Jaunākais izdevums

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Saskaņā ar ANO prognozēm, minerālmēslu pieprasījums katru gadu atkarībā no to veida augs par 1,5‒2,5% līdz 2020. gadam Šķiet, ka jums ir garantēts bizness.

Kā jau katrā biznesā, ir grūti kaut ko prognozēt un garantēt gadiem uz priekšu.

Cilvēku kļūst vairāk, ēst vajadzēs vairāk.

Jā. Iedzīvotāju skaits pasaulē aug, palielinās arī pieprasījums pēc minerālmēsliem. Taču ekspluatācijā tiek nodotas jaunas minerālmēslu ražošanas jaudas visā pasaulē. Tādēļ mūsdienās šis tirgus no ražotāju tirgus pārvēršas par patērētāju tirgu. Tā rezultātā ļoti pieaug konkurence starp ostām, termināļiem un ražotājiem.

Kā terminālis funkcionē?

Mums patlaban ir sešas kupolveida noliktavas, kurās reizē var uzglabāt 130 tūkst. t produkcijas. Dzelzceļa vagoni pienāk izkraušanas stacijā, kur tie tiek izkrauti un pa pilnībā aizvērtu konveijeru sistēmu produkcija nonāk vai nu noliktavā, vai arī pa tiešo kuģī.

Kuģī uzkrauj tikai viena veida produkciju?

Kuģim, kurš atrodas RTF piestātnē, ir piecas kravas tilpnes, kur teorētiski var kraut dažāda veida produkciju. Tam gan jāveic visu konveijera sistēmu tīrīšana, lai dažādi minerālmēsli nesajauktos. RFT ir divas piestātnes – ārējā lielākiem un iekšējā mazākiem kuģiem. Terminālis ir unikāls ar to, ka reizē var uzkraut divus kuģus un tā jauda ir 1900 t stundā, bet vidēji kraujam ap 1000 t stundā.

Sākotnēji terminālī bija plānots uzbūvēt astoņas kupolveida noliktavas. Būvniecības laikā liela uzmanība tika pievērsta ekoloģiskajiem un drošības jautājumiem, kā rezultātā pieauga izdevumi salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Tādēļ izlēmām pirmajā posmā uzbūvēt sešas noliktavas un vēlāk vēl papildu divas noliktavas. Tas bija paredzēts sākotnējā projektā visu drošības prasību nodrošināšanai. Kā redzat, šobrīd veicam šo divu kupolu būvniecību. Tie ļaus palielināt uzglabātās un pārkrautās produkcijas daudzveidību, tādējādi diversificējot termināļa iespējas un riskus, jo vienā kupolā var uzglabāt tikai viena veida produkciju. Jāseko pasaules tendencēm, jo tiek ražoti arvien jauna veida minerālmēsli. Šobrīd reizēm iznāk tā, ka jāatsakās no kaut kāda veida produkcijas, jo nav, kur to uzglabāt. Nākotnē arī iecerēta administrācijas ēkas būvniecība.

Visu interviju Konkurence tranzītā pieaug lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tranzīts prasa ātrumu un uzticamību

Monta Glumane, 27.11.2018

Latvijas Pasta Starptautiskā biznesa un loģistikas attīstības vadītājs Gunārs Deniškāns (no kreisās), Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Pasta Starptautisko attiecību vadības departamenta direktora vietnieks Andris Eglājs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzīta pasažieru visvairāk ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tikšanās laikā akcentē tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts

«Pērn dzelzceļa tranzīta pakalpojumu eksporta vērtība bija 333 milj. eiro, bet nedaudz virs 90 milj. iztērēts, šos pakalpojumus nodrošinot. Starpība paliek Latvijai. Tie ir 5,3 eiro uz katru tonnu tikai dzelzceļa sadaļā – neskaitot jūras pārvadājumus, kas saistīti ar lielāko daļu ienākošo kravu. Zaudējot kravas, mēs zaudējam šo pievienoto vērtību. Tiesa, pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts – tātad ekonomiski esam pievilcīgi. Cits jautājums, kas kopīgiem spēkiem jārisina, – ne visas kravas šurp atnāk,» saka VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien nolēma, ka personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā "covidpass.lv", informē Iekšlietu ministrija.

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.

Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv".

Pastāv arī izņēmumi. Transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā. Tāpat izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ozoliņš: tranzīta un loģistikas nozarē strādājošiem savstarpēji ir daudz aktīvāk jākomunicē

Dienas Bizness, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID: Latvijā no Krievijas pērn importēja par 51,5% vairāk graudaugu produktu

LETA, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi - 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 41 140 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas imports palielinājies par 68,4%, rudzu - par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma - par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Pasts pēdējos divos mēnešos apkalpo būtiski vairāk tranzītlidmašīnu

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Asociācija: Dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs

Inga Antāne, biedrības «Baltijas asociācija - transports un loģistika» prezidente, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien nopietnākās grūtībās strādājošā transporta un loģistikas nozare, kas ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, jau tuvākajā laikā var piedzīvot pilnīgu krahu divu nepārdomātu un absurdu lēmumu dēļ.

Dramatiski krītoša kravu apjoma situācijā AS LatRailNet ir nolēmusi par 7% paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas pamatoti aizbaidīs ar lielām grūtībām piesaistītās kravas, kā arī stipri vājinās pārvadātāju saimniecisko darbību. Turklāt valdība un Saeima ir nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, padarot kravu pārvadājumus Latvijā vēl nekonkurētspējīgākus, krasi ierobežojot tranzīta nozarei jebkādā veidā cīnīties par jaunām kravām izzūdošo Krievijas tranzīta kravu vietā. Transporta un loģistikas nozares izsīkums radīs ļoti nopietnu robu Latvijas tautsaimniecībā un atsauksies uz gandrīz visām ekonomikas jomām, ietekmējot ne tikai valsts budžetu, bet arī iedzīvotāju un komercsabiedrību maksātspēju un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā sāk sodīt kravas transporta vadītājus, kuri neievēro tranzīta satiksmes aizliegumu pilsētas centrā

Db.lv, 22.01.2024

Austrumu maģistrāles (attēlā) izbūve nodrošina Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušās nedēļas Rīgā cauri pilsētas centram ir aizliegta kravas transportlīdzekļu tranzīta satiksme, informē Rīgas dome.

Pirmajās dienās pēc jaunās satiksmes organizācijas ieviešanas Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdināja, bet no pirmdienas, 22.janvāra, tiek uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi ar sodu piemērošanu.

Pirmdien, 22.janvārī, kravas transportlīdzekļu kustību aizlieguma zonā Daugavas labajā krastā uzrauga vairākas Rīgas pašvaldības policijas ekipāžas, savukārt Daugavas kreisajā krastā šāda veida pārkāpumiem pastiprinātu uzmanību pievērš ikdienas norīkojumā esošās ekipāžas.

Atgādinām, ka Ceļu satiksmes noteikumos 306. zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" nosaka aizliegumu braukt kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai, kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai. Par ceļa zīmes prasības neizpildīšanu, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu 30 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentē tranzīta koridora priekšrocības

Lelde Petrāne, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas pilsētās Stokholmā un Gēteborgā šajā nedēļā norisinās Latvijas transporta dienas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus klientus un popularizēt Latvijas ostu un visa Latvijas transporta koridora pakalpojumus kravu pārvadājumiem starp Latviju un Skandināviju.

Pasākums tiek rīkots, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbojoties ar Latvijas Vēstniecību Zviedrijā, LIAA pārstāvniecību un lielākajām Latvijas ostām.

Lai prezentētu Latvijas tranzīta koridora iespējas un potenciālos sadarbības piedāvājumus Skandināvijas tirgum, uz Zviedriju devusies plaša transporta un tranzīta nozares delegācija satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā. Tās sastāvā ir arī LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols un SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga.

"Būtiski ir stiprināt sadarbību ar mūsu partneriem no Skandināvijas, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas, lai Latvijas transporta sistēma kalpotu kā loģistikas vārti Zviedrijas rūpniecības kuģu kravu sūtījumiem uz Krieviju, NVS, Vidusāziju un Tālajiem Austrumiem un arī pretējā virzienā," norāda satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Alibaba grupas uzņēmums Cainiao apbalvo Latvijas Pastu par efektīvu sadarbību

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Balvu Ķīnas pilsētā Handžou saņēma Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns (vidū) un Starptautisko attiecību vadības departamenta direktora vietnieks Andris Eglājs (no kreisās).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta sūtījumu projekta ietvaros no Āzijas uz trešajām valstīm Latvijas Pasts saņēmis sadarbības partnera Alibaba grupas loģistikas uzņēmuma Cainiao balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

2017.gadā Latvijas Pasts iesaistījās e-komercijas sūtījumu tranzīta piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm, pamatā piegādājot Ķīnas tirdzniecības platformas Alibaba sūtījumus. Balvas saņemšana Handžou notika Cainiao loģistikas foruma ikgadējā sanāksmē, piedaloties vairāk nekā 700 sadarbības partneru pārstāvjiem no visas pasaules.

«Ir liels gandarījums saņemt tik būtisku novērtējumu tikai pusgadu pēc tranzīta sūtījumu piegāžu sākšanas. Mūsu sadarbības partneri Ķīnā ļoti rūpīgi kontrolē visus tranzīta ceļa posmus, mēra kopējo ātrumu un kvalitāti, bet analizēta tiek katra posma efektivitāte. Latvijas Pasts šo efektivitāti ir sasniedzis, kravu izkraušanā, apstrādē un pārsūtīšanā tālakai piegādei uzrādot atzinīgi novērtētu ātrumu,» uzsver Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīts nav veikals, kuru var slēgt uz laiku

Inga Antāne - RTU lektore, zvērināta advokāte transporta un loģistikas jautājumos, neatkarīga eksperte, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti teju 70 tūkstoši cilvēku, un 2016. gadā nozares pienesums valsts ekonomikai bija 4,2 miljardi eiro.

Vēl 2013. gadā Pasaules Banka, veicot izpēti par Latvijas lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) konkurētspēju, brīdināja par pieaugošo konkurenci. Tāpēc ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei, lai tā spētu iekļauties un būt efektīvs kravu un pasažieru plūsmu nodrošinātājs pasaules lielākajām ekonomikām.

Tagad esam jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā. Mums tiek piedāvāta arī valdības deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto nozares konkurētspējas uzlabošanai. Tiek piedāvāts veidot «gudru transporta politiku», prioritāri paredzot Latvijas lielo ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšanu valsts «aprūpē», a/s Latvijas dzelzceļš biznesa modeļa izvērtēšanu un iespējamu restrukturizāciju, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotības izvērtēšanu un iespējamo īstenošanu ierobežotā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas valdība ir pārskatījusi iebraukšanas noteikumus, kas bija pastiprināti Covid-19 pandēmijas dēļ, un tranzīta ceļotāji tagad var šķērsot valsti bez ierobežojumiem 12 stundu laikā.

Ceļotājiem no ceturtdienas ir jāpierāda, ka viņi vai nu ir vakcinēti pret Covid-19, atveseļojušies no šīs slimības, vai viņiem ir negatīvs Covid-19 tests.

Šī prasība neattiecas uz bērniem līdz 15 gadu vecumam, kravas mašīnu šoferiem, lauksaimniekiem ar zemi abpus robežai, un tranzīta ceļotājiem. Par to trešdien paziņoja valdība savā interneta vietnē.

Pagājušonedēļ izdota dekrēta sākotnējais variants paredzēja, ka prasība sniegt minēto pierādījumu attiecas arī uz tranzīta ceļotājiem un kravas mašīnu šoferiem.

Slovēnija ir svarīga tranzītvalsts Vācijas atpūtniekiem, kas brauc uz Horvātiju ar automobili vai vilcienu.

Valdība trešdien savā sanāksmē nolēma atbrīvot tranzīta ceļotājus un kravas mašīnu šoferus no pienākuma pierādīt vakcināciju, atveseļošanos vai negatīvu testu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Strakšas: Lietuva uzlikusi ķepu kravu plūsmai par pusmiljardu eiro

Jānis Goldbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva turpinās agresīvu tranzīta politiku arī nākotnē, un vienoties par sadarbību, kas vestu pie Latvijas ostu attīstības, neizdosies, tādēļ ar steigu nepieciešama Latvijas dzelzceļa elektrifikācija posmā Rīga–Daugavpils

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēdē, kas notika Rīgas brīvostas pārvaldē, klajā nāca trīs Latvijas lielāko ostu un Latvijas dzelzceļa vadība, norādot, ka Lietuvas negribīgie centieni atjaunot nojaukto Liepājas–Romnas dzelceļa posmu notiek paralēli lēmumam par Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kurai jānoslēdzas 2022. gadā. Dzelzceļa elektrifikācija abu valstu gadījumā ļauj samazināt kravu pārvadājumu izmaksas līdz 20% un var būtiski mainīt operatoru izvēli par labu Latvijas ostām vai, tieši otrādi, – Klaipēdu Lietuvā.

Tranzīta cerība

«Latvijas dzelzceļa pārvadājumi ir efektīvi. Mums ir labāks piedāvājums nekā igauņiem un labāks nekā lietuviešiem. Uzdevums ir pabeigt pašreizējo elektrifikāciju Baltkrievijas virzienā, kas ir mūsu tranzīta cerība. Elektrifikācija dod līdz 20% lielu līdzekļu ekonomiju iepretī dīzeļvilcieniem, un tās ir tarifa iespējas. Lietuvieši, uzzinot par mūsu plānu, arī uzsāka darbus pie dzelzceļa elektrifikācijas uz Klaipēdu,» klātesošajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas. Jautāts par iespējamo dzelzceļa posma atjaunošanu, kas pirms 10 gadiem nojaukts Lietuvā, A. Strakšas uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir noslēdzies iepirkums un līnijas atjaunošanas darbi sāksies, tomēr cerēt uz Lietuvas valsts sadarbību tranzīta jomā ir velti arī turpmākajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru