Jaunākais izdevums

"Galerija Centrs", kas atrodas Vecrīgā un ir viens no "Baltic Horizon Fund" īpašumiem, ir pirmais tirdzniecības centrs Latvijā, kas ieguvis sertifikātu "COVID-19 drošs tirdzniecības centrs" (Safe Retail Destination).

Sertifikāts saņemts no vienīgās starptautiski atzītās tirdzniecības centru drošības sertifikācijas programmas "SAFE Shopping Centers". Šis Covid-19 atbilstības sertifikāts apliecina, ka tirdzniecības centrā ir apņemšanās sniegt vislabāko iespējamo drošību gan apmeklētājiem, gan mazumtirgotājiem, gan darbiniekiem.

Sertifikācijas pamatā ir "Riska, noturības un drošības standarts" (Risk, Resilience and Security Standard). Tas ir sadalīts sešās galvenajās jomās, kurās ir vairāk nekā 850 kritēriju, kas paredzēti, lai aptvertu visus operacionālā riska aspektus tirdzniecības centru pārvaldībā. Sākotnējam novērtējumam sekos arī divas ikgadējas atbilstības pārbaudes.

Lai saņemtu sertifikātu, iepirkšanās centra administrācijai bijis nepieciešams pārbaudīt atbilstību visām prasībām, lai sniegtu drošas iepirkšanās iespēju saviem klientiem un apmeklētājiem, kā arī nodrošināt, lai darba vide "Galerijā Centrs" atbilstu standartiem, kuri ir augstāki nekā parasti pieņemts vispārējā praksē.

"Sertifikācijas prasības attiecas uz virsmu tīrīšanu, dezinficēšanu un ventilāciju, kā arī citiem drošības pasākumiem. Visos stāvos, pakalpojumu telpās un piegādes zonās izvietojām papildu dezinfekcijas un informācijas punktus, un apmācījām nomniekus par problēmām, riskiem un pasākumiem, kas jāpiemēro, lai samazinātu Covid-19 izplatību," informē "Galerija Centrs" vadītāja Egita Puķīte.

Savukārt "Baltic Horizon Fund" vadītājs Tarmo Karotams (Tarmo Karotam) norāda, ka uzņēmuma mērķis bija vēlreiz pārliecināties, ka tas ir paveicis visu, lai tā klienti, apmeklētāji un centra darbinieki varētu justies maksimāli droši.

"Galerija Centrs" īpašumu pārvaldību veic "BPT Real Estate".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot tendencei, ka arvien vairāk cilvēku strādā attālināti, Vecrīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atvērta kopstrādes telpa.

Tajā vienlaikus, ievērojot valstī noteikto 2 m distanci, var strādāt 18 - 20 cilvēki un telpas izmantošana ir bez maksas.

Interesentiem pieejamas dažāda tipa darba vietas – brīvas atmosfēras iekārtojumā ar dīvāniem un atpūtas krēsliem, kā ar standarta darba vietas ar koka galdiem un krēsliem.

“Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ārpus biroja, arī mācīties var attālināti, daudziem ikdienas gaitās ir līdzi datori un citas mobilās ierīces, kas ļauj strādāt, neatrodoties vienā konkrētā vietā. Tādējādi strādāt un mācīties iespējams no jebkuras vietas pasaulē, kas ļauj cilvēkiem plānot savu darba laiku atbilstoši savām vēlmēm un būt mobilākiem. Sekojot šīm tendencēm un ņemot vērā “Galerijā Centrs” apmeklētāju plūsmu, nolēmām piedāvāt ērti pieejamu telpu darbam mūsu klientiem bez maksas,” komentē “Galerija Centrs” pārstāve Ilona Skuja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 4%, sasniedzot 68 miljonus eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tiešajā tirdzniecībā iesaistīto nodarbināto personu skaits ir palicis nemainīgs – aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks (Gintautas Zaleckas) norāda, ka šogad, ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītās sekas ekonomikā, piemēram, bezdarba pieaugumu, ir sagaidāms, ka arvien vairāk cilvēku meklēs iespējas, kur gūt papildu ienākumus vai izvērtēs iespējamos ienākumu avotus. Tāpēc šis ir iespēju laiks tiešās tirdzniecības uzņēmumiem, kuri jau uzrāda pārdošanas apjoma palielināšanos.

Neatpaliekot no Latvijas, 2019. gadā tiešās tirdzniecības sektora apjoms Lietuvā arī pieauga par 4,6%, Igaunijā – par 2%, sasniedzot attiecīgi 88 miljonus un 50 miljonus eiro.

Pretstatā Latvijai, kur tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir stabils, Lietuvā tas palielinājās par 1%, bet Igaunijā samazinājās par 2,5%, iesaistot attiecīgi vairāk nekā 83 tūkstošus un 44 tūkstošus cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksports sasniedzis rekordapmērus

Db.lv, 10.11.2020

Latvija 2020.gada septembrī visvairāk eksportējusi koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi uz jebkuru vietu Latvijā, un rezultātā 15% no pārdotajām automašīnām tikušas nopirktas attālināti.

"Piegādes veicām uz Daugavpili, Vecpiebalgu, Eleju, Lilasti, Dobeli un citur. Plānojam to attīstīt arī pēc Covid-19 krīzes," biznesa portālam db.lv atklāj Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Atklāj tiešsaistes autosalonu, un top auto internetveikals 

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties...

Arī AS "Longo Group" pārdoto automašīnu apjoms Baltijas valstīs ir krities, sasniedzot tikai 50 līdz 55% no šogad februārī pārdotā apjoma. "Analizējot CSDD pārdoto automašīnu datus, redzam, ka "Longo.lv" ir salīdzinoši labākā situācijā pār pārējiem – kritums ir, bet ne tik dramatisks kā tirgum kopumā," saka E. Cērps.

Viņa skatījumā tam ir vairāki izskaidrojami. Pirmkārt, uzņēmums spējis pieņemt operatīvus un uz datiem balstītus lēmumus, paļaujoties uz pārredzamu atskaišu sistēmu, kurā pērn investējis. E. Cērps uzskata, ka šī brīža apstākļos tā ir spēcīga konkurētspējas priekšrocība auto tirdzniecības segmentā. Otrkārt, AS "Longo Group" vieni no pirmajiem Baltijā sāka piedāvāt attālināto lietotu automašīnu iegādi internetā ar bezmaksas piegādi. Treškārt, jau no dibināšanas pirmsākumiem uzņēmums sevi definē kā digitāli attīstītu kompāniju. E. Cērps spriež, ka tā ir neatņemama priekšrocība uzņēmuma reputācijas veidošanā mūsdienu digitālajā pasaulē.

"Esošā situācija valstī ietekmē patērētāju uzvedību un pirktspēju – klienti izvērtē prioritātes, taču, neskatoties uz to, tomēr vēlas saglabāt mobilitāti, kā arī drošas pārvietošanās iespējas, ko sniedz personīgais auto," teic E. Cērps.

Viņš teic, ka, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, šogad Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Arī lietoto auto pirmās reģistrācijas aprīlī ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu – par 60%. E. Cērps norāda, ka pārdoto auto skaits aprīli ir ievērojami zemāks, jo daudzi darījumi tikai organizēti jau iepriekšējos mēnešos. Lietoto auto pirmo reģistrācijas samazinājumu ir izraisījis importa kritums, jo liela daļa Latvijā tirdzniecībā esošo lietoto auto tika importēti un esošajā situācijā tas ir apstājies, jo neviens nav gatavs uzņemties risku un iesaldēt kapitālu.

Domājot par nākotni, E. Cērps paredz, ka vissmagāk pandēmijas sekas būs jūtamas tieši jauno auto industrijā. "Tā smagi cietīs gan pieprasījuma krituma, gan potenciālo auto cenu pieauguma dēļ, ko ietekmēs katras saražotās vienības pašizmaksas palielinājums, jo tiks ražots mazāk auto, bet fiksētās izmaksas paliek un finanšu procenti tikai augs, un būs vērojams rezerves daļu cenu kāpums. Tā ir ķēdes reakcija, kas ietekmēs arī lietoto automašīnu tirgu. Jauno auto cenu kāpuma dēļ Rietumeiropā patērētāji ilgāk turpinās ekspluatēt savus līdzšinējos auto, nevis mainīs pret jauniem," viņš norāda.

Šī tendence jau tagad esot vērojama, piemēram, Nīderlandē, kur AS "Longo Group" meitas uzņēmums "Longo Netherlands B.V." ir valsts licencēts auto tirgotājs ar plašu loku iepirkšanas sadarbības partneru. Tur vērojama tendence, ka jauno auto tirdzniecība ir teju vai apstājusies un uzņēmumi ir masveidā pagarinājuši operatīvo auto līzinga termiņus savu darbinieku esošajām automašīnām. Šī iemesla dēļ lietoto auto piedāvājums ir samazinājies. E. Cērps spriež, ka šīs situācijas ietekmē būs jūtams vērienīgs lietotu auto piedāvājuma samazinājums, kas skars arī Baltiju un izraisīs lietoto auto klāsta samazinājumu ne tikai mums, bet arī gala patērētājam.

"Tas arī palielina riskus pircējiem un sabiedrībai kopumā, jo tad maziem spēlētājiem pelēkā zonā, lai neceltu cenas, nāksies riskēt aizvien vairāk gan izvairoties no jebkādas nodokļu nomaksas, gan iepērkot pāri palikušās mašīnas ar nopietniem defektiem," tā viņš. E. Cērps arī pieļauj, ka samazinātā piedāvājuma dēļ var kāpt kvalitatīvu automašīnu cenas.

Tiklīdz būs līdzsvars starp pieprasījumu Baltijas valstīs un AS "Longo Group" piedāvājumu, kompānija plāno atsākt importu no Rietumeiropas.

AS "Longo Group" ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmumam pašlaik ir filiāles Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kur noris automašīnu tirdzniecība, savukārt Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā tam ir filiāles, kas specializējas automašīnu iepirkumā, lai tās realizētu Baltijā.

2019. gada maijā "Longo" Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar 450 auto ietilpību.

Db.lv jau rakstīja, ka lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. "Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," iepriekš norādījis E. Cērps.

Gada laikā pārdod 2350 auto 

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis...

Aptuveni pusi apgrozījuma – gandrīz sešus miljonus eiro – pērn veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju 1000 automašīnas. Pērn uzņēmums nopietni palielināja pamatkapitālu – līdz pieciem miljoniem eiro. Tāpat pērn "Longo Group" investēja 250 tūkstošus eiro IT sistēmas izstrādē.

Līdz pandēmijai uzņēmuma plānos bija trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi. Savukārt tālākā nākotnē kompānija mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltošanas izraisītais ekonomiskais un sociālais kaitējums mazina valdību ieņēmumus un var atbalstīt tādus smagus noziegumus kā narkotiku tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņo "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma" birojs (EUIPO).

Ziņojumā lēsts, ka valdības Eiropas Savienībā (ES) zaudē kopumā līdz 15 miljardiem eiro gadā tirgū esošu viltotu preču dēļ, jo ir mazāk ieņēmumu no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī sociālajām iemaksām, ko nelegālie ražotāji nemaksā.

Turklāt saskaņā ar EUIPO aplēsēm ES ik gadu viltošanas dēļ tiek zaudēti 19 miljardi eiro tirdzniecības ieņēmumu kosmētikas un ķermeņa kopšanas nozarē, vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarē, farmācijas nozarē un rotaļlietu un spēļu nozarē. Kā arī, viltojumus nepārbauda tik stingri kā oriģinālās preces, lai pārliecinātos, vai tās ir drošas cilvēku patēriņam vai lietošanai. Analīzē redzams, ka reģistrētās bīstamās viltotās preces tika novērtētas kā tādas, kas var radīt būtisku risku patērētājiem. Lielākā daļa minēto preču bija paredzētas bērniem - rotaļlietas, bērnu aprūpes preces vai bērnu apģērbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Džonsons: Ja tirdzniecības vienošanās ar ES netiks panākta līdz 15. oktobrim, sarunas turpināt nav jēgas

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vienošanās par brīvo tirdzniecību ar Eiropas Savienību (ES) netiks panākta līdz 15. oktobrim, Lielbritānijas un ES sarunas turpināt nav jēgas, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Jāpanāk vienošanās par brīvo tirdzniecību ar mūsu draugiem no Eiropas Savienības līdz Eiropadomes sanāksmei 15. oktobrī, ja [gribam], lai tā stājas spēkā līdz gada beigām," sacījis Džonsons, kura izteikumus izplatījusi Lielbritānijas premjera kanceleja. "Nav jēgas domāt par termiņu pēc tam. Ja mēs nespēsim vienoties līdz šim termiņam, tad es neredzu, ka starp mums būs brīvās tirdzniecības līgums, un mums abiem tas jāpieņem un jāvirzās uz priekšu," uzsvēris Lielbritānijas valdības vadītājs.

Arī Brisele iepriekš likusi saprast, ka vienošanās par tirdzniecību jāpanāk līdz 15. oktobrim, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams tulkošanai un ratifikācijai. Džonsons sacījis, ka arī gadījumā, ja vienošanās ar ES netiks panākta, Lielbritānija "vareni uzplauks", pat ja savstarpējā tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES notiks ar tādiem pašiem noteikumiem kā starp ES un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, sacīja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš atzina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas paradumos globāli ir izmaiņas - kāpis pieprasījums pēc degvīna. "Topa augšgalā ir degvīns. Latvijas tirgū tas gan vienmēr ir bijis augšgalā, jo mēs neesam lieli ruma, viskija vai džina piekritēji. Pasaulē gan degvīns nav bijis pirmajā vietā, taču, ja pirms krīzes degvīna pārdošanas apjomi samazinājās, tad šobrīd tie pieaug," pastāstīja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs.

Komentējot Latvijā ārkārtējā situācijā atļauto alkohola tirdzniecību internetā, viņš sacīja, ka tās uzsākšanai bija labs brīdis. Lai gan pārdošanas apmēri internetā nav lieli, šis solis vērtējams pozitīvi. "Latvija šajā ziņā bija palikusi iepakaļ citām valstīm, kurās iegādāties alkoholu internetā ir iespējams jau sen," sacīja Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un daļēji arī Eiropā ceturtdien nedaudz pieauga, neraugoties uz Covid-19 gadījumu skaita krasu palielināšanos un neskaidrības turpināšanos par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Investori atzinīgi uztvēra to, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 55 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, un jaunu kāpumu mājokļu tirdzniecībā.

Analītiķi tomēr atzina, ka ekonomiskā situācija vēl arvien ir satraucoša, kas padara vēl aktuālāku jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu.

"Vājinoties cerībām uz fiskālā atbalsta paketi, šī situācija ir satraucoša," tvītoja "Oxford Economics" analītiķis Gregorijs Dako.

Lai gan investori gaida kāda veida paketi, "nav daudz cerību, ka tā drīz tiks panākta", sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 28 363,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 3453,49 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 11 506,01 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijā atļauj alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā. Kā liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) apkopotā informācija, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā kopējais pārdošanas apjoma kritums, ņemot vērā pierobežas tirdzniecību, ir sasniedzis 13%, turpretī vietējā tirgū – 5%.

LANA norāda, ka šie dati ir pretrunā ar Veselības ministrijas un Slimību un profilakses kontroles centra izplatīto viedokli par alkohola patēriņa pieaugumu ārkārtējās situācijas laikā.

LANA veikusi savu biedru pārdošanas apjomu analīzi, lai noskaidrotu, vai alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ietekmējusi pārdošanas rādītājus. Iegūtie dati liecinot, ka pārdotā alkohola apjoms vietējā tirgū, neskaitot pierobežas tirdzniecību, ir samazinājies par 5%. Savukārt kopējais Latvijā pārdotā alkohola apjoma samazinājums šajā periodā sasniedzis 13%.*

"Publiskajā telpā atsevišķi sabiedrības veselības speciālisti jo īpaši skarbi kritizē alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, norādot, ka tādējādi tiek veicināts alkohola patēriņa pieaugums. Vēlos vērst uzmanību, ka interneta tirdzniecības pārdošanas apjomi veido mazāk nekā 1% no kopējās tirgū realizētās produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samazina attālumu līdz personāldaļai

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā

Māris Ķirsons, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.

Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?

Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena otrdien jau otro dienu pēc kārtas sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot meklēt drošas ieguldījumu iespējas nestabilitātes apstākļos, savukārt akciju cenas Volstrītā saruka, tirgus dalībniekiem bažījoties par to, ka koronavīrusa pandēmiju tā arī neizdodas apturēt.

Zelta cena tirdzniecībā Āzijā sasniedza jaunu rekordu - 1981,27 ASV dolārus par Trojas unci, bet pēc tam nedaudz samazinājās. Otrdien kopumā kāpums bija par 0,9%. Daži analītiķi prognozē, ka jau šonedēļ zelta cena pārsniegs 2000 dolāru par Trojas unci.

Savienoto Valstu akciju tirgos cenas turpināja gremdēt arī Kongresa republikāņu un demokrātu nespēja vienoties par ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketes pieņemšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien saruka par 0,8% līdz 26 379,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par 0,7% līdz 3218,44 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,3% līdz 10 402,09 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu tirdzniecībā aprīlī kritums ir par 80-90%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pastāstīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirdzniecības nozarē patiesā situācija ir redzama ar nobīdi. Attiecīgi pašreiz Latvijā turpina ienākt automašīnas, kuras ir pasūtītas iepriekš, savukārt patieso situāciju var redzēt apkopojot informāciju par darījumiem, kas tiek slēgti pašlaik.

Aprīlī kritums automašīnu tirdzniecībā ir par 80-90%, bet martā - par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Automašīnu servisu rādītāji nav tik slikti, tomēr kritums ir ap 35-45%. Turklāt klienti izvēlas mazos servisa pakalpojumus, kas nodrošina, ka automašīna darbojas, nevis lielākus apkopes darbus, klāstīja Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirgotāji brīdī, kad ir ekonomiskā krīze, ir lielākie cietēji, jo automašīna ir luksusa prece, bez kuras cilvēks var iztikt ikdienā - attiecīgi tā ir pirmā lieta, kuru iedzīvotāji pārtrauc pirkt un pēdējā, kuru atsāk pirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru