Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā turpināja lejupslīdi, kas bija sākusies jau iepriekšējā nedēļā. Iepirkuma cenas pieauga tikai melnalkšņa, priedes baļķiem, bērza un priedes papīrmalkai, kā arī skujkoka sīkbaļķiem, pārējiem sortimentiem tās vai nu nemainījās, vai arī bija rakstāmas ar mīnusa zīmi.

Cenas izteiksmē lielāko kāpumu pagājšnedēļ piedzīvoja priedes baļķu iepirkuma cena, kas palielinājās par 1.48 Ls, līdz 22.70 Ls/kub.m. Jāatzīmē, ka nu jau trešo nedēļu pēc kārtas palielinās A klases priedes baļķu iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 72 santīmiem, līdz 37.52 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes kokmateriālu iepirkuma cena, gluži pretēji, samazinās (par 1.79 Ls, līdz 18.22 Ls/kub.m).

Lielākie cenas kritumi pagājušajā nedēļā bija vērojami šķirotiem skujkoku sīkbaļķiem - iepirkuma vidējā cena samazinājās gan egles, gan priedes sīkbaļķiem, kuru iepirkuma vidējās cenas samazinājās par attiecīgi 4.74 Ls, līdz 15.92 Ls/kub.m un 5.37 Ls, līdz 14.95 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenu kritumu izraisīja pārmaiņas iepirkuma struktūrā - palielinājās to firmu īpatsvars, kas piedāvāja pirkt koksni par zemāku cenu.

Aizvadītajā nedēļā bija vērojama kokmateriālu iepirkuma cenu samazināšanās. Iepirkuma cenu samazinājums skāra galvenokārt skujkoku sortimentus, savukārt lapkoku sortimenta iepirkuma cenas pārsvarā nemainījās vai pieauga.

Pagājšnedēļ turpinājās bērza finierkluču iepirkuma cenas pieaugums. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes sortimentam: A klases finierkluču iepirkuma cena pieauga par 3.61 Ls, sasniedzot 46.22 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga par 1.64 Ls, sasniedzot 21.41 Ls/kub.m. Domājams, ka bērza finierkluču iepirkuma cena savu pieauguma potenciālu vēl nav izsmēlusi, taču straujš cenas kāpums visticamāk, nav gaidāms. Visticamākais, A klases bērza finierkluču iepirkuma cenas līdz gada beigām turpinās svārstīties 40 - 50 Ls/kub.m diapazonā, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena tuvāko nedēļu laikā, visticamākais, samazināsies, taču līdz gada beigām, domājams, tā saglabāsies 19 - 21 Ls/kub.m robežās.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m, tādējādi sasniedzot jaunu absolūto rekordu. Iepriekšējā visu laiku augstākā iepirkuma cena, 22.81 Ls/kub.m tika uzstādīta pagājšgad novembrī.

Cenas pieaugumu var izskaidrot ar uzpircēju intereses kāpumu. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citiem sortimentiem - A klases priežu baļķu iepirkuma cena pieauga par 1.14 Ls, līdz 36.95 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 15 santīmiem, līdz 21.15 Ls/kub.m. Pieaugumu turpināja arī bērza finierkluču iepirkuma cenas - A klases sortimentu iepirka par 49.21 Ls/kub.m, kas ir par 2.99 Ls vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cenas pieauga par 21 santīmu, līdz 21.62 Ls/kub.m.

Septembra sākums tradicionāli ir iezīmējies ar uzpircēju aktivitātes pieaugumu. Pašreizējais pieprasījums atrodas apmēram pagājušā gada oktobra līmenī, līdz ar to arī cenas turas augstas.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas lielākajai daļai koksnes sortimentu iepirkuma cenas samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāmas populārāko sortimentu - egles, priedes baļķu iepirkuma cenas, cenas pieauga sīkbaļķiem un taras klučiem.

Iepirkuma cenas kritums egles baļķiem bija neliels - cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 22.22 Ls/kub.m. Daudzi uzpircēji, acīmredzot pieaugošā piedāvājuma dēļ samazināja sortimenta iepirkuma par apmēram 1 - 2 Ls/kub.m, kas atspoguļojās arī iepirkuma vidējā cenā. Kritās arī priedes baļķu iepirkuma cenas - A klases priedes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 93 santīmiem, līdz 36.02 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes priedes baļķu iepirkuma cena palika aptuveni iepriekšējā - pieauga par 2 santīmiem, līdz 21.17 Ls/kub.m.

Arvien lielāku popularitāti gūst mazāku dimensiju kokmateriāli - baļķi, sīkbaļķi. Pieprasījums pēc šiem kokmateriāliem ir palielinājies, augušas ir arī iepirkuma cenas, piemēram gada sākumā skujkoku sīkbaļķu iepirkuma cena svārstījās ap 15.50 Ls/kub.m, patlaban svārstās ap 16.20 Ls/kub.m. Pieaudzis ir arī uzpircēju skaits, kas iepērk šos sortimentus, kas, domājams, ietekmēja arī iepirkuma cenas. Apses sīkbaļķus iepirka vidēji par 11.50 Ls/kub.m, skujkoka - par 16.44 Ls/kub.m, egles sīkbaļķus - par 18.90 Ls/kub.m, priedes un lapkoka - par attiecīgi 16.59 Ls/kub.m un 8.00 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas pēc nelielās korekcijas iepriekšējā nedēļā stabilizējās.

Lielāko iepirkuma cenas pieaugumu demonstrēja skujkoka baļķi. Jāatzīmē, ka zāģbaļķu segmentā šim sortimentam ir vērojams vislielākais iepirkuma cenas svārstīgums. Šeit gan ir jāpiebilst, ka uzpircēju interese par sortimentu gan ir visai liela, taču nenoturīga, turklāt pieprasītā kvalitāte dažādiem uzpircējiem atšķiras visai pamatīgi - sākot no bojātiem zemas kvalitātes baļķiem, kuru iepirkuma cena ir zema, līdz pat kvalitatīviem, taisniem un svaigi zāģētiem, kuriem iepirkuma cenas ir visai augstas.

Pieprasītākais sortimenta pagājšnedēļ bija priedes baļķi, kas jau visu šo gadu konkurē ar egles baļķiem. Sortimenta iepirkuma vidējā cena līdz ar intereses kāpumu arī pieauga par 1.88 Ls/kub.m, sasniedzot 24.43 Ls. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases baļķiem - par 17 santīmiem līdz 36.19 Ls/kub.m, gan arī zemākas kvalitātes priežu baļķiem, kuru iepirkuma cena pieauga vidēji par 59 santīmiem, sasniedzot 21.76 Ls/kub.m.

«2003. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, kas principiāli mainīja koksnes pārdošanas veidus un nosacījumus valsts mežos,» norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš uzsver, ka valdība nolēma nepagarināt un neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes (IML), novērst koksnes pārdošanas cenu atšķirības starp IML un izsolēs, kā arī dubultoja (no 360 000 līdz 760 000 m3) apaļkoku ražošanas un pārdošanas apjomus. Lai izpildītu valdības rīkojumu 2004. gadā IML turētājiem koksnes pārdošanas cenu tuvināt tirgus cenai, tika izveidota darba grupa (LVM, Zemkopības ministrijas Latvijas Kokrūpniecības federācijā pārstāveto asociāciju pārstāvji), kura meklēja risinājumus, kā novērst cenu atšķirības dažādos koksnes pārdošanas veidos. Augošu koku cirsmas (noteiktā vietā ar konkrētu koksnes daudzumu) izsoles cena veidojas atkarībā no tirgus apstākļiem, kamēr IML koksnes pārdošanas cenas tiek fiksētas pirms 1 līdz 1.5 gadiem no reālā darījuma veikšanas brīža, skaidro R. Strīpnieks. Piemēram, fiksējot IML pārdošanas cenas 2003. gadam, tās tika noteiktas, vadoties pēc 2002. gada augusta tirgus cenām. 2002. gadā šī starpība starp IML un augošu koku izsoļu cenām bija 4.75 Ls/m3, bet 2003. gadā sasniedza jau 7.15 Ls/m3. Lai arī koksnes pārdošanas vidējās cenas IML pieauga par 27 %, bet augošu koku izsolēs — par 38 %. Tā rezultātā koksnes pircēji izsolēs maksāja par 48.3 % dārgāk nekā IML. «Koksnes cenu lēcienveida pieauguma cēloņi ir: Latvijā koksnes pārstrādes jaudas vairākkārt pārsniedz legāli izcērtamās koksnes apjomus, salīdzinoši nelielais to imports, IML maksājot mazākas cenas, ietaupīto naudu varēja ieguldīt augošu koku izsolēs, tādējādi ceļot to cenas, koksnes ciršanas apjoma kritums privātmežos,» skaidro R. Strīpnieks. Lai novērstu cenu atšķirību dažādos augošas koksnes pārdošanas veidos, tika nolemts saīsināt termiņus brīvā tirgus cenu pārnešanai uz IML. Tagad IML, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja IML koksni vēlēsies pirkt 2004. gada jūnijā, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās cenas konkrētajā reģionā maijā, aprīlī un martā, skaidro R. Strīpnieks.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā sasniedza 22.95 Ls/kub.m, līdz ar to uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Zīmīgi šķiet tas, ka šogad cenas rekords tiek labots jau otro reizi - septembra sākumā egles baļķu iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m.

Viens no iemesliem, kāpēc palielinājās iepirkuma vidējā cena, domājams, ir pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas lielo dimensiju koksnes, par kuru uzpircēji piedāvāja pat 41 Ls/kub.m. Joprojām pieprasīta ir arī t.s. stabu koksne - taisni un gari skujkoku baļķi, cena šim sortimentam arī ir virs vidējās. Jāatzīmē, ka atsevišķi uzpircēji palielināja iepirkuma cenas dažiem sortimentiem. Kā papildu faktoru cenu kāpumam var minēt arī uzpircēju aktivitātes samazinājumu šajā segmentā.

Db (16.10.2002.) jau rakstīja, ka īslaicīgs egles baļķu iepirkuma cenas kāpums virs 22.90 Ls/kub.m ir iespējams, taču cenas nostiprināšanās virs šīs atzīmes šķiet maz ticama. Patlaban ir grūti prognozēt iepirkuma cenas tālāku virzību, domājams, ka tā varētu nedaudz kristies, taču līdz gada beigām saglabāties 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Aizvadītajā nedēļā A klases bērza finierkluču iepirkuma cena sasniedza jaunu iepirkuma cenas rekordu - Latvijā šo sortimentu pagājšnedēļ iepirka vidēji par 57.02 Ls/kub.m, kas ir par 7.67 Ls/kub.m vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Visticamākais, iepirkuma cenas pieaugumu sekmēja to uzpircēju aktivitātes, kas pārdevējus cenšas sameklēt ar privātsludinājumu starpniecību. Grūti pateikt, vai augstās cenas, kas tiek publicētas šādos sludinājumos ir pamatotas, jo nav zināmi citi uzpircēju izvirzītie noteikumi, piemēram, uzmērīšanas koeficients. Jebkurā gadījumā šīs firmas vai nu tiešām iepērk ļoti augsti kvalitatīvu sortimentu vai arī apzināti norāda augstāku iepirkuma cenu, cerībā piesaistīt vairāk piegādātāju. Jāpiebilst, ka uzpircēji, kas regulāri iepirkuma cenas publicē rajonu laikrakstos, reti kad piedāvā cenu, kas ir augstāka par 30 Ls/kub.m.

Pieaugot finierkluču iepirkuma cenai, kāpusi ir arī mazākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 68 santīmiem, līdz 23.65 Ls/kub.m. Jāpiebilst, ka līdz ar cenu ir augušas arī uzpircēju prasības, kas, iespējams, varētu liecināt par lielu piedāvājumu tieši šajā segmentā. Iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga arī bērza baļķiem (par 0.98 Ls, līdz 19.44 Ls/kub.m), taču jāatzīmē, ka uzpircēju interese par šo sortimentu ir ievērojami mazāka, nekā finierklučiem, tāpēc cenu svārstības šeit ir lielākas.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Aizvadītajā nedēļā gandrīz visiem kokmateriālu sortimentiem iepirkuma cenas samazinājās, arī uzpircēju aktivitāte īpaši nemainījās un bija zema. Neliels uzpircēju intereses kāpums bija vērojams dažiem kokmateriālu sortimentiem, citiem tā palika aptuveni iepriekšējā.

Lielākais iepirkuma cenas pieaugums tradicionāli tika reģistrēts kokmateriālu sortimentiem, pēc kuriem pieprasījums ir mazs un izmaiņas pieprasījuma struktūrā (bez jau esošajiem uzpircējiem parādās jauns, kas savukārt piedāvā savu cenu, tādējādi stipri izmainot iepirkuma vidējo cenu, vai arī kāds no esošajiem uzpircējiem pārstāj publicēt iepirkuma cenas) rada iespaidīgas izmaiņas. Pagājšnedēļ, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, lielākais iepirkuma cenas kāpums tika reģistrēts ozola baļķiem (+26.67 Ls, līdz 95.00 Ls/kub.m), savukārt lielākais kritums - oša finierklučiem (-30.50 Ls, līdz 29.50 Ls/kub.m).

Pieprasītāko kokmateriālu sortimentu iepirkuma cenas pagājšnedēļ pēc pieauguma iepriekšējā nedēļā, samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāma gan egles un priedes zāģbaļķu, gan bērza un skujkoka papīrmalkas iepirkuma cenas. Cenas pieauga tikai apses, skujkoku baļķiem (attiecīgi par 0.38 Ls, līdz 13.00 Ls/kub.m un par 4.34 Ls, līdz Ls/kub.m), apses papīrmalkai un skujkoku taras klučiem (attiecīgi par 0.35 Ls, līdz 9.60 Ls/kub.m un par 0.50 Ls, līdz 14.00 Ls/kub.m).

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Aizvadītajā nedēļā kritumu turpināja bērza finierkluču iepirkuma cenas. Gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas samazinājās vidēji par attiecīgi 2.80 Ls, līdz 50.45 Ls/kub.m un par 84 santīmiem, līdz 22.42 Ls/kub.m.

Kopumā ņemot, uzpircēju interese par šo sortimentu īpaši nemainījās, tomēr cenu samazinājums, domājams, jāsaista gan ar pircēju vēlmi mazāk iepirkt A klases finierklučus, gar arī ar to, ka, iespējams, patlaban iepriekš noslēgtie piegāžu līgumi tiek pildīti pietiekoši un nav lielas nepieciešamības pēc papildu kokmateriālu resursiem. Nedaudz savādāka situācija ir vērojama mēneša beigās, kad iepirkuma cenas nedaudz pieaug, jo, beidzoties piegāžu līgumiem, reizumis ir nepieciešams iepirkt papildu resursus, lai izpildītu saistības.

Turpretī bērza baļķu iepirkuma cenas pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 2.12 Ls, līdz 20.79 Ls/kub.m. Iepirkuma cenu kāpumu sekmēja uzpircēju intereses kritums šajā segmentā.