Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» piektdien pavēstīja, ka atsakās no plāna par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā, jo tam nav piekrituši daudzi akcionāri.

Pašlaik «Unilever» ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Šādu paziņojumu analītiķi skaidroja ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tomēr piektdien izplatītajā kompānijas paziņojumā teikts, ka «»Unilever« uzraudzības padome šodien nolēma atsaukt priekšlikumu vienkāršot »Unilever« divu galveno pārvalžu struktūru», jo «priekšlikums nav guvis būtiskas akcionāru grupas atbalstu».

«Unilever» dibināts 1930.gadā, un kopš tā laika uzņēmumam bijusi divu galveno pārvalžu struktūra.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma Unilever vadītājs Pols Polmans atkāpsies no šī amata, par šādu lēmumu paziņojot mēnesi pēc tam, kad kompānija bija spiesta atcelt plānu par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā.

Unilever no janvāra vadīs Alans Jope, kurš šobrīd ir kompānijas skaistumkopšanas produktu ražošanas struktūrvienības vadītājs.

Polmans uzņēmuma vadītāja amatā bijis desmit gadus. Nedz Unilever, nedz Polmans paziņojumā par kompānijas vadītāja maiņu neizdevušos galvenās pārvaldes pārvietošanas plānus gan nemin, taču Polmana amats bijis apdraudēts jau kopš 5.oktobra, kad tika paziņots par atteikšanos no šīs ieceres.

Pašlaik Unilever ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Uzņēmums bija spiests atteikties no šī plāna, jo tam nebija piekrituši daudzi akcionāri.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums Unilever pirmdien paziņoja, ka iegādāsies vadošu Dienvidkorejas kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Carver Korea, lai palielinātu savu klātbūtni Āzijā.

Darījuma summa veido 2,27 miljardus eiro.

Raksturojot Carver Korea kā visstraujāko izaugsmi piedzīvojošo ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Dienvidkorejā, Unilever norāda, ka šis darījums ievērojami stiprinās kompānijas pozīcijas Ziemeļāzijā.

Carver Korea tiek iegādāts no Bain Capital Private Equity un Goldman Sachs.

Unilever vēsta, ka Dienvidkoreja ir ceturtais lielākais ādas kopšanas līdzekļu tirgus pasaulē, bet 1999.gadā dibinātais Carver Korea pēdējos piecos gados uzrādījis strauju izaugsmi.

Unilever pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp Lipton, Knorr, Rama, Dove, Omo, Rexona, Sunsilk, Lux, Cif un citi.

Kompānija Unilever, kam pieder tādi zīmoli kā Domestos, Cif, Dove, Rexona un citi, paziņojusi, ka nākamo piecu gadu laikā plāno uz pusi samazināt jaunas plastmasas izmantošanu, ziņo BBC.

Kompānija ir atbildīga par 700 000 tonnu jaunas plastmasas saražošanu gada laikā.

Unilever vadītājs Alans Jope ir apņēmības pilns samazināt šo daudzumu, vairāk izmantojot pārstrādāto plastmasu, ieviešot vairāk vairākkārt lietojamu iepakojumu un izmantojot alternatīvus materiālus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka plastmasa ir «drausmīgs materiāls», taču daudzas no alternatīvām ir vēl sliktākas, jo, piemēram, «histēriskā pāreja uz stiklu varbūt ir moderna, bet tai ir milzīga ietekme uz iepakojuma oglekļa pēdas nospiedumu.

A. Jope atzīst, ka Unilever ir būtiski izpatikt jaunākiem patērētājiem, kurus uztrauc plastmasas apjomi.

A. Jope arī akcentē, ka ilgtspējīgs bizness un labi finanšu rādītāji iet roku rokā: «Mēs patiesi ticam, ka ilgtspējība noved pie labākas finanšu pozīcijas un vērtības.»

SIA Unilever Baltic LLC, kas savulaik bijis pazīstams ar nosaukumu SIA Ingman Saldējums, apgrozījiums pērn sasniedzis 3,829 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 11,79% vairāk, liecina Lursoft dati.

2012.gada izskaņā veikta SIA Ingman Saldējums reorganizācija, pievienojot SIA Unilever Baltic LLC, tādejādi paplašinot uzņēmuma pamatdarbības veidu.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu zaudējumu apmērs pagājušajā gadā palielinājies vairāk nekā 13 reižu, pieaugot līdz 190,28 tūkstošiem latu.

Šajā gadā SIA Unilever Baltic LLC kā savu galveno uzdevumu izvirzījis darbu pie kvalitatīvas piedāvājuma paplašināšanas un sadarbības veicināšanas ar mazumtirgotājiem.

SIA Unilever Baltic LLC reģistrēts 2003.gada 31.martā. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Nīderlandē esošais Marga B.V.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» pirmdien paziņoja, ka par 3,3 miljardiem eiro iegādāsies Lielbritānijas farmācijas kompānijas «GlaxoSmithKline» (GSK) veselības dzērienu zīmolu portfeli Āzijā.

Šis darījums aptver GSK biznesu «Indijā, Bangladešā un vēl 20 galvenokārt Āzijas tirgos, un saskan ar mūsu stratēģiju, lai palielinātu klātbūtni veselīgo pārtikas produktu kategorijās un augstas izaugsmes tirgos,» skaidro «Unilever».

Uzņēmums norāda, ka GSK veselības dzērienu portfelis pēdējos 15 gados piedzīvojis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

«Unilever» pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp «Lipton», «Knorr», «Rama», «Dove», «Omo», «Rexona», «Sunsilk», «Lux» un «Cif».

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Jaunattīstības tirgos ekonomikas izaugsme turpinās bremzēties vēl kādu laiku, jo daudzām valstīm jāveic strukturālās reformas, lai piemērotos jaunajiem tirgus apstākļiem pēc pēdējo gadu straujās izaugsmes, atsaucoties uz Unilever vadītāju Polu Polmanu, raksta Bloomberg.

«Tās aizvien ir salīdzinoši spēcīgas ekonomikas, taču aizvien ievainojamas,» norādījis uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka izaugsme sarūk, ko veicina arī zemāks pieprasījums no Eiropas un ASV. P. Polmans uzskata, ka tas turpināsies vēl dažus gadus, un situācija mainīsies tikai, ja tiks veiktas nepieciešamās reformas.

Investori jaunattīstības valstīs ir iepludinājuši naudu kopš 2008. gada, ko veicināja centrālo banku monetārās stimulēšanas pasākumi, taču ASV Federālo Rezervju vadītāja Bena Bernankes izteikumi jūnijā, ka FRS varētu samazināt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus, investoriem likuši pamest šos tirgus.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Divi pasaulē plaši pazīstami ādas kopšanas zīmoli - Dove un Nivea - ceturtdien Vācijas tiesā centās atrisināt nesaskaņas par to, kuram ir tiesības uz saviem produktu iepakojumiem lietot tumši zilo krāsu.

Vācijas kosmētikas uzņēmums un Nivea ražotājs Beiersdorf vērsies Vācijas augstākajā tiesā Karlsrūē, lai apstrīdētu patentu tiesas lēmumu, kas liedza Beiersdorf reģistrēt tumši zilo krāsu kā preču zīmi.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums un Dove ražotājs Unilever bija pieprasījis atcelt Beiersdorf iesniegumu un uzvarēja pirmajā raundā patentu tiesā 2013.gadā.

Unilever pārstāvošais jurists norāda, ka tiesas lēmumu nepieciešams apstiprināt un Beiersdorf protestu noraidīt.

Nivea savos produktu iepakojumos jau vairākus gadus izmanto zilo krāsu, un arī Dove produktu noformējumā to lieto.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros.

Patērētāju paradumi konstanti mainās – pēdējo gadu tendence liecina, ka pasaulē nedaudz iebuksējis pieprasījums pēc alus, kur savukārt spēcīgāks tas bijis pēc stiprā alkohola. Daļēji šīs izmaiņas nosaka tas, ka tā saucamā millennials jeb tūkstošgades paaudze sevišķi iecienījusi alkoholiskos kokteiļus.

Valdot šādam fonam, straujāk auguši arī vairāku stiprā alkohola kompāniju ieņēmumi. Piemēram, Pernod Ricard, kam pieder īru viskija Jameson, Absolut un daudzi citi brendi, iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi gada skatījumā pieauguši par 6% un Remy Cointreau – par 7%. Valdot šādam fonam, Parīzes biržā Remy Cointreau akcijas cena šogad palēkusies vairāk nekā par 20% līdz 120 eiro atzīmei (un Pernod Ricard – par 9%). No šīs nozares grandiem vēl var izcelt Diageo akcijas, kuru cena Ņujorkas biržā šajā pašā periodā palēkusies par 16,5%. Strauji šī uzņēmuma akcija pieaugusi arī Londonā un Parīzē, liecina pieejamā informācija. Diageo pieder vairāki pazīstami alkohola dzērienu brendi, piemēram, Smirnoff, Johnnie Walker, Captain Morgan, Baileys Guinness u.c. Šim uzņēmumam pieder arī ievērojama daļa luksusa preču uzņēmuma Moët Hennessy akciju.

Viedtālruņu lietojuprogrammu izstrādātājs – britu uzņēmums Shazam ticis pie miljardiera Karlosa Slima (Carlos Slim) investīcijām 40 miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta Business Insider.

K. Slims ir Meksikas telekomunikāciju kompānijas America Movil izveidotājs un kontrolē aptuveni 70% mobilo sakaru Meksikā, kurā kopumā ir aptuveni 100 milj. mobilo sakaru abonentu, tāpat viņa kontrolē atrodas ap 80% fiksēto sakaru biznesu. Vērtējot pēc abonentu skaita, viņa kompānija ir ceturtā lielākā pasaulē, kā arī ierindojas Forbes Global 2000 sarakstā. Savukārt K. Slima bagātība, saskaņā ar Forbes pausto, veido 73 miljardus ASV dolāru.

Tikmēr britu uzņēmums Shazam plānu izmantot gūtās investīcijas, lai paplašinātos TV nozarē. Pašlaik kompānijas produktus izmanto aptuveni 350 miljoni cilvēku. Shazam programmatūra atpazīst televīzijā raidītas reklāmas skaņu celiņu un savieno to ar reklamētā produkta mājas lapu.

Eiropas biržās trešdien piedzīvots lielākais kritums pēdējo divu nedēļu laikā. To veicinājis autoražotāju un patēriņa preču kompāniju akciju cenu kritums pēc Ķīnas valūtas devalvācijas, kas radīja bažas par globālās ekonomikas stabilitāti.

Kompānijas Unilever akciju vērtība samazinājās par 5,2%, kad Goldman Sachs Group Inc. rekomendēja tās pārdot. Savukārt Daimler AG un BMW AG akciju vērtība nokritās par vairāk nekā 3%.

Par 1,7% samazinājās ieguves industrijas uzņēmumu BHP Billito Ltd. vērtība un par 5,8% pazeminājās Glencore Plc vērtība, jo kritās industriālo metālu cenas. Tikmēr Randgold Resources Ltd. vērtība paaugstinājās par 2,1%, jo piekto dienu pēc kārtas kāpa zelta cena.

Londonas Stoxx 600 indekss plkst.13.06 pēc vietējā laika (plkst.15.06 pēc Latvijas laika) bija samazinājies par 2,1%, Francijas CAC 40 indekss - par 2,5%, bet Vācijas DAX indekss - par 2,3%.

«Eiro biržas pakļautas diviem stipriem pretvējiem: Ķīnas patērētājs slēpsies aiz vājākas juaņas un akcijas tiek pārdotas, gaidot eksporta trūkumu,» sacīja kompānijas Aimed Capital eksperts Daniels Vestons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

"Johnnie Walker", viskijs, kura "saknes" meklējamas pirms 200 gadiem, drīz būs pieejams papīra pudelēs, ziņo "BBC".

Dzērienu gigants "Diageo", kam pieder zīmols, paziņojis, ka no nākamā gada plāno sākt jaunā, videi draudzīgā iepakojuma izmēģināšanu.

Lai arī lielāko daļu "Johnnie Walker" viskija pārdod stikla pudelēs, kompānija meklē veidus, kā kļūt videi draudzīgāka. Pudeļu izgatavošana no stikla patērē enerģiju un rada oglekļa izmešus.

Lai izgatavotu pudeles, "Diageo" līdzdibinās uzņēmumu ar nosaukumu "Pulpex", kas ražos iepakojumus arī "Unilever" un "PepsiCo".

"Diageo" papīra viskija pudele, kas tiks izmēģināta 2021. gada pavasarī, tiks izgatavota no koksnes celulozes un būs pilnībā pārstrādājama.

Dzērienu ražošanas uzņēmumi cenšas izstrādāt jaunas pudeles, lai mazinātu piesārņojumu un padarītu produktus ilgtspējīgākus. Arī "Carlsberg" izstrādes procesā patlaban ir papīra alus pudele. Savukārt Lielbritānijas uzņēmums "Frugalpac" ražo papīra vīna pudeles, kuras ir izgatavotas no pārstrādāta papīra.

No 1. augusta uzņēmumā SIA Forum Cinemas, kas ir kinoteātra Kino Citadele operators, darbu sāk jauns rīkotājdirektors Normunds Labrencis, kurš šajā amatā nomaina Ati Amoliņu, kurš nolēmis pārtraukt darba gaitas un doties pensijā.

Normunds Labrencis iepriekš vairāk nekā septiņus gadus bija Ingman Saldējums rīkotājdirektors, vienlaikus pildot arī uzņēmuma Baltijas komercdirektora pienākumus, kā arī darbojoties UAB Ingman Ledai un Ingman Baltic valdēs. Pēc Ingman pievienošanās Unilever Baltic šī gada sākumā N. Labrencis kļuva par uzņēmuma saldējuma un saldēto pārtikas produktu nodaļas vadītāju Baltijā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis arī Electrolux Latvia un Procter & Gamble Marketing Latvia.

Normunds Labrencis ir ieguvis bakalaura grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa vadības augstskolā.

Neskatoties uz straujāku Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, pasaules lielākais hedžfonds Bridgewater nupat atklājis, ka licis likmi uz vairāku Vecā kontinenta kompāniju akciju cenu kritumu. Turklāt šī likme nav nekāda mazā - tie esot 22 miljardi ASV dolāru, liecina pieejamā informācija.

Šādi jaunumi investīciju pasaulē ienesuši zināmu apmulsumu, jo atliek vien domāt, vai šis fonds gadījumā nezina ko vairāk par pārējiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bridgewater slavens ar to, ka lēmumus pieņem, balstoties uz tā saucamo Top-down investīciju procesa analīzi. Jau rakstīts, ka šis process sākas ar pasaules ekonomikas stāvokļa pētīšanu, kur uzmanība tiek pievērsta «lielajām» lietām, piemēram, reģionu IKP datiem, inflācijai, centrālo banku politikai utt. Pētot dažādus faktorus un nosakot tendences, tiek apzināta lielā bilde ekonomikā un finanšu tirgos. Kad tā ir salikta pa plauktiem, uzmanība pakāpeniski tiek pievērsta arvien sīkākām detaļām, kas tad attiecīgi noved pie konkrētiem investīciju lēmumiem.