Kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji spiesti strādāt ārzemēs 

Regulējuma trūkuma dēļ vietējie kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji savu darbību nereti izvēlas reģistrēt ārvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Armanda Vilcāne, 29.4.2019

Foto: pixabay

Aprīļa sākumā valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kura mērķis ir attīstīt savstarpējo aizdevumu pakalpojumus finanšu un kapitāla tirgū. Lai gan kopfinansējuma tirgus pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, konkrēts regulējums mūsu valstī joprojām nav izstrādāts, kā rezultātā tirgus dalībnieki nereti spiesti juridiski strādāt citās valstīs.

Tehnoloģijas vienmēr attīstīsies straujāk nekā spēkā esošais normatīvais regulējums, norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, piebilstot, ka Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekta tālākā virzība Saeimā būs atkarīga no pašiem deputātiem. «Straujā finanšu tehnoloģiju izaugsme Latvijā un pasaulē attīsta visus sektorus, tajā skaitā paplašina alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu. Pašlaik finanšu tirgū jaunie dalībnieki piedāvā ne tikai agrāk nebijušus un inovatīvus pakalpojumus, bet arī jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem spēlētājiem, tādējādi palielinot konkurenci,» pauž FM pārstāvis, skaidrojot, ka izstrādātā likumprojekta ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš uzsver, ka likumprojekta iz- strādi veicinājuši paši nozares pārstāvji. «Viens no mērķiem bija nodrošināt vienādus kvalitātes standartus un prasības tirgus dalībniekiem, kā arī sniegt papildu drošību patērētājiem. Jāatzīst, ka pēc ilgstošām diskusijām valdība ir izvēlējusies atbalstīt šaurāku regulējumu, nekā sākotnēji tika izstrādāts un iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas noteikti atstās ietekmi uz industriju, taču šobrīd svarīgi saprast, kādu redakciju apstiprinās Saeima, tad varēs vērtēt, kādā virzienā industrijas transformēsies,» atklāj G. Āboltiņš, piebilstot, ka savstarpējo aizdevumu platformu darbībai ir pārrobežu darījumu raksturs, kas nozīmē, ka Latvijas regulējums veido tikai nelielu daļu.

Mēs redzam, ka finanšu pakalpojumu sektors mainās, līdz ar to ir jāmainās arī normatīvajam ietvaram, uzskata LAFPA vadītājs. «Tas, kas derēja pirms pieciem gadiem, šodien vairs var nestrādāt, tāpēc alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji aicina gan likumdevēju, gan uzraugošās iestādes vairāk sekot inovācijām un mainīties līdzi laikam, vienlaikus nodrošinot finanšu tirgus stabilitāti un patērētāju tiesību aizsardzību. Vērtējot nozares attīstību, varam teikt, ka tā ir sasniegusi brieduma stadiju. Aizvadītais gads lielajiem uzņēmumiem ļāva augt un nostabilizēties, savukārt nelieli uzņēmumi savā attīstībā stāvēja uz vietas vai pat beidza savu darbību. Sajūsma un rezonanse, kas pirms diviem gadiem valdīja, par platformu veidošanu ir norimusi, taču tā vietā veidojas spēcīgi un stabili finanšu tirgus dalībnieki. Prognozēju, ka šogad savstarpējo aizdevumu platformas, līdzīgi kā citi fintech uzņēmumi, strādās pie jaunu produktu attīstības,» paredz G. Āboltiņš, uzsverot, ka pērn Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās veikto investīciju apjoms sasniedza 1,28 miljardus eiro, kas ir par 792 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro...

Latvijas valsts budžets 2019. gadā, tāpat kā 2018.gadā, būs ar deficītu 0,7%...

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu...

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki...

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus,...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Neskatoties uz kafijas pieprasījumu pasaulē, tās pupiņu cena sarukusi līdz desmit gadu...

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu atpūtas preču tirgotājam SIA «Gandrs»,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas...

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros....

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas...

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām...

Zviedrijas «Swedbank» grupa ceturtdien paziņoja, ka izveidos nodaļu, kuras uzdevums būs cīnīties...

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - ceturtdien paziņoja,...

Swedbank peļņa 2019.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, ir...