Quantcast

Jaunākais izdevums

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

«“Savulaik bijām pirmais klubs Latvijā, kur tika ieviests “face control”. Tādēļ, nemainīgs paliek arī kluba dress-kods. Pie mums nenāk sporta apavos un treniņtērpos. Iespējams, ka ikdienā šie paši kluba apmeklētāji priekšroku dod treniņtērpam, bet, ievērojot kluba prasības, viņi pielāgojas un vakaros maina savu stilu,»” stāsta A. Tamisārs.

“Muzikālais klubs savu atrašanās vietu Vecpilsētas ielā nav mainījis kopš dibināšanas. “«Katrā valstī ir jābūt vienai izklaides vietai, kas strādā 50 un vairāk gadus,»” optimistisks ir A. Tamisārs.

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. Laikraksts Dienas Bizness augusta sākumā vēstīja, ka Četri balti krekli plāno attīstīt franšīzes konceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Četri balti krekli plāno attīstīt franšīzes konceptu

Kristīne Stepiņa, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vecrīgā atklās Četri balti krekli mūzikas un kino pagalmu

Lelde Petrāne, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā tiks atklāta literāri-muzikālā kluba Četri balti krekli virszemes versija - Kreklu dārzs.

Saskaņā ar konceptu tur apmekētāji «varēs baudīt siltus vasaras vakarus, dzīvās mūzikas koncertus, vērot iemīļotas un vēsturiskas latviešu filmas, kā arī piedalīties cita veida dzīvespriecīgās izklaidēs». 2.augustā Kreklu dārzā ieplānotas Vislatvijas Normundu dienu svinības, bet 4.augustā ar Andra Kiviča akustisko koncertu ieplānotas mūzikas un kino pagalma atklāšanas svinības.

Šāda dārza atklāšana plānota jau kluba dibināšanas pirmsākumos, stāsta kluba Četri balti krekli līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks.

Kreklu dārzā ir iekārtoti galdiņi, bārs, neliela skatuve, kā arī liels ekrāns kino vakaru rīkošanai. Pirmajos kluba dibināšanas gados tajā bieži notika jauno latviešu dzejnieku dzejas lasījumi. «Nav izslēgts, ka mēs varētu atjaunot šo tradīciju,» turpina N. Jakušonoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli iekļauta Kannu festivāla programmā

Dienas Bizness, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bija tik daudz pasūtījumu, ka knapi tikām galā

Linda Zalāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola 99 krekli veidotāji dizaina kreklos ietērpj pludmales volejbolistus

Idejas autori ir Māris Bičkovs un Reinis Sietiņš, kuri arī paši amatieru līmenī nodarbojas ar pludmales volejbolu. Pagaidām viņu veidotā zīmola 99 krekli sortimentā ir tikai īpaša dizaina pludmales volejbola krekli, bet nākotnē puiši plāno to papildināt arī ar citu sporta veidu krekliem un šortiem. «Šī vasara bija laiks, lai saprastu, kā mēs varam strādāt, vai būs pieprasījums. Secinājums ir pozitīvs,» stāsta Reinis Sietiņš. Vienīgais reklāmas laukums bija Facebook, jaunie uzņēmēji iztērēja setiņus eiro mārketinga rīkam, kas ģenerēja vairāk nekā 15 tūkst. skatījumus 99 krekli profila lapai. «Pirmajā mēnesī bija tik daudz pasūtījumu, ka knapi tikām galā. Nebijām gaidījuši tādu atsaucību,» atzīstas Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Balti Logistika", loģistikas uzņēmums, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā jau 15 gadus, šodien, 1. jūnijā, atver savu filiāli Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Tas stiprinās pozīcijas Baltkrievijā un palīdzēs uzņēmumiem optimizēt piegādes ķēdes. Par Minskas filiāles vadītāju iecelta Leili Guļijeva no Latvijas, kura jau vairākus gadus ir "Balti Logistika" pārdošanas vadītāja Baltijā.

Līdz ar šo paplašināšanos, "Balti Logistika" kļūst par globālās loģistikas kompānijas "UPS Supply Chain Solutions" oficiālo pārstāvi arī Baltkrievijas tirgū. "Balti Logistika" ir ilgstoša pieredze gaisa, jūras un dzelzceļa pārvadājumu organizēšanā.

"Mūsu biznesa modelis Baltijā šodien ir labi pierādījies – esam piedzīvojuši stabilu izaugsmi, pēdējo četru gadu laikā dubultojot uzņēmuma apgrozījumu. Mēs saredzam, ka tagad ir īstais laiks paplašināties arī ārpus Baltijas," saka L. Guļijeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar aicinājumu saudzēt planētu automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls "Neste" sācis tirgot T kreklus, kas ir ražoti no 100% pārstrādāta auduma.

Šī iniciatīva ir daļa no "Neste" misijas atstāt tīrāku planētu mūsu bērniem, aicinot veikt atbildīgas un dabai draudzīgas izvēles katru dienu.

"Neste" T krekli ir radīti no 100% pārstrādāta tekstila, kura dizainā ir aktualizēta viena no globālās sasilšanas radītajām problēmām – ledāju kušana. T krekli veidoti gan ar dizainu bērniem, gan pieaugušajiem.

Tie ir izgatavoti no apģērbu ražošanas procesā radītajiem tekstilmateriāla atlikumiem. Lai izmantotu materiālu tālākai pārstrādei, tas tiek šķirots pēc krāsas un atbilstoši pārstrādāts, lai veidotu jaunus dzijas pavedienus. Šāds t-kreklu ražošanas process nepieprasa auduma krāsošanu un jauna kokvilnas materiāla izmatošanu. Izmantojot 100% pārstrādātu audumu, ražošanas procesā tiek ietaupīts liels daudzums ūdens – konkrēti viena "Neste" t-krekla ražošanas laikā tiek ietaupīti 2 700 litri ūdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Aizkraukles autoostā ierīkotais klubs nav pārāk apmeklēts

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpilī rekonstruē Napoleona armijas uzbrukumu Dinaburgas cietoksnim

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežotas tiesības saukt pie atbildības dziesmu svētku biļešu pārpircējus

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Antīko automobiļu klubs (LAAK) ir ciešām saitēm savīts ar Rīgas Motormuzeju, jo tieši kluba biedri ar tā dibinātāju un ilggadēju kluba prezidentu Viktoru Kulbergu priekšgalā savulaik, sēžot nelielā pagrabiņā Ropažu ielā, izloloja ideju par muzeja nepieciešamību.

Juridiski Rīgas Motormuzejs, kas kopš 2010. gada atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) paspārnē, un klubs ir nodalīti, bet teorētiski tie strādā roku rokā. Klubs palīdzējis kolekcijas izveidē, turklāt apmēram 20% no muzejā aplūkojamiem spēkratiem pieder LAAK biedriem, un daudzus citus automobiļus savulaik līdz Latvijai palīdzējuši atgādāt tieši kluba entuziasti. «Mūsu klubs ir viens no senākajiem Austrumeiropā, un tas ir nepārtraukti darbojies 43 gadus. Seno spēkratu kolekcija tiek veidota kopš 1972. gada, kad tika nodibināts klubs, kas bija un ir vieta, kur satiekas domubiedri, piedalās kopējos pasākumos, meklē un atjauno vēsturiskos spēkratus,» stāsta LAAK valdes priekšsēdētājs un Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks Agris Šmits, kurš kluba vadītāja pienākumus pilda vairāk nekā desmit gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Komisija konceptuāli atbalsta grozījumus vienota reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanai

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kuru mērķis ir novērst šķēršļus reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei un nodrošināt, ka vienotā Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēma sāk funkcionēt no 2020.gada 1.janvāra.

«Šis ir nozīmīgs solis, uz kuru esam ilgi gājuši, tāpēc ir nepieciešams rīkoties nekavējoties un ieviest vienoto gāzes tirgu, lai gala patērētājam nodrošinātu izdevīgāku dabasgāzes cenu un kvalitatīvu pakalpojuma saņemšanu,» pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs J.Vitenbergs, uzsverot, ka likumprojekts ir nozīmīgs arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves kontekstā.

Tirgus atvēršana novērstu iepriekšējos gados novēroto problēmu, ka, Latvijas tirgum nenodrošinot pilnvērtīgu krātuves izmantošanu, tā netiek pilnībā piepildīta. Reģionālā dabasgāzes tirgus atvēršanu šobrīd apgrūtina likumā noteiktās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ierobežotās tiesības, sacīja J.Vitenbergs, piebilstot, ka grozījumi likumā sniegs regulatoram tiesības saskaņot vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus. Bez šiem grozījumiem vienotās dabasgāzes pārvades sistēmas darbības uzsākšana no 2020.gada 1.janvāra nebūs iespējama, uzsvēra J.Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tenisa kortu īpašnieki apsver iespēju tos likvidēt jau šajā pavasarī

LETA, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Krekli Brun! Atelier ražotnē

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Brun! Atelier šūšanas ražotnē.

Zīmols pieder uzņēmumam IRVE, stāsta Brun! Atelier vadītāja Rita Erdmane. Jau kopš 1995. gada Irve šūšanas ražotnē darbojas arī kreklu šūšanas darbnīca Irve Line, kurā tiek radīti individuāli šūti krekli privātpersonām un arī lielāki korporatīvie pasūtījumi – individuāli krekli ar laikošanu uzņēmumu vajadzībām – vidējā līmeņa vadītājiem, pakalpojumu sniedzējiem – restorānu, kazino un citu nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Daļa šūšanas ceha produkcijas tiek ražota eksportam.

Atsaucoties klientu interesei pēc ekskluzīvākiem, dizaina ziņā augstāka līmeņa krekliem un saredzot perspektīvu individuālajā šūšanā, kā arī saglabājot līdzšinējās iestrādes biznesa apģērbu ražošanas nišā, 2015. gadā kompānijas īpašnieks Jānis Bumbulis iegādājās zīmolu Brun! (Bruni), kam Irve Line iepriekš šuva dizaina kreklus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģa krekli šīs sezonas sākumā bijuši piektie pārdotākie NBA

LETA, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par populārāko komandu pārdoto kreklu ziņā kļuvusi Warriors, kurai seko Cavaliers, 76ers, Lakers.

Ņujorkas Knicks vienības latviešu zvaigznes Kristapa Porziņģa spēles krekli šīs sezonas sākumā bijuši piektie pārdotākie Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA).

Kā otrdien pavēstīja līgas vadība, turnīra oficiālajā veikalā NBAStore.com laikā no 2017.gada oktobra līdz decembrim visvairāk pārdoti līgas superzvaigžņu Stefana Karija (Goldensteitas Warriors) un Lebrona Džeimsa (Klīvlendas Cavaliers) krekli.

Viņiem trešajā vietā sekojis vēl viens Warriors spēlētājs Kevins Durants, bet aiz viņa bijuši talantīgais grieķis Jannis Adetokunbo no Milvoki Bucks un Porziņģis.

Desmitnieka turpinājumā ir Žoels Embīds (Filadelfijas 76ers), Rasels Vestbruks (Oklahomasitijas Thunder), Bens Simonss (76ers), Kavai Lenards (Sanantonio Spurs) un Džeimss Hārdens (Hjūstonas Rockets).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru