Šā gada janvārī — februārī ciršanai izsniegti 6.52 milj. m3, kas ir par 0.38 milj. m3 jeb 6.2 % vairāk nekā analogā laikā pērn. To liecina apkopotie Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos ciršanai izsniegti 3.17 milj. m3, bet privātīpašnieku mežos – nedaudz vairāk — 3.35 milj. m3. Salīdzinot 2004. un 2003. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādīto izcērtamās koksnes apjomu, jāsecina, ka lielākais ciršanai izsniegtā apjoma pieaugums ir noticis galvenokārt uz valsts mežu — par 0.26 milj. m3, kā arī uz privātmežu īpašnieku rēķina — par 0.12 milj. m3. «Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto,» norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš uzsver, ka privātīpašnieku mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir pieaudzis tikai nedaudz, krietni lielāks tas ir valsts mežos (lielākā daļa uz valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rēķina) ciršanas atļaujas izņemtas par 3.13 milj. m3 koksnes. Pēc O. Žvagiņa domām, šāds izsniegumu apjomu pieaugums ir saistīts ar koksnes cenu veidošanās nosacījumiem valsts mežos un ar to saistīto ažiotāžu šā gada sākumā. Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka vismaz šā gada pirmajos divos mēnešos pēc caurmērta koksne ciršanai privātmežos ir izsniegta 163 481 m3, bet valsts mežos — tikai 6885 m3 apmērā. Vairāki kokrūpnieki uzskata, ka ciršanai izsniegtās koksnes pieauguma iemesls — tas pats, kas pēdējā pusgada laikā — ir koksnes resursu, jo īpaši zāģbaļķu, samērā augstās cenas. Viņuprāt ciršanai izsniegtās koksnes apjomu kāpums nav mazinājis konkurenci par zāģbaļķu iegādi, jo pašreizējās koksnes mehāniskās pārstrādes jaudas jau pārsniedz Latvijas mežos legāli iegūstamo zāģbaļķu daudzumu.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 8.82 miljoni m3, kas ir tikai par 1.07 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, ur ir plānots cirst par 0.92 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai iznsiegtais koksnes daudzums ir lielāks nekā pērn visā I pusgadā izsniegtais. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 76 514, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 39 506 ciršanas apliecinājumi,liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju, jo februārī un martā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi mežizstrādei un sagatavotās koksnes izvešanai no mežiem. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz 45 % no ciršanai izsniegtā — 4.08 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.13 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajos piecos mēnešos ciršanai tika izsniegti 10.58 miljoni m3, kas ir tikai par 1.66 milj. m3 jeb 18.6 % vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis gan uz valsts mežu, kur plānots cirst par 0.84 milj. m3 vairāk , gan uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 0.82 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz vai puse no ciršanai izsniegtā — 5.23 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.96 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4miljoniem m3; meža nozares uzņēmēji iesaka nesteigties ar secinājumiem.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Vētrā cietušo koksni pilnībā Kurzemē, visticamāk, neizcirtīs un neizvedīs no mežiem līdz šā gada 1. jūnijam. Tā secina gan Valsts meža dienesta amatpersonas, gan arī privātmežu īpašnieki. Lai arī ciršanai izsniegti teju vai 60 % no visiem vētrā lauztajiem/gāztajiem kokiem un procentuālā izteiksmē vismazākais vētrā cietušas koksnes izsniegšanas apjoms ciršanai, tikai nepilni 20 % ir Preiļu rajonā, taču viskritiskākā situācija veidojas tieši Kurzemē, kas vētrā cieta visvairāk, liecina Valsts meža dienesta apkoptā informācija. Joprojām milzīgs vētrā cietušās koksnes apjoms nav pat izsniegts ciršanai Kuldīgas rajonā — 878 000 m3 apjomā un nedaudz mazāk — 607 000 m3 — Tukuma rajonā. Toties ciršanai ir izsniegts teju vai viss vētrā cietušas koksnes apjoms Ogres, Aizkraukles, Valkas, Jēkabpils, Balvu, Gulbenes rajonā, kur šie postījumi ir samērā nelieli. Tāpat pēc optimistiskajām prognozēm vētras seku sakopšana sekmīgi norit Jelgavas, Bauskas, Madonas, Rīgas, Limbažu, Alūksnes, Ludzas rajonā. Jāņem vērā, ka vēras postījumi dažādos rajonos ir atšķirīgi.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn palielinājies par vairāk nekā diviem miljonie m3, iemesls ir privātmežu īpašnieku aktivitāšu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 14,23 milj. m3, kas ir par 2.11 milj. m3 lielāks, nekā 2016. gadā liecina Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos 2016. gadā kopumā ciršanai izsniegti 6,01 milj. m3 koksnes, kas ir par 0,33 milj. m3 mazāk nekā aizpērn.

Savukārt privātīpašnieku mežos izsniegti tikai 8,22 milj. m3 koksnes kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir par 2.44 milj. m3 vairāk.

Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto. Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koks-nes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem; pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.

2003. gadā ciršanai tika izsniegti 13.68 miljoni m3, kas ir par 0.39 milj. m3 vairāk nekā 2002. gadā. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz valsts mežu rēķina, liecina Valsts meža dienesta informācija. Pieaugums privātmežos 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir 0.08 milj. m3, savukārt valsts mežos fiksēts ciršanai izsniegtās koksnes apjomu pieaugums — par apmēram 0,31 milj. m3. Lai arī Latvijā valsts un īpašnieku meži pēc platības ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā privātajiem. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Augošu koku ciršanas apjomus ietekmējis nosacījums, ka kokus galvenajā cirtē var cirst ne tikai pēc noteiktā ciršanas vecuma sasniegšanas, bet arī tad, kad tie sasnieguši noteikto caurmēru (atkarībā no augšanas apstākļiem — priedēm 36 cm, 32 cm, 28 cm, eglēm — 30 cm, bērziem — 28 cm, galveno cirti pēc cirtes caurmēra eglēm un bērziem var veikt tikai vislabākajās mežaudzēs).

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

2004. gada pirmajos četros mēnešos ciršanai tika izsniegti 8.42 miljoni m3, kas ir tikai par 0.23 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz valsts mežu rēķina, liecina Valsts meža dienesta informācija. Pieaugums privātmežos šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada analogu periodu ir tikai 0.03 milj. m3, savukārt valsts mežos fiksēts ciršanai izsniegtās koksnes apjomu pieaugums — par 0.2 milj. m3. Lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 4.73 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

2005. gadā ciršanai tika izsniegti 14.14 miljoni m3, kas ir par 1.39 milj. m3 jeb 10.9 % vairāk nekā 2004. gadā. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši janvāra vētras dēļ, kurā cieta ap 7.44 milj. m3, liecina Valsts meža dienesta informācija. Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu valsts mežos fiksēts ciršanai izsniegtās koksnes apjomu pieaugums — par 1.5 milj. m3 jeb 34.7 %, savukārt privātīpašnieku mežos kritums par 0.11 milj. m3 jeb 1.4 %. Lai arī Latvijā valsts un īpašnieku meži pēc platības ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem. Tiesa, ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 18.03. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,80 miljoni m3 koksnes. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,52 miljoni m3 koksnes (66% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,28 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 11,73 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aktuālo informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem Valsts meža dienests apkopo katru nedēļu

Šobrīd daudzi cenšas rozā gaismā saskatīt Latvijas enerģētisko nākotni piedāvājot divas ieplānotās lieljaudas (400 MWel) elektrostacijas darbināt ar kūdru, koksni un tās atliekām, biomasu, vai cita veida kurināmo. Bieži šie viedokļi jau pēc būtības ir maldinoši, apzināti vai aiz nezināšanas tiek dezinformēti lasītāji, apgalvojot, ka, piemēram, koksnes un tās atlieku apjoms mūsu valstij ir pietiekams divu šādu elektrostaciju nodrošināšanai ar kurināmo. Kāpēc maldinošs?

Pirmkārt jau manipulējot ar mērvienībām, idejas autori apmaldās to lielumu atbilstībā, nonāk nesakritībā ar realitāti. Vērtējot energoresursus, enerģijas izstrādes iespējas vispirms ir kurināmā apjomi jākonvertē no, piemēram, mazvērtīgās koksnes kubikmetriem, tonnām uz enerģijas mērvienībām – džouliem, vatstundām.

Pēc vienkāršas fiziskās matemātikas var aprēķināt, ka, lai nodrošinātu divas elektrostacijas ar elektrisko jaudu 400 MWel (0,4 GW) ir nepieciešams 2 x 0,4 (GW) : 0,3 (lietderība elektrības ražošanai) x 7000 darba stundas gadā = 18 666 GWh (67 PJ) kurināmās koksnes gadā. Bet kurināmās koksnes kopējais pieejamais apjoms Latvijā ir novērtēts tikai 52 PJ gadā.

2003. gada desmit mēnešos ciršanas apliecinājumi izsniegti par 12.2 milj. m3 koksnes, kas ir par 0.253 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Lielāko daļu no kopumā ciršanai izsniegtā apjoma ir saņēmuši privātmežu īpašnieki – 8.0 milj. m3 apmērā, un tas ir par 78 105 m3 vairāk nekā analogā periodā pērn. Savukārt valsts mežos ciršanai izsniegti 4.2 milj. m3, kas salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir par 175 461 m3 vairāk. Tiesa, ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Laika periodā no 10.01. līdz 15.11. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 6,26 miljoni m3 koksnes, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,535 miljoni m3 koksnes (56 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,725 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas, pilnībā paredzēts nocirst audzes 17,9 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 01.04. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 4,077 miljoni m3 koksnes. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,664 miljoni m3 koksnes (65 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,413 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 12,5 tūkst. ha platībā,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 04.03. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,3 miljoni m3 koksnes,liecina Valsts meža dienesta informācijā. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,27 miljoni m3 koksnes (69% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,03 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 10,3 tūkst. ha platībā, liecina Valsts meža dienesta informācijā.

Laika periodā no 10.01. līdz 01.08. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 5,69 miljoni m3 koksnes, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,27 miljoni m3 koksnes (57 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,42 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 16,34 tūkst. ha platībā. Valsts meža dienesta apkopotā informācija. par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem,liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Laikā no 10.01. līdz 01.07. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 5,54 miljoni m3 koksnes, liecina Valsts meža dienesta informācija. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,21 miljoni m3 koksnes (58 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,33 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 16,02 tūkst. ha platībā, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turpmāk informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem Valsts meža dienests apkopos divas reizes mēnesī.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 18.02. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,7 miljoni m3 koksnes.Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,9 miljoni m3 koksnes (70% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 0,8 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 8,7 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 04.02. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,9 miljoni m3 koksnes,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,4 miljoni m3 koksnes (74% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 0,5 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 6,2 tūkst. ha platībā,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.