Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» piektdien pavēstīja, ka atsakās no plāna par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā, jo tam nav piekrituši daudzi akcionāri.

Pašlaik «Unilever» ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Šādu paziņojumu analītiķi skaidroja ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tomēr piektdien izplatītajā kompānijas paziņojumā teikts, ka «»Unilever« uzraudzības padome šodien nolēma atsaukt priekšlikumu vienkāršot »Unilever« divu galveno pārvalžu struktūru», jo «priekšlikums nav guvis būtiskas akcionāru grupas atbalstu».

«Unilever» dibināts 1930.gadā, un kopš tā laika uzņēmumam bijusi divu galveno pārvalžu struktūra.

Kompānija Unilever, kam pieder tādi zīmoli kā Domestos, Cif, Dove, Rexona un citi, paziņojusi, ka nākamo piecu gadu laikā plāno uz pusi samazināt jaunas plastmasas izmantošanu, ziņo BBC.

Kompānija ir atbildīga par 700 000 tonnu jaunas plastmasas saražošanu gada laikā.

Unilever vadītājs Alans Jope ir apņēmības pilns samazināt šo daudzumu, vairāk izmantojot pārstrādāto plastmasu, ieviešot vairāk vairākkārt lietojamu iepakojumu un izmantojot alternatīvus materiālus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka plastmasa ir «drausmīgs materiāls», taču daudzas no alternatīvām ir vēl sliktākas, jo, piemēram, «histēriskā pāreja uz stiklu varbūt ir moderna, bet tai ir milzīga ietekme uz iepakojuma oglekļa pēdas nospiedumu.

A. Jope atzīst, ka Unilever ir būtiski izpatikt jaunākiem patērētājiem, kurus uztrauc plastmasas apjomi.

A. Jope arī akcentē, ka ilgtspējīgs bizness un labi finanšu rādītāji iet roku rokā: «Mēs patiesi ticam, ka ilgtspējība noved pie labākas finanšu pozīcijas un vērtības.»

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» pirmdien paziņoja, ka par 3,3 miljardiem eiro iegādāsies Lielbritānijas farmācijas kompānijas «GlaxoSmithKline» (GSK) veselības dzērienu zīmolu portfeli Āzijā.

Šis darījums aptver GSK biznesu «Indijā, Bangladešā un vēl 20 galvenokārt Āzijas tirgos, un saskan ar mūsu stratēģiju, lai palielinātu klātbūtni veselīgo pārtikas produktu kategorijās un augstas izaugsmes tirgos,» skaidro «Unilever».

Uzņēmums norāda, ka GSK veselības dzērienu portfelis pēdējos 15 gados piedzīvojis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

«Unilever» pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp «Lipton», «Knorr», «Rama», «Dove», «Omo», «Rexona», «Sunsilk», «Lux» un «Cif».

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros.

Patērētāju paradumi konstanti mainās – pēdējo gadu tendence liecina, ka pasaulē nedaudz iebuksējis pieprasījums pēc alus, kur savukārt spēcīgāks tas bijis pēc stiprā alkohola. Daļēji šīs izmaiņas nosaka tas, ka tā saucamā millennials jeb tūkstošgades paaudze sevišķi iecienījusi alkoholiskos kokteiļus.

Valdot šādam fonam, straujāk auguši arī vairāku stiprā alkohola kompāniju ieņēmumi. Piemēram, Pernod Ricard, kam pieder īru viskija Jameson, Absolut un daudzi citi brendi, iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi gada skatījumā pieauguši par 6% un Remy Cointreau – par 7%. Valdot šādam fonam, Parīzes biržā Remy Cointreau akcijas cena šogad palēkusies vairāk nekā par 20% līdz 120 eiro atzīmei (un Pernod Ricard – par 9%). No šīs nozares grandiem vēl var izcelt Diageo akcijas, kuru cena Ņujorkas biržā šajā pašā periodā palēkusies par 16,5%. Strauji šī uzņēmuma akcija pieaugusi arī Londonā un Parīzē, liecina pieejamā informācija. Diageo pieder vairāki pazīstami alkohola dzērienu brendi, piemēram, Smirnoff, Johnnie Walker, Captain Morgan, Baileys Guinness u.c. Šim uzņēmumam pieder arī ievērojama daļa luksusa preču uzņēmuma Moët Hennessy akciju.

"Johnnie Walker", viskijs, kura "saknes" meklējamas pirms 200 gadiem, drīz būs pieejams papīra pudelēs, ziņo "BBC".

Dzērienu gigants "Diageo", kam pieder zīmols, paziņojis, ka no nākamā gada plāno sākt jaunā, videi draudzīgā iepakojuma izmēģināšanu.

Lai arī lielāko daļu "Johnnie Walker" viskija pārdod stikla pudelēs, kompānija meklē veidus, kā kļūt videi draudzīgāka. Pudeļu izgatavošana no stikla patērē enerģiju un rada oglekļa izmešus.

Lai izgatavotu pudeles, "Diageo" līdzdibinās uzņēmumu ar nosaukumu "Pulpex", kas ražos iepakojumus arī "Unilever" un "PepsiCo".

"Diageo" papīra viskija pudele, kas tiks izmēģināta 2021. gada pavasarī, tiks izgatavota no koksnes celulozes un būs pilnībā pārstrādājama.

Dzērienu ražošanas uzņēmumi cenšas izstrādāt jaunas pudeles, lai mazinātu piesārņojumu un padarītu produktus ilgtspējīgākus. Arī "Carlsberg" izstrādes procesā patlaban ir papīra alus pudele. Savukārt Lielbritānijas uzņēmums "Frugalpac" ražo papīra vīna pudeles, kuras ir izgatavotas no pārstrādāta papīra.

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Bluelark, specializētais Salesforce konsultāciju uzņēmums, sniegs Salesforce pakalpojumus klientiem Latvijā un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvās pilnu Salesforce pakalpojumu spektru, sākot no Salesforce ieviešanas un administrēšanas līdz uzņēmējdarbības procesu auditam un analīzei.

Aģentūru Bluelark izveidoja Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums Agmis, kas ir Salesforce partneris kopš 2014. gada.

„Latvijā un Baltijas reģionā ir vērojama stabila Salesforce klientu izaugsme. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vietēja konsultāciju aģentūra ar Baltijas valstīm raksturīgu tirgus kompetenci, kas palīdz maksimāli izmantot Salesforce platformu,” sarunā norāda Agmis izpilddirektors Sauļus Kaukēns [Saulius Kaukenas].

Vairāk nekā 150 000 uzņēmumu visā pasaulē izmanto Salesforce, lai mijiedarbotos ar saviem klientiem. Globālie uzņēmējdarbības līderi, piemēram, Toyota, Amazon, Unilever vai Adidas, ir vieni no slavenākajiem Salesforce klientiem. Kopš 2017. gada Salesforce tirgus daļa gadu no gada ir pieaugusi par 30 %, turklāt straujākā izaugsme ir Rietumeiropā un Ziemeļeiropā.