Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi sniegtās informācijas, līdzīgi kā valstī kopumā, arī Koknesē darījumu skaits pakāpeniski aug - palielinās gan reģistrēto darījumu apjoms, gan darījumu vērtība naudas izteiksmē. Turklāt šobrīd Koknesē tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu – jaunus saimniekus meklē ap 30 īpašumiem, kas, ņemot vērā Kokneses salīdzinoši nelielo platību un iedzīvotāju skaitu, nav maz.

Kā zināms, pārsvarā īpašumu darījumi tiek veikti Rīgas un Pierīgas teritorijās, tomēr arī citviet potenciālo pircēju interese aug – tai skaitā Koknesē. Pēc VNĪ novērojumiem, pamazām izlīdzinās attiecība starp nekustamā īpašuma īres un iegādes izmaksām, jo finansējums ar banku un atbalsta projektu starpniecību kļūst arvien pieejamāks.

Dzīvokļu segmentā cenas Koknesē ir robežās, sākot no 100 līdz pat 350 eiro kvadrātmetrā, savukārt, zemi apbūves nolūkiem iespējams iegādāties, maksājot no 2 līdz 5 eiro kvadrātmetrā, informē VNĪ.

«Skaitliskā izteiksmē pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits Koknesē katru gadu ir mazinājies par 78 cilvēkiem. Tas, protams, būtiski ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašumu trūkums nav jūtams un atspoguļojas plašajā piedāvājumā – kopš 2010. gada reģistrēta tikai 21 jauna dzīvojamās platības nodošana ekspluatācijā. Novadu vadītāji gan meklē un ievieš dažādus risinājumus, lai uzlabotu vidi, veidojot to pievilcīgu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tomēr Koknesē būtiskākie trūkumi uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai ir darbaspēka trūkums, vietējo ceļu nepamierinošā kvalitāte un naktsmītņu trūkums,» komentē VNĪ.

Kā stāsta SIA Ober Haus Real Estate Latvia Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane, galvenokārt pieprasījums Koknesē un tās apkārtnē ir pēc lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, sākot no viena hektāra un vairāk cenu robežās no 2500 - 3500 eiro par hektāru. Pircēji visbiežāk iegādājas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nelielas privātmājas par cenu līdz 30 000 eiro un dzīvokļus par cenu 10 000 – 20 000 eiro, ņemot vērā tā stāvokli.

Pēc Zemesgrāmatas datiem, 2017.gadā Kokneses pagastā tika reģistrēts 71 nekustamā īpašuma darījums, no tiem dzīvokļu darījumu skaits – 20; zemes īpašumu darījumi – 34; dzīvojamās ēkas – 17. Dzīvokļu darījumos vidējās platības – 50 kvadrātmetri, savukārt zemes darījumos – 5,3 hektāri.

Pēc SIA «Ober Haus Real Estate Latvia» novērojumiem un ņemot vērā kopējo ģeogrāfisko un ekonomisko situāciju Latvijā ārpus Rīgas un Pierīgas, arī Koknesē ar katru gadu samazinās gados jaunu, ekonomiski aktīvi un pirktspējīgu iedzīvotāju skaits. «Nekustamā īpašuma tirgus Koknesē nav aktīvs. Zemnieku saimniecības, kas uzpērk lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir augstā attīstības līmenī un tās rēķina zemes ražību vai to, cik ieguldot var saņemt atpakaļ. Šobrīd lauksaimniecības zemes ir sasniegušas maksimālo cenu un interesenti saprot, ka vairāk par šo cenu līmeni nevar maksāt,» saka K.Dubane. Pēc viņas novērotā, tirgū tiek piedāvāti nedaudzi ekskluzīvi īpašumi Daugavas krastos par īpašuma stāvoklim atbilstošu cenu. Tomēr pēc tiem pieprasījums ir pasīvs, šādi īpašumi dažkārt tiek tirgoti ilgāk par diviem gadiem. Šo īpašumu tirdzniecību lielā mērā ietekmē banku kredītpolitika un pircēju maksātspēja.

«Pirms dažiem gadiem bankas par zemām jeb zem tirgus vērtības esošām cenām iztirgoja savus atsavinātos banku portfeļus. Šobrīd tirgū šādi īpašumi vairs nav pieejami. Tāpēc pēdējo divu gadu laikā cenas ir pieaugušas gan dzīvokļiem, gan mājām, pat par 30-40%. Šobrīd dzīvokļa vidējā cena ir 230-320 eiro kvadrātmetrā, bez remonta un vienkāršā stāvoklī privātmāju cenas ir 20 000 - 35 000 eiro, bet labas kvalitātes un renovētas mājas maksā 75 000 - 125 000 eiro,» norāda K.Dubane.

Kā galvenos Kokneses plusus K.Dubane min darba vietas Aizkrauklē, kur īpašumu cenas ir lielākas. Tāpēc bieži vien cilvēki izvēlas par savu dzīvesvietu Koknesi, kur nekustamo īpašumu cenas ir mazākas un kura atrodas tikai aptuveni 15 kilometru attālumā no Aizkraukles. Kā plusi tiek minēti arī skolas, sākumskolas, dažādu pakalpojumu iestādes un labā auto satiksme pa Maskavas šoseju.

Kā Kokneses mīnusi tiek minēti iedzīvotāju zemā pirktspēja, kā arī tas, ka, izvērtējot situāciju, bankas īpašumu iegādei visbiežāk neizsniedz finansējumu, kas lielāks par 30 000 - 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Koknesē, investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, būvēs kokogļu ražotni

Laura Mazbērziņa, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils uzņēmums Inos plāno paplašināt savu darbību un būvēt jaunu ražotni Koknesē, kurā no kokapstrādes atkritumiem ražos brikešu kokogles griliem.

Inos ražotajām kokoglēm ir augsts oglekļa sastāvs, zems pelnu saturs (līdz 1,5%), ilgāks degšanas laiks (līdz 5 stundām), augstāka degšanas temperatūra (vairāk par 900 grādiem), reducēts dūmu un specifiska aromāta daudzums, informē uzņēmumā. Jaunais produkts ir vienlaikus energoefektīvs risinājums un ekoloģiski tīrāks produkts, līdz ar to izmantojams arī pārtikas ražošanā un ēdināšanas pakalpojumos izmantošanai grilos. Tāpat produkcija izmantojama metalurģijā kā koksa aizstājējs un ķīmiskajā rūpniecībā kā aktīvā ogle.

Jaunā tehnoloģija ir uzņēmuma un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta zinātnieku vairāku gadu kopdarba rezultāts. Projekta īstenošanai finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā piešķīrusi Attīstības finanšu institūcija Altum, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā ir no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas Inovāciju motivācijas programma. Tehnoloģija ļaušot saražot konkurētspējīgu produktu, kuram tirgū pagaidām nav identisku konkurentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Šogad plašākie ceļa remontdarbi posmā no Madlienas līdz Skrīveriem

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie remontdarbi valsts autoceļu tīklā šogad notiek uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā no Madlienas līdz Skrīveriem (47,20.-60,29. km un 61,27.-71,27. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Darbi kopumā notiek 23 kilometru posmā. Abos posmos tiek izbūvētas jaunas salizturīgā un šķembu pamata kārtas, kam virsū tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Vienlaikus tiek pārbūvēti tilti pār Braslu un Lobi un atjaunots tilts pār Ogri.

Pēc pārbūves posmos būs sakārtota ūdens novades sistēma, uzlabota satiksmes drošība un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas. Skrīveros izbūvēs arī lietus ūdens kanalizāciju un drenāžu, ierīkos ceļa apgaismojumu un pārbūvēs elektrotīklus, kā arī tilta pār Maizīti vietā iebūvēs tērauda caurteku.

Būvnieki šajā ceļā ir saskārušies arī ar neparedzētiem apstākļiem. Tā Madlienas pusē, būvējot ceļa pamatus, atklājās dūņveidīga šķidra kūdra līdz pat 10 metru dziļumam. Šo problēmu nevarēja atrisināt ar tradicionālām metodēm, kūdru izrokot. Lai samazinātu izmaksas un ietaupītu laiku, tiek meklēta cita pieeja un ar padomu talkā ir saukti ārzemju ceļu speciālisti. Savukārt Lobes tilta balstos tika atklātas sprāgstvielas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, tās nācās neitralizēt sapieriem. Sprāgstvielas bija palikušas arī zem ceļa aizbērtā caurtekā, ko kara laikā nebija izdevies uzspridzināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamie īpašumi, kurus izsolīs Latvijas Pasts; zemākā cena - 300 eiro

Monta Glumane, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2019.gada septembrī piedāvās 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus 16 Latvijas novadu teritorijās, kā arī Rīgā un Daugavpilī, informē VAS Latvijas Pasts.

Atkarībā no atsavināmā īpašuma izsoles plānotas gan ar augšupejošu, gan lejupejošu soli. Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Vidzemē – kopumā 12, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Daugavpilī.

Zemākā sākumcena ir ēkas domājamai daļai Priekules novada Priekules pagastā – 300 eiro, bet augstākā – 120 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Daugavpilī, Kārklu ielā 10 – 99 000 eiro.

12 no izsolāmajiem īpašumiem būs iespējams iegādāties Vidzemē, 10 – Latgalē, trīs – Kurzemē, divus – Zemgalē un divus – Rīgā un tās apkaimē. Nekustamie īpašumi pieejami dažādās teritorijās, kas atrodas Aizkraukles, Grobiņas, Gulbenes, Ilūkstes, Krāslavas, Lubānas, Madonas, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Valkas un Varakļānu novadā, kā arī divās republikas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 23 īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir tikai zemes īpašums, viens – dzīvokļa īpašums, savukārt četri īpašumi ir bez zemes. Kopējā visu 29 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 605 680 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas reģionā selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota uz astoņiem autoceļiem

Lelde Petrāne, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu kalpošanas laika un braukšanas apstākļu uzlabošanai šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) Rīgas reģionā selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi plāno veikt uz 8 valsts autoceļiem ar asfalta segumu teju 72 tūkstošu m2 apjomā.

Šiem astoņiem objektiem plānotās izmaksas ir aptuveni 255 tūkstoši eiro, pastāstīja pārstāvis Edgars Žilde.

Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde tiek veikta vienā vai vairākos autoceļa posmos. Šogad Rīgas reģionā darbi plānoti atsevišķos posmos uz šādiem asfalta seguma valsts vietējiem autoceļiem:

· V965 Kaparāmurs-Dobelnieki (1 km)

· V71 Bukas-Mālpils (1,3 km)

· V84 Inčukalns-Kalējbūņas (5,5 km)

· V45 Pievedceļš Gaujas tiltam (1,3 km)

· P32 Augšlīgatne-Skrīveri (1,1 km)

· P80 Tīnūži-Koknese nobr. (0,9 km)

· V65 Pādes-Tūžas (1,5 km)

· P3 Garkalne-Alauksts (11,4 km)

Selektīvās vienkārtas virsmas apstrādi galvenokārt veic, lai pagarinātu autoceļa seguma kalpošanas laiku un uzlabotu braukšanas apstākļus autovadītājiem. Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība un uzlabota satiksmes drošība kopumā. Virsmas apstrādes darbi tiek veikti vasaras sezonā un to izpildes laiks ir atkarīgs no gaisa temperatūras, nokrišņiem un citiem faktoriem, kas var ietekmēt darba kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO : Uzsākta Likteņdārza sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāža

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē topošajā Likteņdārzā ir uzsākti viena no centrālajiem objektiem – Sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāžas darbi, informē Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Sabiedriskā ēka, kuras platība ir 701 m2, iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē būs neliela izstāžu zāle, kurā tiks izvietoti Likteņdārzam dāvinātie mākslas darbi. Savukārt uz vienas no ēkas sienām plānots attēlot visu to cilvēku vārdus un organizāciju nosaukumus, kuri palīdzējuši Likteņdārza tapšanā. Ēkas jums iecerēts kā kā staigājama platforma – skatu laukums, no kurienes pavērsies brīnišķīgs skats uz Likteņdārza ainavu.

Sabiedriskās ēkas projektu izstrādāja SIA Arhis Arhitekti arhitekta Andra Kronberga vadībā un telpiski tā veidota kā kalns jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus - dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas apkuri, saules enerģiju ūdens sildīšanai, lietus ūdens savākšanu u.c. Savukārt ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei sākušies ceļa remontdarbi

Laura Mazbērziņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) posmā no reģionālā ceļa Tīnūži–Koknese (P80) rotācijas apļa līdz Ogrei (20,54.- 25,00.km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar tiks pabeigta ceļa segas pārbūve. No Ikšķiles novada pašvaldības ceļa «Kalnāji» līdz Ogrei šogad izbūvēs arī ietvi gājējiem divu kilometru garumā. Pērn jau tika pārbūvētas četras autobusu pieturas.

Remontdarbu laikā ceļa remontdarbu zonās būs ātruma ierobežojumi 70 vai 50 km/h. Būvdarbus veic AS Ceļu Pārvalde un to līgumcena ir 4,5 miljoni eiro (ar PVN), ieskaitot ERAF līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sākta gada sākumā Koknesē izņemtās vērienīgās kokaīna kravas iznīcināšana, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš neprecizēja, kādā veidā kokaīns tiek iznīcināts, bet uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā notiek virzība un policija «jau diezgan daudz ko saprot, kā tas ir bijis».

Patlaban šajā lietā pie atbildības sauktas desmit personas, bet vēl atsevišķi cilvēki ir izsludināti meklēšanā, klāstīja Valsts policijas priekšnieks.

Kā ziņots, šogad 8.janvārī VP sadarbībā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju, Ekvadoras policiju un pretterorisma vienību «Omega» Kokneses novadā uzgāja kravu ar 42 kartona kastēm, kas visticamāk, sūtītas no Ekvadoras. Kastēs atradās 2195 briketes ar dažādiem logo - «TNT», «Badboys», «Gold» un ar delfīna attēlu. Šajās kastēs bija paslēpts kokaīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1. aprīli, Latvijā tiks iedarbināta jauna sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesīs CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru