Jaunākais izdevums

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Kā atklāj uzņēmuma īpašnieki Jānis Trokša un Andis Teivāns, melnais saldējums savu šim gardumam neierasto toni iegūst, kad dabīgajām izejvielām – pienam un krējumam – pievieno augogles krāsvielu. Tā ir pilnībā nekaitīga, un šo pašu krāsvielu izmanto aptiekā nopērkamajā akvitētajā oglē. Šobrīd Zemnieku Melnais šokolādes saldējums jau kļuvis par TOP produktu. Šajā vasaras sezonā Saltums 2 startējis ar jaunām vafeļu glāzītēm – krāsainām. «Ienācām tirgū ar nebijušu jaunumu – melnām un rozā krāsas vafeļu glāzītēm. Pagājušā gada ziemas sezonā klajā nāca Zemnieku Melnais plombīra saldējums litra vanniņā, kuru šī gada vasarā ietērpām melnā vafeļu glāzītē un pievienojām klasiskajam melnajam plombīram šokolādes garšu un pildījumu. Rozā vafeļu glāzītē vēlējāmies izgatavot labas kvalitātes saldējumu tieši bērniem – tapa piena saldējums ar burbuļgumijas jeb saldas košļājamās gumijas garšu, viss rozā. Sākotnēji Zemnieku saldējums bija klasisks – piena, krējuma, sviesta saldējumi dažādās garšu variācijās. Ar gadiem nāca klāt ne vien garšu variācijas, bet arī citas izejvielas. Melnais plombīra un šokolādes saldējums ir tikai viens no Zemnieku saldējuma zīmola, sortimentā ir arī saulespuķu halvas krējuma saldējums ar pildījumu un vaniļas saldējums no kazas piena, kā arī saldējumi, gatavoti no biezpiena,» pastāstīja A. Trokša.

Gaida pārsteigumus

Visiem Zemnieku plombīra saldējumiem piešķirta Zaļā karotīte, kas tiek piešķirta tikai tiem produktiem, kuri ražoti Latvijā un kuros 75% no ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās.

Saldējuma tirgū konkurence ir patiešām liela, vērtē J. Trokša, piebilstot, ka saldējuma bizness prasa elastīgu un radošu pieeju. Visu laiku jāmeklē jaunas receptes un veidi, kā pārsteigt patērētāju. Jaunas garšas un saldējuma veidi top sadarbībā ar tehnologiem – konsultantiem. Kopīgi tiek radītas receptūras, vārīts saldējums, degustēts un atlasīts labākais. Tehnologi gan atzīst – paši saimnieki par saldējumu zina krietni vairāk nekā teorētiķi. Un kā nu ne – 20 gadu ilgajā pieredzē uzkrāti dažādi saldējuma meistaru knifiņi. Jāņem vērā arī tas, ka ne viss, kas izdodas gards mājas apstākļos, tāds iznāk, ja saldējumu ražo ar tehnoloģiskajām iekārtām. Lai izdotos, ir vajadzīga pieredze un zināšanas. Saltums 2 plāno saglabāt un palielināt savu vietu tirgū. Izmantojot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, SIA Saltums 2 šogad rekonstruējis ražošanas cehu un uzstādījis jaunas saldējuma ražošanas iekārtas, kas spēj saražot 7500 saldējuma porcijas stundā, līdz ar to būs iespējams nodrošināt lielus pasūtījumus īsā laikā.

Visu rakstu Tirgū jauni izaicinājumi lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Laura Mazbērziņa, 05.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien piedāvājam ieskatu divos «Food Union» ražojumos - «Ekselence» saldējums un «Kārums» sieriņš.

«Zīmola «Kārums» jubilejas sieriņa un zīmola «Ekselence» saldējums Latvijas karoga krāsās «Latvijai Simts» ieviešana «Food Union» produktu sortimentā un veikalu plauktos jau tagad pozitīvi ietekmē uzņēmuma kopējos pārdošanas rezultātus,» portālam db.lv stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga vadītāja.

«Kārums» sieriņi pārdošanā ir pieejami kopš pagājušā gada rudens. «Kārums» sieriņi jubilejas iepakojumā ir nopērkami Latvijā, kā arī tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Angliju un Zviedriju. Savukārt, «Ekselence» saldējums «Latvijai Simts» ir produkts, kas paredzēts tikai vietējam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rūjienas MiniMelts saldējuma eksperiments izrādījies veiksmīgs

Laura Mazbērziņa, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rūjienas saldējums pilotprojekta ietvaros pagājušajā gadā Rīgā uzstādīja vairākus bumbiņsaldējuma MiniMelts pašapkalpošanās tirdzniecības automātus. Eksperiments izrādījies veiksmīgs.

MiniMelts automāti drīzumā tiks atjaunoti un uzlaboti - rītdien tie ceļos uz Poliju, kur tiks uzstādīta modernāka tehnika, uzzināja biznesa portāls db.lv.

Pircējiem tika piedāvāts MiniMelts saldējums ar četrām garšām, un automāti tika izvietoti iepirkšanās centros Olimpia, Domina Shopping, Galerija Azur, T/C Apelsīns, T/C Liiba.

Rūjienā ražoto MiniMelts saldējuma bumbiņu lielākais realizācijas tirgus pašlaik ir Polija, kurā ir 25 tirdzniecības automāti, divi uzstādīti arī Igaunijā un drīzumā tādi būs arī Holandē.

Rūjienas saldējums mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas Minimelts Co pasūtījuma ražo kopš pagājušā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Melnais Balzams izrotājas par godu Latvijas valsts simtgadei

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas valsts simtgadei laista klajā jauna «Rīgas Melnais Balzams» sērija, kuras dizains veidots kā stāsts par šā brīža un nākotnes Latviju. Plānots saražot tikai 125 tūkstošus šī alkoholiskā dzēriena vienību.

Šis produkts primāri ir paredzēts pašmāju tirgum, kā arī «duty-free» tirdzniecības vietām.

Māris Kalniņš, «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors, stāsta, ka Latvijas valsts simtgadei veltīto «Rīgas Melno Balzamu» rotā vairāki Latvijai raksturīgi simboli – ozols, tautumeita, Daugava, trīs zvaignes un citi elementi.

«Zelta drukā ieturētais pudeles dizains ataino stāstu par Latviju – par latviešu tautas spēcīgajām saknēm, par savstarpējo vienotību un kopējo valsts attīstību,» skaidro M. Kalniņš.

«Paredzam, ka pircēju interese par produktu būs augsta un tas pārdošanā neatradīsies ilgu laiku,» pauž zīmola direktors.

Limited edition «Rīgas Melnais Balzams» plaukta cena būs līdzīga vai mazliet augstāka, viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji izcīnījuši sev stabilu vietu zem saules

Ideju par citādu saldējuma pasniegšanas veidu Artis Ķezbers nolūkoja sociālajos tīklos. Pati ideja par saldējumu, kas pasniegts sarullēts, nevis ierastajā bumbiņā, nāk no Taizemes, un abi puiši – Artis Ķezbers un Arnolds Ābrams – to pārņēmuši. Šobrīd šis saldējuma pagatavošanas veids ienāk arī Eiropā. Pirmā doma, ka varētu kaut ko līdzīgu pagatavot arī Latvijā, Artim iešāvusies prātā pagājušā gada sākumā, un līdz pavasarim abi puiši ģenerējuši idejas un domājuši, kāds varētu būt koncepts, līdz beigu beigās nonākuši pie produkta – rullējuma. Šobrīd ir aizvadīta pirmā darbības sezona, un rullējums ir iekarojis cilvēku sirdis. Arī konkurenti nesnauž, un jau bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Tomēr puiši par to nesatraucas, jo atšķiras pati saldējuma masa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» par 50 000 eiro vienu no vecajām saldētavām plāno pārbūvēt par noliktavu un izbūvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu zibensaizsardzības sistēmu, pastāstīja kompānijas īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka «Rūjienas saldējuma» ražotnei šogad ir uzlikts jauns jumts un tagad ir nepieciešams uzstādīt jaunu zibensnovedēju. Vienlaikus vienu no «Rūjienas saldējums» vecajām saldētavām plāno pārveidot par noliktavu, lai sakārtotu preču plūsmas.

Miezis piebilda, ka ražotnes jumta nomaiņa bija starp uzņēmuma šā gada lielākajiem investīciju projektiem. «Rūjienas saldējums» ražotnei nesen nomainīti arī logi un durvis, ievērojami paaugstinot siltumefektivitāti. Kopējās šajā projektā ieguldītās investīcijas viņš pagaidām nevarēja nosaukt.

Pēc kompānijas īpašnieka paustā, uzņēmums nākamgad plāno uzbūvēt jaunu noliktavu tieši blakus ražotnei. Šāds projekts saistīts ar saldējuma bumbiņu «Mini Melts» realizācijas paplašināšanos, kuras kompānija patlaban realizē jau 27 valstīs. «»Mini Melts« saldējuma bumbiņām ir atšķirīga uzglabāšanas temperatūra, Tāpēc mēs būvēsim jaunu noliktavu Rūjienā, kurā būs iespējams uzglabāt gan mūsu zīmola saldējumu -20 grādu temperatūrā, gan »Mini Melts« saldējumu, kam nepieciešama -35 grādu temperatūra,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā divi lauku puiši ar sirdsapziņu un humorizjūtu uzbūvējuši lielu biznesu.

Tas bija viens no pirmajiem hipijbiznesiem, ko aprija konglomerātu haizivis. Tam pareģoja bēdīgu galu, bet Ben&Jerry’s saldējums vēl joprojām tiek pārdots un ne bez finansiāliem panākumiem. Tas pat ir kļuvis par savdabīgu zīmolikonu alternatīvajiem un sociāli atbildīgajiem, ne vienmēr gan pozitīvā nozīmē.

Gandrīz mašīna

Žozefīnes lidojošā mašīna. Gandrīz, gandrīz tāds būtu šī slavenā saldējuma nosaukums. To ierosināja viens no līdzdibinātājiem, Bens Koens (Ben Kohen), bet diemžēl to noraidīja otrs līdzdibinātājs Džerijs Grīnfilds (Jerry Grienfield). Divi bērnības draugi, kuri abi bija pametuši skolas un nezinādami, ko pasākt ar dzīvi, izdomāja taisīt augšā biznesu. Kā būtu ar beigeļiem? Tām mīkstajām, sēklām nobērtajām maizītēm ar caurumu vidū? O, jā! To cepšanas aprīkojums gan bija pārāk dārgs un ne pa kabatai abiem draugiem. Un kā būtu ar saldējumu? O, jā! Viņi samaksāja piecus dolārus par tālmācības kursiem saldējuma meistarošanā un dabūja sertifikātu ar izcilību (gala eksāmenā varēja izmantot pierakstus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Druvas saldējums ar košļeņu garšu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA «Rūjienas saldējums» 2018. gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 2,322 miljoniem eiro un atsācis pelnīt, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn palielinājies par 78,3%. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 402,5 tūkstoši eiro.

SIA «Rūjienas saldējums» izdevies būtiski palielināt apgrozījumu un peļņu, pateicoties 2016.gadā uzsāktā «Mini Melts» saldējuma bumbiņu ražošanai. Uzņēmums «Mini Melts» saldējumu eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, kā arī Ukrainu, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA «Rūjienas saldējums» ienākumi no saldējuma pārdošanas Latvijā 2018. gadā bija 1,170 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 45% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt ienākumi no eksporta bija 1,152 miljoni eiro, kas bija 2,3 reizes vairāk nekā 2017. gadā. 2018. gada beigās uzņēmumam bija noslēgti sadarbības līgumi par produkcijas eksportu 2019.gadā uz 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru