Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunveidojamai Rīgas domes koalīcijai varētu būt pat 33 domes deputātu atbalsts, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, Rīgas domē par jaunas valdošās koalīcijas izveidi nepanākot progresu sarunās ar "Par/Progresīvie" (PP), trīs partiju bloks - "Jaunā vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR) - sācis sarunas ar citām galvaspilsētas pašvaldībā pārstāvētajām partijām.

Koalīcijai plānots piesaistīt "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un "Latvijas attīstībai" (LA).

Arī kustības "Par" pārstāve Laima Geikina pieļāva, ka sliecas atbalstīt darba turpināšanu, nevis palikšanu opozīcijā. "Diemžēl "Progresīvie" kolēģi neizrādīja atbalstu mūsu kompromisa variantiem," atzina Geikina.

Partijas valde vēl neesot lēmusi par turpmāko rīcību, bet viņas noskaņojums esot, ka jāturpina strādāt, teica politiķe, piebilstot, ka partijas valde plāno tuvākajās dienās izlemt, kāda būs tās tālākā rīcība.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.

Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.

Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru

Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali, 14.novembrī pēc tikšanās ar "Jaunās vienotības" (JV) līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pavēstīja Valsts prezidents Egils Levits un apliecināja arī Kariņš.

Papildus jau Kariņa piedāvātajam risinājumam pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredz, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Atbildības sadalījuma piedāvājumā "Jaunajai vienotībai" (JV) valdībā pienāktos Klimata un enerģētikas ministrija, "Apvienotajam sarakstam" (AS) - Reģionālās attīstības ministrija kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu, bet Nacionālajai apvienībai (NA) - Satiksmes ministrija, paredz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteiktais piedāvājums sadarbības partneriem.

JV paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu.

Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Piektdien, 4.novembrī, paredzēta trīs partiju tikšanās, lai apspriestu AS un NA redzējumu par šo piedāvājumu.

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.

Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.

Topošajā Krišjāņa Kariņa (JV) otrajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu minnistra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Ar enerģētikas nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem Latvija turpmākajos gados varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, komentējot potenciāli jaunas enerģētikas un vides aizsardzības ministrijas izveidošanu, pauda AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Viņš norādīja, ka enerģētika ir lielu ilgtermiņa investīciju nozare, un ir ļoti būtiski saskaņot kopējo redzējumu un virzību, lai nenokavētu būtiskus procesus, kuri jāsāk plānot un virzīt jau šodien, lai pēc 10-15 gadu harmoniskas attīstības valsts būtu gatava tā brīža izaicinājumiem.

"Enerģētikas transformācija Latvijā ir ar ļoti lielu potenciālu, un ar nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem turpmākajos gados varam izvirzīties par enerģijas eksportētājvalsti," pauda Golsts.

"Latvenergo" pārstāvji norādīja, ka enerģētikas ministra pozīcija savulaik Latvijā jau bija, un šāda posteņa atjaunošana ir jaunā ministru kabineta kompetence, izvērtējot šādam amatam precīzi definētus stratēģiskus uzdevumus.

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties.

Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Fragments no intervijas

Iepriekš klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars Dienas Biznesam solīja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz pērnā gada vasaras vidum. Kā ir šobrīd? Plāna mets ir, kad tas būs gatavs, neatkarīgi no satura? Vai taisnība, ja plānu neiesniedzam līdz 2024. gada vasarai, Eiropas Komisija nosaka soda sankcijas Latvijai?

Jā, ja plāns netiek sagatavots laikā un iesniegts, tad var būt soda sankcijas, var būt tiesvedība u.tml. Līdztekus nav pamata apgalvot, ka viss patiešām ir tik strikti, ka visi, kas nepaspēs izdarīt līdz konkrētam datumam, uzreiz tiks sodīti. Runājot par pirmo jautājuma daļu, tad ir jāsaprot viena lieta, kas visu izmainīja šī plāna tapšanā. Proti, plāna mērķi ir stipri nopietnāki. Tātad sākotnēji bija runa par to, ka jāsasniedz 7% SEG emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šobrīd runa jau ir par 17%. Tas nozīmēja pilnīgu dokumenta pārstrādāšanu. Līdz tam bija samērā vienkārša rīcība – plānu atjaunoja reizi divos gados un sistemātiski strādāja, pārāk neiespringstot. Nav jau arī noslēpums, ka 7% mērķi mēs varējām līdz 2030. gadam sasniegt samērā viegli. Mērķa palielinājums vairāk nekā divas reizes nozīmē nopietnu ietekmi uz visu tautsaimniecību un visām tās nozarēm. Plāna izveide rit smagnēji, un process nav ātrs, bet grafiku mēs esam izveidojuši un pie tā arī pieturēsimies, lai iekļautos termiņos. Tieši šobrīd notiek diskusijas dažādu nozaru NVO un citiem sadarbības partneriem. Esam tikušies ar teju pusi no sabiedriskajām organizācijām, kopā būs vairāk nekā 40 šādu tikšanos.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.