs reizes, savukārt benzīna cena samazināsies pusotru reizi.

Krievijas varasiestādes tikmēr solījušas 1,8 līdz 1,9 reizes palielināt pensiju apmēru Krimā.

«Vidējais pensiju apmērs, ko šodien saņem pilsoņi, Krimā ir 5570 rubļi (111,44 eiro), bet Sevastopolē nedaudz vairāk - 6200 rubļi (124,05 eiro), tas ir ievērojami mazāk nekā Krievijas Federācijā, kur vidējā pensija ir vairāk nekā 10 000 rubļu (200,08 eiro). Starpība ir aptuveni 1,8-1,9 reizes,» paziņoja Krievijas nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrs Maksims Topiļins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs: Krievijas lēmums izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā ir pretrunā starptautiskajām normām

LETA, 01.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lēmums atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Šāds Krievijas lēmums ir pretrunā ar 1994.gada līgumu, kas garantē Ukrainas teritoriālo vienotību. Krievijas rīcība ir nosodāms solis, sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Patlaban notiek diskusijas ar Eiropas Savienības (ES) kolēģiem. Latvijas vēstnieks sazinājies ar Eiropas Ārlietu dienestu un aicinājis vērtēt Krievijas rīcību ES ārlietu padomē.

Rinkēvičs atzina, ka patlaban situācija attīstās un mainās ļoti strauji, tomēr nenoliedzami Krievijas rīcība atstās iespaidu uz ES un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecībām. Tālāk daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā rīkosies ASV un Lielbritānija, atzina ārlietu ministrs.

Savukārt ES būtu būtiski pieņemt lēmumu par Ukrainas virzību uz ES, parakstīt asociācijas līgumu, parādot, ka Eiropa spēj rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma firmām ir jāseko gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību aktiem, kas nozari regulē

LETA, 27.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krimas parlaments pasludina neatkarību no Ukrainas; Krievijas mediji Krimu kartē jau zīmē Krievijas sastāvā

Gunta Kursiša, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Krimas parlamentārieši dosies uz Maskavu lūgt pievienošanos Krievijai

LETA--KORRESPONDENT/UNIAN, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Obama un Putins stundu ilgā telefonsarunā apspriež Ukrainas krīzi

Gunta Kursiša, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV atmasko desmit Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu»

LETA, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs «Civinity» paziņojis par lēmumu atteikties no turpmākiem paplašināšanās plāniem Ukrainā un pārdot visas tam piederošās «Civinity Ukraina» akcijas. Līdz šim Ukrainā «Civinity» strādāja Kijevā, Zaporožjē un citās pilsētās.

Ukrainā «Civinity» darbību uzsāka pirms 2 gadiem. Uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā un Latvijā, kopā ar partneriem no Ukrainas toreiz dibināja kopuzņēmumu «Civinity Ukraina», kurš piedalījās vietējo pašvaldību rīkotajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju administrēšanu, daļā no tiem uzvarot.

«Ņemot vērā atšķirīgās prakses namu apsaimniekošanas jomā Ukrainā un Baltijas valsīs, mēs esam nolēmuši pārtraukt «Civinity» darbību Ukrainā, pārdodot visus uzsāktos un aktīvos projektus šajā valstī,» grupas lēmumu komentē Rimvīdas Ramanausks, «Civinity» ģenerāldirektors.

2016.gadā dibinātā «Civinity Ukraina» līdz šim pārvaldīja sabiedrību «Misto dlya lyudei», kura veiksmīgi uzvarēja vairākos dzīvojamo ēku administrēšanas konkursos, tai skaitā Zaporožjes pašvaldības konkursā par 3,5 milj. kv. m. māju apsaimniekošanu. Šobrīd sabiedrība administrē vairāk nekā 3000 dažāda veida ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Zaporžje, Mariupolē, Melitopolē, Kremenčukā un Energodarā.

Komentāri

Pievienot komentāru